Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 15. aprīļa sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Vētra (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Šodien nobeiguma fāzi ieguva ilgi diskutētais jautājums par Latvijas Medicīnas akadēmijas vai Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes apstiprināšanu, jo pēc īsas viedokļu apmaiņas ar labklājības ministru deputātu V.Makarovu deputātu vairākums nobalsoja par likumprojekta par Satversmes apstiprināšanu nodošanu komisijām, un tādā veidā Satversme kļuva par likumprojektu un tiks izskatīta tuvākajās sēdēs jau pirmajā lasījumā.

Vēl būtisks jautājums, kas šodien tika pieņemts, un divi likumi, kas tika pieņemti Saeimā, ir "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"". Pirmais likums atrisina daudzas pilsētu zemes reformas gaitā samilzušas problēmas, kas bija pilsētā radušās, un ļaus ievērojami paātrināt un saredzēt galu šai reformai pilsētā, bet vēl būtiskāks ir likums par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos, jo uz šo brīdi vēl trešdaļa Latvijas lauku zemes ir bez īpašniekiem, un tātad šie likumu grozījumi ļaus ievērojami atvieglotā veidā šo zemi pieprasīt, izejot caur šo lietošanas stadiju, un izmantot sertifikātus, kompensācijas sertifikātus šīs zemes iegūšanai.

Un vēl ļoti būtisks, manuprāt, bija jautājums par Latvijas pievienošanos 1950. gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolam, tas ir, par nāvessoda atcelšanu. Pēc garām diskusijām deputātu vairākums otrajā lasījumā nobalsoja par pievienošanos šai konvencijai, tas ir, par nāvessoda atcelšanu, un šis ir nu vienreiz tas jautājums, kuru nevar izšķirt tautas nobalsošanā, šo jautājumu nevar izšķirt ar aptauju palīdzību, to var tikai, paužot politisku gribu no deputātu puses, jo aptaujas rezultātā tie, kas izteiks viedokli, viņiem nekad nebūs jārealizē tas, par ko viņi ir izteikuši viedokli. Un tāpēc Saeimas politiskā griba, atbalstot iepriekš izteiktos jau mūsu valdības solījumus Eiropas Padomei, tos izpildot, bija ļoti apsveicama šodienas rīcība. Paldies!

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Jā, es šodien gribētu atzīmēt šo plenārsēdi kā īpašu. Kā īpašu gan ar saturīgiem izskatītajiem likumprojektiem, gan ar deputātu aktivitāti, kas reizēm pārgāja pavisam tādās vētrainās diskusijās. Bet nožēlu izsaku tikai tādā sakarībā, ka pulvera diemžēl deputātiem... laikam par maz vēl trenēti pirmajos 7. Saeimas mēnešos, nepietika un nepietika tādā ļoti svarīgā jautājumā vai problēmā kā "Lattelekom" lieta, kas ir ieguvusi ļoti lielu publicitāti tautā un aizskar daudzu jo daudzu desmitu un simtu tūkstošu iedzīvotāju intereses.

Es atzīmēšu šīsdienas plenārsēdes izskatīto likumprojektu klāstā tikai dažus. Pirmais. Tas ir par to, ka izdevās kaut mazliet mazināt tautas muļķošanu ar sertifikātiem, nu kaut nedaudz, es gribētu sacīt. Diemžēl Saeimas deputātu vairākums saprātīgus priekšlikumus, ko it īpaši bija piedāvājusi mūsu deputāte Seiles kundze, noraidīja. Es saprotu, ka budžetā naudas ir maz un, protams, naudas nav tik daudz, lai apmaksātu pilnībā to, ko vajadzētu valstij apmaksāt, bet, es atvainojos, sertifikātus izdomāja valsts un neviens cits, un valstij ir jāatbild, ja arī tagad valdības ir citas nekā tās, kas pieņēma. Un labi, ka mums izdevās mainīt komisijas viedokli un pieņemt šādu normu par labu visvairāk cietušajiem, tātad represētajiem. Es nolasīšu: politiski represētām personām, kas pensijas vecumu sasniegušas līdz 1999.gada 31. decembrim, dzēš privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši piespiedu nometināšanā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot to vērtību naudā — vienu sertifikātu par vienu gadu. Diemžēl es nevaru saukt — hop! — jo trešais lasījums vēl ir priekšā, bet nu kaut kas ir panākts.

Par jau minētajiem, tā saucamajiem zemes likumiem. Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos. Es atzīmēšu tikai pavisam īsi. Pieņemtais lēmums pagarina sertifikātu izmantošanu līdz šī gada beigām. Tātad, lai izpirktu lauku zemi.

