Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 27.septembrī

MK: Par lēmumu uzņēmumā "airBaltic" ieguldīt 57,6 miljonus latu

27.septembrī valdība pieņēma lēmumu ieguldīt uzņēmumā "airBaltic" 57,6 miljonus latu, kopā ar mazākuma akcionāru veicot proporcionālu kapitāla palielināšanu, ja mazākuma akcionārs izpilda valdības izvirzītos nosacījumus. Valdības sēdē tika apstiprināts vienošanās projekts, kurā iekļauti visi valdības izvirzītie nosacījumi. Tas tiks iesniegts parakstīšanai "airBaltic" mazākuma akcionāram "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS).

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata: "Valdība ir pieņēmusi visus nepieciešamos lēmumus un paudusi skaidru gatavību iesaistīties "airBaltic" finanšu situācijas stabilizēšanā, ja to ir gatavs darīt arī mazākuma akcionārs, konstruktīvi izpildot valdības izvirzītās prasības. Valdība ir izpildījusi tās uzdevumus, un pašlaik atbildība ir BAS rokās."

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pauda pārliecību, ka valdības izvirzītos nosacījumus gan saistībā ar Bertolta Flika atcelšanu no ieņemamā amatā, akcionāru līguma izbeigšanu un Rīgas lidostas saglabāšanu kā "airBaltic" bāzes lidostu, gan saistībā ar "airBaltic" darbībai nepieciešamo aktīvu atgriešanu uzņēmumā, iespējams izpildīt līdz 29.septembrī plānotajai "airBaltic" akcionāru kopsapulcei.

Šādā gadījumā akcionāru kopsapulcē tiks lemts par izmaiņām "airBaltic" statūtos un jauna uzņēmuma padomes sastāva apstiprināšanu piecu cilvēku sastāvā, kas savukārt lems par "airBaltic" valdes iecelšanu trīs cilvēku sastāvā. Satiksmes ministrijai valdība devusi arī uzdevumu sākt darbu pie pretendentu atlases, kas strādās "airBaltic" valdē un padomē.

Savukārt valdības finanšu konsultanta "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš pauda gandarījumu par valdības pieņemto lēmumu, definējot precīzus kritērijus, kuriem izpildoties valdība ir gatava konstruktīvi risināt lidsabiedrības problēmas. "Mūsu saņemtās indikācijas liecina, ka mazākuma akcionārs ir mainījis sadarbības stilu un ir iespēja vienoties par "airBaltic" nepieciešamo risinājumu," uzsvēra K.Krastiņš.

Valsts finansējums "airBaltic" tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums uzņēmumam ar iespēju to kapitalizēt. Daļa no līdzekļiem, ko valsts un BAS plāno investēt "airBaltic" tiks novirzīti operatīvās darbības nodrošināšanai, un nozīmīga līdzekļu daļa tiks ieguldīta uzņēmuma attīstībā, tostarp arī lidmašīnu flotes nomaiņā.

Aviokompānijā "airBaltic" Latvijas valstij kā vairākuma akcionāram pieder 52,6% kapitāldaļu, savukārt privātajam akcionāram BAS – 47,2%. Latvijas valdība ir piesaistījusi finanšu konsultantu "Prudentia", lai izvērtētu "airBaltic" finanšu situāciju un lemtu par turpmāko aviokompānijas darbību.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

 

EM: Par neatbilstošu 50 litru gāzes balonu izņemšanu no aprites

27.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts jautājums par kvalitātes un drošuma prasībām neatbilstošu 50 litru (sarkano) gāzes balonu izņemšanu no aprites ar 2013.gada 1.janvāri. MK noteikumos paredzēts liegums komersantiem uzpildīt un tirgotājiem piedāvāt tirdzniecības vietās gāzes balonus bez atbilstošām pārbaudēm, ko apliecina marķējums uz gāzes balona.

