Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas, un sāksim darbu!

Pirms mēs sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 15. aprīļa sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskai precizēšanai atkārtoti izskatāms komisijas sēdē, iekļaujot likumprojektu Saeimas šā gada 22. aprīļa sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 15. aprīļa sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut trešajā sadaļā kā 24. punktu — lēmuma projektu "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" un "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu un 31. panta 2. daļu lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Aleksandra Golubova ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli" kā darba kārtības 3. sadaļas 23. punktu. Runāt vēlas deputāts Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, ir ļoti interesanti, ka Annai Seilei ir parādījies savāds konkurents Golubova personā. Vispār tas ir savāds gadījums, jo ir šī viena brīvā vieta. Šo vietu bija iespējams aizpildīt jau iepriekšējā sesijā. Anna Seile bija pieteikta, un tieši Golubova kungs bija tas, kas toreiz protestēja. Šī protesta dēļ šī ievēlēšana ir stingri aizkavējusies, arī tagad šis pieteikums nebija iesniegts agrāk un ir parādījies tikai šodien plenārsēdē. Bez tam Golubova kungam ir smagas problēmas ar vēstures zināšanām, kuras šad un tad spīdoši parādās. Viņš joprojām nav sapratis, ka Latvija ir bijusi četrdesmitajā gadā okupēta. Var jau būt, ka kādreiz viņš labosies un ar asarām acīs šeit lūgs mums piedošanu. Pagaidām viņš nav to darījis.

Līdz ar to, demonstrējot šādas spīdošas vēstures nezināšanas, Golubova kungam var sākt jukt teritorijas, viņam var sākt jukt — Abrene vai Pleskava. Man liekas, ka viņš līdz šai dienai nezina šo pilsētu īstos nosaukumus un līdz ar to viņa atrašanās šajā komisijā radīs lielus sarežģījumus. Tad kāpēc vispār šāds cilvēks pretendē, kuram nav skaidras sajēgas ne par Latvijas vēsturi, ne par kaut ko citu?

Šajā te frakcijā vispār ir tādi savādi uzskati. Urbanoviča kungs sācis nožēlot, ka PSRS ir sabrukusi, uzskata, ka tā ir bijusi nelikumīga rīcība. Tātad es domāju, cienītie kolēģi, labāk tālāk no grēka. Tādus cilvēkus, kam nav īstas izpratnes ne par Latvijas vēsturi, ne par Latvijas šodienu, kas ilgojas pēc PSRS atdzimšanas un kas te vispār filozofē par visādām multikultūrām Latvijā, labāk viņus pie tāda melnā darba biežāk likt un tālāk no visādiem vadošiem amatiem. Es aicinātu balsot pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, par vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Tā kā iepriekšējais nerunāja ne par, ne pret, runāja par sev ierastu tēmu, es gribu citēt vienu Tautas partijas klasiķi, kurš teica tādu vienu vārdu, kas ļoti labi raksturotu manu attieksmi par to, ko runāja Dobeļu Juris, proti, "nožēlojami". Es iesaku balsot par.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Aleksandra Golubova ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli" iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 17, atturas — 42. Priekšlikums noraidīts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu un 31. panta otro daļu lūdz iekļaut Saeimas 15. aprīļa sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu". Deputātiem iebildumu nav? Lēmumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Desmit deputāti lūdz Saeimas 15. aprīļa sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektus "Par Gundara Bojāra atsaukšanu no Ārlietu komisijas" un "Par Gundara Bojāra ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Zvejsalnieka, Kalniņa, Mūrnieces, Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienība.

I.Burvis

(LSDA). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! LSDA frakcija atkārtoti griežas pie jums ar priekšlikumu — iekļaut Latvijas Republikas Satversmē normas, kas ikvienam garantētu tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Atļaušos jums atgādināt to, ka 1990. gada 4. maijā Latvija brīvprātīgi pievienojās 1966. gada 16. decembra starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām, kultūras tiesībām. Šī pakta 2. panta 2. punkts ikvienai dalībvalstij uzliek par pienākumu garantēt visu cilvēktiesību realizēšanu bez jebkādas diskriminācijas, tajā skaitā arī vadoties no materiālā stāvokļa.

Turklāt pakta 11. pantā ir norādīts, ka visas dalībvalstis atzīst cilvēka un viņa ģimenes tiesības uz apmierinošu dzīves līmeni, tātad uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, respektīvi, nosakot pietiekami augstus sociālos standartus. Parasti deklarācijās par mūsu plānotajiem darbiem, kā arī atskaitēs par paveiktajiem visi atjaunotās neatkarīgās Latvijas Ministru prezidenti ir atzinuši, ka šajā lomā Latvijā viss jau ir kārtībā. Un pat līdz šim brīdim 5., 6. un 7. Saeima arī atzina, ka viss ir kārtībā, jo pretējā gadījumā būtu bijuši pastāvīgi balsojumi par neuzticību valdībām. Dzīvē tomēr Latvijas pilsoņi bieži sastopas ar gadījumiem, kuri neatbilst šiem pieņēmumam un tām saistībām, kuras Latvija brīvprātīgi ir uzņēmusies, parakstot 1966. gada 16. decembra paktu.

Saskaņā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības aprēķiniem, viena cilvēka izdzīvošanas minimumam ir nepieciešami 84 lati. Tas bija aprēķins uz šī gada sākuma. Tie faktiski ir tie sociālie standarti, kuri noteikti Eiropas Savienībā, un šādu sociālo standartu noteikšana Latvijā parādītu Eiropas Savienībai to, cik mēs esam ērti partneri, vai mēs esam gatavi rūpēties paši par saviem pilsoņiem, vai esam neērti partneri, kur būs par tiem jārūpējas Eiropas Savienībai. Kāda ir dzīves realitāte, es ceru, jūs zināt.

Šāda norma Latvijas Satversmē dotu iespēju novērst gadījumus, kad cilvēki dzīvo pusbadā vai cieš trūkumu, zaudē mājokli trūkuma, sociālās neaizsargātības, neveiksmīgas valsts privatizācijas politikas dēļ. Atklāti runājot, šādi grozījumi Satversmē sen jau būtu jāierosina tai partijai, kuras ministrs kontrolē sociālo un labklājības jomu, jo šāda norma dod iespējas nopietni diskutēt, gatavojot Ministru kabineta likumprojektus par valsts budžetu. Un šī norma nav deklaratīva, kā to viens otrs pagājušās diskusijas laikā centās iegalvot.

Atgādināšu, ka Latvijā ir Satversmes tiesa. Un, ja gadījumā likums, šajā gadījumā arī Budžeta likums, ir pretrunā ar Satversmi, jebkuri 20 deputāti var griezties Satversmes tiesā par šī likuma neatbilstību Satversmei. Tātad šāda norma kļūs par nopietnu sviru labklājības celšanai Latvijā. Un, manuprāt, tautai ir tiesības juridiski pieprasīt savas izdzīvošanas minimumu, sevišķi situācijā, kad, piemēram, pensionāri nevar dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi tikai tāpēc, ka valstī valda kļūdaina saimnieciskā politika.

Visas partijas, kuras šodien strādā parlamentā, ir deklarējušas savu vēlmi virzīties uz Eiropas Savienību. LSDA frakcija, atbalstot šo virzību, aicina tos politiskos spēkus, tās partijas un frakcijas, kuras patiešām strādā, lai nonāktu Eiropas Savienībā, lai tās atbalstītu arī tos Eiropas Savienības noteiktos sociālos standartus un nobalsotu par šo grozījumu iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmē. Liels paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un to nodošanu komisijām. Es vēl varētu saprast, ja šeit būtu priekšlikums, ka Latvijas iedzīvotājiem ir arī kaut kādi pienākumi jeb cilvēkiem ir kaut kādi pienākumi pret valsti, pret ģimeni, pret sabiedrību, bet šeit absolūti nav sacīts, ka cilvēkam varētu būt arī kādi pienākumi. Varētu jau to ielikt labojumos jeb papildinājumos, bet, es domāju, ka Satversme nav tas likums vai likumprojekts, kurš varētu tikt tik bieži mainīts. Tā ka es iebilstu pret nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 24. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Jānis Vētra, frakcija "Latvijas ceļš". Nevēlaties runāt? Deputāts Vladimirs Makarovs runās acīmredzot pret.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Labdien, cienījamais Prezidij, deputāti! Es domāju, ka Latvijai ir tādi raksturīgi momenti, kad mēs aizmirstam likumību, mēs aizmirstam godaprātu, vienkārši balsojam tādēļ, ka tur ir cilvēki, par kuriem mums ir kāda interese. Latvijas Medicīnas akadēmija, jā, liela, izcila loma Latvijas medicīnas vēsturē ārstu sagatavošanā. Jā, šeit strādā vieni no profesionālākajiem Latvijas medicīnas pīlāriem, bet gadu no gada tur ir tāds melns kurmis, kas rok nemanāmi un dziļi. Un, pateicoties šim kurmim, krita iepriekšējais rektors — Korzāna kungs, jo vienkārši atklājās, ka šī augstskola ir populāra ārzemju studentu vidū, tiek saņemta zināma maksa, tikai ar to izlietojumu kā ir, tā ir. Un arī šobrīd, neskatoties uz to, ka Latvijas Medicīnas akadēmijā strādā Valsts kontrole, vienkārši ir šīs pelēkās zonas, kur kontrole nav vēlama, un par to liecina bijušā rektora, šobrīd profesora, šobrīd šīs institūcijas tīrā lobista — Jāņa Vētras izteikums. Ja mēs uzrādīsim, cik mēs saņemam un kur mēs izmantojam, tas varētu kļūt par pamatu augstskolas likvidācijai. Kāpēc tādas bažas? Bet varbūt vienkārši tāpēc, ka naudiņa aiztek ne tur, kur ir paredzēts Satversmē, bet vienkārši citām vajadzībām.

Nākamais. Latvijā ir spēkā Augstskolu likums, kas runā par to, ka, ja pieņem lēmumu par augstskolas reorganizāciju, tad to ir jāapstiprina Ministru kabinetam. Kur nu! Latvijas Medicīnas akadēmijai, mainot profilu, atverot jaunas fakultātes, kas skar sociālās zinības, tā taču nav reorganizācija.

Vienkārši nosaukuma maiņa. Un tur nav vajadzīgs Ministru kabineta lēmums, tur nav vajadzīgs Ministru kabineta viedoklis. Šķēles kungs, vai tas nebijāt jūs kā premjers, kas teica, varbūt beidzot sakārtosim augstāko izglītību Latvijā? Jā, es saprotu, jūs to vēlaties un arī jūsu partija vēlas. Tikai ne tur, kur varētu būt jūsu partijas intereses. Vienkārši ne tur. Un to pierādīs šodienas balsojums, jo faktiski pēc replikām, kas skanēja no Tautas partijas, ir skaidrs. Šeit ir zināmas Tautas partijas intereses, un savējo jau nesit. (Aplausi.) Šķēles kungs, vai tas nebijāt jūs, kas teica: "Pārtraukt situāciju, ka Latvijā Medicīnas akadēmiju beidz 400 ārsti katru gadu." Bet šobrīd vienkārši jums ir neizdevīgi to teikt. Un to, ka jūsu padzītais veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs uzsāka to darīt, rīkoties tā, kā jūs ieteicāt, jo tas atbilda augstākās izglītības reformai, šodien vienkārši ir ērti to aizmirst. Jo šajā augstskolā ir "savējie". Tādēļ es aicinātu šodien noraidīt šo Satversmi, dot iespēju Ministru kabinetam izpildīt Augstskolu likumā noteiktās funkcijas. Es gaidu, kad Izglītības un zinātnes ministrija četru mēnešu laikā atradīs iespēju iesniegt koncepciju par situāciju augstākajā izglītībā un tad skatīt šo Satversmi. Bet šobrīd mēs pieņemsim nelikumīgi Satversmi un pēc tam vaimanāsim — re, kāda Labklājības ministrija! Neko nedara! Tad arī kādreiz uzņemieties šo politisko atbildību! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Vētra ir pārdomājis un vēlas runāt par. Lūdzu!

J.Vētra

(LC). Godājamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Arī mana runa, tāpat kā Makarova runa, būs patiesībā par to, ka Satversme ir jāapstiprina, jo Makarova runa spilgti demonstrēja, ka nav neviena argumenta, kāpēc to nevajadzētu darīt. Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce un tās redakcijas komisija, kas šos Satversmes grozījumus ir izstrādājusi un darbojusies ar tiem nupat jau četrus gadus, tātad kopš 1995.gada, kad tika pieņemts Augstskolu likums, šobrīd būtu uzskatāma par vienu no viskompetentākajām un pieredzējušākajām institūcijām augstskolu tiesiskā statusa noteikšanā, jo ir izgājusi neskaitāmas saskaņošanas un konsultāciju ciklus. Likums skaidri nosaka, un tas ir Augstskolu likums, ka universitātes Satversmes pieņemšanas un apstiprināšanas kārtība ir sekojoša — Satversmi pieņem universitātes koleģiālā institūcija — Satversmes sapulce — un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Nav paredzēta nekāda cita kārtība, un šai kārtībai ir fundamentāls pamatojums — lai saglabātu universitātes autonomiju, tiktu nodrošināta tās darbības atbilstība likumiem un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām. Latvijas Medicīnas akadēmijas gadījumā nav runas par reorganizāciju. Medicīnas akadēmijas Satversmes grozījumi ir saskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā to prasa Augstskolu likums. Četrās tūrēs, ja tā varētu teikt, skaņots ar Labklājības ministriju, panākot maksimāli iespējamo Labklājības ministrijas viedokļa respektu. Ir Augstākās izglītības padomes atzinums par Medicīnas akadēmijas atbilstību universitātes statusam. Tāds pats atzinums ir saņemts no profesora Jura Zaķa vadītās Rektoru padomes. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas ir bijusi pat speciāla saskaņošanas komisija starp Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Medicīnas akadēmiju. Pati Satversmes sapulce ir trīs reizes sanākusi kopā, un arī mūsu redakcijas komisija ir ņēmusi vērā vēl 6.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ieteikumus. Tādējādi jaunā redakcija ir ievērojami plašāk un daudzveidīgāk apspriesta, analizēta un saskaņota, kā to prasa Augstskolu likuma normas, un Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikums Saeimai to apstiprināt, ja tā varētu teikt, ir kvintesence ilgam un pamatīgam darbam.

Kas attiecas uz augstskolas it kā neatbilstību likumdošanas normām, par ko minēja Makarova kungs, tad tas pilnīgi neatbilst patiesībai, jo ārzemju studentu apmācība notiek pilnīgā saskaņā ar likumu, un arī Valsts kontrole, kā mēs to zinām, pusotra gada laikā strādājot, nekādus pārkāpumus šinī sakarībā nav varējusi uzrādīt. Un pieminēt ārstu skaitu Makarova kungam būtu ļoti nekorekti, jo pēc Makarova kunga paša rīkojumiem ārstu skaits ir samazināts — uzņemšana gandrīz piecas reizes, un jau tagad visas kompetentās institūcijas, tajā skaitā arī veselības aprūpes institūcijas un arī institūcijas, kurām ir jāpārstāv pacientu intereses, pamatoti uztraucas par to, ka šīs politikas rezultātā visā drīzumā būs akūts ārstu trūkums Latvijā.

Un galvenās pretenzijas, kas ir saistītas ar mūsu Satversmi, manuprāt, Makarova kunga gadījumā sakņojas ļoti primitivizētā izpratnē par medicīnisko izglītību un medicīnas augstskolas mērķiem un uzdevumiem. Un šinī situācijā nevar atraut izglītību no ārstniecības, slimnīcas no augstskolas, un nav Eiropā valsts, kurā būtu veselības aprūpes sistēma bez universitāšu hospitāļiem, vai viens universitāšu hospitālis, kurā būtu divu universitāšu klīnikas. Un tāpēc bez visiem citiem nodrošinājuma veidiem šobrīd Medicīnas akadēmijai, Rīgas Stradiņa universitātei, ir vajadzīgs tieši tiesiskais nodrošinājums, un nav nekādu šķēršļu, lai mēs šo Satversmi šobrīd aizkavētu un nenodotu komisijām, un tāpēc es aicinu visus deputātus, arī Makarova kungu un Požarnova kungu, balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijai, jo moderna un plaukstoša Rīgas Stradiņa universitāte ir un būs vajadzīga gan jums, gan jūsu bērniem, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 20, atturas — 13. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto  likumprojektu "Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas Konvenciju par pagaidu ieviešanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātu piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Čevera, Labanovska, Ādamsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es, protams, biju pret, tāpēc, ka likumprojektu jau pirmo reizi nodeva Tautsaimniecības komisijai, nevis, kā ir ierasts, nodokļu likumdošanu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Šobrīd Valsts prezidents ir atsūtījis likumprojektu atpakaļ. Valsts prezidents laikam pirmo reizi nav uzrakstījis konkrētu motivāciju, bet tādu politisku pārskatu par likumu. Mēs nevaram saprast, kurš ir tieši tas pants, pret kuru viņš iebilst. Vai tas ir starptautiskā līguma pārkāpums, vai problēma par to, ka parlaments nav pacēlis muitas tarifus margarīnam. Bet katrā gadījumā Tautsaimniecības komisija ir piedalījusies vairākās ekspertu sēdēs un šobrīd, manuprāt, vislabāk un visskaidrāk redz, ka pretrunas, nevis manuprāt, bet tiešām ar Eiropas līguma 8.panta 4.punktu novērstas un ir gatavi to izdarīt dažu, vienas komisijas sēdes laikā. Jo likumprojekts ir "izmalts", izskatīts, pārzināts, ir bijuši vieni viedokļi, ka, teiksim, 8.panta 4.punkts no Eiropas līguma nav pārkāpts, ir bijuši citi juristu viedokļi, bet tagad jau ir bijusi vairāku ministriju kopīgā sēde. Mēs esam nonākuši pie kopsaucēja un esam gatavi šo likumprojektu novadīt līdz galam, pie kam mēs, protams, varētu likumprojektu nodot vēl divām komisijām, tā būtu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā līdzatbildīgā komisija un Eiropas lietu komisija, ja tas šobrīd ir nepieciešams. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd šis likumprojekts ir atvērts jau divas reizes, tātad attiecīgais likumprojekts, kuru Valsts prezidents ir atgriezis atpakaļ, otrajam lasījumam sagatavots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un,manuprāt, šodien sociāldemokrāti šo pašu tēmu ierosina iekļaut un nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vēl vienu reizi. Tā ka, es domāju, nejauksim kārtis. Ja viena komisija ir strādājusi ar likumprojektu un ja Valsts prezidents ir atsūtījis šo likumprojektu atpakaļ, nodosim tai komisijai, kas šo likumprojektu ir sagatavojusi divos, trīs lasījumos... Tā ka es aicinu par atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Es pareizi sapratu, ka jūs runājāt pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, Leiškalna kungs? (No zāles deputāts Leiškalns: "Jā, pret!") Par vēlas runāt deputāts Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Interesanti ir tas, ka, satiekoties ar zemniekiem, mēs, deputāti, zvēram, ka darām visu, lai celtu mūsu lauksaimniecību. Toties Saeimā, valdībā, notiek otrādi. Solījumi tiek aizmirsti vai ignorēti. Šis margarīna jautājums. Kāpēc 1997.gadā vajadzēja no 15% ievedmuitu pazemināt uz 0,5%? Kas tika lobēts? Ja mēs to analizējam, tad, protams, ka bija lobēti ārzemju ražotāji. Nu tas ir iepriekšējās Saeimas nopelns. Rezultātā ievedamais margarīna daudzums Latvijā no noteiktā daudzuma, 2000 tonnas gadā pacēlās līdz 6,5 tūkstošiem tonnu. Tas, kas bija reģistrēts. Bet mums taču zeļ arī kontrabanda. Un, ja jau var spirta krava mierīgi nozust, tad, protams, ka varēja ievest margarīnu tik, cik to varēja realizēt.

Eiropas līguma 25.pantā paredzēts, ka līdz 1.janvārim 1995.gadam muitas likme bija 15%, tad tagad, atgriežoties pie tās pašas likmes, mēs neko jaunu neveidojam. Patiesībā atgriežamies pie iepriekšējās tarifa likmes. Ar šī viedokļa motivāciju nepieciešams aizsargāt vietējo tirgu. Lielākā daļa deputātu, domāju, šo būtību nenoliegs. Par cik margarīns ir tiešs konkurents mūsmājās ražotajam sviestam, kura realizācija ir nepieciešama, lai kaut kādā veidā tomēr uzturētu mūsu zemniecību, un tad analizējot pienācām pie secinājuma, ka 40% no ievestā margarīna tiek izlietots ražošanas vajadzībām, 60% tiek izlietots tieši pārtikā. Kā ietekmē muitas tarifs margarīna cenu? Uz 1998.gadu viens kilograms margarīna maksā 53 santīmi. Un tarifa likme — 8 santīmi uz katru kilogramu — pacēla cenu līdz tādam līmenim, ka patiesībā margarīns mazumtirdzniecībā viens kilograms maksā 1 vai 1,4 lati. Samazinot tarifu līdz 0,5, margarīna cena nekritās. Bija 15%, un cena, samazinot uz 0,5%, pavisam, kā saka, nekritās. Tātad, palielinot uz 15% muitas tarifu, mēs aizsargāsim tomēr iekšējo tirgu.

Kas attiecas uz Eiropas līguma 25.pantu, tad mēs neko nepārkāpjam. Tāpat arī Pasaules tirdzniecības organizācijas margarīna ievesto likmi 28% apmērā. Un, ja mēs pacelsim līdz 15%, tad tas neizsauks nekādus iebildumus no šīs organizācijas puses. Mums ir jāveic iekšējā tirgus aizsardzība. Diemžēl kļūdas mēs pielaidām un arī turpinām tās pielaist. Tāpēc es aicinu margarīna tarifa likmes cenu pacelt līdz 15%. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 32, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Slakterim.

A.Slakteris

(TP). Lūgums kā izskatošo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, jo šis jautājums ir ne tikai darba ņēmēja, bet arī darba devēja un uzņēmējdarbības jautājums.

Sēdes vadītājs.

Jūs ierosināt noteikt Tautsaimniecības komisiju kā atbildīgo vai kā...

A.Slakteris.

Nē, kā otro izskatošo.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu, kolēģi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu "Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Deputāts Mareks Segliņš, Tautas partijas frakcija.

M.Segliņš

(TP). Godājamie deputāti! Saeimas Kārtības ruļļa 150.pants paredz Saeimas deputātiem tiesības izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, un Saeimas deputāti to ir arī vairākas reizes darījuši. Jāsaka, ka ne vienmēr šīs komisijas darbi ir bijuši veiksmīgi, jo par veiksmīgu darbu var uzskatīt tikai tad, ja ir sasniegts kaut kāds rezultāts ,un domāju, ka piekritīsiet man, ka, teiksim, izmeklējot 3 miljonu lietu, rezultāts pagaidām nav sasniegts, grūti pateikt, kad tas tiks sasniegts, bet rezultāts nav sasniegts. Kas ir pozitīvs, un kāpēc es vispār runāju par. Tāpēc, ka, sanākot deputātiem uz izmeklēšanas komisijām, bieži rodas tāds iespaids, ka viņi īsti paši nezina, ko viņi... Viņi varbūt zina, ko viņi vēlas noskaidrot, bet viņi nezina, kā to darīt. Vai nu pietrūkst zināšanu, kā to darīt, vai nu pietrūkst procesuālās reglamentācijas, un šis likums būtu atbalstāms tikai tāpēc, lai būtu šī procesuālā reglamentācija un lai deputātiem būtu skaidrs, kas ir jādara, kurā brīdī jādara un kāds mērķis ir jāsasniedz.

Bet šajā likumā, dabīgi, ir iestrādātas vairākas absurdas lietas. Un vairākas absurdas lietas droši vien ir iestrādātas tāpēc, ka, manuprāt, izmeklēšanas komisijas nodarbojas ne ar to, kas viņām būtu jādara, veicot paralēlu izmeklēšanu kriminālizmeklēšanai, ko veic prokuratūra un veic izziņas iestādes. Un, manuprāt, Saeimas deputātiem vispār nav jānodarbojas ar krimināllietu paralēlu izmeklēšanu. Un tieši tādēļ šajā likumprojektā ir iestrādātas tādas, manuprāt, nepareizas lietas kā speciāls prokurors. Tāpat, manuprāt, ir nepareizi iestrādāts, ka Saeimas izmeklēšanas komisija var uzsūtīt revīziju uzņēmējsabiedrībām, manuprāt, tās nav prātīgas lietas, un, praktiski sanākot kādiem deputātiem, izveidojot komisiju, viņi var norakt jebkuru uzņēmējsabiedrību, sākot tur veikt revīzijas un visādas pārbaudes. Bet tāpēc, lai mēs varētu to sakārtot, es aicinu nodot likumprojektu arī Juridiskajai komisijai, un es ceru, ka šis likumprojekts,kad tas beigās tiks pieņemts, būs krietni savādākā redakcijā, kā tas šobrīd ir. Pozitīvais šeit ir tas, ka tiks procesuāli sakārtots šīs komisijas darbs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Es esmu spiests runāt pret tāpēc, ka man nebija iespējas runāt par, bet tagad nopietni. Tātad par šo projektu. Protams, ka nez vai kāds būs tāds, kas balsos pret, jo cēlais nodoms minētajā projektā tātad ir palīdzēt izmeklēt tās lietas, kuras varbūt līdz šim nav pietiekami veiksmīgi izmeklētas. Minētais projekts, un paldies šiem projekta autoriem, tika publicēts "Latvijas Vēstnesī", un Latvijas Juristu biedrība savlaicīgi varēja ar šo projektu iepazīties. 7.aprīlī Latvijas Juristu biedrība izskatīja šo projektu un arī vairāku institūciju atzinumus, kuri pārsvarā ir negatīvi, es uzsveru, negatīvi, un pamatā tātad pie argumentiem ir minēti tādi kā jau agrāk dzirdētais arguments, ka tā ir iejaukšanās tiesu varas funkcijās, ka pastāv vesela virkne pretrunu ar Kriminālprocesa likumu, pastāv vesela virkne pretrunu ar Operatīvās darbības likumu, pastāv vesela virkne pretrunu ar citiem likumiem, un šis likums ir mēģinājums sajaukt materiālās tiesību normas ar procesuālajām tiesību normām. Tāpēc es neaicinu balsot pret, bet es aicinu atbildīgo komisiju strādāt pie alternatīva projekta sadarbībā ar Latvijas Ģenerālprokuratūru un Latvijas Juristu biedrību. Es pat gribu jums atgādināt arī to, kas skanēja Juristu biedrībā un ko teica Amerikas Savienoto Valstu pilnvarotais pārstāvis, ko bija teicis agrāk, ka pēc Monikas Levinskas skandāla arī Amerikā ļoti nopietni diskutē par neatkarīgo izmeklētāju institūtu atcelšanu, jo politiķiem nav jāspriež tiesa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par zvērinātiem revidentiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Imants Kalniņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Ņemot vērā šī dokumenta pieņemšanas steidzamības raksturu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neiebilst, ka Sociālo un darba lietu komisija ir vienīgā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi kolēģiem? Nosakām par vienīgo un atbildīgo komisiju Sociālo un darba lietu komisiju. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Par zemesgabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu atcelšanu no izpildāmā amata un jaunas Telekomunikāciju tarifu padomes izveidošanu likumā "Par telekomunikācijām" paredzētajā kārtībā" . Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mums vispirms ir jālemj par šī lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdē. Iebilst pret to vēlas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Man diemžēl šajā situācijā, šajā konkrētajā laikā pret sagatavotiem lēmuma projektiem ir jāiebilst. Un līdz ar to arī jāiebilst pret izskatīšanu šodien. Bet, lai jūs mani saprastu pareizi, nepietiek tikai pateikt, ka es esmu pret, bet arī sniegt motivāciju, kādēļ es to daru. Es jums teikšu tieši to pašu, ko es teicu pēdējā izmeklēšanas komisijas sēdē. Man nav un nevar būt iebildumu pret būtību, pret tiem identificētiem jautājumiem pēc satura, kas ir iekļauti šajos lēmuma projektos. It sevišķi ņemot vērā to jezgu, kāda šobrīd ap tarifiem ir sacelta, gan to, ka tie tika it kā pieņemti, tad tika atcelti, tad tos it kā neviens neņēma vērā, un visā tajā es redzu tādu zināmu nervozitāti un stresu, un sagatavotie lēmuma projekti Tarifu padomei nav kvalitatīvi, un tiek apšaubīta arī citu lēmumu kvalitāte.