Par zemes reformu pilsētās. Ir ļoti būtiski vai nepieņemami "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijai, jo tika ierobežotas, jūtami ierobežotas īpašnieku tiesības. Bet diemžēl, cienījamie klausītāji, man jābeidz, jo trīs minūtes ir pagājušas.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija):

Man sķiet, ka pēc pavasara brīvdienām Saeima šodien cītīgi tiešām pastrādāja un izskatīja visu garo darba kārtību. Kaut gan debates bija diezgan enerģiskas par tādiem jautājumiem kā Ojāra Rubeņa atstādināšana un nāvessoda atcelšana. No Tautas partijas viedokļa mēs jūtamies it sevišķi gandarīti, ka deputāti ņēma vērā trīs likumus, par kuriem mēs esam iestājušies un pie kuriem mēs esam strādājuši gan rudens, gan arī ziemas sesijas laikā.

Vispirms par pretimnākšanu kultūras darbiniekiem un iestādēm. Ar 2000.gada 1.janvāri ir nodrošināts no politiķiem neatkarīgs finansējums Kultūrkapitāla fondam. Un paredzēts ir, ka no akcīzes, tas ir, no alkohola akcīzes nodokļa, tas būtu 3% apjomā, un arī no tabakas akcīzes nodokļa. Un, protams, mēs uzskatām, ka šāds fonds ir atbilstošs konservatīvai politikai un ideoloģijai un ļoti, ļoti nozīmīgs mūsu kultūras nākotnē.

Otrkārt, mēs arī panācām, kā jau P.Tabūna kungs minēja, kompensāciju par sertifikātiem represētām personām, kaut gan tas arī bija ar vienas balss, man šķiet, vairākumu, bet nu tomēr tas bija nozīmīgs solījums. Man arī drusciņ tādas bažas un arī cerības, kas ir saistīts ar Kultūrkapitāla fondu, arī ar šo sertifikātu kompensāciju, ka valdība atkal nenāks un nemēģinās atcelt šos ierosinājumus.

Visbeidzot es gribu minēt, ka arī esam ļoti pateicīgi — arodbiedrību un Pašvaldību savienības ierosinājums tika pieņemts, kur paredzēts segt bērnudārzu audzinātāju algas ar mērķdotācijām, tas ir, no valsts budžeta. Es domāju, ka šie trīs likumprojekti ir tiešām ļoti lietišķi. Tie ir kaut kas tiešām, ko mēs esam solījuši un ko strādājuši, un ir labi, ka mēs esam bijuši konsekventi savā rīcībā. Un pateicība ir arī visiem tiem Saeimas deputātiem, kas atbalstīja.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Gribētu teikt, ka patiešām šodiena bija smaga un nopietniem likumprojektiem un lēmumu projektiem piesātināta sēde, bet galvenais, kas, manuprāt, bija — ir virkne likumprojektu, par kuriem bija vētrainas debates, un arī daži tādi, par kuriem nekādu vētrainu debašu īstenībā nebija. Tomēr es gribētu vispirms atzīmēt vienu, ka sociāldemokrāti, balstoties uz starptautiskajām konvencijām, nāca ar priekšlikumu ar Satversmes labojumu un tieši par to, ka cilvēkiem zināms iztikas minimums ir jānodrošina un iespējas to nopelnīt godīgā darbā, tātad — iztiku, apģērbu un pajumti. Diemžēl tikai atsevišķas partijas — Jaunā partija un Tautas saskaņas partija un sociāldemokrāti — šo priekšlikumu atbalstīja, un tas neieguva Saeimas atbalstu. Tātad šādi principi, kas mums ir starptautiskās saistībās, netiks akceptēti Satversmē, laikam domā, ka, Satversmē izlasot, daudzi ko prasīs no valdības.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ka šodien arī nacionālā radio un televīzijas lieta vairāk vai mazāk tika skatīta, un par Rubeņa kunga atstādināšanu balsoja tikai 21 deputāts, un mēs uzskatām, ka tā ir diezgan smaga situācija, jo no Latvijas televīzijas jau 160 darbinieki ir atlaisti un, lielā mērā vismaz nesen tur bija bankrota situācija. Mēs uzskatām, ka likums ir jāievēro visiem un, ja ir likumu pārkāpumi, tad kāds tomēr par tiem ir vainīgs, un, ja ir valsts īpašuma apsaimniekošanā nopietni pārkāpumi, tad valsts pilnvarniekiem, šajā gadījumā tā būtu vispirms Nacionālā radio un televīzijas padome, vispirms būtu jāatbild.