Latvijā apritē esošo 50 litru tilpuma vairākkārt uzpildāmo balonu (kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām) statuss tiek atzīts par neatbilstošu ES direktīvas prasībām. Šādiem baloniem būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana, bet to nav iespējams veikt, jo baloniem nav saglabājusies ražotāja tehniskā dokumentācija. Faktiski šāda situācija ir izveidojusies ar visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas ir nākuši apritē līdz 2003.gada 1.jūlijam – šādas dokumentācijas nav, un nav iespējams veikt šādu balonu sertificēšanu, līdz ar to tie nevar būt atbilstoši marķēti ar ∏ (pī) marķējumu. Savukārt šāda marķējuma neesamība norāda uz to, ka cilvēki nevar būt pārliecināti par to drošumu lietošanā.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem Latvijā 2009.–2010.gadā notikuši 12 nelaimes gadījumi, kuri saistīti ar mājsaimniecībā lietojamo sašķidrinātās gāzes balonu sprādzieniem, un to rezultātā cietuši 11 un dzīvību zaudējuši 2 cilvēki.

Vienlaikus norādām, ka normatīvais regulējums neparedz vispārēju aizliegumu šādu balonu apritei. Ja gāzes balonam ir tehniskā dokumentācija un tam ir veikta atbilstības pārvērtēšana vai tas ir atbilstoši direktīvas prasībām ražots gāzes balons, tad šādi 50 litru baloni apritē saglabāsies arī pēc 2013.gada 1.janvāra.

Ekonomikas ministrija turpinās arī konsultācijas ar komersantiem jautājumā par skaidriem un iedzīvotājiem labvēlīgiem nosacījumiem prasībām neatbilstošu gāzes balonu nomaiņai. Komersanti pašlaik no savas puses apsver iespēju par depozīta sistēmas ieviešanu jauniem gāzes baloniem, kas ļautu mājsaimniecībām ņemt gāzes balonus nomā, nevis iegādāties tos.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanu

27.septembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz normu piemērošanas kārtību likumam "Par pievienotās vērtības nodokli" (PVN), lai nodrošinātu vienotu izpratni par likuma normu piemērošanu un novērstu to dažādas interpretācijas iespējas.

Līdz ar grozījumiem noteikumi ir papildināti par punktiem, kas nosaka, kādu informāciju ir jāiegūst tiesu izpildītājam, lai noskaidrotu, vai mantas pārdošana izsolē ir apliekama ar PVN, un konstatētu, kāda ir ar PVN apliekamā vērtība. Šajos punktos tiek noteikts, ka tiesu izpildītājs informāciju iegūst, izmantojot noteiktus informācijas avotus (publiskus reģistrus, uzskaites sistēmas u.tml.). Tā kā tiesu izpildītājam praksē ir sarežģīti objektīvi noskaidrot, vai nekustamais īpašums ir izmantots, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis informāciju, tad ar grozījumiem tiek noteikts, ka tiesu izpildītājs var uzskatīt, ka nekustamais īpašums ir izmantots, ja tiek iegūta šāda informācija:

• no Iedzīvotāju reģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta;

• no Komercreģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai bijis norādīts kā juridiskā adrese;

• no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju reģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese;

• no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas vai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.  

Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības MK noteiktajā kārtībā izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta personas saimnieciskā darbība.

Pēc VID ierosinājuma noteikumi ir papildināti arī ar normām, kas paredz iespēju atsevišķos gadījumos saīsināt izslēgšanas procedūru no apliekamo personu reģistra. Tādējādi grozījumi nosaka, kādos gadījumos personu izslēdz no apliekamo personu reģistra, nosūtot brīdinājumu, bet neveicot pārbaudi, un kādos – bez brīdinājuma nosūtīšanas un pārbaudes veikšanas. Šādu normu iekļaušana atļautu taupīt VID administratīvos resursus un sekmētu negodprātīgo komersantu iespējamo krāpniecisko darījumu veikšanas savlaicīgu ierobežošanu.

Tāpat līdz ar grozījumiem fiskālajam pārstāvim (apliekamajai personai, kura, pamatojoties uz noslēgto līgumu, pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu un maksā PVN valsts budžetā) ir rasta iespēja apliecinājumā norādāmo iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamo apmēru samazināt par 50% vai saņemt atbrīvojumu no šā apliecinājuma iesniegšanas. Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem fiskālajam pārstāvim var samazināt apliecinājumā norādāmā iespējamā PVN parāda segšanai paredzamo apmēru, kā arī ar punktu, kas nosaka gadījumus, kuros šis apliecinājums nav jāiesniedz.