Tāpēc es domāju, ka Saeimai nevajadzētu šeit pārsteigties ar tiem dokumentiem, kas ir sagatavoti šodien. Vispirms par dokumentu nr.508b, es iebilstu pret šī dokumenta redakciju un pret juridisko sakārtotību komisijā, un es biju ļoti nepatīkami pārsteigts, ka to pašu melnrakstu, kuru mēs skatījām pēdējā komisijas sēdē, ka tas šeit parādās kā Saeimas lēmuma projekts.

Ņemot vērā to, ka mēs komisijā pamatā skatījāmies dokumentu nr.508b, dokumentā 508a saglabājās gluži tās pašas problēmas. Un šeit es jums minēšu kaut vai tikai divas. Es sākšu no šī dokumenta trešās daļas.

Uzdot jaunajai padomei atcelt prettiesiski pieņemtu Telekomunikāciju tarifu padomes (iepriekšējās) lēmumu. Tātad mēs jau pasludinām, ka šis lēmums ir bijis prettiesisks. Es domāju, Saeimai šādu tiesību nav, tā ir tiesas kompetence, un tātad šis konkrētais priekšlikums nav juridiski korekts.

Nākamais. Tiek piedāvāts dokumentā nr.508a Satiksmes ministrijai ieteikt jaunos Telekomunikāciju tarifu padomes locekļus. Šobrīd likums "Par telekomunikācijām" paredz, ka satiksmes ministrs, nevis Satiksmes ministrija dod šādus ieteikumus. Mēs atkal ar šo lēmumu nonākam pretrunā ar likumu. Tādēļ es redzu, ka šie lēmuma projekti šobrīd ne redakcionāli, ne juridiski korekti nav sagatavoti, tie nav dokumenti, par kuriem Saeima šodien varētu lemt, un tas ir iemesls, kāpēc es iebilstu. Pie kam es gribu teikt, ka mēs šajā ziņā neko daudz neriskējam, jo par tām problēmām mēs runāsim, un faktiski tās ir uzrādītas šodien pievienotajā komisijas starpziņojumā. Es gribu atgādināt arī to, ka Saeima par līdzīgiem priekšlikumiem, kuri ir iekļauti dokumentā nr.508b, jau ir runājusi un lēmusi šī gada 21.janvārī, un atšķirība ir faktiski minimāla starp tiem lēmumiem, ko mēs pieņēmām 21.janvārī, un to, kas tiek piedāvāts šobrīd, bet tās būtiskās atšķirības, kas ir atrodamas tieši dokumentā nr.508a, ir sakārtojamas tā, lai par tām Saeima varētu nekautrējoties lemt, un es pieņemu ,ka viedokļi varētu atšķirties par vai pret, bet šie dokumenti ir sakārtojami. Un tādēļ mans priekšlikums ir: vēl papildus, ņemot vērā to, ka izmeklēšanas komisija pēc būtības praktiski šo darbu ir pabeigusi, bet mēs esam vairāk tikai atdūrušies, kā es teicu, pret šīm juridiskām un redakcionālām niansēm, uzdot Juridiskajai komisijai šo lēmuma projektu pabeigt un sagatavot korektā formā, lai mēs par to viņiem varētu lemt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus, tad šajā sēdē mēs šo lēmuma projektu nevaram izskatīt. Vielaicīgi Bunkša kungs ir ierosinājis nodot šo lēmuma projektu Juridiskajai komisijai. Par lēmuma projekta nodošanu komisijām vēl vēlas runāt deputāte Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir pietiekami saasināts, un lielākā sabiedrības daļa uzmanīgi seko tam, kā šis jautājums labvēlīgi risināsies visas sabiedrības interesēs, ņemot vērā iedzīvotāju reālo ienākumu līmeni, gan valsts ekonomisko stāvokli, nosakot "Lattelekom" pakalpojumu tarifus.

Runājot par komisijas veikto darbu, protams, varētu būt arī nepilnības, kā minēja Bunkša kungs, jo mēs neviens neesam perfekti. Mēs tomēr esam konstatējuši, ka TTP savā darbībā ir pārkāpusi likumu "Par telekomunikācijām" un arī Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu. Pašreiz no septiņiem Tarifu padomes locekļiem viens ir atteicies izpildīt savu darbu šajā Tarifu padomē un divi Tarifu padomes locekļi ir apturējuši savu darbību.

Kā minēja Kravaļa kungs, kas apturējis savu darbību Telekomunikāciju tarifu padomē, trīs no esošajiem Telekomunikāciju tarifu padomes locekļiem pilnībā atbalsta sava "Lattelekom" intereses. Lēmuma projekta tekstu mūsu komisija iesniedza Saeimas Prezidijā pirms šā jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, ko mēs arī lūdzām, ar nolūku iekļaut šo jautājumu šodienas sēdes darba kārtībā.

Vakar, saņemot Ministru kabineta atzinumu par mūsu komisijas starpziņojumu un Ministru kabineta lēmumu par problēmu risināšanu, mēs uzskatām, ka lēmuma projekts tiešām būtu jānodod izskatīšanai komisijās, papildinot un precizējot un ņemot vērā Ministru kabineta uzsāktās aktivitātes. Tādēļ mans priekšlikums ir nodot šo lēmuma projektu izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Juridiskajā komisijā, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies!Tātad, kolēģi, tie, kas neseko līdzi sēdei, es atgādinu Ūdres kundzes ierosinājumu — nodot šo lēmuma projektu divām komisijām — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Saskaņā ar Kārtības rulli šajā gadījumā priekšlikumi par grozījumiem lēmuma projektā iesniedzami piecu dienu laikā, ja nav iebildumu. Leiškalna kungs vēlas iebilst? Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Bunkšam" . Viņš lūdz piešķirt vienas dienas bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.aprīlī. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 2, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vandai Kezikai" . Viņa lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — piešķirt atvaļinājumu Vandai Kezikai. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais jautājums — likums "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , kuru Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vēlas atgriezt Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 115.pantu šis likums jānodod atbildīgajai komisijai bez debatēm.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu. "Lūdzam likuma "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" otrreizējā caurlūkošanā par atbildīgo komisiju noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju". Par to, kā lieta tālāk virzāma, vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es jau vienreiz gandrīz par šo tēmu norunāju, sajaukdams ar 5.priekšlikumu, darba kārtības punktu, teiksim tā.

Protams, frakcija, kas ierosināja to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, beidzot nākusi pie prāta un sapratusi, ka fiskālā likumdošana ir jāizskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Diemžēl ar Dievpalīgu Saeimas Kārtības ruļļa 115.pants mums vairs nedod nekādas izvēles tiesības līdz ar to, jo 115.pantā ir rakstīts skaidri un gaiši: "Valsts prezidenta motivētos iebildumus nodot atbildīgajai komisijai un citām komisijām." Starp citām, protams, ierosināt arī Eiropas lietu komisiju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. To es labprāt ierosinātu, bet nododams tas ir bez debatēm atbildīgajai komisijai. Ja kāds grib teikt, ka varētu noteikt jaunu atbildīgo komisiju, tad Saeimas Kārtības rullis to nepieļauj. Saeimas Kārtības rullis pieļauj noteikt atbildīgo komisiju, tikai nododot likumprojektu otrajā lasījumā, tā teikt. Tas ir saskaņā ar šī paša Saeimas Kārtības ruļļa 82.pantu, nosakot atbildīgo komisiju. Atbildīgo komisiju nosaka parlaments. Bērziņa kungs, jūs varat nākt motivēt savu pārliecību. Tātad parlaments nosaka atbildīgo komisiju, un Valsts prezidents, izmantojot Satversmes 71.pantā tam deleģētās tiesības, nodod atbildīgajai komisijai. Tāpēc aicinu atgriezt likumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un savukārt nodot arī Eiropas lietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Paldies par atsaucību, Bērziņa kungs! Es jūs cienu.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungam zināmā mērā ir taisnība, izņemot vienu niansi, šis 115.pants skan tā, ka Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām komisijām un lemj par termiņu. Izejot no tā, ko jūs teicāt, atbildīgā komisija un citas komisijas ir tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Eiropas lietu komisija. Tātad mēs nevaram nodot. (Starpsauciens: "Nenodosim!") Kolēģiem kāds viedoklis? Lūdzu, Imants Kalniņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Minētais 115. Kārtības ruļļa pants neaizliedz šādā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai iesniegt Saeimā lūgumu — nozīmēt par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un lūdz balsojumu par šo jautājumu. Šajā situācijā es ierosinu izlemt jautājumu balsojot priekšlikumu ienākšanas secībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, ka noteikt par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 34, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk priekšlikums — noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju kā atbildīgo komisiju. Iebildumi ir? Nav. Tātad mēs nododam šo likumu otrreizējai caurlūkošanai divām komisijām un pēc Leiškalna kunga ieteikuma, tātad arī Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: "To jau noteicām pirms četriem mēnešiem.")

Tālāk mums ir jālemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms. Lūdzu, Kārlis Leiškalns!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Aicinu par priekšlikuma iesniegšanas termiņu noteikt 23.aprīli šajā gadā un izskatīšanas dienu aiznākamo ceturtdien, nevaru pateikt, kāds būs datums.

Sēdes vadītājs.

29.aprīlis.

K.Leiškalns.

Jā, paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Jums ir iebildumi? Lūdzu, Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičš

(PCTVL). Šis priekšlikums, kā savā laikā, 6.Saeimas laikā, "Par azartspēlēm" atgrieztais Valsts prezidenta Ulmaņa likumprojekts, ir radījis lielu nepieciešamību sīkāk iepazīties ar to motivāciju, kāpēc viņš to ir darījis, tāpēc es uzskatu, ka tas varētu būt 25.maijs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš vai izskatīšanas termiņš? Tātad ir priekšlikums — noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.maiju. Mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 25.maijs. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 33, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek 23.aprīlis un izskatīšana 29.aprīlī. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputātes Annas Seiles ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli" . Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Jautājums jāizšķir balsojot. Balsošana aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Annas Seiles ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 20. atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Marisa Andersona 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus"" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece — Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Ivara Godmaņa iesniegumu "Par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus". Nākamie deputāti, atbilstoši "Latvijas ceļa" Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstam, ir Einārs Fogels un Viktorija Drāzniece, kuri apņēmušies pildīt Saeimas deputātu pienākumus.

Savukārt nākamais kandidāts ir Mariss Andersons, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus, tādēļ komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu "Apstiprināt Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu pgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā deputāts — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas sagatavotus dokumentus par trīs rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu amatā bez termiņa ierobežojuma.

Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta apstiprināt Gaļinu Aleksejevu par Rēzeknes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta apstiprināt Ingrīdu Bogdānovu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta apstiprināt Aiju Pomeranci par Liepājas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Aiju Pomeranci par Liepājas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas priekšlikumu apstiprināt divus zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus amatā bez termiņa ierobežojuma. Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt amatā un Juridiskā komisija atbalsta apstiprināt Antru Lastiņu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta apstiprināt Mariku Puduli—Indāni par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par Marikas Pudules—Indānes apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Ojāra Rubeņa atsaukšanu no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes". Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma Prezidija vēstuli ar lūgumu izskatīt dokumentu — deputātu grupas iesniegumu par Ojāra Rubeņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes. Komisija vairākkārt pirms tam jau skatīja padomes darbu, un, izskatot šo vēstuli, vēlreiz tika analizēts Nacionālās radio un televīzijas padomes darbs.

Protams, tika konstatēta vesela rinda būtisku trūkumu. Nav pilnībā izpildīts 6. Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojums, kurš jums ir pievienots klāt. Ir nopietni Valodas likuma pārkāpumi, ja tā varētu teikt. Tajā pašā laikā, izskatot jautājumu pēc būtības, komisija konstatēja sekojošo: pirmkārt, Radio un televīzijas likuma 44. panta 4. daļas redakcija skaidri norāda, par kādiem pārkāpumiem var tikt atsaukts padomes loceklis. Izvērtējot komisijas rīcībā esošo informāciju, komisija konstatē, ka inkriminēt, pārliecinoši inkriminēt šī panta 4. daļu Ojāram Rubenim nav iespējams.

Otrkārt, komisija konstatēja, ka nav lietderīgi šobrīd nodarboties ar padomes locekļa atsaukšanu, jo, pirmkārt, padome tāpat jau strādā nepilnā sastāvā; otrkārt, likums aizliedz, Radio un televīzijas likums aizliedz papildināt padomi, ja tās pilnvaru termiņš ir mazāks par vienu gadu. Tādējādi, atsaucot šo padomes locekli no amata, mēs varētu lielā mērā paralizēt padomes darbu kā tādu. Es lūdzu, kolēģi, ieskatieties dokumentā, tur ir viena tehniska kļūda komisijas atzinumā. Balsojot trim deputātiem par iesniegto projektu, diviem pret un trim atturoties, komisija tādējādi lūdz Saeimu pieņemt lēmumu vai, pareizāk sakot, balsot pret deputātu grupas iesniegumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Mana uzstāšanās nebūs būvēta uz to — man patīk vai man nepatīk. Jo tas būtu tīri subjektīvs jēdziens. Es mēģināšu Saeimas deputātu uzmanību pievērst tam, kur ir bijuši Nacionālajā radio un televīzijas padomē Latvijas Republikas likumu pārkāpumi.

Cienījamie kolēģi! Ļoti daudziem ir avīzes. Paņemiet tās, lūdzu, rokā un apskatieties, lūdzu, TV Rīga programmu un jūs redzēsiet, ka šī raidstacija visrupjākā veidā pārkāpj Latvijas Radio un televīzijas likumu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka raidstacija svešvalodās drīkst raidīt 25% no sava raidlaika. Ar televīziju "Rīga" šī proporcija ir sekojoša: 94% top raidīts svešvalodās, "Rīgas maratons, aizņem pārējo laiku un apmēram 1% gadījumos top raidīts latviešu valodā — valsts valodā. Tā ir viena likuma norma, kas gadiem ilgi top pārkāpta. Kas pie šīs situācijas ir vainīgs? Jūs zināt, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes pienākums ir strikti sekot, lai šīs te raidstacijas darbotos likuma robežās. Ja tas notiek gadiem ilgi, tad pie tā ir vainīga šī padome. Ja šo padomi vada cilvēks, kas nav spējīgs pieprasīt likuma ievērošanu, tad viņš ir steidzami jāaizvieto, vai viņa pilnvaru laiks ir palicis trīs mēneši, divas dienas vai divi gadi, jo turpmāk tās lietas nevar tādā veidā būt.

Otrais, uz ko es gribēju vērst deputātu uzmanību, un es ceru, ka šinī jomā mani pilnīgi atbalstīs Tautas partija, jo es atceros, cik Tautas partijas priekšsēdētājs Šķēles kungs strikti pieprasīja savu ministru demisiju, kuri bija pārkāpuši Pretkorupcijas likumu. Un, kā jūs, kolēģi, zināt, tad pēc Latvijas televīzijas ģenerāldirektora Pulka atstādināšanas no amata 1998. gada jūlijā tika izsludināts jauns konkurss uz šo amatu. Un konkursa realizācijas gaitā Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Tjarve, kurš izstrādāja šī konkursa nolikumu un piedalījās šī nolikuma apstiprināšanā, tātad tiešā veidā ietekmēja konkursa noteikumus, pārkāpa Korupcijas novēršanas likuma 2. nodaļas 6. panta 1. punktu, kur ir rakstīts: valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi un saviem radiniekiem. Būdams vienlaicīgi konkursa dalībnieks un Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieks, Tjarve ir padomes sēdes dalībnieks, kas 1998. gada 24. augustā izskatīja citu konkursa dalībnieku iesniegtos dokumentus. Man šo sēdes protokolu kopijas šeit ir, un es tiešām to šeit nerunāju no zila gaisa. Man, protams, nekas nav pretī pret Tjarvi. Vispār simpātisks cilvēks, un droši vien ir darbaspējīgs un var sakārtot televīzijas lietas, bet tomēr likums šeit ir pārkāpts, un mēs kā likumdevēji taču nevarm to pieļaut.

Ziniet, cienītie kolēģi! Man paliek tā savādi. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā spriežam, laužam šķēpus par to, cik lielam raidlaikam jābūt latviešu valodā, cik ne, un mēs tanī pašā laikā skaidri redzam, ka tas top pārkāpts. Un mēs atbalstām šo cilvēku, kas sekmē šos pārkāpumus. Tad rodas jautājums, kādēļ mēs šeit esam? Vai mēs producējam tikai likumus, lai tie būtu, un apzināti mēs tos neievērojam?

Ja mēs iestājamies par latviešu valodas tiesībām un tā tālāk, un tā tālāk, tad man rodas jautājums, vai tas vienkārši nav tāds modes kliedziens, ka mums ir tas jāizkliedz, bet ievērot mēs to nevaram. Un man dažreiz pat liekas tagad, 7. Saeimā, ka runāt par latviešu nācijas tiesībām nav labais tonis, ka tas ir noiets etaps, ka mēs to varam parunāt tikai pirms vēlēšanām un tad mēs varam to hroniski neievērot un atbalstīt tos cilvēkus, kas sekmē šī likuma neievērošanu.

Cienītie kolēģi, šis ir principāls balsojums — vai mēs iestājamies par to, lai mūsu likumi taptu ievēroti vai netaptu. Un tamdēļ tā ir katra deputāta sirdsapziņas lieta. Katrā ziņā es aicinātu balsot par Ojāra Rubeņa atsaukšanu. Ne tamdēļ, ka viņš ir labs vai slikts, man viņš pats simpatizē, bet viņš ir sekmējis likuma neievērošanu... Apini, tu pastāvi klusu, nāc uz tribīni un tad runā. Paldies! Un es aicinātu vēlreiz par atsaukšanu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Uzskatu par pienākumu izteikt savas domas un viedokli šajā sakarībā, jo es biju izmeklēšanas komisijas vadītājs, kas izmeklēja Radio un televīzijas padomes darbību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, un situācija, kā jūs atceraties, 6.Saeimas beigās izveidojās tāda, ka deputāti paspēja apstiprināt šo galaziņojumu pēdējās plenārsēdes pēdējās minūtēs, kur es nevarēju, nebija iespējas nemaz iepazīstināt deputātus ar komisijas viedokli, un, protams, nebija laika arī debatēm. Bet komisija strādāja gandrīz divus gadus, komisija strādāja ļoti nopietni, tika iesaistītas arī citas institūcijas — Valsts kontrole, un ne tikai. Strādāja neatkarīgi eksperti, un secinājumi bija visai izteiksmīgi. Es domāju, ka jūs ikviens esat iepazinies ar šīs Izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu.

Kāds īsumā ir šīs komisijas konstatētais viedoklis? Konstatētais viedoklis ir tāds, ka radio un televīzijas raidorganizācijas, par ko atbild Radio un televīzijas padome un Rubeņa kungs visupirms kā tās vadītājs, regulāri, es atkārtoju — regulāri, nepārtraukti un ļoti milzīgā daudzumā, es teikšu pat — totāli, pārkāpj Radio un televīzijas likumu. Tad es atvainojos. Šodien mums vajadzētu spriest tādā gadījumā par to, vai nu Radio un televīzijas padomei un Rubeņa kungam jāsaprot, ka ir jāpilda likums, ko pieņēmusi Saeima, vai nu mums jāizlemj, ka likums ir jāmaina, ka jāatceļ tās normas, kas ir ieliktas Radio un televīzijas likumā par valsts valodas ievērošanu, par to, ka nedrīkst pieļaut vardarbības, cietsirdības propagandu, alkohola propagandu un tā tālāk, kas diemžēl, kā jau es teicu, notiek nepārtraukti. Radio un televīzijas padome ar Rubeņa kungu priekšgalā, man ir jāatzīst, gribot vai negribot, tāds ir šīs izmeklēšanas komisijas konstatējums, nav tikusi galā. Kādu iemeslu dēļ? Kāpēc? Tā nav, kolēģi, izrēķināšanās, kā te šur, tur presē un citos masu informācijas līdzekļos pavīd, ar kādu cilvēku. Absolūti nē! Man nekas nav personīgi pret Rubeņa kungu. Es atkārtoju to. Bet ir jābūt kārtībai! Un ir visai naivi mūs pārliecināt par to, ka, redziet, atlicis tikai neilgs laiks, daži mēneši līdz tam brīdim, kad vairums no šīs padomes locekļiem tiks nomainīti, tātad nav vērts arī mainīt Rubeņa kungu kā vadītāju, un, kā te izteicās Seiksta kungs, ka tikšot paralizēta šīs padomes darbība. Tas ir vienkārši absolūti nepamatoti un naivi.

Nākamais. Es tomēr vēlreiz jums jautāju, ja regulāri tiek pārkāpts likums, vai ir kāds atbildīgs vai nav? Es uzskatu, ka ir atbildīgs. Un, lūk, 44.pants likumā, trešā daļa saka, ka tiek atbrīvots attiecīgais padomes loceklis tad, ja viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un tas izraisījis būtiskas sekas. Ir vai nav tīši pārkāpumi? Es domāju, ka ir tīšs pārkāpums — likuma neievērošana. Tīša likuma neievērošana. Un vēl. Vai tas, kas ir noticis Latvijas televīzijā, sabiedriskajā televīzijā, ka faktiski televīzija ir novesta līdz bankrotam, patiešām, televīzija ir novesta līdz bankrotam, un pašlaik šīs padomes locekļi, šī padome jau izstrādājusi koncepciju par abonentmaksu ieviešanu, un masu informācijas līdzekļos faktiski nodarbojas jau ar savdabīgu, es atkārtoju — savdabīgu, reketu, lai piespiestu Saeimu lemt par abonentmaksu ieviešanu. Es citēšu vienu fragmentu no vēstules, ko parakstījuši gandrīz visi padomes locekļi un kas bija publicēts 5.martā laikrakstā "Diena". Un tur ir rakstīti šādi vārdi. Ieklausieties, kolēģi, tas attiecas uz jums visiem. Tātad: "Atvēlēt šai vajadzībai (tas ir televīzijai, sabiedriskajai televīzijai) 6 vai 8 miljonus, tā nav tik daudz varēšanas un nevarēšanas, bet gan gribēšanas vai negribēšanas lieta. Mazāk — izpratnes vai neizpratnes lieta. Ja nespēj atvēlēt vairāk no valsts budžeta, varētu beidzot izšķirties par abonentmaksu ieviešanu. Saeima un valdība (ieklausieties!) nedara ne vienu, ne otru. Vai tāpēc, ka neatkarīga, sabiedriska raidorganizācija ir ārkārtīgi traucējoša (varat iedomāties!)."

Kādi secinājumi ir Radio un televīzijas padomei, institūcijai, visai neatkarīgai institūcijai, gandrīz pilnīgi neatkarīgai institūcijai no Saeimas un valdības, kā tā tika izveidota. Tātad tagad tā faktiski nodarbojas ar savdabīgu reketu. Ļoti dīvaini. Tas, kas notiek Latvijas televīzijā un kas ļoti precīzi atspoguļots jau divas reizes, šo lietu izmeklēja Valsts kontrole, un komisija piedalījās darbā, un informēja par to arī Černaja kungs, ir finansiāli pārkāpumi, ļoti daudz finansiālu pārkāpumu, kur drusciņ, drusciņ pietrūkst līdz kriminālam. Bet bezsaimnieciskums tur ir jūtams visai izteiksmīgi. Un redziet, ja jau tikai izmeklēšanas komisija vai atsevišķi deputāti tā domātu... Bet šādi domā arī Latvijas televīzijas arodbiedrība. Mēs esam saņēmuši Latvijas televīzijas arodbiedrības attiecīgās sēdes lēmumu, un es nolasīšu tikai dažus punktus no tā, kur šī arodbiedrība, drīzāk ar jautājuma zīmi, bet izsaka ļoti lielas bažas, lūk, šādi: "Vai nav pieļaujama doma, ka pašreizējā finansiālā krīze izraisīta apzināti, lai novestu valsts uzņēmumu līdz bankrotam?" To raksta Latvijas televīzijas arodbiedrība. Nākamais: "Vai ir zināmas personas, kuras būtu ieinteresētas Latvijas televīzijas 1. vai 2. kanāla privatizācijā?" Tātad viņiem ir arī šādas aizdomas. Par 2. kanāla privatizāciju ir daudzkārt runāts. Par 1. kanāla privatizāciju gan vēl nav, bet, lūk, televīzijas darbinieki izsaka arī šīs aizdomas. Nākamais: "Vai finansiālā krīze Latvijas televīzijā nav radusies nemākulīgas saimnieciskas darbības rezultātā? Kuras konkrēti esošās un bijušās amatpersonas ir atbildīgas par esošo krīzi? Vai ir cerība, ka šie cilvēki par nodarīto nesīs juridisku atbildību? Vai Nacionālā radio un televīzijas padome nav līdzvainīga esošajā situācijā? Šāds finansiāls stāvoklis nevarēja rasties pusgada laikā. Vai Nacionālajai radio un televīzijas padomei nav jāuzņemas daļa atbildības?" Piemēram, ja kāds no ministriem sašmucējas, tā šeit rakstīts, valdība atkāpjas.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šī problēma ir ļoti nopietna, jo tā skar, kā jau es sākumā teicu, ļoti atbildīgu, ļoti, ļoti sabiedrībai un visiem mums atbildīgu jomu. Tā ir elektronisko, visu elektronisko masu saziņas līdzekļu joma. Un tas, kas tajā notiek, kas notiek institūcijā, kura ir pilnīgi, absolūti pilnīgi atbildīga, jo patiešām, izveidojot šo likumu "Par radio un televīziju", šī institūcija tika radīta kā neatkarīga, es atkārtoju vēlreiz, no Saeimas un valdības. Un pareizi tika radīta tāda neatkarīga. Bet, ja netiek galā ar saviem uzdevumiem, ko tad darīt, un kuram ir jāatbild? Vispirms tās vadītājam. Un es uzskatu, ka diemžēl Rubeņa kungu būtu jāatbrīvo no šī amata. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vairāki paziņojumi. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 14 apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputātu sagatavoto steidzamo jautājumu zemkopības ministram Salkazanova kungam, kas skar zemnieku neskaidrības par cukurbiešu realizācijas iespējām šā gada rudenī. Jautājumu nododam zemkopības ministram. Paziņojums deputātam Jurim Sinkam.