Vēl gribētu atzīmēt arī to, ka sociāldemokrāti šodien Saeimas tribīnē uzstājās un ziņoja, ka Izglītības likumā mēs ievērosim visus kompromisus, ko mēs esam panākuši ar Latvijas Izglītības un zinātnieku arodbiedrību, lai panāktu līdztekus valsts finansējumam, līdztekus pašvaldību finansējumam būtu pirmsskolas izglītības darbiniekiem arī nodrošināts valsts finansējums.

Tāpat arī sociāldemokrāti atbalstīja šo Kultūrkapitāla fonda likumprojekta grozījumus, jo kultūra ir vērtība un katrs, kas ir lasījis Raini, to zina. Sociāldemokrāti zināmā mērā iestājās par to, ka nāvessoda atcelšana ir priekšlaicīga, un mēs uzskatām aizvien, ka sabiedrības sociālā taisnīguma izpratne ir jārespektē, mēs nedomājam par šo jautājumu ierosināt referendumu, tas tiesa, bet, es domāju, politiķiem vajadzēs daudzkārt vēl izvērtēt, cik pamatots bija šis lēmums, protams, daudzi ir solījuši Eiropas Savienības valstīm dažādas lietas, taču es gribētu uzsvērt to, ka, pirms kaut ko sola, vajag arī pakonsultēties ar tautu.

Bija patīkami arī tas, ka deputāti atbilstoši Saeimas Kārtības rullim nodeva vēlreizējai izskatīšanai jautājumu par margarīnu. Es domāju, ka tieši piensaimnieku prasības, lai tomēr būtu nopietni ievedmuitu tarifi, tiktu saglabātas un apstiprinātas Saeimas balsojumā, katrā ziņā sociāldemokrāti par to iestāsies. Vēl tikai gribētu atzīmēt to, ka tika izskatīts arī lēmuma projekts, ko sagatavoja parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Lattelekom", un arī uzklausīts ziņojums. Es domāju, ka arī tas liecina par to, ka sabiedrībā mainās attieksme, un arī politiķi tomēr grib kaut ko mainīt jautājumos par "Lattelekom" abonentu problēmu risinājumu.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Atšķirībā varbūt no dažiem citiem deputātiem Jaunās partijas frakcija strādāja arī Saeimas sesijas starplaikā gan tādēļ, ka mēs darbojāmies Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, gan arī tādēļ, ka mums bija jāatrisina virkne jautājumu, kas varbūt veidotu labākas attiecības, kas pašreiz izveidojušās mūsu partijas frakcijai jeb Jaunajai partijai ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Es gan negribētu tieši minēt, ka šīs attiecības ir saasinājušās, un drīzāk te vajadzētu minēt to, ka atsevišķu personu izteikumi mēģina šīs attiecības saasināt. Taču gribētu vēlreiz pārliecināt visus klausītājus par to un arī "Tēvzemes un Brīvības" partiju, ka mēs neattiecinām uz partiju kopumā atsevišķus Krasta kunga izteikumus par Jauno partiju un mūsu pārstāvēto ekonomikas ministru. Un domāju, ka Krasta kungs daudzas lietas uztver ļoti personīgi un ļoti emocionāli, un tomēr mēs visi ceram, ka viņš mainīs savu apvainotā statusu un beidzot sadūšosies konstruktīvai sarunai ar Jauno partiju.

Tāpat arī Zīles kunga ignorance arī neko labu par šo cilvēka personību neliecina, un tādēļ mēs ceram, ka mēs tomēr atradīsim kopīgu valodu ar "Tēvzemi un Brīvību" un mūsu koalīcija turpinās veiksmīgi darboties valdībā.

Jaunās partijas frakcija un arī valde tikās šajā nedēļā ar Krištopana kungu, mēs pārrunājām daudzas lietas, tajā skaitā mēs iesniedzām savus priekšlikumus koalīcijas līguma uzlabošanai, un pirmām kārtām šeit es gribu minēt, ka mēs izveidojām jaunu sadaļu, kas pilnīgi strikti noteiktu koalīcijas partijas attiecības ar mūsu koalīcijas atbalstītājiem — sociāldemokrātiem.

Ja mēs runājam par šodienas plenārsēdi un likumprojektiem, kas bija apskatīti šajā plenārsēdē, gribu minēt dažus, ko nepieminēja iepriekšējie runātāji. Šodien tika nodoti komisijām grozījumi likumā "Par grāmatvedību", un šī joma man ir ļoti tuva. Es domāju, ka šie grozījumi palīdzēs sakārtot grāmatvedības lauciņu, ja tā varētu teikt, jo skaidri noteiks, kādi tad būs un kas tad apstiprinās Latvijas grāmatvedības standartus. Taču virkne likumu, kā likums "Par nodokļiem un nodevām", "Par zvērinātiem revidentiem" un "Par ieguldījumu sabiedrībām", es domāju, ka šie likumi ir pāragri, jo šie grozījumi ietver sevī likuma saskaņošanu ar koncerna likumu. Koncerna likums pašreiz ir pirmajā lasījumā, tam vēl ir tāls ceļš līdz apstiprināšanai.