Grozījumi paredz arī papildu punktus noteikumos, kas nosaka, ka priekšnodoklis par saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem PVN valsts budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemti pakalpojumi un saņemts PVN rēķins, vai par šiem pakalpojumiem veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu. Tāpat arī nosaka, ka priekšnodoklis par precēm, kas iegādātas saskaņā ar likumu, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemtas preces un saņemts PVN rēķins, vai par šīm precēm veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu.

Noteikumu projektā precizēts, ka apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai nodošanas ekspluatācijā pārdod nekustamo īpašumu vai tā daļu, izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu ar nākamo taksācijas gadu pēc tā gada, kurā noformēts pirkuma līgums. Savukārt citā punktā noteikts, ka taksācijas gadā, kurā noformēts pirkuma līgums, apliekamā persona veic priekšnodokļa korekciju par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu proporcionāli mēnešu skaitam no taksācijas gada sākuma līdz pirkuma līguma noformēšanas mēnesim.

Noteikumu projekta tiesiskais regulējums īpaši attiecināms uz šādām personu grupām:

• personām, par kurām pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

• fiskālajiem pārstāvjiem;

• tiesu izpildītājiem;

• apliekamām personām, kuras kārto PVN uzskaites žurnālu.

 

FM: Par administratīvā sloga samazināšanu nodokļu deklarāciju aizpildīšanā

27.septembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju, paredzot samazināt administratīvo slogu nodokļu deklarāciju aizpildīšanā.

Pašlaik spēkā esošie noteikumi par PVN piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem paredz īpašu PVN deklarācijas pielikumu, kurā ar PVN apliekamā persona uzrāda darījumus un pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriāliem, to skaitā darījumus, kam piemēro reverso maksāšanas kārtību valsts budžetā.

Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu deklarāciju aizpildīšanā, grozījumi paredz, ka no šā gada 1.oktobra īpašs PVN deklarācijas pielikums par darījumiem, par kuriem PVN maksājams reversā kārtībā, netiks noteikts. Tādējādi ar PVN apliekamām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, samazināsies administratīvais slogs nodokļu deklarāciju aizpildīšanā, jo tiks samazināts aizpildāmo veidlapu skaits, savukārt personām, kas veic darījumus ar metāllūžņiem, netiks uzlikts papildu administratīvais slogs.

Pašreiz saskaņā ar likumu metāllūžņu piegādēm un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem PVN piemēro likumā noteiktā vispārīgajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par minētajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Savukārt par kokmateriālu piegādēm un ar kokmateriāliem saistītiem pakalpojumiem atbildīgais par PVN nomaksu valsts budžetā ir kokmateriālu vai ar tiem saistīto pakalpojumu saņēmējs, t.i., tiek piemērota reversā nodokļa maksāšanas kārtība.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās spēku zaudēs arī MK noteikumi Nr.1028 "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar kokmateriāliem".

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par atbalsta pasākumu īstenošanu jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai

Īstenojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) apakšaktivitāti "Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā", pašvaldībām, izglītības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām būs iespēja apstiprināt un īstenot papildu projektus, atbalstot pasākumus sociālās atstumtības riska mazināšanai plašākai mērķa grupai.

27.septembrī valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 17.februāra noteikumos Nr.150 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.2.4.2.apakšaktivitāti "Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā"", novirzot šīs aktivitātes 1.atlases kārtā apstiprinātajos projektos izveidojošos finanšu atlikumu projektu pieteikumiem, kas iesniegti atlases 2.kārtai.

ESF finansētās aktivitātes mērķis ir atbalstīt bērnus un jauniešus sociālās atstumtības riska grupās, tai skaitā bērnus un jauniešus, kuru vecāki ir devušies peļņā uz ārzemēm, kā arī bērnus un jauniešus ar speciālām vajadzībām un funkcionāliem traucējumiem.