J.Sinka

(TB/LNNK). Atgādinu, ka Eiropas Padomes delegācija sanāk Dzeltenajā zālē tūlīt, un pulksten 15.00 Latvijas un Vācijas parlamentārās sadarbības grupa tiksies Viesu zālē ar jauno Vācijas vēstnieku. Tātad lūdzu pulksten trijos pēcpusdienā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tūlīt pulksten 10.30 komisijas sēžu telpā. Bet nākošajā pārtraukumā pulksten 12.30 notiks Latvijas un Igaunijas starpparlamentārās grupas tikšanās ar Igaunijas vēstnieku Viesu zālē šeit, otrajā stāvā.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija ir saņēmusi informatīvo materiālu par Latvijas mežu vērtībām un dāvina to Dabas fonda, Kultūras fonda vārdā visiem deputātiem. Jūs to varat saņemt savā kastītē. Izdevums ir ļoti skaists, un teksts ir ļoti saturīgs.

Sēdes vadītājs.

Vēl trīs svarīgi paziņojumi. Šodien sveicam mūsu kolēģi Osvaldu Zvejsalnieku 55 gadu jubilejā! (Aplausi.) Kā arī mūsu kolēģi Jāni Urbanoviču 40 gadu jubilejā! (Aplausi.) Un kolēģi Valdi Ģīli 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševicu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Jurkāns, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Indulis Bērziņš, Vanda Kezika, Ivars Godmanis, Māris Vītols, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Ingrīda Ūdre, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt lēmuma projektu "Par Ojāra Rubeņa atsaukšanu no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes". Kā nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo

(LSDA). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šajā jautājumā, kas skar radio un televīziju, es sākšu ar konkrētu ziņu. Vakar vakarā LNT ziņās tika pavēstīts, ka Ojārs Rubenis no Nacionālās radio un televīzijas padomes netiks atsaukts. Nu ko, es esmu pārliecināta, ka LNT šajā gadījumā zina, ko runā, ja jūs saprotat, ko es ar to domāju. Faktiski secinājums būtu tāds, ka es šeit debatēs varētu arī neuzstāties. Tomēr es savus apsvērumus esmu nolēmusi pateikt kaut vai tādēļ vien, ka šo pēdējo mēnešu laikā, kopš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā arī manā kompetencē ir radio, televīzijas un preses lietas, pie manis ir griezušies ļoti daudzi tā sauktie vienkāršie cilvēki, televīzijas profesionāļi, kuri nenoliedzami uzdod daudzus un dažādus jautājumus. Tieši viņu dēļ es šodien runāšu.

Tātad kā galveno panākumu šā lēmuma projekta tapšanā un izskatīšanā es uzskatu faktu, ka mēs esam pievērsuši vismaz uzmanību situācijai šajā nozarē. Radio un televīzijas nozare, precīzāk, elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu nozare, ir ārkārtīgi specifiska. Tā vienlaikus ir gan sabiedrības gara veidotāja un informētāja, vienlaikus radoši māksliniecisks izpaudums, vienlaikus ļoti īpatnēja uzņēmējdarbības forma, ko regulē valstiski un starptautiski normatīvi. Tieši šo pirmējo manis nosaukto īpatnību dēļ šī nozare nav tieši pakļauta kādai ministrijai vai departamentam. Šai nozarei pilnīgi pamatoti, un tas ir pilnīgi pašsaprotami, pienākas neatkarība. Tā arī ir dota šai nozarei, izveidojot īpašu institūciju, proti, Nacionālo radio un televīzijas padomi. Padomei ir dotas ļoti lielas pilnvaras nozares ietvaros. Kā jūs zināt, ja ir lielas pilnvaras, tad ir jābūt arī ļoti lielai atbildībai. Tieši atbildība sabiedrības priekšā arī ir tas kritērijs, kas nosaka sociāldemokrātu attieksmi pret šo lēmuma projektu.

Cienījamie deputāti! Mēs jau sākām sarunu par to, ka 6.Saeimas pēdējās sēdēs, pēdējās darba stundās pieņemts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojums, kas ir šīs sēdes dokumentos. Es nerunāšu sīkāk par šo ziņojumu, minēšu vienīgi to, ka komisija pamatojusies uz Valsts kontroles, Ģenerālprokuratūras, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un citu avotu sniegtajiem datiem. Uzskaitīto pārkāpumu ziņojumā ir daudz. Ar tiem, manuprāt, pilnīgi pietiktu argumentācijai tiem, kas ar ziņojumu ir iepazinušies, lai balsotu par šo lēmuma projektu.

Manā skatījumā kā jaunāko pārkāpumu šajā ziņojumā es vērtēju gadiem ilgo bezatbildīgo rīkošanos ar reklāmas raidlaiku Latvijas televīzijā. Tas ir nesis ļoti lielus zaudējumus, un speciālisti rēķina, ka šie zaudējumi gadā, es uzsvaru, gadā, varētu būt sasnieguši 1,5 miljonus latu. Tātad nepilnīga un aptuvena uzskaite reklāmas jautājumos, neskaidri bartera darījumi, nepamatotas atlaides. Es vēlos pieminēt, ka neviens uzņēmējs tā nerīkojas ar savu preci.

Kad mēs, Saeimas deputāti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, tās kompetencē, kā jau teicu, ir radio, televīzijas un preses nozare, iepazināmies ar gala ziņojumu, izpētījām citus dokumentus, tad noskaidrojās, ka elektronisko saziņas līdzekļu pārraudzības jomā ir daudz pārkāpumu, kā jau pirms manis minēja iepriekšējie runātāji.

Vēl tikai pāris piemēru jūsu uzmanībai. Es ilgi jūs neaizkavēšu. Pāris piemēru no divām jomām, par kurām visvairāk ir sūdzējušies tā sauktie vienkāršie cilvēki. Proti, vislielāko neapmierinātību izraisa fakts, ka pārkāpts Radio un televīzijas likuma 17. un 18.pants, kur runāts par vardarbību. Jā, es piekrītu, padome gan rīko seminārus šajā jautājumā, bet pret likumpārkāpējiem attieksme joprojām ir pārāk maiga. Es gribu vēl pieminēt, ka ļoti daudz kas padomes rīcībā ir vērsts tieši ārējā darbībā. Praktiski padomes darbu mēs redzam kā prezentāciju daudzos gadījumos. Arī šajā.

Otru piemēru es minēšu no tehniskās jomas. Likuma pārejas noteikumi un 27.pants nav ievēroti, joprojām nav izstrādāti raidorganizāciju programmu veidošanas un formēšanas standarti. Jā, patiešām tas varbūt nav īsti saprotams, es tikai piebildīšu, ka tehniski nekvalitatīvus raidījumus tālāk no raidītāja vienkārši neredz. Tādēļ arī cilvēki brīnās, kādēļ tajā pašā programmā viens raidījums ir labā kvalitātē, bet otru gandrīz vai nevar saredzēt.

Tālāk. Es vēl gribu pieminēt vienu funkciju, par kuru nav runāts likumā. Padomei likums neuztic sekojošu funkciju, un tomēr padome to dara. Tas ir ļoti būtisks arguments. Proti, tā ir padomes aktīvā darbība reklāmas tirgus regulēšanā valstī. Tātad reklāmas tirgus padomei nav jāregulē. Un tomēr padome šīs funkcijas ir veikusi.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, piecas minūtes ir pagājušas...

V.Lāzo.

Tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Tātad, cienījamie kolēģi! Jautājumā par Latvijas televīziju, Latvijas televīzijas gadījums mums pilnībā pierāda to, ko iepriekšējie runātāji ir minējuši. Mums nav šeit, Saeimā, citas iespējas meklēt atbildīgo par notikušo kā tikai un vienīgi likuma robežās. Likums diemžēl Saeimai neļauj tieši iejaukties bezpeļņas SIA "Latvijas televīzija" problēmās, mēs varam tikai vērsties pret padomes personālu. Vai nu atcelt, radikālo variantu, atsaukt visus padomes locekļus, kā to viens otrs deputāts man arī ir teicis, ka to vajag darīt. Es esmu par maigāko variantu — par to, ka pēc likuma 51.punkta tieši padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbu un tās funkciju izpildi. Šeit janvārī Saeimas zālē ...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, piecas minūtes ir pagājušas!

V.Lāzo.

Jā, es beidzu. Tātad janvārī Saeimas zālē es aizstāvēju šo nozari, aizstāvēju Nacionālo radio un televīzijas padomi cīņā par budžetu. Šajā gadījumā es saku, ka valsts naudu ir jāprot skaitīt un taupīt. Padomes uzņēmējdarbības pārraudzības funkcija, manuprāt, šajā gadījumā ir pārkāpta. Sociāldemokrāti savā programmā bija apņēmušies pētīt, kā mēs rīkosimies ar valsts mantu. Mūsuprāt, šeit ir pārkāpums. Es pievienojos to 11 deputātu priekšlikumam, kas atbalstīja šā lēmuma projekta tapšanu, un deputāti, kā jums zināms, ir no trim partijām. Es pateicos, cienījamie kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Tas, kas notiek ar mūsu televīziju, vispār ir brīnums. Vēlēšanu kampaņa, tā taču nav tālu aizgājusi. Jūs atceraties, cik lielas naudas summas tika iemaksātas Latvijas televīzijā. Diemžēl ir pateikts, ka tikai pērn esot bijuši 65 000 latu. Tajā aktā, kur dokumentus sagatavoja iepriekšējā Saeima, superdārgo mašīnu pirkšana apmaiņā pret raidlaiku, un tas taču ir smieklīgs darījums, kur zaudējumi ir 250 000 latu televīzijai. Kam tad to parādu "uzkar" virsū? Tai pašai televīzijai. Protams, ja būs privatizācija, tur jau būs iemaksāts iekšā. "Labvakar"programmas darījumi ar tiem visiem laikiem, ja tur sarēķina, atkal ienes zaudējumus 300 000!

Un pats interesantākais, kas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, ir pornogrāfisko filmu un noziedzīgo filmu demonstrācija. Vai tik tiešām mums ir jāpārvērš Latvijas televīzija par kādu mācību līdzekļu izplatību, kā jāveic noziedzība? 250 līķu pagājušajā gadā, arī televīzijas nopelns ir tajās apmācībās, kuras dod pa vienu vakaru 10 — 15 nogalinātu vai uzspridzinātu cilvēku. "Čučumuižu" varbūt tik tiešām bērniem ir jānomaina pret to skeletu izrādēm, kuras diezgan bieži reklamē. Dzeršanas reklāma. Vai tad mums nepietiek nodzērušos cilvēku Latvijā? It sevišķi laukos, arī jaunatnes vidū. Pat skolās 7., 8. klases skolēni piedzērušies sēž stundās. Narkotika! Var mierīgi pastāstīt, ka narkotika esot tāda miermīlība, kuru var lietot. Jūs taču zināt, kas notiek ar jaunatni un bērniem. Tagad ievedamā abonentmaksa. Es jums teikšu, ka tur jau ir ielikta kārtējā krāpšana! Nekur jūs neredzēsiet, ka tur ir uzrakstīts, vai tā maksa ir ar PVN vai nav ar PVN. Tātad tā nav bez PVN. Tātad norādītie cipari, kuri ir, tiem vēl uzliks 18 procentus virsū. Tagad tam nabadzīgajam pensionāram, kuram nav no kā dzīvot, vienu otru reizi viņš paskatās to filmu, kuru var atrast, tad tam būs jāsamaksā mēnesī savi 3 lati, lai mūsu televīzija varētu mierīgi dzīvot, jo štati jau ir sagatavoti.

Tālāk — bezdarbs. Protams, izdzīt televīzijas darbiniekus jau nav liela māka, bet jebkurš no televīzijas darbiniekiem, kas tur nostrādājis 10–15 gadus, ir profesionālis. Diemžēl šie profesionāļi netiek gatavoti viena mēneša laikā. Varbūt tik tiešām vadībai ir izdevīgi nopirkt pornofilmu par 10 dolāriem, tā, protams, uz kādu laiku aizvietos tos darbiniekus, kuriem ir jāsamaksā daudz vairāk. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu, kurš ir ierosināts Saeimā, un galu galā mūsu televīzijai un radio ir jābūt cilvēku cienītām iestādēm, kur tik tiešām var kaut ko paskatīties un mācīties. Uz doto momentu tā ir novesta līdz bankrotam, lai to varētu pēc tam privatizēt par 1 latu.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es pievienojos lielā mērā tam, ko teica Vidiņa kungs, ko teica Tabūna kungs. It īpaši Lāzo kundze, kuras profesionalitāti šeit neviens neapstrīd. Es to varu apliecināt no tribīnes. Jautājums ir, kā problēmu risināt — atsaucot cilvēkus vai sakārtojot sistēmu?

Otrs jautājums. Cik personīgi vainīgs ir Rubeņa kungs — padomes priekšsēdētājs — tiešām daudzu problēmu esamībā? Es negribu būt šeit par apoloģētu. Trūkumi tiešām pastāv ļoti būtiski un daudz. Es esmu spiests informēt, ka, piemēram, Rubeņa kungs vai padome ir iesniegusi tiesā par komercradio, kur sistemātiski pārkāpj Valodas likumu. Ziniet, kas sanāca. Tiesa procesu zaudēja. Labs advokāts atnāca. Tāpēc inkriminēt Rubeņa kungam vienaldzību pret rupjiem Valodas likuma pārkāpumiem es negribētu.

Bez tam Tabūna kunga vadītā komisija galaziņojumā, kurš jums ir izplatīts katram deputātam uz galda... Jā, daudz kas nav izdarīts, bet piedāvātie likuma grozījumi 6.Saeimā ir akceptēti. Tāpēc bezdarbību vai nolaidīgu bezdarbību, vai ko tamlīdzīgu es vienkārši nejūtos kompetents inkriminēt.

Pats pēdējais. Manuprāt, ir jāsāk šo sistēmu tālāk sakārtot ar likuma pilnveidošanu. Es piekrītu Rugātes kundzei, lai viņa piedod, ka privātu sarunu šeit atstāstu, ka pats padomes izveidošanas princips varbūt nav pareizs.

Es piekrītu Razminoviča kungam, ka likumā vajag striktāk noteikt sabiedriskā radio un televīzijas statusu un striktāk noteikt par komercdarbību. Bet tur vajag politiķu vienošanos, partiju vienošanos, lai šādus grozījumus veiktu. Es domāju, ka tie ir iespējams. Tas, manuprāt, ir tas pareizais ceļš, kas jāiet. Ne jau par to ir runa, ka tur viss ir kārtībā un Rubeņa kungs ir tikai slavējams.

Sēdes vadītājs.

Mariss Andersons, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

M.Andersons

(LC). Augsti godātie deputāti! Tā nu ir sanācis, ka tikko kā esmu apstiprināts, un jau nākošais šeit izskatāmais punkts ir tā joma, kurā es esmu strādājis līdz šim. Tāpēc es lūdzu vārdu debatēs, lai deputātiem sniegtu dažus paskaidrojumus, jo šeit izskanēja, es ļoti pieļauju, varbūt vienkārši nezinot, dažas tēzes par Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu.

Bet iesākt es gribu ar to, ar ko cienītā Lāzo kundze beidza. Likums neļauj Saeimai, kā teikt, pa tiešo iejaukties Latvijas televīzijas darbā. Es teiktu, ka, iestrādājot šādas normas likumā, tas tika darīts apzināti un, manuprāt, pilnīgi pareizi. Saeimai nav jāiejaucas neatkarīgas, sabiedriskas televīzijas darbā.

Būtiski iebildumi, par kuriem es gribētu arī paskaidrot, šeit izskanēja, šķiet, no Tabūna kunga teiktā par otrā kanāla privatizāciju. Jau no pirmās Nacionālās radio un televīzijas padomes darba dienas bija iestrādes, ka nav pieļaujama otrā, nemaz nerunājot par pirmo, kanāla privatizācija. Pat vairāk. Jaunajā koncepcijā, kuru izstrādājusi padome turpmākajiem trim gadiem, ir strikti ierakstīts, ka nav pieļaujama nedz pirmā, nedz otrā sabiedriskās televīzijas kanāla privatizācija. Starp citu, informācijai. Mūsu valsts ir vienīgā Baltijā, kurai ir divi kanāli.

Otrs. Es dzirdēju, šeit tika runāts, zināmā mērā tas ir arī saistīts neapšaubāmi ar padomes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni par to, kā tika vēlēts tagadējais Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Tjarves kungs. Tjarve bija Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, bija priekšsēdētāja vietnieks, taču, izstrādājot šī konkursa nolikumu, Tjarves kungs, kurš pretendēja uz ģenerāldirektora vietu, nepiedalījās šī nolikuma izstrādāšanā, padomes sēdēs viņš piedalījās tikai tādā veidā kā visi pārējie pretendenti, un balsošanā, pats par sevi saprotams, viņš arī nepiedalījās. Tā ka šeit interešu konflikts nav. Šo es sniedzu jums kā paskaidrojumu. Un ja runājam par budžetu, tad reāli šobrīd, es tagad par abonentu maksām negribu runāt, šis projekts vēl ir darba stadijā, bet varu pateikt tikai to, ka šie valsts budžeta 4 miljoni reāli Latvijas televīzijai šobrīd pietiek tikai ēkas, raidīšanas un darbinieku algu izmaksām. Paldies, ar to es beidzu, un es ceru, ka šī papildu informācija jums noderēs, un es esmu viennozīmīgi pret Ojāra Rubeņa atcelšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns, frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! No tiem, kas izstrādāja Radio un televīzijas likumu, šajā zālē, manuprāt, ar Marisa Andersona parādīšanos, tagad sēž četri cilvēki — Anta Rugāte, Pēteris Tabūns un es. Mēs toreiz kā vienu no pamatakmeņiem likām postulātu, ka Radio un televīzijas padome ir buferis, kas neļauj sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju ietekmēt politiķiem, jo, paši būdami politiķi, lieliski apzināmies arī savus netikumus. Mēs zinājām, ka pienāks brīdis, kad politiķi atradīs iemeslu, un tautsaimniecībā vienmēr var atrast, un ideoloģijā vēl jo vairāk var atrast iemeslu, lai raustītu, lai neļautu strādāt. Galu galā, lai cīnītos par vietām. Arī Pēteris Tabūns toreiz tam piekrita, ka nedrīkst politiķi raustīt nedz padomi, vēl jo mazāk tieši ietekmēt radio un televīziju. Pēteris Tabūns toreiz piekrita pavisam vienkārša iemesla pēc — "Latvijas ceļam" toreiz bija 36 balsis un viņam likās, ka varbūt tieši "Latvijas ceļš" gribēs "raustīt". Tagad ir citāda situācija. Bija skaidrs, ka šāda raustīšana notiks, un redziet, tā arī notiek. Es nedomāju, ka te apakšā ir politika, jo parakstītāji ir pārāk dažādi, viņiem nav kopējas politiskās platformas. Bet tāpat kā dakteri, piemēram, Pēteris Apinis, no citām frakcijām joprojām zina, kas notiek slimnīcās, tā tie cilvēki, kas nāk no masu informācijas līdzekļiem, zina, kas notiek radio un televīzijā, mēs nebūt neesam laimīgi par to, kas tur notiek, bet mēs zinām, kas tur notiek. Un tad, kad mēs klausāmies, kas šodien tiek teikts debatēs, kad jūs pārliecina ar tehniskām detaļām, ar nebūtiskām lietām, ne pārāk patiesiem apgalvojumiem, tad ir diezgan sāpīgi, jo šķiet, ka jūs mēģina izmantot tomēr kā marionetes. Es ļoti atvainojos, ka es būšu personāls un varbūt dažkārt nežēlīgs. Visas šīs kampaņas pamatā, pirmkārt, ir dažu cilvēku personīgā ieinteresētība.

Pirmais. Un es gribu uzreiz pateikt, es nedomāju, ka tā ir sociāldemokrātu kā partijas pozīcija. Varbūt sociāldemokrāti domā, ka viņi kā partija no tā kādreiz var vinnēt, bet es domāju, ka tā ir personīga iniciatīva. Pirmais un svarīgākais dzinējs bija Jānis Leja un ir joprojām. Viņš sēž tur tāds bargs, tikpat bargs kā tad, kad mūs vilka uz Centrālkomiteju — Ojāru Rubeni atskaitīties par "Labvakar" nedarbiem. Viņš ir cilvēks, kam ir patiešām iemesls būt bargam pret padomi, jo viņš tiešām zina, ka padome ir nolaidīga, jo viņa uzņēmumi, divi radio uzņēmumi, no kuriem viens ir bankrotējis, joprojām padomei ir parādā, valstij ir parādā, un tāpēc Jāņa Lejas bardzība ir pilnīgi pamatota. Bet tikai es domāju, ka ne tāpēc viņš ir tik bargs, bet tāpēc, ka viņš mēģināja vēl trešai stacijai dabūt licenci. Un to padome viņam atteica, nevis tāpēc, ka Jānis Leja ir slikts, vai tāpēc, ka viņa uzņēmums raida tikai krievu valodā, es nevaru saprast, kā Pēteris Tabūns to pieļauj, bet gan tāpēc, ka viņš tajā brīdī tiesājas ar vienu no saviem kompanjoniem. Tas būtu pirmais personālais iemesls.

Otrais. Viola Lāzo. Tur ir ļoti iespējamas dažādas konfigurācijas, lai piedod man Viola, bet kāds viņu ģimenei tuvs finansists man nesen teica — taisām kompromisu, lai Kārlis Vahšteins kļūst par Latvijas radio priekšnieku, un tad viss rimsies. Nevar Kārli Vahšteinu vienā dienā iecelt par Latvijas radio priekšnieku, to nevar izdarīt padome, ne arī pašreizējais radio priekšnieks ir tik slikts. Konfigurācija mainīsies. Varbūt, ka man nav taisnība, bet paskatīsimies, ko sociāldemokrātu partija rudenī izvirzīs uz padomes priekšsēdētāja amatu. Un tad jūs redzēsiet, vai man bija taisnība vai ne.

Un visbeidzot diemžēl Dainis Īvāns, kas atskaņo visu šo, apskaņo. Cilvēks, kas piedalījās konkursā uz televīzijas priekšnieka amatu un zaudēja godīgā cīņā, bet acīmredzot to ļoti pārdzīvo. Es vēlreiz atvainojos, ka es biju tik personāls, bet diemžēl šeit nav politisks jautājums, te ir personāla situācija, personālas intrigas savu personīgo labumu iegūšanai. Mazliet citādi ir ar Tabūna un Vidiņa kungu. Es viņus nosauktu par pēdējo cirvja frakciju šajā Saeimā tāpēc, ka viņi uzskata, ka cirvis kā politiskās cīņas instruments ir vislabākais, tas tiešām ir ļoti efektīvs. Pēter, tev ir taisnība, vecajā Saeimā pēdējā brīdī mēs pieņēmām komisijas ziņojumu un es biju tās komisijas loceklis un tu ļoti labi zini, ka mēs...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Inkēna kungs.

E.Inkēns.

Es lūdzu vēl divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Tādā gadījumā mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to vai pagarināt debašu runas laiku par divām minūtēm deputātam Edvīnam Inkēnam. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 7, atturas — 5. Lūdzu, jūsu rīcībā divas minūtes.

E.Inkēns.

Paldies, kolēģi! Nebija rekomendācijas mainīt padomi, bija rekomendācija mainīt Pulku. Pulks tika nomainīts. Pēter, ārkārtīgi veiksmīgās iepriekšējās valdības Latvijas un Krievijas attiecību kopšanas rezultātā Latvijas un Krievijas attiecības, protams, uzlabojās, un tu atceries, ka sākumā bija Latvijas un Krievijas attiecību krīze un pēc tam Krievijas iekšējā krīze. No tautsaimniecības ir aizgājusi nauda, atceries, viens no jūsu politikas cirvja paraugiem toreiz bija atlaist Ati Sausnīti no ekonomikas ministra amata par to, ka viņš pateica tikai taisnību — Latvijas ekonomika cietīs no Krievijas krīzes. Tas nebija pieņemams mums, jo mēs esam patrioti, kā mūsu ekonomika var ciest. No Latvijas televīzijas aizgāja aptuveni miljons reklāmas naudas, par to tu pieprasi sodīt Ojāru Rubeni. Vai tur ir loģika? Loģika būtu, ka tu prasītu sodīt tos, kas uzlaboja Latvijas un Krievijas attiecības aizvadītajā periodā tik intensīvi. Visi zina, kā darīt trīs lietas — audzināt bērnus, taisīt politiku un televīziju. Es ierosinu, lai mēs šeit, zālē sēdošie, audzinām bērnus un taisām politiku, jo tas ir mūsu darbs, un lai tie, kas sēž televīzijā, taisa televīziju. It sevišķi tāpēc, ka televīzijas reitings šodien ir daudz labāks nekā dažu partiju reitings šeit. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, politisko apvienību organizācija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es negribu kā Edvīns runāt par personālijām, bet es gribu runāt pēc būtības par jautājumu par televīziju. Es arī biju kopā ar Pēteri izmeklēšanas komisijā iepriekšējā Saeimā. Mēs patiešām ilgstoši strādājām ar Radio un televīzijas padomi, kur kopējais rezultāts bija Pulka atstādināšana. Un diez vai patiešām mēs šodien varētu savā veidā piekrist Rubeņa atstādināšanai, jo drīzāk tas radītu tikai haosu, un ir jautājums, kam šis haoss ir vajadzīgs, ja rudenī tik un tā padome tiek pārvēlētā. Tad ir jautājums, kam ir vajadzīgs pusgadu pirma padomes pārvēlēšanas šis solis? Un es nedomāju, ka tas cilvēks, man vienalga, vai tas nāks no sociāldemokrātiem vai no "Ceļa", vai diezin no kurienes, vai šodien viņš spēs televīzijā izdarīt kaut kādas kardinālas pārmaiņas. Un ir jābūt vienīgi kardinālām pārmaiņām. Jā, es arī nepiekrītu padomes koncepcijai par abonentmaksu, un to arī pateiks pārējie komisijas locekļi, es pagājušā Saeimā kategoriski iestājos pret abonentu maksu un arī tagad uzstājos pret, jo tanī bardakā, kas ir Latvijas televīzijā un, piedodiet, arī savā veidā Latvijas radio, valsts radio, ziedot tautas naudu, noņemt kārtējo reizi latiņus ir bezjēdzība.

Vispirms ir jāizdara patiešām nopietna Latvijas radio un televīzijas koncepcijas pārbūve, ir jārada jauna sistēma, un tad varbūt mēs varam runāt par kaut kādu abonentmaksu. Tas ir vienīgais arguments, ko es redzu, kur varētu apvainot šo Latvijas radio un televīzijas padomi, nav šīs koncepcijas, bet tas nav iemesls šodien, lai atstādinātu pirms termiņa visu padomi vai atsevišķus padomes locekļus.

Drīzāk būtu jāprasa no viņiem konkrētāk, ko arī jau mūsu izmeklēšanas komisija prasīja, bet tad atkal, cienījamie kolēģi, tā kā padome ir politisks orgāns, tad ir vispirms jāpaprasa mums pašiem, ko mēs īsti gribam. Mēs paši baidāmies paskatīties spogulī un pateikt — jā, mēs gribam tādu televīziju ar abonentmaksu vai mēs gribam pārvietot Latvijas radio uz Zaķusalu. Zaķusala ir šodien zaudējumus nesoša, kaut kur pie 2 miljoniem latu gadā aiziet apkurei. Šī ēka ir radīta padomju laikā, ko darīt tālāk, vai saglabāt viņu vai ne. Tikpat labi cienījamais Paula kungs atceras savu konfliktu ar Operetes teātri, kad bija jāpadzen, piedodiet, vai jāatlaiž no darba pietiekami liela daļa neprofesionālu vai jau kvalifikāciju zaudējušu darbinieku, jāpāriet uz kontraktsistēmu. Un kādu tas izraisa pretī stāvēšanu! Tāpat šādiem pašiem momentiem jānotiek Latvijas televīzijā.