Un pats pēdējais, ko es gribēju minēt, ir tātad mūsu komisijas starpziņojums par Telekomunikāciju tarifu padomi, un es gribētu tikai uzsvērt to, ja pirms trīs gadiem valdība būtu uzklausījusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumus un Ministru kabineta izveidotās komisijas priekšlikumus, tad šodien mums nebūtu par to jārunā, un es ceru, ka šī valdība tomēr Saeimu uzklausīs, un pēc trim gadiem mēs nebūsim tādā pašā situācijā kā šodien.

M.Lujāns (Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Patiešām, reizēm klausoties arī atsevišķu savu kolēģu uzstāšanos, rodas viedoklis, ka šodien labais laiks ārā arī ir parlamenta un atsevišķu deputātu ietekmes rezultātā. Bet labs laiks laikam tomēr ir dabas parādība, un varbūt ne tikai jārunā šodien par labām lietām. Šodien jārunā arī par to, ka šodien vismaz pirmajā lasījumā izgāja likums "Par valsts pensijām", kur ļoti aktīvi virzīja uz priekšu, centās panākt un panāca cienījamais deputāts, ministrs Makarova kungs. Un, ja šis likums stāsies spēkā, tad tas nozīmē to, ka šinī gadā kaut kāds nopietnāks pensiju pieaugums nevienam pensionāram Latvijā nav gaidāms.

Protams, mūsu frakcija aktīvi balsoja pret šo iniciatīvu. Mēs uzstājāmies arī pret steidzamības pieņemšanu, bet laikam valdošajā koalīcijā uzskata šodien, ka mūsu Latvijas pensionāri dzīvo ļoti labi un ar katru dienu ātrāk tuvojas Eiropas Savienībai. Tā ir nopietna problēma.

Tāpat diemžēl šodien atkal kārtējo reizi mūsu cienījamais prezidenta kungs parādīja ļoti lielu ieinteresētību īpatnējā likuma atpakaļ atdošanā, kur mēs saskārāmies ar muitas nodokļiem (tarifiem). Un cienījamais prezidenta kungs kārtējo reizi uzspieda Saeimai šo likumprojektu vēlreiz izskatīt. Šeit ir jautājums tiešām par margarīnu un tabakas izstrādājumiem. Protams, Saeima būs spiesta izskatīt šo jautājumu, bet tas atgādina arī situāciju, kas jau bija 6.Saeimas laikā, kad pēkšņi prezidenta kungs izrādīja ļoti lielu interesi par azarta spēlēm. Bet, iespējams, tuvojoties termiņa beigām, it sevišķi — pārvēlēšanas iespēju nav, prezidenta kungs ne tādus brīnumus mums, Saeimai, parādīs.

Tā, protams, es varu piekrist vēl citiem momentiem. Te ir daudz arī pozitīvu momentu. Patīkami, ka šodien beidzot tika pieņemti divi likumprojekti, ko izstrādāja mūsu Tautsaimniecības komisija. Tas ir par zemes reformu pilsētā un lauku rajonos. Tas radīs vismaz to, ka šī situācija tiks normalizēta un maksimāli daudz cilvēku, kas vēlēsies, varēs iegādāties zemi, un varbūt līdz gada beigām viņi spēs vismaz daļēji kompensēt savus sertifikātus, izmantot racionāli. Arī šī ir problēma, ko Saeimai agri vai vēlu būs jārisina. Tas ir jautājums, ko darīt ar sertifikātiem. Vai valdošais vairākums tomēr paziņos par to, ka šie sertifikāti ir papīrīši gada beigās un ka cilvēki sava darba augļus var izmest kaut kur, bet pagaidām no šīs diskusijas vismaz daudzi valdošās koalīcijas partneri atsakās. Kaut arī mūsu frakcija uzskata, ka šis sertifikātu lietošanas termiņš ir jāpagarina, jo, kamēr nav beigta diskusija par "Latvenergo", par kuģniecību, kuru patiešām daudzi cilvēki gaida ar saviem sertifikātiem, kuri vēlas šos lielos objektus un peļņu nesošos iegādāties, vismaz lai varbūt kaut kādā veidā kādreiz nākotnē saņemtu kādu dividendi, tikmēr nevar apstādināt pašu sertifikātu pielietošanas termiņu.

Tā ka šodien patiešām bija pietiekami ražīga sēde un labi būtu, ja šī pietiekami normālā iniciatīva arī turpinātos nākošajās sēdēs, vismaz līdz vasaras pārtraukumam.

Saeimas preses dienests