Šobrīd tiek īstenoti 29 projekti, kas atbalstu saņēmuši projektu iesniegumu atlases 1.kārtā. Tās kopējais pieejamais finansējums bija 3,9 miljoni latu. Projektus pārsvarā īsteno pašvaldības, izglītības iestādes un sabiedriskās organizācijas, projektu ietvaros nodrošinot mācību atbalstu jauniešiem ar mācīšanās problēmām, uzlabojot dzīves pamatprasmes un sniedzot sociālu atbalstu jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Darba gaitā projektos ir izveidojies naudas atlikums 319 820 latu apmērā, kas pamatā radies projektu īstenotāju neatbilstoši veikto izdevumu rezultātā. Projektu atlases 2.kārtas pieejamais finansējums 2 074 854 latu apmērā ar 27.septembra grozījumiem MK noteikumos tiek palielināts līdz 2 394 674 latiem, novirzot tai 1.kārtas finanšu atlikumu.

Projektu atlases 2.kārtas ietvaros tika iesniegti 194 projektu iesniegumi par kopējo summu 21,6 miljoni latu, līdz ar to 2.kārtai pieejamā finansējuma ietvaros bija iespējams apstiprināt 14 projektu iesniegumus, atbalstu sniedzot tikai 9,6% apjomā. Ņemot vērā iesniegto projektu iesniegumu skaitu un vērtēšanas rezultātus, 27.septembrī valdībā apstiprinātie grozījumi paredz iespēju Valsts izglītības attīstības aģentūrai pēc noteikumu stāšanās spēkā lemt par papildu projektu apstiprināšanu 2.kārtā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā

No 2012.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa administratoram maksātnespējas procesa laikā būs tiesības iesniegt un precizēt darba devēja ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šim tas nebija iespējams.

Labklājības ministrija uzsver, ka tādējādi darba ņēmēji varēs vienkāršāk saņemt garantētos maksājumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda.

Tāpat no 2011.gada 1.oktobra par cilvēkiem, kuriem atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam atlīdzināti darba ienākumi, Finanšu ministrija veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un par to iesniegs attiecīgus ziņojumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Savukārt obligāto iemaksu aprēķinu veiks lēmējiestāde vai valsts iestādes, kas piedalās tiesas procesā. 

Vienlaikus varēs precizēt arī darbinieka darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem, ja viņam sakarā ar tiesas apstiprinātu pušu izlīgumu (starp darba devēju un darbinieku) tiek izmaksāti laikus neizmaksātie darba ienākumi. Precizējot minētos ienākumus, palielināsies darbinieku obligāto iemaksu apmērs. Tas nākotnē var ietekmēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru. Piemēram, laika periodu, par kuru cilvēkiem atlīdzināti zaudējumi, ieskaitīs viņu sociālās apdrošināšanas stāžā un ņems vērā sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanā un aprēķināšanā, tādējādi pozitīvi ietekmējot cilvēku sociālo nodrošinājumu.

To paredz 27.septembrī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

 

LM: Par 6000 latu sociālā pabalsta piešķiršanu jaundzimušo trīnīšu ģimenei

Valdība 27.septembrī vienojās par 6000 latu sociālā pabalsta piešķiršanu Viktorijai Buividei sakarā ar trīnīšu piedzimšanu. Pabalstu plānots piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 15.septembrī Rīgas Dzemdību namā dzimušie trīnīši – divi puisīši un meitenīte – ir pirmie šogad dzimušie trīnīši Latvijā. Vecāki ir devuši bērniem vārdus Elizabete, Aleks un Marks.

"Ikvienā ģimenē bērniņa piedzimšana ir priecīgs notikums. Šajā gadījumā vecākiem tas ir trīskāršs prieks un vienlaikus arī trīskārša atbildība. Tāpēc gribu novēlēt vecākiem izturību un pacietību, lai izaudzinātu veselīgus un dzīvespriecīgus bērnus. Esmu patiesi gandarīta, ka ģimenei tiek sniegts valsts atbalsts, jo esošajā demogrāfiskajā situācijā daudzbērnu ģimenes mūsu valstī ir īpaši jānovērtē," uzsver I.Jurševska.

Ģimenēm, kurās piedzimuši trīnīši, tiek sniegts vienreizējs materiālais atbalsts, izmaksājot valsts sociālo pabalstu. Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis.

2004. un 2005.gadā pabalsta apmērs bija 3000 latu, 2006.gadā to paaugstināja līdz 5000 latiem, bet kopš 2008.gada pabalsts ir 6000 latu.