Vai jūs kādreiz neesat sev uzdevuši jautājumu, kā LNT, strādājot vienā stāvā ar nelielu darba cilvēku kolektīvu, var gan nopelnīt, gan viņu raidījumi ir interesanti, tie bieži vien ir gan interesantāki nekā visa šī Zaķusalas ēka kopā. Un tur strādā simtiem cilvēku. Vai nerodas jautājums, kāpēc ir tāda rezultativitāte, un kas ir par iemeslu? Varbūt patiešām jāpāriet uz to, no kā daudzi baidās Latvijas televīzijā, uz kontraktu, uz kontrakta attiecībām, un, piedodiet, būs pasūtījums, kamēr tavus raidījumus skatīsies. Ja cilvēki neskatīsies, tu zaudēsi šo biznesa iespēju. Un tā ir varbūt normāla parādība, un tad varbūt es patiešām arī būšu ar mieru maksāt abonentmaksu, ja man vakarā gribēsies skatīties Latvijas televīziju. Bet pēdējā laikā es neskatos, jo tā ir neinteresanta. Un tas ir šīs Latvijas televīzijas sasniegums, un diez vai šis ir šīs konkrētās padomes jautājums. Protams, es ceru, ka Tjarves kungs mēģinās un panāks kādas izmaiņas televīzijā, bet vispirms mums, partijām, būtu jāizdiskutē mūsu Latvijas televīzijas un radio nākotne. Un tāpat ir jautājums, vai Latvijas radio ir jāatrodas Doma laukumā, kur celsies katru dienu zemes kadastrālā vērtība. Vai ir vajadzīga māja, ja ir tukša Zaķusalas ēka? Tie ir nopietni jautājumi, un tas mums pašiem ir jāizlemj. Un pēc tam mēs apvainosim padomi un pārējos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Leja, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Leja

(LSDA). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Visā mūsu valsts administrācijas vēsturē, jaunāko laiku vēsturē, viens vienīgs paraugs, kad atkāpās ministrs zināmu pārpratumu dēļ, tas bija kultūras ministrs Pīks, kad viņam pārmeta, ka viņš ir nokļuvis interešu konfliktā. Vairāk nekad tādu gadījumu nav bijis, un tuvākajā nākotnē arī nebūs, lai kādi būtu tie pārkāpumi.

Šodien ar tādu dīvainu izbrīnu vēroju, kā mēs cenšamies padarīt šo augsto namu pēc iespējas mazāk autoritatīvu, ar pēc iespējas zemāku uzticību valsts acīs. Jautājumā par Nacionālo radio un televīzijas padomi — tas nav Ojāra Rubeņa personālijas jautājums, un es saprotu, ka vienmēr ir izdevīgi pagriezt tā, ka tur ir personu izrēķināšanās... Esmu piedāvājis jebkurai no Saeimā pārstāvētajām partijām — lūdzu, dodiet savus priekšlikumus, un risināsim, palīdzēšu ar savu pieredzi... bet nereaģēt uz tiem gadījumiem un notikumiem, kādi bija Zaķusalā februāra vidū, arī nevaru gan kā pilsonis, gan kā deputāts.

Un vēl viens paraugs. Teiksim, pirms pāris gadiem Vācijā ekonomikas ministrs atkāpās no darba tikai par to, ka viņa sieva brauca uz tirgu dienesta automobilī. Zinām, par kādiem niekiem bija spiesta atkāpties Laila Freivalde Zviedrijā. Es vienkārši aicinu... Es arī saprotu argumentus, kādus te izteica Seiksta kungs, ka tagad nav lietderīgi pusagdu pirms termiņa beigām atsaukt, es domāju, ka to varbūt var respektēt, bet aicinu visus kopīgi padomāt, kādai ir jābūt televīzijai un radio nākotnē, un ka tai ir jābūt ārpus partiju raustīšanas, tur es Inkēna kungam pilnīgi piekrītu. Nedrīkst būt tā partiju raustīšana, nedrīkst būt tā tiešā saitīte gan uz padomi, gan uz Zaķusalu, gan uz Radio namu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo — otro reizi.

V.Lāzo

(LSDA). Pateicos, priekšsēdētāja kungs, ka ļausiet man vēl izmantot divas minūtes. Cienījamie kolēģi, es atšķirībā, iespējams, no tiem deputātiem, kas šeit Saeimā ir ilgāku laiku, neesmu vēl apguvusi tos paņēmienus, kā sist pa saules pinumu. Ja nav citu argumentu, tad vienmēr tiek izmantotas personālijas. Šeit ir pieminēta arī mana ģimene. Es apzināti savā uzstāšanās laikā nepieminēju nekādas personālijas, kaut gan pat televīzijas arodbiedrības darbinieku sapulcē par to daudzkārt tika runāts. Es to arī nedarīšu šeit.

Vēlos paskaidrot to mehānismu, kādēļ man ir šeit jārunā par šo jautājumu. Jūs, sadalot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā kompetences, par ko katrs darbosies... Mūsu priekšā bija Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums. Kā mēs varējām uz to nereaģēt? Kā es pēc tam varētu skatīties acīs tiem cilvēkiem, kuri man jautā, kāds darbs šajā lietā tiek darīts? Kā citādi mēs varējām rīkoties, ja trīsarpus gadus jau ir kratīts pirksts, aizrādīts padomei, vēlreiz aizrādīts un vēlreiz aizrādīts. Mēs skatījāmies likumā, kādas ir citas iespējas. Šī ir tā maigākā. Man ir skaidrs, ka parlaments, iespējams, neatbalstīs to. Protams, tādā gadījumā mūsu darbs diemžēl turpināsies, turpināsies ļoti smagos apstākļos, jo mums ir ļoti grūti iegūt no padomes jaunus, svaigus dokumentus. Vēl pirms četriem mēnešiem mums atnesa 1996. gada nacionālo koncepciju, kas ir pieņemta 1996. gada janvārī. Tā kā tas būs ārkārtīgi grūti un smagi, bet tomēr, neapšaubāmi, mēs to turpināsim neatkarīgi no šīsdienas balsojuma.

Cienījamie kolēģi! Patīkamu vakaru šovakar Nacionālās radio un televīzijas ballē Latvijas televīzijā, kur tiks pasniegtas balvas par gada labākajiem raidījumiem. Es esmu pārliecināta, ka mums tur visiem būs jauki, patīkami, bet pēc šīs sarunas neatkarīgi no balsojuma rezultātiem man ir aicinājums — strādāsim, lūdzu pie šī jautājuma, jo te ir ārkārtīgi daudzas problēmas un to uzrādīja visi runātāji, vienalga, vai tie iestājās par vai pret šī lēmuma projekta atbalstīšanu. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Andersona kungs, man ļoti žēl, ka jūs pirmo darba dienu Saeimā iesākāt ar Saeimas locekļu dezinformāciju. Man šeit ir protokols, kur ir skaidri rakstīts, kādā veidā tapa pārkāpts Korupcijas novēršanas likums. Inkēna kungs, es vienmēr jūs uzskatīju par korektu cilvēku. Bet, noklausoties šodienas jūsu uzstāšanos, man palika ļoti nepatīkami, jo tā ir tāda netīras veļas mazgāšana, jo jūs, sēdēdams Saeimā visus šos gadus, laikam esat zaudējis mēra sajūtu un distancējies no tā priekšstata, ka atsevišķiem Saeimas locekļiem var būt ieinteresētība par lietas sakārtošanu, ne tikai par personālijām jeb par politiskajām ambīcijām. Un tie cilvēki, kas domā par šīs lietas sakārtošanu — lai arī mēs būtu tad tā pēdējā cirvja frakcija.

Otrkārt. Cienījamie radioklausītāji! Es griežos šoreiz pie jums un Saeimas deputātiem. Man šķiet, ka pietiekoši tapa izvērtēts likumpārkāpums no Radio un televīzijas padomes puses, un Saeimas balsojums parādīs, kā likumdevējs ievēro likumus un izturas pret likumpārkāpējiem. Izejot no tā, es aicinu visus Latvijas pilsoņus pret likumiem un likumpārkāpējiem izturēties tāpat, kā to dara valsts augstākais likumdevējs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, es atvainojos, ka es otro reizi kāpju tribīnē, bet man jāpasaka daži vārdi. Vispirms, Edvīn, cirvis ir nevis Tabūns un Vidiņš, bet cirvis tādā gadījumā, ņemot vērā tavu apzīmējumu, ir likums, kurš cērt, ja ir vajadzība, jo jācērt tās pašas demokrātijas vārdā, par kuru tu vienmēr tik ļoti iestājies, un tas ir pareizi. Jo nav demokrātijas un nebūs valsts, normālas, neatkarīgas valsts, ja netiks ievērots likums. Bet likums netiek ievērots, es atkārtoju vēl un vēlreiz. Un, ja mums sūtītu vēstules klausītāji un skatītāji, tad tas būtu satriecoši tikai ar vienu lietu. Par to, ka ekrāns ir pārpildīts, totāli pārpildīts ar cietsirdības, vardarbības propagandu. Tas ir vienkārši nepieļaujami. Tikai par to vajadzētu atbrīvot, es atvainojos, gan Rubeņa kungu, gan visu padomi. Tāpēc ir Gulbenes traģēdija un būs vēl diemžēl, lai nedod Dievs, ja tā turpināsies ekrānā šī cietsirdība, šī šaušana, šī nogalināšana ik stundu, ik minūti. Tas ir vienkārši nepieļaujami.

Un vēl par vienu, ja es paspēšu šajās divās minūtēs. Kā varēja notikt, es atvainojos, Radio un televīzijas padomei neredzot, ka 266 cilvēki tiek pasludināti par tādiem, pēc Tjarves vārdiem, kuri tikai nāk uz televīziju, bet neko nedara, un tiek atlaisti tikai sliņķi un netalantīgie. Ko tad, es atvainojos, darīja Radio un televīzijas padome, ja ļāva gadu gaitā pieļaut šādu situāciju?

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas.

P.Tabūns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, radioklausītāji, Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu teikt sekojošo, ka mans viedoklis ir ļoti vienkāršs. Jautājums ir par tiesisko kārtību, par Saeimas atbildību demokrātijas un likuma priekšā — kā mēs vērtējam likumus, kurus paši pieņemam, kāda ir Saeimas attieksme pašai pret sevi? Ja mēs pieļaujam, ka likumus pārkāpj, un to ir konstatējusi Parlamentārā izmeklēšanas komisija ar secinājumu — joprojām ik dienas tiek pārkāpts Valsts valodas likums, Latvijas Radio un televīzijas likums. Ja tas ir konstatēts un Saeimai nebūs nopietna attieksme pret likuma pārkāpumiem, es šaubos, vai mūsu vēlētājiem būs nopietna attieksme pret Saeimu kopumā. Un tādā gadījumā nebūs pamata brīnīties, ka mūsu reitings nu nebūs augsts, bet to mēs izšķirsim paši.

Un vēl viens jautājums. Ja ir konstatēti likuma pārkāpumi, kur paliek secinājumi? Vai vienīgais secinājums ir sekojošais: neviens Latvijā Republikā par likuma pārkāpumiem neatbild? Pat simboliski. Ja tā, tad es saprotu, ka Saeimai ir strausa politika. Jautājums ir ļoti nopietns, un šeit es neredzu atšķirības starp pozīcijas un opozīcijas partijām. Likums ir vienāds visiem. Tāds ir mans vērtējums.

Ko es vēl gribētu pateikt? Es gribētu pateikt, ka es šeit neredzu personiskas dabas konfliktu. Varbūt es maldos, bet es personīgi neredzu. Es redzu, ka ir cilvēki, kuriem ir profesionālās zināšanas un kompetence, un līdz ar to viņiem ir iespējas dziļāk spriest par procesiem. Un, ja ir šīs personiskās zināšanas, tad tās Saeimas darbā ir neapšaubāmi jāizmanto, lai mēs varētu labvēlīgāk risināt jautājumus Latvijas demokrātijas attīstībai.

Un vēl ko es gribētu teikt. Būtu nepareizi, ka, ja kādam ir šī personiskā pārliecība un zināšanas, nu viņu sākt kritizēt par to, ka viņi par kaut ko zina vairāk. Tādā gadījumā mēs liegtu viņiem runāt.

Un vēl. Latvijas televīzijas arodbiedrība ir uzdevusi Saeimas visām frakcijām šos jautājumus — vai pašreizējā krīze televīzijā izraisīta apzināti, lai novestu valsts uzņēmumu līedz bankrotam, vai krīze nav radusies nemākulīgas saimnieciskās darbības rezultātā, vai kāda amatpersona ir atbildīga par esošo krīzi, vai arī daļa atbildības ir jāuzņemas Nacionālajai radio televīzijas padomei? Lūk, Saeimai uz šiem jautājumiem ir jāatbild.

Bet ko es vēl gribēju pateikt. Es gribēju pateikt tikai to, ka likuma ievērošana, pārraudzība, šī Radio un televīzijas likuma, ir katrā ziņā Nacionālās radio un televīzijas padomes kompetencē, it īpaši par Latvijas televīzijas pirmo un otro kanālu.

Un tagad man rodas daudzi jautājumi, kas ir konstatēti šajā Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Es nedzirdēju nevienu no runātājiem, kas teiktu — situācija vardarbības, cietsirdības, rupjības propagandā ir radikāli mainījusies kopš Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma. Nedzirdēju. Varbūt kāds kāps tribīnē un teiks: es redzu to, tā tas ir noticis, tāpēc mēs varam teikt, ka secinājumi ir izdarīti.

Un tagad ir vēl viens pavisam vienkāršs jautājums. Ja mēs redzam šajā komisijas ziņojumā, ka nacionālo minoritāšu raidījumi praktiski mēneša laikā nav bijuši — ne baltkrievu, ne ukraiņu, ne lībiešu, ne poļu valodā un tā tālāk, tad man ir jautājums, vai Tautas saskaņas partija šo situāciju akceptē? Akceptē. Pieņemam. Tādā gadījumā nākamais jautājums, es domāju "Tēvzemes un Brīvības" deputātiem, — Valsts valodas likums nav ievērots radio un televīzijas darbībā. Jautājums — vai mēs to akceptējam? Tad akceptējam. Es personīgi domāju, ka diez vai manis pieminētie kolēģi to darīs. Un tāpēc es domāju, ka ir ārkārtīgi būtiski viens: Saeimai pašai lemt, kāda mums ir attieksme pret likuma pārkāpumiem, kuri ir konstatēti un nav apstrīdēti. Ja mums ir atbalstoša attieksme likuma pārkāpumiem, tad atbilstoši tam ir arī jālemj. Bet tad mūs vērtēs vēlētāji, un es domāju, ka arī izdarīs secinājumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Astrīda Mūrniece — Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Mūrniece

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es televīzijā neesmu strādājusi un arī iepriekšējā Saeimā, kā jūs zināt, neesmu darbojusies. Bet es varu runāt par to informāciju, ko es saņemu, pirmkārt, no saviem vērojumiem, otrkārt, tiekoties ar vēlētājiem. Un vairāku vidusskolu skolotāji, vecāko klašu skolēni viennozīmīgi apgalvo, ka televīzijai ir ļoti liela loma, ja ne izšķirošā, šī te noziedzības līmeņa uzturēšanā vai pat veicināšanā, kas te pašreiz ir Latvijā. Jo televīzijas raidījumu lielākā daļa ir pārvērtusies par kvalifikācijas celšanu noziedzniekiem. Katru dienu raidījumi par vardarbībām, par slepkavībām, par slepkavību veidiem, par slepkavību plānošanām un tā tālāk, un tā joprojām.

Tālāk. Nākošais moments. Tad, kad vienā no televīzijas raidījumiem Rubeņa kungs teica, ka viņš negrib atgriezties pie padomju laiku cenzūras un tā tālāk, es domāju, nevajadzētu politisko situāciju vai sistēmu jaukt ar ideoloģisko darbu. Jo televīzijas raidījumos pārāk maz vai tikpat kā nemaz netiek popularizēts humānisms, netiek popularizēta līdzcietība vai iejūtība pret līdzcilvēku.

Un vēl viens aspekts bez noziedzību veicinošiem aspektiem Latvijas televīzijā ir bezatbildīga reklāma. Dabīgi, var apgalvot, ka reklāmas raidītājs neatbild par reklāmas saturu, bet es nevaru saprast, kā var raidīt vai kā var popularizēt medikamentu lietošanu ar televīzijas starpniecību. Šeit jau tika pieminētas narkotikas, tika pieminēts alkohols, tika pieminēta tabakas lietošana. Bet par medikamentus lietošanu, es domāju, tomēr vajadzētu izšķirt ārstam un profesionālim, kurus medikamentus kuram slimniekam lietot, bet nevis reklamēt caur televīziju. Pērciet visu, un jūs visi būsiet absolūti veseli.

Un pēdējais, ar ko es gribu nobeigt. Ja mēs kā parlaments esam atbildīgi par likumu izdošanu, tad acīmredzot mums ir jānes atbildība arī par likumu ievērošanu. Un attaisnot likuma neievērošanu Latvijas televīzijā diez vai būtu atbilstoši šīs te iestādes funkcijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti!

Visiem labi, visiem labi manā tēvu zemītē;

Zaķim labi cilpas mest, rubenim rubināt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Bez dzejas. Līdz Edvīna Inkēna uzstāšanās debatēs es biju nolēmis balsot pret lēmuma projektu. Bet Edvīns Inkēns, kā jau to meistarīgi prot, mani izprovocēja tomēr pieņemt galīgo lēmumu — balsot par atcelšanu. Ir ļoti nepatīkami, ka mēs no 5. un 6.Saeimas ievazājam tās sliktākās tradīcijas. Manuprāt, vajadzētu pārņemt tās labākās tradīcijas. Un man ir ļoti, ļoti žēl, ka Ojāram Rubenim nākas ciest tādu nepārdomātu runu dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Lemjam mēs it kā jautājumu, kas ir saistībā ar Ojāra Rubeņa atsaukšanu no amata. Un tanī pašā laikā es klausoties sadalīju, varbūt apzināti, varbūt neapzināti, argumentus divās daļās. Tie, kuri aicināja atsaukt Ojāru Rubeni, visu laiku rādīja uz tām varbūt nelikumībām, varbūt kļūdām, varbūt neizdarībām, kas notiek, un visu, kas bija saistībā tieši ar pašas padomes darbu. Tie, kuri aicināja balsot pret, visu laiku rādīja uz iemesliem, kas ir ārpus padomes darba. Tautā tas apmēram tā skan — tie, kuri meklē, kā izdarīt darbu, tie meklē ceļu uz darba darīšanu, kuri negrib to darīt, meklē ieganstu, kā var atstāt, kā tas ir.

Sēdes vadītājs.

Monika Zīle, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

M.Zīle

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Es ļoti uzmanīgi klausījos visus runātājus, tos, kuri iestājas par Ojāra Rubeņa atcelšanu, un es šeit saskatu, es nezinu, apzināti vai neapzināti, vienu tādu ārkārtīgi nepatīkamu iezīmi. Tā ir vēlme aizvest mūs līdz cenzūrai. Jo, protams, es saprotu, ka runātāji var runāt apzināti vai neapzināti, varbūt, gribot vai negribot, sajaucot likuma ievērošanu, neievērošanu, bet tad, kad mēs jau sākam šeit analizēt un mēģināt runāt par raidījumiem, kas man patīk vai kas man nepatīk, ko mums darīt ar reklāmu vai vēl kaut kādas citas lietas, tā tomēr ir tāda vēlēšanās, man nepatīk šī iezīme. Es aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — "Par Ojāra Rubeņa atsaukšanu no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes". Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 36, atturas — 29. Lēmums nav pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.aprīļa sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 27.punkta — likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" izskatīšanai pirmajā lasījumā." Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, bet, pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, ir saņemts 10 deputātu iesniegums: "Ierosinām atsaukt steidzamību sēdes darba kārtības 25.jautājumam — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Viens var runāt par, viens — pret. Leiškalna kungs, vēlaties runāt pret? Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš", runās pret.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Mēs esam lēmuši, ka vienā paketē izskatām "Zemes reforma likumprojektu laukos un zemes reformas likumprojektu pilsētās". Un es domāju, ka komisija ir nopietni pastrādājusi pie abiem likumprojektiem. Normas, kuras nav strīdīgas un kas neizraisa noteikumu maiņu reformas gaitā, nav pieņemtas šajā likumprojektā otrajā, steidzamības lasījumā, un ir daži priekšlikumi, kas būtu labojami nevis šajā likumā, bet likumos par nodokļiem jebšu par nekustamā īpašuma nodokli. Tā ka es aicinu jūs balsot pret steidzamības atcelšanu šim likumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par steidzamības atcelšanu runās deputāts Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tik vienkāršs tas jautājums nav. Tā ir vecu vecā problēma, ko mēs ikdienā redzam televīzijā, dzirdam radio un lasām presē. Tā ir problēma starp saimnieciski rosīgo un aktīvo lietotāju jeb nomnieku un īpašnieku, tās ir divas puses. Un tā ir problēma arī ar īpašuma nodokļa iekasēšanas jautājumiem. Tā problēma ir daudz, daudz sarežģītāka. Te mēģina paātrinātā veidā atrisināt, bet principā nekas netiek atrisināts. Tieši otrādi! Šī konfrontācija starp īpašnieku un lietotāju šajā redakcijā tiek saasināta jau vairāk, un nav atrisinājuma. Es domāju, ja mēs šo dokumentu saņemam šorīt no rīta te uz galda, tad nez vai daudz zālē būs tādu deputātu, kuri ar šo redakciju vispār ir iepazinušies. Manuprāt, pilnīgi motivēta ir steidzamības atcelšana, un es ļoti labprāt arī padziļināti pētītu šo jautājumu un aizstāvētu ideāli piedāvātās redakcijas arī Juridiskajā komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 56, atturas — 2. Izskatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.464 jeb nr.464–a — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" otrajā, un tā kā likumprojekts ir steidzams, galīgajā lasījumā.

Godātie deputāti! 1.priekšlikums ir pie 9.panta, un to ir iesniegusi frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 57, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Līdz ar to, priekšsēdētāja kungs, manuprāt, nav izskatāms 2. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

3.priekšlikums ir par 12.panta pirmo un otro daļu. Komisija šo apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu nav atbalstījusi, jo uzskata par nepieņemamu noteikumu maiņu reformas laikā, reformai ejot uz beigām. Es vairāk negribu paskaidrot laika trūkuma dēļ. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Leiškalna kungs nedaudz kļūdījās. Šis nesarežģīs un nemainīs nekādus notikumus reformas gaitā. Bet ir runa par tiem gabaliem, kuri nav piešķirti ne bijušajam īpašniekam, ne kādam citam un palikuši kā starpgabali reformas procesā. Ja netiek atbalstīts apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, tad šos pāri palikušos gabalus parasti pievieno, un iepriekšējā likuma redakcija to nosaka, tikai mājas īpašniekam, tā sakot, jaunajam ieguvējam. Bet bijušajam īpašniekam šos starpgabalus nevar pievienot. Tādēļ es aicinu atbalstīt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 53, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 4.priekšlikuma iesniedzēja arī ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir ļoti būtisks. Visā reformas gaitā bija noteikts, ka nomas maksa nedrīkst pārsniegt 5% tādos gadījumos, ja uz īpašnieka zemes ir citai personai piederošā ēka vai būve, bet fiziskai personai piederošā ēka un būve, kurā viņš dzīvo. 1997.gadā tika izdarīts grozījums, par kuru tika saņemts parlamentā ārkārtīgi daudz protestu, un šis grozījums noteica, ka 5%, līdz 5% un ne vairāk nomas maksa jāmaksā arī tiem, kas ir privatizējuši ēkas un būves likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Tas nozīmē, ka zemes gabala vērtība ārkārtīgi ceļas, nosakot tās kadastrālo vērtību, jo tajā ievērtē arī to, ja uz zemes gabala ir ēkas, kurās nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet ne vairāk par 5% no šīs kadastrālās vērtības drīkst saņemt nomas maksā bijušais īpašnieks. Ko tas nozīmē? Bieži vien šie nomas līgumi vispār netiek slēgti, un īpašniekam ir jāmaksā ne tikai pilns zemes nodoklis, vispār nekādu maksu nesaņemot no tiem, kas ir privatizējuši ēkas un būves. Šis ir ļoti izšķirošs balsojums. Es lūdzu jūs iedziļināties šajā balsojumā, un, manuprāt, šī ir netaisnība, par kuru Īpašnieku apvienība arī Rīgas pilsētā ir iebildusi, nerunāsim nemaz par visām citām pilsētām, kurās ir izveidojusies šāda situācija, es iesaku atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Komisija izskatīja šo priekšlikumu no vairākiem aspektiem, tajā skaitā arī no īpašnieka viedokļa, un nepagāja garām šai problēmai. Īpašnieks šobrīd vairāk vai mazāk ir apdraudēts. Komisija pat mēģina ģenerēt priekšlikumus citam likumam, kas nosaka, ka iznomāšanas gadījumā zemes nodokli maksā nomnieks, nevis īpašnieks. Mēs mēģinām risināt šo problēmu. Bet šobrīd noņem šo ierobežojumu, kas attiecas uz privatizētajiem uzņēmumiem. Mēs patiesībā izmainām šim uzņēmumam izdzīvošanas noteikumus. Jo nevar iedomāties, kai šobrīd vis likumos un normatīvos aktos noteiktajā kārtībā privatizētie uzņēmumi dzīvo zaļi un ir gatavi maksāt jebkuru summu zemes īpašniekam bez ierobežojuma var uzsākt milzīgus tiesas procesus, jo tiesā, neapšaubāmi, var apstrīdēt šo noteikto nomas maksu. Es domāju, ka šobrīd tas nebūtu pareizi un nebūtu īsti vietā. Šis likums darbosies vai patiesībā šajā likumā ietvertās normas darbosies tikai laikā, kamēr valstī notiek zemes reforma, kamēr notiek privatizācijas process un kamēr šo privatizācijas procesu rezultātā iegūtie īpašumi nostabilizēsies, drīzāk tā es gribētu teikt. Un komisija, vienam cilvēkam balsojot par un pārējiem pret, klātesot arī Pašvaldību savienībai, kas atbalstīja komisijas lēmumu, šajā gadījumā nolēma atstāt spēkā šo nomas maksas ierobežojumu. Es domāju un daudzi komisijā domā, ka var rasties lielas problēmas, ja mēs šobrīd to atcelsim.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 52, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 5.priekšlikums — iesniedzēji ir deputāti Tiesnesis, Muciņš un Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi, lai gan jāteic, ka komisija pēc būtības ir atbalstījusi šo priekšlikumu, 6.priekšlikumā izsakot komisijas vērtējumu. Patiesībā komisija ir atbalstījusi tiesiskās paļāvības principu, kas Latvijā ir saistošs caur tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Un noteikusi, ka prasību pieteikumu tiesā iesniedzami līdz 1999.gada 1.jūnijam. Tātad cilvēkiem, kam ir šīs pretenzijas, to vēl var izdarīt līdz 1999.gada 1.jūnijam, lai nav nogriezts kā ar nazi. Tātad mēs atstājam spēkā tiesiskās paļāvības principu un nosakām termiņu. Termiņu cilvēkiem, kas mēģina pretendēt uz kāda īpašuma atjaunošanu caur tiesas lēmumu, uz zemes īpašuma atjaunošanu. Tātad es aicinu jūs atbalstīt komisijas izstrādāto 6.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. priekšlikumu — deputātu Leiškalna un Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 36, atturas — 14. Par 6. priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 7.priekšlikums, iesniegusi apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Komisija visnotaļ šo priekšlikumu nav atbalstījusi, uzskatot, ka šis ir nodokļu likumdošanas jautājums, un komisija vēlreiz aicina iestrādāt šādu normu likumā par zemes nodokli.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Pamatā šīs normas dēļ arī mēs bijām lūguši steidzamību atcelt, bet, ja mūs samierina kārtība, ka šodien izsniegtais dokuments ir darba dokuments, tad mēs turpinam. Tātad būtība ir tāda, ka Latvijas pilsētās ir ļoti daudz tādu zemes īpašnieku, uz kuru zemēm ir nomnieki, kuri atsakās slēgt nomas līgumus. Zemes īpašnieki ir spiesti griezties tiesā un tiesas ceļā panākt šī nomas līguma noslēgšanu. Gadiem ilgi netiek maksāts pilsētas budžetā —, agrāk tas bija zemes nodoklis, tātad zemes īpašuma nodoklis. Attiecīgi pilsētas cieš milzīgus zaudējumus, un, ja mēs šo jautājumu neatrisināsim, mēs atstājam to situāciju, kāda ir ar tiesu noslogotību, procesi tiek atlikti no reizes uz reizi, arī šodien viens tāds process ir beidzies, tas ir ar turpinājumu, protams, ar kārtējo atlikšanu. Šie zemes īpašnieki skaitās kā ļaunprātīgie nodokļu nemaksātāji, kuriem savukārt nav tās naudiņas, lai to nodokli samaksātu pilsētas budžetā, pilsētas kasē. Sanāk tā, ka šie it kā saimnieciskie rosīgi uzņēmēji, kuri atsakās slēgt nomas līgumus, dzīvo "cepuri kuldami". Viņiem nav jāmaksā nedz nomas maksa īpašniekam, nedz arī kādas citas saistības. Kam ir izdevīga šī situācija? Es ļoti ceru, ka šī situācija nav izdevīga procesa virzītājam, šā likumprojekta virzītājam un konkrēto normu aizstāvim.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Iedomāsimies gadījumus — 600 kvadrātmetru vai 1200 kvadrātmetru zemes, uz kuras ir benzīna stacija ar lieliem ienākumiem. Bet zemes nodokli sedz zemes īpašnieks, un šīs benzīna stacijas īpašnieks pat nepiedāvā zemi atpirkt un nemaksā zemes nodokli. Tātad tomēr vajadzētu izšķirties par šā priekšlikuma labumu vai sliktumu. Es domāju, ka par to ir jābalso. Nupat es konsultējos ar Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju Tiesneša kungu, kurš saka, ka priekšlikums tiešām ir labs, bet to vajag iestrādāt citā likumā. Kad tas būs? Un vai to iestrādās? Šodien mēs izskatām steidzamības kārtībā šo likumu, tātad, ja norma ir laba, balsojam par to. Kāpēc? Tāpēc, ka lauku zemes privatizācijas likumos šāda norma būtībā ir jau paredzēta. Protams, eleganti būtu, ja šeit būtu pierakstīti divi vārdi klāt, ka šī maksa tiek iekasēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bet steidzamības dēļ acīmredzot šādu tekstu vairs ielikt nevar, un Ministru kabinets tā vai tā var noteikt šo kārtību. Aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Seiles kundzei ir taisnība. Vakar visi atzina, ka šī norma tik tiešām ir laba un pat nepieciešama Latvijas Republikas likumdošanā. Bet visi tāpat vai lielākā daļa no komisijas atzina, ka šī norma ir nodokļu likumdošanas jautājums. Pašvaldību savienība arī šajā jautājumā uzstājās un runāja par gadījumiem, kad līgumi nav legalizēti, ka vienkārši pašvaldībai nebūs skaidrs, kas maksā vienu no tās pamatnodokļiem,. Es domāju, ka attiecībā uz "Statoil", "Lukoil" un visām tām stacijām šis piemērs nebija korekts, jo tur parasti zeme ir nopirkta īpašumā. Protams, Seiles kundzei ir taisnība. Ir šādi gadījumi, un šī nodokļu maksāšana jāpārliek uz zemes lietotāju, jo ir situācijas, es domāju, mēs runājam arī par daudz smagākām situācijām, ka zemes nodoklis bieži vien ir lielāks nekā nomas nauda, ko iegūst īpašnieks, un viņš nemitīgi par savu paša īpašumu piemaksā vēl klāt, jo mēs nosakām šo 5% ierobežojumu, un šī situācija ir jālabo. Komisija vakar nolēma, ka šī situācija ir jāatrisina speciālajos nodokļu likumos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 47, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 8.priekšlikums, iesniegusi apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Varbūt es nepakavēšos, vienkārši pateikšu, ka komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja pilnīgi neviens.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

9.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir aizstājums likuma 19.pantā. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija ir atbalstījusi 10.priekšlikumu par 19.pantu no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums. Par izslēgumiem 20.pantā. Komisija, Lujāna kungs ir šā priekšlikuma iesniedzējs, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 55, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Manuprāt, ja Lujāna kungs piekrīt, tad 12. un 13. priekšlikums nav balsojumi, jo mēs esam noraidījuši 11.priekšlikumu, kas izriet no šī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, noņem šos priekšlikumus. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina veikt aizstājumus. Ņemot vērā, ka mums šobrīd ir vairākas novadu domes, blakus pilsētas domei pielikt — novada dome, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas tabulā ir ietverts kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Leiškalns.

15.priekšlikums ir par 22.panta otro daļu. To izstrādājis un iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

24.panta pirmajā daļā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums nr. 16 jūsu tabulās. Respektīvi, līdz ar to tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

17.priekšlikums, manuprāt, tāpat ir saistībā ar 11. priekšlikumu, deputāta Lujāna kunga priekšlikumu, kuru augstā sapulce noraidīja, un es domāju, ka tas šobrīd nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Lujāna kungs neceļ pretenzijas. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

18.priekšlikums par 24.panta jaunu otro daļu ir komisijas, respektīvi, atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Līdzīgi 17.priekšlikumam ir izslēgums 25.pantā no Lujāna kunga. Komisija nav atbalstījusi 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns.

25.panta pirmo daļu savā 20.priekšlikumā lūdz mainīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pati šīs izmaiņas atbalstot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Tāpat 21.priekšlikumā, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un regionālās politikas komisijas priekšlikums par 25.pantu, aicinu atbalstīt augsto sapulci.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Leiškalns.

22.priekšlikums. Deputāta Modra Lujāna priekšlikums — izslēgt likuma 26.pantu — guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums — par speciālajām ekonomiskajām zonām. Iesniedzis deputāts Segliņš. Komisija to ir atbalstījusi precizējot, vai izstrādājot savu redakciju, ņemot par pamatu deputāta Segliņa iesniegumu. Līdz ar to tas ir atbalstīts. Šobrīd mēs vairs nerunājam tikai un vienīgi par Liepājas speciālo zonu, bet likums nosaka saistošas normas visām speciālajām zonām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

25.priekšlikums par 29.panta ceturto daļu ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

26.priekšlikums. — izslēgums pārejas noteikumos. Iesaka Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi un, manuprāt, šobrīd vairs arī nav balsojams deputātu Leiškalna un Muciņa pārejas noteikumu variants, jo mēs 12. priekšlikumā, manuprāt, ietvērām šo tiesiskās paļāvības principu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

28.priekšlikumā par pārejas noteikumiem priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, un mēs esam šo likumu otrajā un galīgajā lasījumā izskatījuši. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 15. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis, Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 565a. Sākam izskatīšanu. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par informāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis.

2.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Tiesnesis.

3.priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis.

4.priekšlikums. Juridiskā biroja un deputāta Tiesneša priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

5.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

6.priekšlikums. Deputāta Tiesneša priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis.

7. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

8.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

9.priekšlikums. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

10.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

11.priekšlikums, arī Juridiskais biroja, arī atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

12.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Tiesnesis.

13.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

14. priekšlikums. Juridiskā biroja, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

15. priekšlikums — atbildīgās komisijas, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 15.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

16. priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Tiesnesis.

17. priekšlikums. Juridiskā biroja. Arī daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

18. — deputāta Tiesneša priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

19. priekšlikums ir pilnveidots, tā ir atbildīgā komisija, un ir gūts atbalsts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 19. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

20. priekšlikums — deputātes Seiles. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

21. priekšlikums — deputātes Seiles. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts iepriekš.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tiesnesis.

22. priekšlikums — deputāta Tiesneša. Ir atbalstīts un ietverts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 22.un 23.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

24. priekšlikums — deputāta Tiesneša. Ir atbalstīts un ietverts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 24.un 25.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

26. priekšlikums — deputātu Urbanoviča un Lujāna. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti balsošanu nepieprasa. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis.

27. priekšlikums — deputātu Urbanoviča un Lujāna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis.

28. priekšlikums — deputāta Tiesneša. Atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta precizēto redakciju.

A.Tiesnesis.

29. priekšlikums — deputātu Urbanoviča, Lujāna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Tiesnesis.

30.priekšlikums — deputātu Urbanoviča, Lujāna, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis.

31. — deputāta Tiesneša, komisija ir atbalstījusi, un ietverts 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31.un 32.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

33. priekšlikums — deputāta Tiesneša. Komisija ir atbalstījusi un ietvērusi 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 33. un 34.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

35. priekšlikums — deputāta Tiesneša, ir komisijas atbalsts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

36. priekšlikums — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, komisija atbalsta daļēji, un ietverts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37.un 38.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

39. priekšlikums ir atbildīgās komisijas, tur par termiņu ir komisijas atbalsts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

Paldies, tas ir viss.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs strādāt ar dokumentu nr.517 un, godīgi sakot, gribētu mazliet pakavēties vēsturē. Tad, kad 1998.gada rudenī 6.Saeimā pārsteidzīgi lēma par dažiem ļoti populāriem, bet tomēr populistiskiem lēmumiem, tika brīdināts par to, ka būs budžeta deficīts un nepietiks līdzekļu šī deficīta segšanai. Ko šodien, pateicoties tam, ka sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļu administrē Valsts ieņēmumu dienests, visi redz, atzīst, publicē, saceļ ažiotāžu. Jautājums ir tikai par to, vai 1998.gada septembrī, oktobrī nebija vērts ieklausīties Labklājības ministrijas speciālistu viedoklī, kas piedāvāja tieši tos pašus aprēķinus, ko šodien apstiprina gan pieņemtais budžets, gan dažkārt Finansu ministrijas paustais viedoklis. Es aicinātu beidzot pārtraukt populismu, jānodrošina ilglaicīga darbība — strādāt tikai ar ekonomiski pamatotiem priekšlikumiem, lai tiešām mūsu valstī uzsāktos normāla pensiju indeksācija, lai tiešām pensijas sasniegtu iztikas minimuma līmeni. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisija šodien starpbrīdī sanāca savā sēdē un nolēma, pirmkārt, lūgt Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu izskatīšanu steidzamības kārtā. Otrkārt, šodien pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jālemj par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par steidzamības piešķiršanu likumprojektam "Par valsts pensijām". Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 15, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V.Makarovs.

Aicinu nobalsot par likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Vai Gundars Bērziņš vēlas debatēt par šo? Tādā gadījumā debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 14, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un par otrā lasījuma datumu.

V.Makarovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.aprīlis, izskatīt Saeimas sēdē — 22.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies!

Pirms pārtraukuma daži paziņojumi. Anta Rugāte, Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs uz Saeimas Ārlietu komisijas sēžu zāli Jēkaba ielā 10/12, lai tiktos ar Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem un vienlaicīgi uzklausītu arī Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Bernāru Ponsē kungu. Laipni lūdzu pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju ieklausīties, kolēģi, uzmanīgi — pulksten 13, tas ir pēc pusstundas, uz komisijas sēdi Valodas likuma priekšlikumu apspriešanai.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Indulis Bērziņš, Vanda Kezika, Linards Muciņš, Mariss Andersons, Māris Vītols, Andris Bērziņš, Krišjānis Peters, Ģirts Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 522. Saeimas Budžeta un finansu komisija nodod jūsu izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā". Trešajā galējā lasījumā ir ienākuši tikai trīs priekšlikumi. Visi no Saeimas Juridiskā biroja. Divi no tiem no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ir atbalstīti un viens ne.

Tātad pirmais priekšlikums ir — izteikt 69. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, un Budžeta un finansu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis.

Otrais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 102.prim panta otrās daļas 5. punktu. To Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

Trešais bija Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 10. pantu. To Saeimas Budžeta komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

Paldies! Es jūs aicinu balsot par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" trešajā, galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" pieņemšanu trešajā galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Tātad likums par Kultūrkapitāla fondu, trešais lasījums. Budžeta un finansu komisija izskatīja šos grozījumus, noklausoties radošās inteliģences pārstāvjus, noklausoties Kultūras ministrijas pārstāvjus, noklausoties Kultūrkapitāla fonda finansu menedžmenta pārstāvjus. Pirms mēs sākam balsojumu, es gribu atzīmēt tikai vienu lietu, ka šī nav viendabīga situācija, šī nav viendabīga institūcija, īstenībā tā ir institūcija ar trijām sejām, ar uzņēmējdarbības seju, ar budžeta iestādes seju un ar valsts ministrijas seju.

Šajā brīdī piedāvāti sekojoši priekšlikumi. Pirmais — Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

I.Kalniņš.

Otrais ir deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

I.Kalniņš.

Trešais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par trešo, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 17, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

I.Kalniņš.

Ceturtais — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

I.Kalniņš.

Piektais priekšlikums — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Kalniņš.

Sestais — finansu ministra Godmaņa kunga priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš.

Septītais — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

I.Kalniņš.

Astotais — deputāta Zvejsalnieka kunga priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks — Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Man kabinetā Rēzeknes mākslas koledžā ir Zviedrijas kultūras iestāžu karte, un šajā kartē ir atzīmētas visas Zviedrijas kultūras iestādes. Nu, protams, ka centrā ap galvaspilsētu šis tīkls ir biezāks, taču arī augšdaļā ap polāro loku ir teātri, muzeji un ir pat opera. Un par cik visu savu dzīvi esmu strādājis, kā saka, par mākslas funkcionāru, tad es ļoti labi saprotu to, ka šāda situācija valstī pati no sevis nevar izveidoties. Ka, lai šādu situāciju radītu, ir nepieciešams plānveidīgs un ilgs darbs, un tas ir realizējams tikai tad, ja viena valdība pārmanto otras iesākto. Un mums Latvijā situācija ir pilnīgi pretēja. Mums pāri par 90% visa radošā darbība ir koncentrēta Rīgā. Un man nav dati par pēdējiem gadiem, bet, teiksim, astoņdesmito gadu vidū mēs bijām šajā ziņā visvairāk centralizētā republika. Un ir pilnīgi saprotams, ka valsts interesēs būtu attīstīt visu valsts teritoriju. Un jāsaka, ka arī neatkarības pašā rītausmā arī daudz kas tika šajā ziņā izdarīts un vēl vairāk tika cerīgi iesākts. Diemžēl šis darbs šobrīd sakarā ar to, ka valsts it kā ir atteikusies no savām kontroles un virzošajām funkcijām, zināmā mērā ir apstājies. Tas, ko es piedāvāju šeit konkrēti — 40% kultūrkapitāla fonda no līdzekļiem novirzīt speciāli reģionu projektiem, tā būtu normāla virzība, lūk, šīs kultūras decentralizācijas virzienā. Es domāju, ka šāda virzība būtu izdevīga Latvijai, un, ja reiz tā ir izdevīga Latvijai, tā nevarētu būt galu galā neizdevīga arī Rīgai.

Tāpēc es aicinātu kolēģus atbalstīt šo manu priekšlikumu un nobalsot par šo sadalījumu, kur būtu jau noteikta reģionu daļa šajā Kultūrkapitāla fonda līdzekļu sadalījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis… Apiņa kungs, debates par astoto priekšlikumu ir beigušās. Kalniņa kungs.

I.Kalniņš.

Es atkārtoti vēlos vērst auditorijas uzmanību uz to, ar ko es sāku savu runu. Tā problēma, par ko runāja Zvejsalnieka kungs, ir pavisam cita problēma, un būtībā jautājums par Kultūrkapitāla fondu ir pavisam cits. Problēma, par ko runāja Zvejsalnieka kungs, ir — kā administrēt kultūras procesu Latvijas valstī. Šeit ir jārunā par Kultūras ministriju kā kultūras administrācijas iestādi, nevis par Kultūrkapitāla fondu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par astoto, deputāta Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 21, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Kalniņš.

Devītais priekšlikums, Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ir iestrādāts komisijas priekšlikumā labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli par devīto un desmito priekšlikumu? Nav.

I.Kalniņš.

9. priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Izskatījām jau....

I.Kalniņš.

10. priekšlikums. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš.

11. — Zvejsalnieka kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

I.Kalniņš.

12. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 12. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

I.Kalniņš.

Tātad 13. priekšlikums ir Bojāra kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

I.Kalniņš.

14. — Tautas partijas frakcijas priekšllikums.

Sēdes vadītājs.

Arī nav balsojams.

I.Kalniņš.

Un 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš.

Tātad, pirms mēs izdarām balsojumu par likumu trešajā lasījumā, es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim, ka komisija, apspriežot šo likumu un kopumā šo institūciju, kas saucās Valsts kultūrkapitāla fonds, secināja, ka šeit ir ļoti daudz nenoregulētas lietas. Institūcija kā tāda. Tiesiski nenoregulētas lietas, finansiāli nenoregulētas lietas un tīri pēc filozofijas nenoregulētu lietu. Es aicinu parlamentu balsot pret šī likuma pieņemšanu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 27, atturas — 11. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 513 — "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"". Pirmais priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskās komisijas, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons.

Otrais priekšlikums ir deputātes Muižnieces priekšlikums, ko komisija ir daļēji atbalstījusi visā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

Trešais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons.

Ceturtais ir deputātes Muižnieces priekšlikums, ko komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons.

Piektais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons.

Sestais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.... Nepiekrīt. Jūs pieprasāt balsošanu? Atklājam debates. Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamie deputāti! Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"", kā jūs atceraties otrajā lasījumā, šeit ir redzams otrajā lasījumā nobalsotais teksts, mēs balsojām un pieņēmām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas formulējumu: bez materiālajām un procesuālajām tiesību normām arī Latvijā saistošas starptautisko līgumu normas cilvēktiesību jomā. Šāds balsojums tika izdarīts procesuāli, un tas komisijai ir saistošs. Juridiskā komisija lūdza tikai precizēt — izziņas iestādes, prokuratūras un tiesas rīcību aizvietot. Un šeit ir redzams, ka mēs neesam lūguši izņemt cilvēktiesību jautājumu. Tādēļ šī atzīme, ka daļēji pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums, pirmām kārtām neatbilst nedz pēc būtības, ne arī atspoguļo šeit otrā lasījuma jautājumus. Un, ja mēs runājam šeit pēc būtības un salīdzinām Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas variantus, tad viena no demokrātijas svarīgākajām pazīmēm ir iespēja valstij pa tiešo, nepastarpināti pielietot starptautiskos līgumus un aktus cilvēktiesību jautājumos. Ja daudzus citus starptautisko tiesību aktus ir vēlams un vajadzīgs implantēt mūsu nacionālajā likumdošanā, tad tieši cilvēktiesību aktu praksē un tiesā ir jācenšas pēc tāda stāvokļa, gan lai tie būtu implantēti nacionālajā tiesvedībā, bet dažādu neprecizitāšu, nekonsekvences gadījumā vai tulkošanas gadījumos mums ir jāpanāk stāvoklis un jācīnās par to, lai mēs tos varētu pielietot tieši. Tādēļ šeit es balstos tieši uz procesuālo kārtību, ja otrajā lasījumā šis jautājums tika balsots un pieņemts. Tagad ir nekonsekventi, ka Iekšlietu komisija to izņem ārā.

Es aicinātu, salīdzinot Aizsardzības un iekšlietu un Juridiskās komisijas priekšlikumu, tomēr balsot par 6.priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir pilnīgāks un precīzāks.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Muciņa kungs no juridiskā viedokļa tik precīzi pateica, ka man nebūtu ko piebilst. Es negribu turēt aizdomās atbildīgo komisiju par ļaunprātību, taču ir sanācis tā, kā tajā parunā, ka it kā, lai iemidzinātu mūsu uzmanību, daļēji pieņemts. Būtība tomēr ir tāda, kā to izstāstīja Muciņa kungs. Ļoti lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA) . Cienījamie kolēģi! Es palūgšu tomēr jūsu uzmanību tāpēc, ka arī iepriekšējā reizē mēs nepārdomājot iebalsojām šo te normu. Kur ir strīdus objekts? Faktiski mēs šajā atsevišķajā likumā mēģinām ierakstīt to, ka starptautiskie līgumi mums ir saistoši. Bet tas ir pats par sevi saprotams, ka, ja Latvija ir parakstījusi starptautiskus līgumus un konvencijas, tie ir augstāki nekā vietējais likums. Un mums tie ir obligāti jāievēro. Un, tieši izejot no šī te iemesla, mēs uzskatām, ka tā ir liekvārdība un ka tas nav speciāli jāatrunā, ka Latvijai saistošas starptautisko līgumu normas cilvēktiesību jomā. Bet varbūt tiks pārkāpta kāda cita konvencija ne tikai cilvēktiesību jomā. Tātad tas nebūs saistošs šā likuma izpratnē. Un tieši tāpēc es aicinu balsot pret Juridiskās komisijas priekšlikumu un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 26, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons.

Cienījamie kolēģi! Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ko es aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons.

Nākamais ir Saeimas Juridiskās komisijas 8. priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons.

Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons.

10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons.

11. ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons.

12. ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atšķirībā no iepriekšējā komisijas vadītāja atbalstīt šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.520. Pirmo labojumu ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkopa kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izveidojusi jaunu redakciju, papildinot padomes sastāvu līdz 10 deputātiem un iekļaujot šajā padomē vienu pārstāvi no Pašvaldību savienības. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Seile.

Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu paņemt dokumentu nr.521a. Jums ir divi dažādi dokumenti. Es jūs ļoti lūdzu paņemt to dokumentu, kuram ir "a" burtiņš beigās, jo mums bija zināma tehniska kļūme. Dokuments ir labots. Es jūs ļoti lūdzu strādāt ar pareizo dokumentu.

Tātad ir ienākuši daudzi priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" trešajam lasījumam. 1.priekšlikums patiesībā jāskata kontekstā ar 3.priekšlikumu, tas ir deputāta Požarnova priekšlikums, kas nosaka, ka medicīnas pakalpojumus, medikamentus un medicīnas preču piegādes pat pēc Labklājības ministrijas apstiprināta saraksta izsvītro no neapliekamiem likmes un piemēro 0 procenta likmi. Šis priekšlikums, protams, no mana, kā no mediķa viedokļa ir lielisks, taču tas nav savienojams ar Eiropas Savienības normām. Un es ļoti lūdzu jūs visus atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas otro priekšlikumu, kurā daļēji ir ietverta šī 1.priekšlikuma norma.

Sēdes vadītājs.

Par 1.priekšlikumu deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Par 2.priekšlikumu ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis.

Tātad 3.priekšlikums nav skatāms. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis.

5. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

P.Apinis.

6. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru deputāti ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstījuši. Piekrīt, tur nekas nav, par ko varētu diskutēt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns

(LSDA). Sociāldemokrātu frakcijai diemžēl pašreiz nav šī dokumenta uz rokas. Es nezinu, kā lai mēs strādājam. Varbūt ka tika izdalīts, bet mums nevienam nav.

Sēdes vadītājs.

Dokuments ir izdalīts visiem deputātiem.

E.Baldzēns.

521a. nav.

P.Apinis.

Pirmkārt, tas bija lādītēs, otrkārt, šodien ir uz galda abas versijas. Katrā ziņā lādītē bija. Es ceru, ka visiem deputātiem palīgi čakli strādājuši un atnesuši katram un iedevuši dokumentu darbam.

Sēdes vadītājs.

Es domāju, ka šādas pretenzijas bija jāceļ, pirms mēs sākām izskatīt likumprojektu. Tā ka turpināsim darbu, kolēģi!

P.Apinis.

Cienījamie kolēģi sociāldemokrāti! Šī likuma izstrādāšanā piedalījušies jūsu kolēģi un ļoti aktīvi piedalījās arī Bojāra kungs, un, kā zināms, viņš arī aktīvi visur atbalstīja pēdējā versijā šos te jūsu grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Apiņa kungs! Dokumenta nav. Nu nav mūsu kastītēs! Nu netaisīsim taču tādus brīnumus, kā bija pagājušajā reizē ar margarīnu.

P.Apinis.

Cienījamie sociāldemokrāti! Ir kastītē šis dokuments. Es diemžēl nezinu, kāpēc jūs ignorējat šo metodi kā kastīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, kolēģi, turpināsim darbu.

P.Apinis.

Paldies, cienījamais sēdes vadītāj! Mēs esam nonākuši pie 7. — Juridiskā biroja priekšlikuma, kas ir tikai precizējošs priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

Arī 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, ko, protams, atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

P.Apinis.

Līdz ar to, godātie kolēģi, šo ļoti būtisko, ļoti nozīmīgo likumprojektu mēs esam izskatījuši trešajā, galīgajā lasījumā. Es jūs ļoti lūdzu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". Likumprojektā ir tikai daži labojumi, kuri precizē to kārtību, kādā veidā valsts un pašvaldība varēs nostiprināt savus īpašumus zemesgrāmatā. Šie precizējumi nepieciešami, lai sakārtotu tās problēmas, kas radušās, ierakstot zemesgrāmatās valsts un pašvaldību īpašumu. Aicinu nobalsot pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

L.Muciņš.

26.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.aprīlis. Paldies!

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Dokuments nr.355 tapis, lai sakārtotu attiecības starp Ministru kabinetu un likumiem. Jo Ministru kabinetā ir izstrādāta pamatnostādne par valsts robežsargu palīgu tiesisko statusu, un mums ir nepieciešams pieņemt dažus grozījumus Robežsardzes likumā, lai likums atbilstu šai pamatnostādnei. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Robežsardzes likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Dobelis.

22.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.aprīlis.

Nākamais likumprojekts "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šis grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem" atļaus mums daudz efektīvāk izmantot tos kadrus, kuri ir pašreiz Latvijas rīcībā militārā sfērā. Un iesniegts tas ir tieši tāpēc, lai mēs nezaudētu tos līdzekļus, kuri ir ieguldīti cilvēku mācīšanā, veidojot Nacionālos bruņotos spēkus, un būtu iespēja pagarināt dienesta laiku ar aizsardzības ministra pavēli dažādu kategoriju virsniekiem, kas mums varētu atnest pašreiz reālu labumu, lai sakārtotu militāro struktūru kadrus. Aicinu balsot par šo grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Dalbiņš.