Pēdējos gados visvairāk trīnīšu pasaulē nācis 2005.gadā, kad trīnīši piedzima četrās ģimenēs, 2006.gadā Latvijā trīnīši piedzima divās ģimenēs, 2007.gadā – vienā ģimenē, 2008.gadā – trijās ģimenēs, 2009. un 2010.gadā – vienā ģimenē.

Pašlaik Latvijā ir apmēram 25 545 ģimenes ar trīs bērniem. Kopš gada sākuma ģimeņu ar trīs bērniem skaits ir pieaudzis par 453 ģimenēm.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par dalīta īpašuma problēmu risināšanu

27.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto atbildi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai par izmaiņām zemes nomas tiesisko attiecību reglamentācijā un nomas maksas apmēra noteikšanā, ja ēkas un zemes īpašnieks nav viena un tā pati persona.

Pastāv vairākas problēmas, kas aktualizējušas dalīta īpašuma regulēšanas nepieciešamību.

Pirmkārt, pašlaik īrnieki sūdzas par pārāk augsto nomas maksu, savukārt zemes īpašnieki – par pārāk nelieliem ienākumiem par apgrūtināto zemi.

Otrkārt, dzīvojamo māju privatizācijas normatīvie akti papildus nomas maksai nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēra kompensēšanu zemes īpašniekam.

Treškārt, pastāv dzīvojamai mājai piesaistāmā zemesgabala noteikšanas problēmas.

Ceturtkārt, nepieciešama zemes un apbūves īpašnieku īpašuma tiesību aizsardzības samērošana un trūkst regulējuma vienota nekustamā īpašuma pastāvēšanai.

Lai risinātu minētās problēmas, TM piedāvā būtiski ierobežot dalītā īpašuma veidošanās iespējas nākotnē, likumā paredzot konkrētus nosacījumus, ka uz noteiktu laiku ir pieļaujama zemes un ēkas dalīta īpašuma pastāvēšana, kā arī kādas faktiskās un tiesiskās sekas rodas, šim termiņam izbeidzoties.

Pašreizējiem dalītiem īpašumiem TM sadarbībā ar Valsts zemes dienestu (VZD) izstrādās metodiku, kā, izmantojot VZD datus, tehniski veiks funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Līdz ar to zemes un ēkas īpašniekiem ar likumu noteiks pienākumu slēgt nomas līgumu tikai attiecībā uz šo zemes vienības daļu.

Tieslietu ministrija piedāvā noteikt koeficientu gan apbūves, gan zemes vienības daļas kadastrālajai vērtībai, kas samazinās nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Tāpat noteiks, kā puses brīvprātīgi varēs izbeigt dalīto īpašumu, piemēram, nosakot skaidrus kritērijus savstarpējai pirmpirkuma tiesību izmantošanai. Regulējums arī paredzēs, lai personas, kas pašlaik ir iegādājušās ēkas daļu (dzīvokli), iegūst tiesības noslēgt zemes nomas līgumu.

Pašlaik dalītā īpašuma regulējumu nosaka likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" un zemes reformas likumi.

22.septembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", ar kuriem nolēma papildināt likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" pārejas noteikumus un uzdeva MK izvērtēt piespiedu zemes nomas tiesisko regulējumu, un līdz 2012.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai nepieciešamos grozījumus likumos.

 

TM: Par VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" pamatkapitāla daļu pārdošanu

27.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto rīkojuma projektu par VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" pamatkapitāla daļu pārdošanu. Tā mērķis ir izbeigt valsts komercdarbību mērniecības jomā un pārdot kapitālsabiedrību privātpersonai. Pamatkapitāla daļu pārdošanu veiks valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra". Norēķinoties par kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām, pircējam būs pienākums 100 procentu apmērā veikt maksājumu latos.

Vienlaikus kapitālsabiedrības valdei un darbiniekiem pārdodamo pamatkapitāla daļu apjoms nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no kopējā kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu apjoma. To nosaka likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām".

Obligāts atsavināšanas priekšnoteikums ir valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas attiecību izbeigšana ar VSIA "Latvijas Valsts mērnieks". Šā priekšnoteikuma izpildei 22.septembrī Saeima 3.lasījumā pieņēma grozījumus likumos par zemes reformu lauku apvidos un pilsētās. Tajos ietverts regulējums, atbilstoši kuram "Latvijas Valsts mērnieks" līdz nākamā gada 1.janvārim pabeidz par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus.