Tātad priekšlikumus iesniegt līdz 29.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

29.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nodod jums izskatīšanai dokumentu nr.492 — "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" izskatīšanai otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir ienākuši daudzi priekšlikumi. 1. — 5.priekšlikums pilnībā attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, tas ir, par 9.panta piekto daļu. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pilnīgi atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli — izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamais referenta kungs pareizi teica, ka saistībā ir jāskata visi priekšlikumi no 1. līdz 6. Ja mēs nobalsotu par 1.priekšlikumu un izslēgtu iepriekš sagatavoto tekstu, kāds tas bija nobalsots pirmajā lasījumā, tad īstenībā par tālākiem grozījumiem vairs nevarētu būt runas. Manuprāt, tomēr vajadzētu rūpīgi izsvērt visus šos priekšlikumus, un es ierosinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo tas ir jāskata saistībā ar nākošajiem priekšlikumiem. Runa ir par pensijas vecumu sasniegušām politiski represētām personām. Es iesaku rūpīgi ieskatīties 3. un 4.priekšlikumā, kur tiek paredzēta speciāla kārtība, kādā varētu šos sertifikātus dzēst. Vienu sertifikātu par izsūtījumā pavadīto gadu. Un šeit tātad nevarētu atsaukties arī uz Bojāra kunga 6.priekšlikumu, kurš saka, ka tie būtu 18,7 miljoni latu, kuri jāparedz šī gada budžetā. Absolūti ne tā. Tas varētu būt miljons, pusotrs miljons latu. Jo 3. un 4.priekšlikumā ir paredzēts dzēst tikai vienu sertifikātu par izsūtījumā pavadīto gadu. Pie tam tālākajos priekšlikumos ir arī piedāvāta kārtība, kas šos sertifikātus ieskaita īpašā fondā, un tie visi nav jādzēš šajā gadā. No kā tos dzēst, to Ministru kabinets izlems. Varbūt tas būs Privatizācijas fonds, varbūt kādi citi līdzekļi, bet mēs visi esam šiem cilvēkiem parādā, tiem, kuri ir bijuši represēti un sasnieguši pensijas vecumu. Šis process var būt ļoti pakāpenisks, ja šos sertifikātus mēs ieskaitām īpašā fondā.

Vakar, tiekoties frakciju sēdē ar ekonomikas ministru Šleseru un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagli, mēs saņēmām ļoti konsekventu atbildi, ka šāda kārtība ir iespējama, un es lūdzu piedalīties ministra kungu šodienas sēdē, bet kaut kā zālē nevaru ieraudzīt. Tāpēc es aicinu noraidīt šo 1.priekšlikumu un atbalstīt 3. vai 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es uzstāšos šoreiz kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Finansu ministrija kategoriski noraida mums iepriekš, pirmajā lasījumā, nobalsoto redakciju, kur ir paredzēts, ka zināma daļa no tiem cilvēkiem, kas sasnieguši pensijas vecumu un kas ir bijuši politiski represēti, saņem atpakaļ naudu. Citi, tie, kas ir jau iepriekš privatizējuši dzīvokļus vai pārdevuši savus sertifikātus, viņi līdz ar to tiek apieti. Patiesībā tā ir klaja to cilvēku, kas ir reāli strādājuši ar saviem sertifikātiem, ignorēšana. Ir vesela virkne jautājumu, kādēļ šo lietu nevar darīt. Un tās ir lielas izmaiņas arī budžetā. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušos nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 29, atturas — 9. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam atkārtoti par 1. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 30, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

P.Apinis.

Paldies, godātie kolēģi! Līdz ar to 2., 3., 4. un... (No zāles deputāts G.Bērziņš: "3. priekšlikums ir balsojams!")

Sēdes vadītājs.

3.priekšlikums tiešām ir balsojams.

P.Apinis.

Labi, tādā gadījumā balsojam 3.priekšlikumu. Es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 26, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

P.Apinis.

Es ceru, ka līdz ar to mums, teiksim, 4. un 5.priekšlikums nav jābalso.

Sēdes vadītājs.

6.priekšlikums.

P.Apinis.

6. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums, ja kāds to izlasa. Var balsot. Bet es aicinu nobalsot un neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates — Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku, pacēluši roku, zvēram, ka mēs atbalstām vecos cilvēkus, mēs atbalstām pensionārus. Un izskatot to, ka 18,7 miljoni latu 1999.gadā mēs tik tiešām nevaram apmaksāt, mans priekšlikums bija 1999.gadā apmaksāt 3 miljonus, kurus izskatīt tādā veidā, lai būtu apmaksāts tiem cilvēkiem, kuri vispār cieš un ir galīgā nabadzībā. Tālāk attiecīgi pēc mūsu budžeta ieņēmumiem nākošajos gados sadalīto summu. Taču vajag tā izlasīt! Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Lai cik labi būtu gribēts šis Bojāra kunga priekšlikums, to tomēr nav iespējams atbalstīt, jo 18,7 miljoni nav precīzi aprēķināts, vismaz trīs reizes šī summa ir jāsamazina, mēs jau esam nobalsojuši, ka atmaksās vienu sertifikātu par izsūtījumā pavadīto gadu. 18,7 miljonu prognozē, kas nav, es vēlreiz atkārtoju, nav precīzs skaitlis, ir ieskaitīti visi par izsūtījumā un nometinājumā pavadītajiem gadiem piešķirtie sertifikāti, un tos piešķīra trīskāršā līdz pieckāršā apmērā. Tāpēc nav iespējams arī šis sadalījums — 1999.gadā 3 miljoni latu un 2000.gadā 6 miljoni latu. Es iesaku šo priekšlikumu noraidīt, lai gan labāk būtu, ja Bojāra kungs pats to noņemtu un atbalstītu nākamo priekšlikumu, kur paredzēts, ka visus šos sertifikātus tām personām, par kuru loku mēs nobalsojām, kurām atmaksās sertifikātus, ieskaitīt īpašā fondā un to izmaksāšanas kārtību noteiktu Ministru kabinets. Tas viss būtu loģiski, pat tiktu atrasti finansēšanas avoti un finansēšanas termiņi tiktu noteikti.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs balsojam, lai mēs patiktu vēlētājiem. Jūs, man liekas, ja jūs skatījāties dokumentu, lasījāt Godmaņa slēdzienu. Nav finansiāla nodrošinājuma, un tanī pašā reizē šī Saeima jau ar dāsnu roku, ieskaitot Tautas partiju un šitos komunistus, nobalsoja par represēto loka paplašināšanu. No kurienes, Šķēles kungs, jūs naudu ņemsiet?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

A.Apinis

(LC) . Godātie kolēģi! Ja kādam šoreiz nav līdzi šī lapiņa, no kuras mēs skatāmies priekšlikumus, es jums nolasīšu deputāta Leona Bojāra priekšlikumu: "Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "Šobrīd Latvijas Republikā pilnīga privatizācijas sertifikātu apmaksa represētajiem ir 18,7 miljonu latu apmērā, 1999.gadā to veikt nav iespējams. Iesaku apmaksu veikt nākošajos gados šādos apmēros: 1999.gadā — 3 miljonus latu, 2000. gadā — 6 miljonus latu. Turpmāko sadali veikt, vadoties pēc finansiālās situācijas.""

Cienījamie kolēģi! Tas ir likuma pants, kuru mums piedāvā šoreiz nobalsot. Es jūs aicinu balsot pret šādu likuma normu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 29, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis.

7.priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Tas, protams, attiecas uz to 9.panta piekto daļu, kuru bija iestrādājusi deputāte Anna Seile. Cik es saprotu, tad viņa ir lūgusi arī balsot par šo priekšlikumu, jo viņa patiesībā jau atbalsta arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu. Tātad acīmredzot priekšlikums ir balsojams, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es, protams, aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Sertifikātu izmantošanas termiņš ir uz beigām. Šlesera kungs vakar mūsu frakcijā solīja, ka atsevišķām sertifikātu grupām termiņi tiks pagarināti, bet diemžēl ar likumu tas nav nostiprināts. Tāpēc ir vajadzīgs, lai mēs šajā likumā pateiktu, ka ir jāizveido īpašs fonds, un, ja šajā fondā tiks sertifikāti ieskaitīti, tad tos arī varēs izmaksāt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šī ir ļoti normāla norma, es domāju, ka vajadzētu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC) . Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo normu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 14, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts.

P.Apinis.

8.priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums — 18.panta vienpadsmitās daļas pirmo teikumu izmainīt, izteikt to jaunā redakcijā. Arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo manis iesniegto priekšlikumu nav atbalstījusi tikai viena iemesla dēļ, ka tas bija ļoti sen, kad tā pieņēma lēmumu, jo tagad jau ir pagājis ilgs laiks, un mēs esam dzirdējuši no Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja, ka nepaspēs veikt šo dzīvokļu privatizācijas procesu līdz tam laikam, kamēr beigsies sertifikātu izmantošana. Pašlaik likumā diemžēl šis termiņš ir noteikts šā gada beigas. Tāpēc es savā priekšlikumā esmu likusi priekšā, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu varētu tikt pielietoti arī ilgāk. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā, deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC) . Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 36, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! 9.priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kuru Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

10.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 6.pantu, kuru, protams, atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Apinis.

11.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Izmaiņas pārejas noteikumos, kurus neatbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis.

Līdz ar to es aicinu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka likumprojekts ir gana sarežģīts, es aicinu trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 25. aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 25.aprīlim. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par policiju"" . Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. 469. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par policiju"", otrais lasījums. Atbildīgā komisija iesaka pieņemt grozījumus ar redakcionāliem labojumiem, tas ir 1. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu skaļāk! Nedzirdam jūs.

O.Grīgs.

Atbildīgā komisija lūdz pieņemt grozījumus 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

O.Grīgs.

2.priekšlikums ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums. Atbildīgās komisijas atzinums diemžēl ir, ka nav pieņemts. Es īsi pateikšu, kāpēc. Uzaicinātais Finansu ministrijas pārstāvis nedeva savu atzinumu. Mēs domājām, ka mēs šos papildinājumus pieņemsim uz trešo lasījumu un papildināsim ar pārejas noteikumiem par 11.panta 9.punktu. Tādā redakcijā, kādu piedāvā labklājības ministrs Makarovs, tiks pieņemts ar 2000.gadu, kad tiks pieņemts jaunais budžets. Es tikai gribu piebilst to, ka Iekšlietu ministrija nevar atļauties papildu līdzekļus šīm papildu funkcijām, kas jāveic policijas darbiniekam, jo jau uz šodienu no Iekšlietu ministrijas tiek tērēts jau 100 000 latu, lai apkarotu straujo tuberkulozes izplatīšanos ieslodzījuma vietās.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Cienījamie un godājamie deputāti un deputātes! Man jāsaka, ka šis priekšlikums tika izskatīts arī valdības sēdē kā likuma projekts. Tikai ņemot vērā faktu, ka likums "Par policiju" ir atvērts Saeimā, lai neradītu visu laiku šo vēlmi atvērt par jaunu un par jaunu likumu, Ministru kabinets pilnvaroja labklājības ministru iesniegt šo priekšlikumu kā priekšlikumu jau pie atvērtā likuma "Par policiju".

Otrkārt, likums faktiski neienes neko jaunu, bet sakārto divus likumus. 1997.gada 11.decembrī Saeima pieņēma Epidemioloģiskās drošības likumu, kas paredz, ka policijas iestādes palīdz, sniedz palīdzību un atbalstu ārstniecības personām, lai nodrošinātu personu piespiedu izolēšanu un apsardzi. Šis piedāvājums, šis priekšlikums faktiski 11.pantā, kas ir "Policijas darbinieku papildpienākumi", sakārto divus likumus, jo vienā likumā, kas paredz šo epidemioloģisko uzraudzību, ir šī norma, likumā "Par policiju" nav. Tātad, manuprāt, šodien nav nekāda pamata neatbalstīt labklājības ministra priekšlikumu, ja mēs tiešām gribam redzēt sakārtotu likumdošanu šajā valstī. Ja ne, tad man ir jautājums atkal Juridiskajam departamentam vai Satversmes tiesai, kādā veidā Labklājības ministrija realizē epidemioloģiskās drošības likumu?

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes laikā nevienam no deputātiem absolūti nebija nekādu iebildumu pret šā priekšlikuma būtību. Visi komisijas locekļi piekrita, ka šim priekšlikuma ir jābūt iekļautam šajā likumprojektā. Saskaņā ar Kārtības rulli mēs nevaram virzīt uz izskatīšanu Saeimas sēdē jautājumus, ja nav atzinumu no Finansu ministrijas. Pēc būtības absolūti piekrītot tam, ko teica Makarova kungs, ka šīm normām ir jābūt atrunātām, diemžēl Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē no Finansu ministrijas pārstāvja, kurš bija saņēmis pilnvarojumu no finansu ministra Godmaņa kunga, mēs nedzirdējām vispār nekādu atbildi. Finansu ministrijas pārstāvim nebija viedokļa. No Iekšlietu ministrijas mēs saņēmām informāciju rakstiskā veidā, ka, lai realizētu šos pasākumus, ir minimums nepieciešami 84 000 latu. Tāpēc mēs arī pārejas noteikumus pagaidām piedāvājām izslēgt un nenosakām, kad tie varētu stāties spēkā, tāpēc, ka mēs nezinām, vai tas prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta. Un ja prasīs, tad kādu? Tā ka Apiņa kungs šeit ir parlamentārais sekretārs, varbūt Apiņa kungs varētu no tribīnes Saeimas deputātus aicināt vai nu balsot par, vai pret un paziņot, vai tas pieprasīs papildu finansējumu Valsts policijai vai nepieprasīs. Ja būs nepieciešams šis papildfinansējums, tad kad mēs varēsim viņiem to piešķirt? Bet pēc būtības komisijai absolūti nav iebildumu pret šā priekšlikuma būtību.

A.Jirgens

(Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es tomēr aicinu uzticēties valdības viedoklim un valdības 5.janvāra sēdes protokolam, kurā skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka valdība šo priekšlikumu atbalsta. Pie tam tika pieņemts ne tikai šis priekšlikums, bet ir pieņemti arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumā.

Manuprāt, Iekšlietu ministrijai tomēr nav šobrīd pamata pieprasīt šo papildu finansējumu, ja šis finansējums netika pieprasīts, izstrādājot šā gada valsts budžetu. Šī nav jauna funkcija, ko policijai vēlas uzlikt kāds šodien, šī ir funkcija, ko paredz Epidemioloģiskās drošības likums. Kā Makarova kungs jau sacīja, šeit ir runa tikai par divu likumu normu savstarpējo saskaņošanu, nevis par to, ka mēs šobrīd balsotu par kaut ko principiāli jaunu. Tāpēc es vēlreiz aicinu deputātus tomēr atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Astrīda Mūrniece, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāte.

A.Mūrniece

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Gribu pievērst uzmanību tam, ka gan policija, gan Sabiedrības veselības dienests neatkarīgi no tā, pie kuras partijas vai frakcijas piederētu, abi darbojas sabiedrības veselības interesēs, un, ja ir ienācis priekšlikums, lai policija savas kompetences ietvaros un savā darba laikā palīdzētu sabiedrības veselības struktūrām nodibināt vai veicināt kārtību sabiedrības veselības sfērā, tas ir jautājumos, kas skar absolūti katru no mums un ikvienā vietā. Tad es neuzskatu, ka šeit, pirmkārt, būtu vajadzīgi kaut kādi ļoti lieli papildu budžeta finansējumi, jo šī sadarbība reāli un praktiski notiek, un uz vietām, sevišķi perifērijā, tā notiek, balstoties uz to, ka perifērijā mēs viens otru ļoti labi pazīstam un daudz labāk pazīstam, nekā tas notiek Rīgā, un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu, un debates par to, cik daudz naudas vajadzīgs šī priekšlikuma izpildei, nu, es uzskatu, ka tās ir tādas īpatnējas debates. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Jūs minējāt, ka tas prasīs 84 tūkstošus latus papildus izdevumus, to esot jums Iekšlietu ministrijā teikuši. Kā var aprēķināt 84 tūkstoši, kad ministrija nav vēl iesniegusi to infekcijas slimību sarakstu, kuru būs nepieciešams izolēt. Varbūt tie būs tikai mēra slimnieki vai holeras slimnieki, vai tās kontaktpersonas, kas ar šādām slimībām ir saskārušās, tā ka varbūt tā summa ir daudz mazāka. Tā kā es domāju, ka tas arguments, ka tie ir 84 tūkstoši, tas nav pietiekami argumentēts. Tāpat, ja mēs izlasām, ko mēs pašreizējā brīdī varam ar policijas palīdzību izolēt, kādus cilvēkus, toksikomānus — vai toksikomāns ir sabiedrībai bīstams, vai viņš ir bīstamāks nekā viens tuberkulozes slimnieks? Kas būtu drīzāk jāizolē? Tātad es uzskatu, kad šīs ir tādas tīri formālas atrunas, un es aicinātu atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Principā mēs varētu pieminēt dažādus piemērus, kad ir nepieciešama šāda norma ik uz soļa, jo ārsti bieži griežās dažādās institūcijās, ka viņi netiek galā ar saviem uzdevumiem. Bet es gribētu pieminēt vienu piemēru, par kuru, es domāju, jūs zināt visi, un tas ir konkrēti piemērs Liepājā, kad ārsts publicēja tuberkulozes slimnieku sarakstu. Sākumā mēs domājām, ka ... Principā, ja tas būtu Rietumvalstīs, viņš momentā zaudētu savu praksi, tā ir ārkārtīgi neētiska, nehumāna rīcība, kādā veidā cīnīties, bet Latvijas apstākļos citas iespējas nav, tas bija izmisuma kliedziens. Mēs saņēmām ļoti daudz vēstuļu gan no ārstiem, gan no pacientiem, gan no sabiedrības, kas aizstāvēja šo ārstu tāpēc, ka citas iespējas nav, nevar citādā veidā rīkoties, jo tiesībsargājošās institūcijas dotajā brīdī nepalīdz ārstiem veikt savus uzdevumus, jo ārstam nav jābūt sargam. Viņam nav jānodarbojās ar to, ko var veikt policija. Un tādēļ, ja gadījumā katra struktūra nodarbosies ar to, kas viņiem jādara, tādā gadījumā Latvijā nebūtu vajadzīgs sabiedrības interesēs rīkoties ar neētiskām normām. Un tādēļ es domāju, ka ir pilnīgi nepieciešams šo normu šajā likumā iestrādāt, un tad varētu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu komisija pēc būtības atbalsta šo priekšlikumu, bet saskaņā ar Kārtības rulli mēs nevaram pieņemt lēmumu, šeit es domāju komisiju, ja nav atzinuma no Finansu ministrijas. Diemžēl ir pagājis vairāk nekā mēnesis, šī atzinuma nav. Apiņa kungs, jūs esiet parlamentārais sekretārs, nu dodiet kādu atzinumu, un mēs esam gatavi atbalstīt šo priekšlikumu. Šis jautājums ir tīri procesuāli principiāls. Iepriekšējais parlaments sabalsoja likumprojektos naudas apjomu aptuveni 80 miljonu apmērā, kuram nebija seguma. Ir jautājums: vai mēs turpināsim šo praksi vai ne? Vai tomēr konsekventi ievērosim sekojošu principu: ja mēs uzliekam kādas papildu funkcijas, mēs dodam arī papildu finansējumu. Šeit ir tas strīdu objekts. Mums jau ir precendents, ka Satversmes tiesa ir atcēlusi vienu vai otru normatīvo aktu sakarā ar to, ka tas ir pieņemts un ka nebija paredzēts finansiālais segums. Es negribu, lai, izskatot tik nopietnu jautājumu, kā šis, atkal mēs atgrieztos pie tā, ka netiks iedots Valsts policijai papildu finansējums.

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs — otro reizi.

V.Makarovs.

Cienījamie deputāti! Es tiešām pateikšu tikai vienu piemēru. Latvijā ir 199 tuberkulozes slimnieki, kas 1998.gadā izvairījās no ārstēšanas. Ar 1999.gada 1.janvāri stājas spēkā likuma norma, ka viņus var piespiedu kārtā aizvest uz laboratoriskiem izmeklējumiem un ārstēt. Faktiski no mediķu vidus ir 4 pieprasījumi, lai piespiedu kārtā aizvestu. Tad, kad sāk vest pārrunas ar šiem slimniekiem, ir bijis tikai viens izolācijas gadījums, jo pārējos gadījumos pacients saprot, ka ārstniecība ir neizbēgama. Līdz ar to no 199 četri pieprasījumi, viens reāls izolācijas fakts, es domāju, ka šodien mēs mierīgi varam nobalsot par labklājības ministra priekšlikumu un tad, kad tiks veidots 2000.gada budžets, redzēs, cik tad īsti maksā šī funkcija, jo reāli cilvēku skaits, kas izvairās, ir liels, bet tajā brīdī kad ir reāla iespēja, ka viņš redz ka neizbēgami būs jāārstējās, viņš izvēlās labprātīgi doties ārstēties. Tādēļ es aicinu izbeigt debates un vienkārši nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK) . Es domāju, cienījamie kolēģi, ka liela traģēdija nebūtu, ja mēs atstātu šo Makarova kunga papildinājumu uz trešo lasījumu, bet Saeimas deputātiem ir tiesības lemt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par otro — labklājības ministra Vladimira Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 39, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

O.Grīgs.

3. — Saeimas deputāta Dalbiņa kunga priekšlikums — papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. — deputāta Dalbiņa priekšlikumu.

O.Grīgs.

Un pēdējais. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta vārdus "likums stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri".

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

O.Grīgs.

Un, ja mēs pieņemsim trešajā lasījumā Makarova kunga priekšlikumu 11.pantā, tad mēs ieliksim 2000.gadu, ka likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

O.Grīgs.

22.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

22.aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Čevers.

J.Čevers

(LSDA). Priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas locekļi! Darba kārtības dokuments nr.498 — "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija bija atbalstījusi šos grozījumus redakcijā, kādā ir iesniegusi Iekšlietu ministrija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, kolēģi, runājiet mikrofonā!

J.Čevers.

Priekšlikumi un iesniegumi nav saņemti, tālab lūdzu Saeimu atbalstīs šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Čevers.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

22.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Izskatām otrajā un pēdējā lasījumā šo konvencijas 6.protokolu. Par 2.pantu ir iesniegti divi priekšlikumi.

Pirmais ir deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums — izteikt 2.punktu šādā redakcijā: likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. Līdz ar likumu izsludināms protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā. Atbildīgās komisijas atzinums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pirmo — deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 60, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Krasts.

Otrs priekšlikums ir ienācis no deputāta Rišarda Labanovska, un 2.panta redakcija ir šāda: likums stājas spēkā ar datumu, kad Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā, līdz ar likumu izsludināms protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā. Atbildīgās komisijas atzinums ir bijis negatīvs.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti savu nostāju nav manījuši, lai arī mums kolēģi bieži vien ārzemēs daudz ko māca un skolo, kā mums domāt, kā mums saprast dzīvi. Mēs dzīvojam šeit Latvijā, un liekas, ka ir pietiekami daudz nopietnu problēmu uzkrājušās, un arī Gulbenes traģēdija mums kaut ko māca. Un tāpēc mēs uzskatām, ka ignorēt situāciju, kad 58% Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji atbalsta nāvessoda saglabāšanu pašreizējā situācijā, kāda ir ar pilsoņu drošību, gan dzīvībai, gan mantai. Mēs varētu arī zināmā mērā uzskatīt par nepieciešamu tomēr saglabāt pagaidām šo attiecīgo sodīšanas veidu par noziegumiem. Un it īpaši kas attiektos uz ļoti smagiem noziegumiem, kas būtu vairākkartīgi veikti sērijveidā, kas būtu slepkavības ar izvarošanu un bērnu slepkavības, un tāpēc mēs uzskatām, ka neapšaubāmi ir nepieciešams Saeimā tā ļoti uzmanīgi izvērtēt to laiku, kad varētu stāties šis starptautiskais dokuments pilnās tiesībās arī Latvijā.

Jautājuma būtība ir pavisam vienkārša — vai mēs, Saeima, ņemam vērā to sociālā taisnīguma izvērtējumu un izpratni, kāds ir sabiedrībā, vai to ignorējam. Ja mēs to ignorējam, tad, protams, mēs varam rīkoties pēc savas personiskās pārliecības. Un kā sociāldemokrāti uzskata, ka nebūtu pareizi, ka mēs veicinām situāciju, kad Latvijā veidotos gadījumi, kad atsevišķi tuvi radinieki mēģinātu rīkot linču tiesu vai citādu izrēķināšanos ar tiem, kas būtu nogrēkojušies bargu likumu priekšā. Es nedomāju, ka mums to vajadzētu veicināt ar savu likumdevēju darbību. Mans viedoklis, ka tādā gadījumā mēs būsim spiesti tomēr zināmā mērā pieciest tādu situāciju, ka tieši noziedzīgā pasaule būs tā pasaule, kura pieņems lēmumus par to — dzīvot vai mirt Latvijas Republikas pilsonim vai iedzīvotājam. Tāpēc sociāldemokrāti uzskata, ka steigties ar šo termiņu pārmērīgi nav nepieciešams, un mums vajadzīga ir pavisam cita sabiedrība, lai mēs šos humānos principus varētu ieviest dzīvē.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Rišarda Labanovska priekšlikums ir pietiekoši loģisks un izsvērts. Bieži vien no šīs tribīnes mēs aģitējam, ka Eiropas Savienība prasa vai Eiropas Padome kaut ko pieprasa šādā vai citādā jomā, bet ņemsim vērā, Kiršteina kungs, to, ja jūs to vēl neziniet, ka tajās valstīs, kur ir atcelts nāvessods, tur tik tiešām eksistē normāla demokrātija. Mums daudzējādā ziņā līdz normālai demokrātijai ir diezgan tālu. Mēs atrodamies pārejas periodā. Un, izejot tieši no šī viedokļa, deputāta Labanovska priekšlikums, ka šī konvencija stājas spēkā tad, kad mēs esam uzņemti Eiropas Savienībā, tātad tas nozīmē, ka arī demokrātiskie procesi mums ir attīstījušies tik tālu, ka tie ir neatgriezeniski, es neredzu nekādas problēmas, lai neatbalstītu šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs kārtējo reizi sev uzspiežam tos pienākumus, kurus mums neprasa. Kur mēs steidzamies? Ir jautājumi, kuri mums, Latvijas iedzīvotāju deleģētiem pārstāvjiem, jālemj, jāievēro mūsu valsts iedzīvotāju intereses. Mums ir jāaizstāv sava tauta, viņa ir jāaizstāv ar jebkuriem līdzekļiem. Bija arī izteiciens vienu reizi — kas ļauj spriest, vai cilvēkam dzīvot, tagad ir pretējais — kas devis tiesības kādam neģēlim vienpersonīgi lemt par cilvēka dzīvības laupīšanu. Mazliet no statistikas. Slepkavības 1998. gadā — 250 cilvēku, tajā skaitā viens policists. 1999. gads — trīs mēneši — 60 slepkavības. Varbūt padomāsim par šiem šausmīgajiem cipariem. Tur vēl nav ieskaitīti tie cilvēki, kas ir palikuši par invalīdiem uz visu mūža, jo viņi ir sakropļoti. Drausmīgais slaktiņš Gulbenē, kurš bija. Varbūt tas arī mums kaut ko mācīs. Divas noslepkavotās pensionāres Mazirbē par 25 latiem, ko atnesa viņām pensijā. Varbūt arī par to vajag kaut kā padomāt. Mūsu kareivju darbība Alūksnē. Tagad notiesā uz diviem, trim gadiem. Bet tā taču bija slepkavība. Ja jau mēs esam tik labestīgi pret tām ārvalstīm, tad arī viņu ekrānos ir jāparāda mūsu kriminālistu ņemtie pierādījumi, kā nogalina cilvēkus un sadala ķermeni, kā viņus sadedzina, kā iemūrē vai ko vēl velns... Es domāju, ka mūsu kriminālisti sadisma piemērus varētu demonstrēt stundām.

Un tagad par tām personībām, kuras taču ir slepkavojušas divas un trīs reizes. Es domāju, ka Latvijā nav pieļaujams tas, lai būtu kādi Čikatilo vai tas briesmonis, kas darbojās Ukrainā. Un tagad mēs paskatāmies arī uz to pasauli, kā tad notiek pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem. Deviņdesmit valstīs ir saglabāts nāvessods. Četrpadsmit valstīs tas ir tikai daļēji atmainīts. Divdesmit septiņas valstis ir nostājušās uz tā ceļa, ka ir jāatmaina, bet četras no tām jau ir atgriezušās pie nāvessoda pielietošanas. Un, ja jau mēs paskatāmies arī uz Savienotajām Valstīm, tad tur 38 štatos nāvessods ir spēkā, tikai 22 štatos... un tad tas ir atrunāts. Un, ja jau paskatāmies uz to produkciju, kuru mums piegādā no Anglijas vai angļu valodā, tad Anglija arī tagad iestājas par to, ka augstākais sods ir jāpielieto. Tāpēc ierosinu neatbalstīt, un mūsu kolēģa Labanovska izteiktais priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es pat nerunāšu par sociālistisko internacionāli, kas pati pirmā atcēla nāvessodus, un par sociāldemokrātiem Eiropā, kas atšķirībā no konservatīvajiem bieži vien pastāv uz to, ka nāvessods ir atceļams un ka valsts nevar uzņemties slepkavas funkcijas. Es negribu atgādināt visas šīs... Es gribētu pateikt, ka par nāvessoda kaut kādu terminētu.. Es vēl varētu piekrist, ja cilvēki principā turas pie Vecās Derības normām: aci pret aci, zobu pret zobu un nekad, ja viņam sit labajā vaigā, negrib pagriezt kreiso, ko sludināja Jēzus Kristus savā Kalna sprediķī. Par šo visu mēs varam runāt. Bet par tādu terminētu — par to astes ciršanu sunim lēnām, es teikšu, ka šie mīkstsirži vienmēr ir tie lielākie mocītāji. Viņš tā uzreiz nevar. Teiksim, tas bija gan Dzintara Rasnača priekšlikumā — līdz 2001. gadam. Un tad nu līdz 2001. gadam arī nākamais prezidents uzturēs spēkā to moratoriju pret nāvessoda izsludināšanu un šādā veidā mēs turpināsim likt kādam, protams, visnotaļ necilvēkam, cietumā mocīties — Kas tad notiks pēc 2001. gada — man piešķirs vai nepiešķirs? Arī Eiropas Savienība... kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, tas nozīmē šo termiņu padarīt tādu neizprotamu. Vai nu pieci gadi, kā Birkava kungs saka, ja mūs sūc kā tajā putekļu sūcējā, vai septiņi gadi, vai pat desmit gadi. Atkal nav principiālas nostājas. Mēs iestājamies kā Latvijas sociāldemokrāti atšķirībā no visas pasaules sociāldemokrātijas, sociālistiskās internacionāles un visiem pārējiem, kas mīl sarkanus karogus un raibas neļķes, pret nāvessodu nē, bet mēs kaut kad būsim īsti sociāldemokrāti. Šobrīd mēs esam tikai un vienīgi Latvijas sociāldemokrāti, kas grib kādu nošaut. Arī ar Eiropas Savienību šeit nav nekāda sakara un nav nekādu darīšanu. Jautājums ir par Latvijas Republiku, un es trešo reizi kāpju šajā tribīnē... kluss nāvessoda piekritējs pēc būtības. Bet arī apzinīgs... Jā, kluss nāvessoda piekritējs, es jums to varu pateikt.

Bet es esmu apzinīgs Latvijas Republikas pilsonis un zinu, ka Latvijas Republikai bija tāda visnotaļ dīvaina situācija. Vēl īsti nebija kārtībā ar to starptautisko atzīšanu, vēl mēs īsti nezinājām, kā rīkosies krievu karaspēks šeit, un Latvijas parlamenta pārstāvji, Latvijas valdības pārstāvji — visi brauca meklēt iestāšanās iespējas Eiropas Savienībā. Un Latvijas Republikas parlamentāriešu, valdības pārstāvji, tautas pārstāvji teica: šī mums ir svarīga lieta — nostiprināties Eiropas Padomē, panākt to, lai Latvijas karogs tiek uzvilkts pie Eiropas Padomes ēkas, pateikt, ka starptautiski mēs jau šobrīd esam drusciņ vairāk aizsargāti. Ar šo simbolu mēs pasakām, ka Latvijā asinis, ja līs, tad šī asins izliešanas iespēja būs daudzkārt retāka. Un tad mēs visi bijām patrioti. Mēs uzņēmām patriotiskas filmas, mēs lepojāmies ar savu karogu pie Eiropas Padomes ēkas, ar visu mēs lepojāmies. Un mēs viņiem pateicām, un 5. Saeima šo pateikto ratificēja: gada laikā Latvija pievienosies 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolam. Mēs to esam pateikuši, un tāpēc šobrīd mums šis solījums, lai gan ar novēlošanos, bet ir jāizpilda. Un nevis tāpēc, ka kādam patīk vai nepatīk nāvessods, kāds piekrīt šim nāvessodam vai nepiekrīt. Tas ir mūsu solījums un mūsu svēts pienākums. Un, ja mēs pret kādu neturēsim šo solījumu un šo svēto pienākumu, tad, ticiet man, vienā vajadzīgā brīdī citi neturēs šos solījumus un svētos pienākumus pret mums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Leiškalna kungs pēdējā rindkopā jau minēja to, par ko es galvenokārt gribēju runāt. Mazliet vēl par to morāles pusi. Kaut kā aizmirst tos nevainīgos cilvēkus, kuri ir notiesāti nevainīgi, un viņu nāve vairs nav griežama atpakaļ. Nu tādu gadījumu ir diezgan daudz bijuši. Šis ir ļoti smags jautājums. Es kā mūsu delegācijas vadītājs Eiropas Padomes asamblejā varu tikai vēlreiz uzsvērt to, ko tikko teica Leiškalna kungs, ka, protams, Eiropas Padomē mēs devām svinīgu solījumu šo protokolu ratificēt, un mēs to neesam izdarījuši. To no mums sagaida un šis Labanovska kunga priekšlikums, kas arī apelē pie kaut kādas citas institūcijas, proti, Eiropas Savienības, viss tas mazlietiņ aiziet garām, un tas ir morāles jautājums, protams. Bet šajā gadījumā arī statistika parāda, ka, kopš moratorijs tika ievests 1996. gada rudenī, statistika neko nav mainījusies un tieši tādu noziegumu skaits nav palielinājies. Tainība, ka vairumā valstu sabiedrība ir par nāvessoda paturēšanu dažādās proporcijās, tas pats ir katrā valstī, bet, ja ņem vienu atsevišķu gadījumu tiesā un analizē, tad ir arī grūti katrā gadījumā izšķirties par vai pret. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis... Debates 5 minūtes, otrais lasījums.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es te gribētu apdomāt jēdzienu "klusais nāvessoda piekritējs". Tas laikam ir tāds, kas slepkavo klusu, lai ne slepkava, ne upuris netaisītu lieku troksni. Šo pašu humoru es gribētu turpināt, jo šodien, vērojot to, kas notiek Dienvidslāvijā, kur iet bojā simtiem cilvēku, kur nāvessods tiek piespriests automātiski no abām pusēm, neprasot nekādas konvencijas, nekādas piekrišanas, mēs te liekulīgi uztraucamies par to, ka kāds nelietis tiks notiesāts uz nāvi. Diemžēl es saprotu to, ka vairākums deputātu ir nolēmuši atbalstīt šo konvenciju, un tāpēc acīmredzot ir jādomā par tālāko, kā mēs to pratīsim paskaidrot savas valsts pilsoņiem, jo mūsu darbs ir galvenokārt, lai aizstāvētu Latvijas Republikas pilsoņus, kuru aptaujas šodien liecina, ka jebkurā aptaujā lielākā pilsoņu daļa ir par nāvessoda saglabāšanu. Es domāju, ka mums visiem par lielu nelaimi notika šī Gulbenes traģēdija, nu tā acīmredzot daudzu pārliecību nav spējusi iedragāt.

Un tāpēc man paliek vēl un vēl vienu reizi jautājums: kādas tad nu būs šo cietušo tiesības? Kādas būs viņu iespējas aizstāvēties un nomazgāt savu ģimenes kaunu un ciešanas ar asinīm? Un viņiem ir šīs tiesības. Un es pasaku skaidri un gaiši, ka mēs sabiedrībai šodien dodam cietušajiem šīs tiesības. Jā, un tādi klusu cietēji, klusie nāvessoda piekritēji, šis jēdziens ir ļoti būtisks, pēc šīs konvencijas atbalstīšanas parādīsies. Acīmredzot tas mums ir vajadzīgs. Es gribētu atgādināt, ka šeit ir vienkārši kārtējā stāvokļa neizpratne un kārtējā klanīšanās tur, kur tas galīgi nebija vajadzīgs. Latvijai ir savs īpašs stāvoklis un sava vieta pasaules sabiedrībā. Un mūsu vieta ir atrasties tur ar paceltu galvu, nevis kā te daži mani kolēģi smīn, tāpēc, ka viņi ir paklanījušies un saņēmuši morālu un fizisku gandarījumu par to.

Un tāpēc mans jautājums ir — kurā cietumā sēdēs šie uz mūžu notiesātie, kurš nodrošinās šīs iespējas viņiem šajos cietumos palikt, kurš nodrošinās, lai viņi no šiem cietumiem neizmuktu? Kurš te var atnākt un pateikt, ka Latvijā ir viena tāda vieta, kur tas ir nodrošināts? Es saprotu, mēs tagad visi kopā spēlēsim lielu liekulības spēli, mūs nesatrauc ne Valmieras traģēdija, ne Gulbenes traģēdija. Pēdējo nelieti, kurš bija gatavs noslepkavot visus bērnus tajā istabā, kuru vienkārši iztraucēja, mēs tagad ārstēsim, pārbaudīsim un mierīgi sekosim, kad kaut kur kaut kas tālāk notiks. Izsaku savu nožēlu, es balsošu joprojām pret. Žēl, ka jūs neatbalstījāt saprātīgo Dzintara Rasnača priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamie kolēģi! Nebūtu Leiškalna kunga spilgtās runas, diez vai es vēlreiz traucētu jūsu uzmanību par šo tēmu. Es tomēr gribētu atgādināt, ka ANO ir pieņemti arī starptautiski dokumenti un mēs esam ANO dalībvalsts, un tur ir skaidri un gaiši noteikta upuru cilvēktiesību prioritāte pār noziedznieku cilvēktiesībām. Diemžēl mēs šos normatīvos aktus negribam ievērot kā ANO dalībvalsts. To mēs varam darīt, tā ir mūsu pašu izvēle. Bet vienīgais, ko es lūgtu, ir skaidri apzināties, ka šinī gadījumā, ja mēs pilnīgi un kategoriski jau visos gadījumos atsakāmies noziedzniekiem, vienalga, par kādiem smagiem un asiņainiem, un drausmīgiem noziegumiem, piemērot nāvessodu, tad mēs dodam tiesības šiem noziedzniekiem, kuru, protams, mūsu vidū šeit nav, pielīdzinām viņus praktiski Dievam. Un tāpēc es domāju, ka atsaukšanās uz Kalna sprediķi un sociālistisko internacionāli ir diezgan drūmas lietas, ja mēs atcerēsimies kaut vai to, ka Tonijs Blērs arī ir sociāldemokrāts un daudzu liberāļu un konservatoru cienīts sociāldemokrāts, bet Lielbritānijā tomēr atsevišķiem noziedzniekiem šis nāvessods ir saglabāts. Un tāpēc mums ir jāizlemj vienīgi tas, cik konsekventi mēs gribam būt. Sociāldemokrātiem, kā jūs redzat, šis Lielbritānijas piemērs ir devis šo iespēju.

Tā, lūk.

Un es vienīgi gribētu vēl minēt — savulaik viens no Eiropas civilizācijas tādiem domas pamatlicējiem Aristotelis jautāja, kas ir cilvēks? Tad viņš teica, ka cilvēks vispirms ir tas, kam ir sirdsapziņa. Bet ir cilvēki, kuriem nav sirdsapziņas. Kas tad viņiem ir? — Tad ir viņiem vainas apziņa, — viņš teica. Bet kas ir cilvēki... vai ir tādi cilvēki, kuriem nav vainas apziņas? Ir tādi cilvēki, kuriem nav vainas apziņas. Nu viņiem ir kauns. Bet ir tādi cilvēki, kuriem nav pat kauna, ne vainas apziņas, ne sirdsapziņas. Ir tādi. Bet tad viņš jautāja saviem klausītājiem: vai viņš ir cilvēks? Par to mums arī derētu padomāt.

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kā nākamajam vārds Imantam Burvim, Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputātam.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es arī esmu viens no tiem klusajiem, tikai nevis nāvessoda piekritējiem, bet nepiekritējiem. Un viena vienkārša iemesla pēc — klusie nāvessoda piekritēji ir linča tiesas atbalstītāji. Es neesmu pārliecināts, ka Latvijā šobrīd ir tāds stāvoklis, ka tas būtu jāatbalsta visā nopietnībā. Un viena vienkārša iemesla pēc. Kā jurists es patiešām apzinos visas iespējas, kas ir saistītas ar tiesu kļūdām, un to, ka no šī viedokļa nāvessods būtu atceļams. Kā sociāldemokrāts es pilnīgi atbalstu to humāno politiku, kas notiek Eiropā, un nāvessods ir atceļams. Bet kā Latvijas Republikas pilsonis es ļoti gribētu redzēt šeit tribīnē stāvam to personu, kas sevi uzskata par Latvijas Valsts prezidentu un kura pasaka stingri: "Es apņemos, ka Latvijā katram pilsonim ir tiesiska aizstāvība, un viņam ir garantēta dzīvības, cieņas un veselības saglabāšana." Un, kamēr šie vārdi nav izskanējuši un pēc tam piepildīti ar saturu, nav vērts runāt par nāvessoda atcelšanu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es savu nostāju jau esmu izteicis iepriekšējās diskusijās no šīs tribīnes par nāvessoda saglabāšanu vai atcelšanu. Un skaidri un gaiši arī šobrīd saku, ka esmu pret nāvessoda atcelšanu. Bet tomēr gribu pateikt dažus vārdus. Tiem tautas priekšstāvjiem vai tautas kalpiem, kuri tik ļoti mēģina bieži vien, it īpaši priekšvēlēšanu laikā, ar šiem vārdiem spēlēties, kā tad ir ar to morāli? Vienā gadījumā morāle ir tāda, citā gadījumā ir citāda. Jo šobrīd visiem ir skaidri zināms, Leiškalna kungs, ka sabiedrības nostāja ir par nāvessoda saglabāšanu. Un tad es jums, Leiškalna kungs, jautāju, kad jūs esat īsts un kad esat apzinīgs, kā jūs teicāt? Vai tad, kad gribat, lai jūs ievēlē Saeimā, vai tad, kad jūs esat ievēlēts Saeimā. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es atbildēšu!") Un varat ignorēt vēlētāju viedokli un uzstāties tikai savā vārdā. Lūk, mani turpina pārsteigt aizvien, cienījamie kolēģi, nāvessoda atcelšanas pārstāvju nostāja, ka jūs aizvien aizstāvat slepkavas. Patīk jums vai nepatīk šie rūgtie vārdi, bet tie pieder jums. Bet jūs neaizstāvat upurus. Kas būtu vispirms jādara? Jāaizstāv upuri, nevis slepkavas. Un sagādāt viņiem, kā nupat man pie Saeimas ēkas teica viens no cilvēkiem, komforta apstākļus. Komfortablākus apstākļus uz mūža ieslodzījumu šiem slepkavām, nekā dzīvo ļoti daudzi simti un tūkstoši nabaga cilvēku.

Lūk, un tad jūs sakāt, redziet, Eiropa mūs nesapratīs un Eiropā mūs nepieņems. Ziniet, ar to Eiropu arī ir pavisam savādāk, nekā bieži vien mēs to mēdzam pasniegt. Ar to pašu van der Stūlu, kuram bieži vien skatāties mutē, un pildāt, un gribat pildīt visu to, ko viņš saka. Es nupat piedalījos divas dienas seminārā par valodu. Par valodas lietošanu un nostāju. Un tur Beļģijas pārstāvis teica apmēram šādus vārdus: "Ja van der Stūls atļautos uzspiest, mācīt to, ko māca Latvijai, ja viņš to darītu ar Itāliju vai Grieķiju, tad nākamajā dienā van der Stūls zaudētu savu amatu." Lūk, vajag rēķināties ar vēlētājiem, vajag rēķināties ar sabiedrību, Leiškalna kungs, bet nevis tad, kad ievēlēts, paust, kas jums ienāk prātā. Tāpēc es gribētu teikt, es vēlreiz atkārtoju, es esmu par nāvessoda saglabāšanu. Bet, runājot par Labanovska kunga priekšlikumu, tas ir labāks nekā nekas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Es atzīšos, es atvainojos, godātais priekšsēdētāj, kolēģi, tas bija stulbs salīdzinājums — kluss atbalstītājs. Tas bija tik tiešām stulbs apgalvojums, bet tomēr labāk kluss atbalstītājs nekā skaļš provokators. Tas būtu pirmais, ko es gribēju pateikt.

Es sirdī esmu par nāvessodu, par šādu taisnīgumu. Es sirdī esmu. Bet man daudz svarīgāka ir Latvija kā valsts, Latvijas kā sabiedrības apsolījums. To es lieku pirmajā vietā pāri savām ambīcijām. Latvijas Satversmē ir 14.pants, kas domāts, Tabūna kungs, tieši šiem gadījumiem, kas ļauj deputātiem pieņemt nepopulārus lēmumus. Un tas skan, ka Saeimas deputāts nav atsaucams, vai impertīvais mandāts.

Ja mēs runājam par to izpatikšanu pūlim, tad es ar Dieva palīgu nekad neesmu bijis sarkanais, neesmu komentējis šitos sarkanos gājienus, un tad, kad lielā daļa publikas it kā atbalsta komunisma uzvaru Latvijā, es neesmu bļāvis "Aiz robežas kapitālisms!" Tieši otrādi, es esmu bļāvis pretī, un jums vajag apskatīties visos arhīvos. Iznāk, ka mēs mierīgi pasakām savu patiesību. Pateicām 1963.gadā, tad 1967., 1968.gadā mani izmeta no tehnikuma par to, ka es gāju pie Čakstes pieminekļa. Mēs esam tie, kas izdabā publikai? Tieši otrādi! Tie, kas gāja ar saviem sarkanajiem lozungiem, tad viņi mācīja, ka aiz robežas tad ir kapitāls. Tie ir tie negodīgie, Tabūna kungs! Tie ir negodīgie! Tie ir tie, kas nemitīgi grib tikai un vienīgi izpatikt pūlim. Un Staļina laikos viņi gāja ar tādiem plakātiem "Hiēnas un šakāļus nogalināt!" Šajos laikos viņi iet ar plakātiem "Latviešu nācija pāri visam ir stiprāka. Mēs uzvarēsim!" Tad, kad viņiem vajag, viņi no savas partijas izslēdz tos īstenos nacionālistus, kas izdod "Latvietis Latvijā" un tamlīdzīgas avīzes.

Tad, kad viņiem nevajag, viņi dara pretēji. Velns parāvis! Mums kādreiz vajag būt godīgiem pašiem pret sevi. Un, ja šī valsts ir uzņēmusies saistības, tad tās izpildīt. Ja mēs esam pateikuši 1995.gada 2.februārī, ka mēs atcelsim nāvessodu, tad, kad mēs baidījāmies ļoti no Krievijas, ne tā kā šodien, mēs esam lieli, mēs redzam, ka NATO ir vēl lielāka. Sasit visu. Tad mēs to arī izdarām. Patīk mums katram personīgi vai nepatīk...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes diemžēl. (Aplausi.)

K.Leiškalns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka — otro reizi.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Man vienmēr laimējas, vismaz šodien — sekot Leiškalna kungam. Un es katrā ziņā neiešu sacensties ar viņa kaislīgo runu. Tikai, noklausoties Baldzēna kunga teikto, es nevarēju nekoriģēt vienu patiesību. Proti, pašlaik tieši Anglijas sociāldemokrāts Terijs Deivijs, kas vada arī delegāciju Eiropas Padomes asamblejā, ir tā saucamais Latvijas izmeklētājs, un viņš ļoti, ļoti nupat skatās, lai mēs ratificētu šo protokolu. Bet viņš vēl nesen mazliet sadurstījās, kad es teicu — jā, Lielbritānijā vēl kaut kas tur ir palicis. Proti, par valsts nodevību. Bet arī to viņi ir atcēluši. Nu ir vairāki mēneši, un tad viņš, mani saticis, tā ar triumfu teica: "Ā, bet mēs visu to esam jau izdarījuši!" Tātad taisnības labad Anglijā nav nevienā stūrī, jomā, pretēji tam, ko Baldzēna kungs teica, atstāts nāvessods. Ir gan kara laikā par valsts nodevību vēl joprojām. Tas ir viens tāds mazs akmentiņš, ko kādreiz var arī viens latvietis pacelt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! No kolēģa Leiškalna teiktā tik tiešām izskanēja, ka mēs Eiropas Savienībā un Eiropā visu solām. Es nezinu, tie mūsu kolēģi vai mūsu tautieši, kuri braukā uz Eiropu, kuri mīl tur runāt, kuri satiekas, kuri sola, bet tas vēl nenozīmē, ka viņi sola Latvijas tautas vārdā. Man nav saprotams, kas viņus ir pilnvarojis runāt Latvijas tautas vārdā. Ja jau mēs pieskaramies pie šī jautājuma, tad ir jārisina tas tādā veidā, kad jāierosina tautas aptauja. Un tad mēs paskatīsimies, kāds procents būs par un kāds pret. Tā ir pirmā lieta.

Otrais, tauta ir jāaizsargā. Diemžēl es nedzirdēju nevienu izteicienu, kādā veidā mēs aizsargāsim tautu un ko mēs darīsim. Slepkavības turpinās. Ja jau, pēc šī gada datiem, gandrīz katru dienu viens līķis, un turpmāk es domāju, ka tas taču nebūs labāk. Lai nedod Dievs, ka tā būtu!

Vēl par augstāko soda mēru — tam ir jāpaliek. Es nezinu, vai Godmaņa kungs ir jau aprēķinājis. Mēs jau šodien, vienalga, nevaram pieņemt to likumu, jo nav finansiāli aprēķināts, cik tad izmaksās viņu uzturēšana un cik mūsu cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, vajadzēs ziedot, lai uzturētu slepkavas. Un tajā skaitā vajadzēs uzturēt tos slepkavas, kuri noslepkavo bērnus, būs vecākiem jāmaksā nauda.

Un vēl viens. Ziniet, tas jau ir, protams, patīkami varbūt Eiropā pateikt kaut ko labu, bet arī viņiem ir jāpasaka. Viņi piegādā mums to produkciju — krimināla satura filmas, kuras tiek ražotas Eiropā, un tiek ļoti labi ar mūsu televīzijas tēvu palīdzību katru dienu rādītas teleekrānos.

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilēvičs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

B.Cilēvičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Bojāra kungs minēja to valstu skaitu, kurās vēl saglabājas nāvessods. Diemžēl godātais Bojāra kungs neminēja, kuras valstis tās ir. Es domāju, diez vai viņš gribētu orientēties uz Irānu, Ķīnu, Ukrainu, kur visvairāk tiek izpildīti nāvessodi.

Baldzēna kungam es gribētu iebilst. Diez vai var atsaukties uz ANO konvencijām un ANO cilvēktiesību aizstāvības sistēmu, pamatojot nāvessoda saglabāšanu. Kā mēs zinām, ANO pamatdokumentam, paktam par pilsoniskām un politiskām tiesībām, ir 2.fakultatīvais protokols, kas tieši paredz nāvessoda atcelšanu vairākās valstīs, arī ratificēja šo protokolu. Tātad nekādā gadījumā ar ANO cilvēktiesību sistēmu nevar pamatot, nepieciešamību saglabāt nāvessodu.

Tabūna kungam es gribētu iebilst, ka, saglabājot nāvessodu, mēs nekādā gadījumā neaizstāvam upurus. Jo tas ir ļoti labi zināms fakts, ka nāvessoda saglabāšana un plašāka pielietošana nesamazina smago noziegumu skaitu. Šādas debates, kas notiek pie mums šodien, notika visās Eiropas valstīs piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Mēs ejam to pašu ceļu. Un, ja mēs pieņemsim Labanovska kunga grozījumu, tas būs tas pats, kā noraidīt šo likumprojektu vispār. Jo, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, neatcelsim nāvessodu, tad diez vai mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Tā ir mana dziļa pārliecība. Tāpēc mūsu frakcija iestājas pret Labanovska kunga grozījumu un par šī projekta pēc iespējas ātrāku pieņemšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Helēna Soldatjonoka, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

H.Soldatjonoka

(LC). Cienījamie kolēģi! Es laikam atļaušos teikt, cienījamie vīrieši! (Starpsauciens: "Godājamie…") Šajā jautājumā nez kāpēc, un zīmīgi man liekas, skanēja tikai jūsu balsis, stiprā puse. Mēs, sievietes, un, es teikšu personīgi savā vārdā, tā cilvēces puse, kas dod cilvēkam dzīvību, ir kategoriski pret to, lai kādam būtu tiesības atņemt cilvēkam dzīvību. Un man nav jāliekuļo, jo es esmu māte. Es esmu devusi cilvēkam dzīvību, un man nav nekādu tiesību viņu atņemt. Un es domāju, ka tajā situācijā, kad mums republikā šodien ir tik augsts noziedzības līmenis, esam vainojami arī mēs, cienījamie deputāti. Un tā situācija, cik ilgi saglabāsies šis noziedzības līmenis ar slepkavību sekām, ir atkarīga no mums, no likumdošanas un no mūsu iespējām piedot, saprast, un tāpēc es esmu par nāvessoda atcelšanu.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Mūsu darba kārtībā bieži vien parādās šādi un līdzīgi jautājumi, kur sākumā debatēs nepiesakās neviens, bet pēc tam nostrādā domino princips: viens kauliņš nogāžas un pēc tam gāžas līdzi pārējie. Respektīvi, skrien tribīnē. Viens no tiem esmu arī es, bet es nosaukšu arī pirmo kauliņu — tas ir Kārlis Leiškalns. Nebūtu te locīts mans uzvārds, es nebūtu arī nācis, jo es neaizstāvēju šeit, tribīnē, savu priekšlikumu, es piekritu Ārlietu komisijai. Taču, godātie deputāti, nevajadzētu šeit no tribīnes minēt tādus nepilnīgus un vienpusējus argumentus.