Sabiedrības intereses saistībā ar zemes uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem un kļūdu labošanu netiks aizskartas. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās Valsts zemes dienests (VZD), kas pārņems budžeta rindas uzturēšanu un iepirks zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumus.

"Latvijas Valsts mērnieks" pieņem lēmumus par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī veic mērniecības darbus, lai novērstu neprecizitātes VZD līdz šim veiktajos mērniecības darbos. Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 571 900 latu, valstij piederošo pamatkapitāla daļu turētāja ir TM.

 

TM: Par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu ārzemniekiem izraidīšanas gadījumā

27.septembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus divos MK noteikumos, kas paredz juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru un atlīdzināmos izdevumus saistībā ar jaunu juridiskās palīdzības saņemšanas lietu kategoriju administratīvajās lietās izraidāmajam ārzemniekam. Tie papildina Ministru kabineta noteikumus ar jaunu tiesību subjektu – ārzemnieku, kurš Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos ir pakļauts izraidīšanai un uz kuru attiecas noteikumos paredzētais regulējums par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai. 

Tāpat grozījumu mērķis ir precizēt spēkā esošos MK noteikumus saistībā ar Imigrācijas, Valsts juridiskās palīdzības, Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā veiktajiem grozījumiem. 

Valdība arī atbalstīja MK noteikumus, kas paredz izraidāmā ārzemnieka iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un ienākumiem veidlapas paraugu. Teksts veidlapas paraugā varēs būt ne tikai latviešu, bet arī kādā biežāk lietojamā svešvalodā, proti, angļu, franču, krievu vai spāņu valodā. Tas nepieciešams, lai atvieglotu komunikāciju starp iestādēm un izraidāmo ārzemnieku. Veidlapas tulkojumu nodrošinās TM. Paraugu un tulkojumu nosūtīs nepieciešamajām iestādēm ievietošanai to interneta mājaslapās pieejamības nodrošināšanai ārzemniekiem. Iestāde varēs izvēlēties, kuru valodu lietot saziņā papildus latviešu valodai.

Minētie MK noteikumi un grozījumi ir pieņemti saistībā ar 2008.gada 16.decembrī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ieviešanu, un attiecīgās normas stāsies spēkā 23.decembrī. Direktīva noteic, ka dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina ārzemniekam nepieciešamo juridisko palīdzību bez maksas.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā

27.septembrī Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas nosaka, kā ārstniecības iestādēm samaksai par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiek sadalīti jūlijā un septembrī papildu piešķirtie līdzekļi, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2011.gadā. Attiecīgi Veselības norēķinu centrs ārstniecības iestādēm piedāvās līguma grozījumus, palielinot līgumu apjomu, un iestādes jau tuvākajā laikā varēs papildus saņemt naudu. 

Ministru kabinets 19.jūlijā piešķīra Veselības ministrijai papildu līdzekļus, no kuriem 2,8 miljoni latu bija paredzēti ārstniecības iestādēm samaksai par izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ambulatori, kā arī pacientu iemaksas kompensācijai no pacienta iemaksas atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām.

Savukārt pēc MK 5.septembra rīkojuma par papildu līdzekļu piešķiršanu 2,57 miljoni latu tika novirzīti daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām tālākai darbības nodrošināšanai, lai segtu izdevumus par dienas stacionāros un mājas aprūpē sniegtajiem plānveida un neatliekamajiem pakalpojumiem.  

Vienlaikus, veicot līdzekļu pārdali nozares budžeta ietvaros, noteikumu projektā ir iekļautas normas, lai varētu piešķirt papildu finansējumu lokālajām slimnīcām 685 tūkstošu latu apmērā slimnīcā sniegtās neatliekamās palīdzības nodrošināšanai.

Veselības ministrija jau 14.jūlijā iesniedza valdībā ziņojumu par situāciju veselības aprūpē, kurā pamatoja papildu līdzekļu nepieciešamību, lai nodrošinātu samaksu par pacientiem sniegto ambulatoro veselības aprūpi, kompensētu pacientu iemaksas atbrīvotajām kategorijām, nodrošinātu kompensējamo zāļu un medicīnas preču iegādi, kā arī segtu slimnīcu parādsaistības par sniegtajiem pakalpojumiem 2011.gada pirmajā pusgadā trūcīgām un maznodrošinātām personām.