Pirmkārt, ņemsim vērā to, ka Eiropas Padomē ir arī tādas dalībvalstis, kuras piedalījās Eiropas Padomes veidošanā pašos pirmsākumos un kuras vēl līdz šim nav ratificējušas šo konvenciju. Piemēram, Lielbritānija. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Mēs esam ratificējuši.") Tas ir viens. To vajadzēja zināt. Jā, bet tāpēc vajag būt objektīviem. Minēt tātad prasības — jaunajām valstīm ir augstākas nekā vecajām. Tā arī vajadzēja šeit minēt. Tas ir viens.

Otrkārt. Vai ir zināms šis ratificēto, respektīvi, valstu skaits, kuras ir ratificējušas šo konvenciju? Un kuras ir tikai parakstījušas?

Trešais. Vai ir zināms, kā valstīs, kuras sagatavo visus nepieciešamos priekšnoteikumus kādas konvencijas vai tās protokolu parakstīšanai, vai ir ratifikācijai nepieciešamos grozījumus savos normatīvajos aktos, vai zināms jums, cik ilgs paiet laika posms? Vai jums ir zināms, Leiškalna kungs, cik piemēram, pagāja laiks kopš tā brīža, kad Francija parakstīja Eiropas cilvēktiesību konvenciju un kad tā to ratificēja? 24 gadi! 24 gadi. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Mēs apsolījām gada laikā!") Nomierināsimies. Es arī neesmu nāvessoda aizstāvis, bet tomēr nāvessoda atcelšanai ir jānotiek ar citiem līdzekļiem. Tā nav astes ciršana pa gabaliem, Leiškalna kungs! Arī politologiem māca un to māca juristiem, un ļoti daudziem. Ja mēs pieņemam nepopulārus lēmumus, nepopulārus likumus, tad mums ir jādara viss, lai sabiedrība to saprastu un sabiedrībai to izskaidrotu. To jūs nedarāt! Jūs tikai tribīnē nākat un tikai taisāt pašreklāmu. Tas ir viens.

Otrs. Ja jūs aizstāvat te nacionālsociālisma ideju paudējus, tad lūdzu, uzņemiet tos savā partijā! Mums nav iebildumu. Es sapratu, par ko jūs runājāt.

Trešais. Man ir priekšlikums, ja tautā netiek popularizēts šis viedoklis un pietiekami izskaidrots, tādā gadījumā lūdzu deputātus, kas balso par pievienošanos šai konvencijai, veidojiet labdarības fondu jaunu cietumu slepkavu uzturēšanai, jaunu fondu cietumu uzturēšanai. Es šaubos, vai nodokļu maksātāji piekritīs tam maksāt naudu. Vai arī tomēr ejam otru ceļu un ratificējam konvenciju pēc tam, kad esam sagatavojuši visus nepieciešamos priekšnoteikumus.

Es neatbalstu sociāldemokrātu versiju, jo šī versija diemžēl, atvainojiet, ir: tad, kad pūcei aste ziedēs, tad mēs pievienosimies. Nevar tā rakstīt likumā, kad ir pieņemts lēmums. Tā ka es neatbalstu konvencijas ratifikāciju tik agri.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt 2.priekšlikumu — Rišarda Labanovska priekšlikumu, jo tad nacionālsociālistu aizstāvis Kārlis Leiškalns to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu — deputāta Rišarda Labanovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 60, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas 6.protokolu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 15, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Vispārējās izglītības likums" , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāte Silva Golde, Tautas partijas frakcija.

S.Golde

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.524 "Vispārējās izglītības likums" otrajā lasījumā. Nevar dzirdēt? Kopumā komisija saņēmusi 127 priekšlikumus. Visi ir izskatīti, pieaicinot Izglītības ministrijas speciālistus. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

2.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

4.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

S.Golde.

5.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Golde.

6.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

7.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

8.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

9.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

10.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

11.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

12.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

13.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

14.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

15.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

S.Golde.

16.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

17.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

19.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

20.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

21.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

22.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

S.Golde.

23.priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

24.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

25.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Golde.

26.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

27.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde.

28.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

29.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Golde.

30.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

31.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti noraida šo priekšlikumu.

S.Golde.

32.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

33.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalsta. Iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde.

34.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

35.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

36.priekšlikums. Deputāta Šņepsta priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Golde.

37.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

38.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

39.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

40.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

41.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

42.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

43.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

44.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

45.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

46.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

47.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Golde.

48.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

49.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

50.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

51.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

52.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

53.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

54.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Golde.

55.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

56.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

57.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

58.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

59.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija noraida sakarā ar jauna panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

S.Golde.

60.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

61.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

62.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

63.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

63.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Ir jau atbalstīts 22.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē.

S.Golde.

64.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

65. priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Atbalsta, iestrādāts precizētā redakcijā 27.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

S.Golde.

66.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

67.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

68.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

69.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

70.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

71.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, par kuru jau nobalsojām 20.pantā. Atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

72.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstījām jau 20.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

73.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts jau 21.pantā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

74.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

75. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

77.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

78.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

79.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Golde.

80.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka jūs visi esat noguruši, tātad kas ir rakstīts šajā pantā. Pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā. Mūsu priešlikums bija papildināt šo 31.pantu pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: pēc vecāku lūguma šis laiks var tikt pagarināts. Iedomājaties, bērns slimoja trīs četrus mēnešus, un vecāki uzskata, ka bērnam jāpagarina mācības, tas nozīmē, pēc vecāku lūguma atstāt bērnu uz otro gadu vai varētu būt dažādi citi jautājumi. Nu, pieņemsim, bērns nevar tik ātri apgūt mācību vielu, tātad atkal vecāki un skolotāji kopā nolemj, padomājiet, par ko es lūdzu nobalsot, pēc vecāku lūguma šis laiks var tikt pagarināts. Un es lūdzu, lai jūs to atbalstītu, tomēr māmiņa vai tētis labāk zina savu bērnu, pat labāk par skolotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo šāds piedāvājums ir galīgi nenoteikts, ko nozīmē — pēc vecāku lūguma laiks var tikt pagarināts, tas taču ir nekonkrēts priekšlikums, kas galīgi neko neizsaka, un nekādu tur lēmumu nevar pieņemt, un kurš ir tas, kas šo lēmumu pieņems. Līdz ar to, ja tas ir šodien otrais lasījums, tad nav nekādas jēgas tādus nekonkrētus priekšlikumus atbalstīt, es uzskatu, ka komisijai ir pilnīga taisnība.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde

(TP) . Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo šī kārtība jau ir noteikta 81.priekšlikumā, kur kārtību par mācību programmas īstenošanas laiku nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 80. — politisko apvienību organizācija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 37, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

S.Golde.

81. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

82. priekšlikums. Politisko apvienību organizācijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

83. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

84. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

85. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

86. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

87. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

88. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

89. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

90. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

91. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

92. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Golde.

93. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

94. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

95. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Golde.

96. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

97. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde.

98. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta iestrādāt šī panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

99. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

100. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

101. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

S.Golde.

102. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

103. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

104. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Golde.

105. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

106. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

107. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

108. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 54.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Golde.

109. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

110. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde.

112. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

113. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Golde.

114. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

115. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

116. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

S.Golde.

117. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

S.Golde.

118. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde.

119. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

120. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

S.Golde.

121. priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

122. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 122.un 123.priekšlikumu.

S.Golde.

124. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

125. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

S.Golde.

126. priekšlikums. Deputāta Jāzepa Šņepsta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Golde.

127. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Vispārējās izglītības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

S.Golde.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 29.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

29.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentus ar nr.325 un nr.525. Kāpēc divi dokumenti? Tāpēc, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izstrādājusi alternatīvu likuma variantu. Valdības piedāvātais projekts piedāvā, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu samaksas nodrošināšana no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts budžeta mērķdotācijām jāuzsāk ar 2000.gada 1.janvāri. Kā zināms, Izglītības likums, kas tika pieņemts iepriekšējā Saeimā, paredz, ka algas mērķdotāciju veidā būtu jāmaksā no 1.jūnija. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo jautājumu, uzaicinot piedalīties komisijas sēdē Pašvaldību savienības pārstāvjus un Izglītības darbinieku arodbiedrības vadību, un kopā ar iepriekš minētajām institūcijām tapa alternatīvais variants, finansu kompromisa variants, kurš paredz, ka pedagoģiskā darba samaksas nodrošināšana mērķdotāciju veidā būtu jāuzsāk no šā gada 1.septembra. Kāpēc no 1.septembra? Tāpēc ka, kā uzskata gan arodbiedrība, gan Pašvaldības savienība, ja tas netiks darīts vismaz no 1.septembra, tad ir apdraudēta atsevišķu bērnudārzu eksistence vispār, kā arī diemžēl ir apdraudēta tā norma likumā, kas paredz piecgadīgu un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Lai gan šim mērķim Saeima, apspriežot budžetu, izdalīja zināmu nauda summu, tomēr gan arodbiedrība, gan Pašvaldību savienība uzskata, ja neatbalstīs šo alternatīvo likumprojektu, tad arī šī pozīcija var tikt apdraudēta. Tāpēc arī es aicinu kolēģus izvēlēties starp diviem variantiem — starp šo zināmo kompromisa variantu, ko piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un iesniegto valdības variantu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

E.Baldzēns

(LSDA). Latvijas Sociāldemokrātu apvienība pēc nepilniem diviem mēnešiem piekrita atvērt Izglītības likumu ar skaidru nostāju, ka uz otro lasījumu mēs sagatavosim savus priekšlikumus, kurus mēs apspriedām ar valdības koalīcijas partijām un Koalīcijas padomē, viņi tā vai citādi piekrita mūsu tiesībām tos virzīt, un mēs to arī darīsim. Tas ir, ka zināms kompromisa variants starp šiem diviem likumprojektiem, un tieši ka no 1.septembra 50% būs pašvaldībām jāziedo līdzekļi pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba algām un 50% valstij. Es domāju, ka to mēs arī iesniegsim, un mūsu pozīcija nav mainījusies uz otro lasījumu, un attiecīgā situācijā arī par to balsosim, un tāpēc mēs atbalstām pašreiz tieši Ministru kabineta projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jānis Esta — Tautas partijas frakcija.

J.Esta

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Ministru kabineta grozījumus — sākt finansējumu no 2000.gada 1.janvāra, jo tādējādi mēs torpedējam vispār šo Izglītības likumu, jo tā pēc būtības ir nepārredzama nākotne, jo ar 2000.gada 1.janvāri stājas spēkā Izglītības likuma cita norma, kura nosaka, ka tiek paaugstinātas visu pedagogu algas, un tur būs vajadzīgs ļoti liels finansējums. Es aicinu atbalstīt alternatīvo projektu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Mūsu kolēģis Dzintars Ābiķis kā jauns un nepieredzējis deputāts, kuram nekad nav bijusi pieredze deputāta darbā, protams, var sagatavot šādus alternatīvus likumprojektus, kuros izmaina tikai atsevišķus skaitļus, pie tam datumus. Godātie kolēģi, likumprojekts arī ir saistīts ar naudu, šis saistīts ar valsts budžetu, tas nozīmē, ka Dzintars Ābiķis, protams, vēlas izdarīt budžeta labojumus, kur no pašvaldībām izņemt naudu un iedot to valstij, lai valsts atkal sadala. Patiesībā tas nav nekas cits kā vienkārši naudas izņemšana no vienas kabatas, ielikšana otrā kabatā, un to darīt iespējami biežāk un iespējami haotiskāk. Godātie kolēģi, es ļoti lūdzu jūs atbalstīt valdības priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu, protams, izšķirt šo jautājumu balsojot, bet es tikai gribu Apiņa kungam atgādināt, ka ne deputāts Ābiķis šo likumprojektu ir izstrādājis, bet par to nobalsoja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, vadoties no arodbiedrības un Pašvaldību savienības lūguma, un komisijā ietilpst visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti. Tā ka, cienījamais Apiņa kungs, jūs arī Saeimā neesat pirmo gadu, jums vajadzētu zināt, kā komisijās strādā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Debates notika par abiem likumprojektiem kopumā. Balsošana notiks par katru likumprojektu atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā", reģistrācijas nr.154, pieņemšanu pirmajā lasījumā, Ministru kabineta iesniegtais. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 38, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par alternatīvā likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 16, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

Dz.Ābiķis.

Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 25.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

25.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Starpziņojums par tarifu politikas analīzi un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām . Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es ceru, ka jums visiem ir pieejams dokuments nr.508. Komisija savu starpziņojumu reprezentēja presē jau 30.martā. Visi interesenti saņēma pilnu starpziņojuma tekstu. Tas notika divas dienas pirms tarifu paaugstināšanas, un tādēļ viens no mūsu priekšlikumiem — atcelt tarifus — ir jau izpildīts.

Ja mēs skatāmies un analizējam mūsu starpziņojumu, pirmajā sadaļā mēs runājam par tarifu politikas situācijas analīzi. Šī analīze tika veikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu "Par telekomunikācijām", Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu un...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, kolēģi, lūdzu cienīsim runātāju! Neviens neko pašlaik nedzird. Jautājums ir tik būtisks, jūs visi esat par to uztraukušies, bet šobrīd neklausāties. Atvainojiet, Ūdres kundze!

I.Ūdre.

Paldies, priekšsēdētāja kungs. Tātad arī tika analizēts jumta līgums starp Latvijas Republiku un Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" un "Tilts Communication" akciju sabiedrību, kas ir Dānijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuru izveidoja Anglijas sabiedrība "Cable & Wireless" un Somijas sabiedrība "Telekom Finland OY".

Ja mēs runājam par tarifiem un izmaksām, tad šie tarifi sākotnēji tika noteikti, pamatojoties uz jumta līgumā noteiktajiem kritērijiem. Kādi tad bija šie kritēriji? Galvenie kritēriji bija lata devalvācija, inflācijas pieaugums un nepieciešamie līdzekļi, kuri būtu jāiegulda modernizācijā. Diemžēl neviens, jeb, paldies Dievam, jāsaka, ka neviens no šiem kritērijiem nepiepildījās. Ko neizdarīja Telekomunikāciju tarifu padome? Viņi reti kad analizēja to, kas likumā ir noteikts. Un likumā ir noteikts, ka, lai noteiktu telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, tiem ir jātuvinās lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām, kā arī bija jāstimulē tīkla operatorus samazināt šīs izmaksas.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam interesantam faktam. Tikai vakar mēs saņēmām Satiksmes ministrijas atzinumu par mūsu sniegto starpziņojumu. Un Satiksmes ministrija teica tā, es gribētu jums citēt šo lietu: ja "Tilts Communication" nepiekrīt jumta līguma izmaiņām vai to nav iespējams mēneša laikā izdarīt, Satiksmes ministrija ierosinās izdarīt grozījumus likumā. Tātad faktiski Satiksmes ministrija atbalstītu tos kritērijus, kas sākotnēji tika ielikti līguma nosacījumos: lata devalvācija, inflācija un tā tālāk. Šajā gadījumā es uzskatu, ka Satiksmes ministrija varbūt ir rīkojusies nepārdomāti un zināmā mērā nekorekti pret sabiedrības interesēm kopumā.

Un tad mēs arī varētu pajautāt šādu jautājumu: vai tas nozīmē, ka likuma pārkāpumi ir jālabo, nevis noskaidrojot faktus un sodot vainīgos, bet gan vienīgi labojot likumu. Varbūt tas ir labs atrisinājums, kā mēs varam labot daudzus citas lietas, par ko mēs šodien arī runājām. Taču es domāju, ka tas nebūtu labs precedents, kas būtu jāpielieto Saeimai.

Nākamā sadaļa mūsu starpziņojumā ir par kvalitāti. Arī kvalitātes vispārīgie noteikumi bija pieņemti jumta līgumā. Pēc 1995. gada Saeimas parlamentārās komisijas ieteikuma tika izveidots metroloģiskais centrs, kas nodarbotos ar kvalitātes problēmām. Šo centru finansēja "Lattelekom". Pēc neilga laika Satiksmes ministrija konstatēja, ka šis centrs strādā neefektīvi, kā arī "Lattelekom" vairs nenodarbojās ar šī centra finansējumu. Tādēļ runāt par to, ka kādreiz ir kvalitatīvi pārbaudīta kvalitāte, mēs absolūti nevaram.

Tikai 1998. gada beigās tika izveidots jauns Telekomunikāciju kontroles centrs, kurš veica pirmās eksperimentālās pārbaudes no 1998. gada oktobra līdz decembrim. Visi šie eksperimentālie pārbaudījumi parādīja, ka kvalitāte dažādos tīklos ir dažāda. Pie tam vēl atsevišķos rajonos tā ir ļoti slikta, vissliktākā tā ir Daugavpils rajonā.

Nākamā no mūsu starpziņojuma sadaļām runā par pašu Telekomunikāciju tarifu padomi. Jāatzīstas, ka mēs secinājām, ka Telekomunikāciju tarifu padome faktiski ir butaforiska iestāde, kas ir izveidota tikai tādēļ, lai apstiprinātu tos nosacījumus, kas jumta līgumā ir noteikti. Un, ja mēs paanalizējam vēl vairāk, tad, Telekomunikāciju tarifu padome nav izpildījusi ne līgumu, ne arī likuma nosacījumus. Es gribētu citēt atkal Satiksmes ministrijas doto atzinumu, kas saka tā: "Diemžēl ne SIA "Lattelekom", ne TTP neņēma vērā ministrijas ieteikumus par tarifu diferencēšanu atkarībā no pakalpojuma kvalitātēm. Un, neskatoties uz savlaicīgi izteiktajām prasībām, TTP tās neņēma vērā, un SIA "Lattelekom" no 1.aprīļa sāka aprēķināt jaunos tarifus". Vai tā ir necieņa pret parlamentu, tā ir necieņa pret ministriju un pret valdību? Kā savādāk mēs varam izteikt esošās Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu attieksmi pret iepriekš izteikto ziņojumā?

Interesants ir arī Satiksmes ministrijas priekšlikums — uzdot Ekonomikas ministrijai mainīt jumta līguma nosacījumus. Te es gribētu nedaudz atgriezties pagātnē. 1993. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu nr. 66 par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai. Šo lēmumu parakstīja Ministru prezidents Valdis Birkavs un ekonomikas ministrs, tajā laikā Ministru prezidenta biedrs Ojārs Kehris. Ar šo lēmumu tika nodots arī pilnvarojums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim veikt visus nepieciešamos priekšdarbus līguma parakstīšanai un uzņēmējdarbības ar ārvalstu ieguldījumiem dibināšanai. Papildus tika dots pilnvarojums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim un satiksmes ministram Andrim Gūtmanim parakstīt Latvijas Republikas vārdā līgumu ar konsorciju "Tilts Communication". 1998. gada beigās Satiksmes ministrija jau uzņēmās mainīt juma līguma nosacījumus un noslēdza jaunu vienošanos ar konsorciju "Tilts Communication" par kvalitātes rādītājiem. Varbūt tomēr Satiksmes ministrija varētu arī turpināt uzņemties to, ko viņa jau ir uzņēmusies, un bez lieka satraukuma, kā tas notika iepriekšējā reizē, turpināt sarunas par jumta līguma izmaiņām, kā arī, teiksim, es gan ieteiktu negrozīt likumu, bet panākt to, lai Telekomunikāciju tarifu padome un arī tā organizācija, kas darbojās Latvijā, darbotos atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Egils Baldzēns, Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi! Šodien es gribētu vispirms pateikties tiem ministriem, kuri ir devuši savus atzinumus, kurā viņi ir konstatējuši likumu pārkāpumus un principā pievienojušies ar zināmiem varbūt precizējumiem Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdzieniem. Un arī šodien, turot "Latvijas Vēstnesi" rokās, es gribētu mazliet pacitēt Anatoliju Gorbunovu, kas, manuprāt, ir pietiekami precīzi raksturojis situāciju: "Pašreizējā tarifu juku fonā Ģenerālprokuratūra apstrīd vēl iepriekšējos, vai, pareizāk sakot, šobrīd spēkā esošos tarifus, kas pieņemti, pārkāpjot likuma "Par telekomunikācijām" prasības. Par tarifu izmaiņām toreiz balsoja divi no trim klātesošajiem, kā arī viens, izmantojot faksu. Tas ir rupjš procedūras pārkāpums, ko, manuprāt, nedrīkstēja pieļaut. Telekomunikāciju tarifu padome atkal pārkāpj likumu un izmaina "Lattelekom" tarifus, nenosakot kārtību, kādā klients var saņemt kompensāciju par draņķīgajiem sakariem."

Godīgi runājot, es arī varu pievienoties visam pārējam, ko Anatolijs Gorbunovs ir "Latvijas Vēstnesī" publicējis, un mazliet varbūt piebilst klāt un teikt, ka arī Saeimai, vēlāk sagatavojot šo lēmuma projektu, vajadzēs ļoti rūpīgi iepazīties un arī atbalstīt Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izdarītos slēdzienus, jo mēs, visu frakciju deputāti, praktiski neatkarīgi no dažādām politiskajām partijām nonācām pie viena kopsaucēja.

Bet ko es gribētu uzsvērt? Es gribētu uzsvērt to, ka savulaik Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība bija tieši tā, kas Ģenerālprokuratūrai iesniedza šo protestu par iepriekšējiem tarifiem, un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra aizvien vēl atrodas tiesvedības procesā par šiem iepriekšējiem tarifiem. Bet, ja mēs paskatāmies par šiem jaunajiem tarifiem, tie ir ļoti nopietni. Tie paredz, ja viņi stāsies spēkā, sekojošas lietas: ka vietējās sarunas sadārdzināsies par 63%, abonentu maksa — par 50%, un 50% no Latvijas iedzīvotājiem praktiski pašreiz, atbilstoši oficiālajiem datiem, mājsaimniecības ienākums uz ģimeni praktiski ir zemāks par 125 latiem mēnesī. Tādā gadījumā tiks pārkāpts gan likums, gan arī līgums ar "Tilts Communication", kas nosaka to, ka jebkurā gadījumā vajadzētu būt šiem tarifiem ne augstākiem kā 4%. Un tas arī ir pietiekami nopietni. Bet pēc plānotā tarifu paaugstinājuma tie sasniegtu vismaz pusei Latvijas Republikas mājsaimniecības 7%. Tā ir ļoti nopietna lieta.

Un otra ļoti nopietna lieta ir tas, ka mums ir jāņem vērā, ka ciparu tīklam pieslēgti ir nedaudz mazāk par 40% "Lattelekom" abonentu. Un tas nozīmē sekojošo, ka ļoti daudziem abonentiem nav šo kvalitatīvo sakaru, par kuriem līdz pat šai dienai vēl nesen nospieda maksāt neatbilstoši augstu cenu. Un, tikai pateicoties gan satiksmes ministra, gan Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciatīvām, zināmā mērā ir izstrādāti šie kvalitatīvie kritēriji un arī mehānisms, kā mēģināt šo kompensāciju abonentiem tomēr sniegt.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka, izskatot šo "Lattelekom" 1998. gada pārskatu un arī pētot viņu ieņēmumus un izmaksas pa gadiem, sākot no 1994. gada, varam secināt, ka ne no viena pakalpojuma veida zaudējumi nebija "Lattelekom". Un, ja mēs paskatāmies kopējos ieņēmumu, tad šī abonentmaksa jau līdz šim brīdim, nepaaugstinot to, prasīja 19%, tātad sasniedz 19% no ienākumiem, tas ir, vairāk nekā šīs starptautiskās sarunas, kur būtu 18% un vairāk nekā mobilās sarunas. Un tāpēc es gribētu uzsvērt vienu, ka mums, izvērtējot visu šo lietu, vajadzētu ņemt vērā, ka peļņa un tās procents kopējo ienākumu masā nepārtraukti pieaug, tajā pašā laikā kapitālieguldījumi modernizācijai sarūk, ņemot vērā arī to, ka personāla vadības izmaksas samazinās. Tāpēc es domāju, ka, izvērtējot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, vajadzētu ņemt to vērā un atbalstīt mūsu priekšlikumus lēmumprojektā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man ir tas gods jau otro reizi būt "Lattelekom" izmeklēšanas komisijā. Diemžēl toreiz, kad tika izveidota pirmo reizi šī "Lattelekom" izmeklēšanas komisija un tā izdarīja ļoti nopietnus slēdzienus, tie netika ņemti vērā un nelaime netika novērsta. Un esam, lūk, šajā situācijā, kad bija jāveido atkal viena komisijas sēde.

Žēl, ka vairumam deputātu neinteresē šī problēma, kas skar ļoti daudzus cilvēkus. Tāpēc laikam šeit ir tik liela kņada un savstarpējās sarunas, bet nu ko lai daram, man jāturpina arī šādā troksnī. Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt ļoti nozīmīgu faktu, ka galvenā bēda ir tā, ka līgums tika noslēgts uz ļoti nevienlīdzīgiem pamatiem ar ārzemju investoru. Es šo līgumu nosaukšu par verdzisku. Un tā vien šķiet, ka šie cilvēki, kas parakstīja līgumu, bija ieinteresēti parakstīt tādu, kas ievērotu ārzemju investoru intereses, bet nevis Latvijas valsts un sabiedrības, tātad tautas intereses.

Kāpēc tas tā notika? Grūti pateikt. Es domāju, ka ne jau aiz muļķības. Aiz muļķības tādi vīri kā Birkavs, Kehris un Gūtmanis nevarēja parakstīt šādu līgumu. Es atgādinu — verdzisku līgumu Latvijas pusei, no kā izriet šodien tas viss, kas šobrīd notiek ar šiem tarifiem un visu pārējo. Un ir pavisam dīvaini, ka valsts kapitāldaļu turētājs, bet valsts ir 51% kapitāldaļu turētāja, tātad šajā "Lattelekomā" faktiski ir valsts pārsvars — 6 cilvēki piecu vietā, varētu, ja gribētu, ievērot Latvijas valsts intereses, bet es ar pilnu atbildības sajūtu saku, atrodoties jau divās izmeklēšanas komisijās, ka šie cilvēki, kas pārstāv Latvijas pusi, faktiski pārstāv ārzemju investoru pusi. Kāpēc? Tā jau ir cita lieta. Un, lūk, es uzskatu, ka nav ko spēlēties, ka ir jāatceļ šī Telekomunikācija tarifu padome, kura ir domāta un aicināta, un izveidota, lai aizstāvētu sabiedrības intereses, bet sabiedrības intereses šī padome neaizstāv, un šeit jau izskanēja doma un atzinums, ka šī institūcija patiešām ir butaforiska, tas ir piedēklis, tas ir mans apzīmējums "Lattelekom". Ko "Lattelekom" nolemj, to šī padome apstiprina. Un pašlaik šī padome jau ir faktiski darba nespējīga, tur ir palikuši no septiņiem tikai četri locekļi, un ir pamats pašlaik šo padomi atcelt un izveidot jaunu, lai patiešām ievērotu patērētāju intereses. Lūk, tas ir jautājumu jautājums, jo tarifu padome...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns.

Es atvainojos! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Jautājums izskatīts.

Nākošams darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.538. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.pantu un likuma "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 9.panta pirmo daļu. "Par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu". Un tālākais sastāvs jums visiem ir redzams. Ja nav iebildumi, aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu "Par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu". Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Gundara Bojāra atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Gundara Bojāra ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīs dienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševicu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševics

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Jakovs Pliners, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Astrīda Mūrniece, Jānis Vētra, Indulis Bērziņš, Vanda Kezika, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Mareks Segliņš, Juris Dalbiņš, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Kārlis Greiškalns, Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Imants Stirāns, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas 15.aprīļa plenārsēde ir slēgta.