 

VM: Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam

27.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprinātas Veselības ministrijas izstrādātās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam izstrādātas, lai turpinātu 2001.gadā Ministru kabinetā apstiprinātās Sabiedrības veselības stratēģijas un tās rīcības programmā 2004.–2010.gadam uzsāktās sabiedrības veselības politikas īstenošanu, izvirzītu jaunus attīstības mērķus, kā arī norādītu rīcības virzienus to sasniegšanai Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanai nākamajos septiņos gados.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam akcentē principu "veselība visās politikās", kas paredz arī citu nozaru iesaistīšanos un līdzatbildību par sabiedrības veselības saglabāšanu, uzlabošanu un atjaunošanu. Ievērojot šo principu, pamatnostādņu projekta izstrādē tika iesaistītas gandrīz visas ministrijas, kuras sniedza priekšlikumus, kā arī Pasaules Veselības organizācijas eksperti.

Atgādinām, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnes nosaka precīzus virzienus, kā jāveido sabiedrības veselības politika, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju veselību, līdz ar to pagarinātos iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums, bet nodzīvotie gadi būtu pēc iespējas veselīgāki. To plānots panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.

Tuvākajā laikā plānots izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanai, izstrādāt MK noteikumus par uztura normām skolās, bērnudārzos, slimnīcās un pansionātos, kā arī veikt pasākumus traumatisma un vardarbības mazināšanas jomā, piemēram, ierobežot alkoholisko dzērienu patēriņu, reklāmu, pieejamību jauniešiem. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam paredz arī ciešāku sadarbību ar vides institūcijām dzeramā ūdens un peldūdeņu drošības jautājumos.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VARAM: Par iekārtu sarakstu emisijas kvotu sadalei 2013.–2020.gadam

27.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais MK rīkojuma projekts "Par iekārtu sarakstu emisijas kvotu sadalei 2013.–2020.gadam".

Rīkojuma projekts izstrādāts, ņemot vērā Latvijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) operatoru iesniegtos un Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajās datu ziņošanas veidlapās apkopotos vēsturisko darbību datus laika periodā no 2005.gada līdz 2010.gadam.

Rīkojuma projektā iekārtām noteiktais emisijas kvotu apjoms tika aprēķināts, izmantojot vienotu, Eiropas Savienības līmenī apstiprinātu emisijas kvotu sadales metodiku, tādējādi nodrošinot vienotu un harmonizētu emisijas kvotu sadali un pārdali visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Iekārtu sarakstā ir iekļauta 71 iekārta, kura šobrīd veic kādu no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā uzskaitītajām darbībām. Pašlaik Latvijas emisiju tirdzniecības sistēmā ir 77 iekārtas, tomēr 6 iekārtas darbību ETS neturpinās, jo, sākot ar 2013.gadu, tās neveiks darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

Vienlaikus VARAM vērš uzmanību, ka šis rīkojuma projekts nosaka sākotnējo emisijas kvotu sadali 2013.–2020.gadam. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr.2003/87/EK 10(a) panta piekto daļu EK var noteikt vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu, ja visiem Kopienas ETS operatoriem aprēķināto emisijas kvotu kopapjoms ir lielāks nekā jau noteiktais Kopienas emisijas kvotu kopapjoms. Šajā gadījumā rīkojuma projektā apstiprinātais emisijas kvotu apjoms katrai iekārtai būs jāsamazina, ņemot vērā šo koeficientu.

 

VARAM: Par plūdu riska samazināšanu Salas, Carnikavas un Ādažu novadu, Pļaviņu un Jēkabpils teritorijās

27.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti vairāki pasākumi, kas paredz samazināt plūdu risku Salas, Carnikavas un Ādažu novadu, Pļaviņu un Jēkabpils teritorijās, kuras pakļautas grūti prognozējamu vižņu–ledus parādību ietekmei un ārkārtējiem, ekstremāliem plūdiem.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumos Nr.899 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti "Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana"".

Apakšaktivitātes ietvaros noteikumu projekts paredz paplašināt atbalstāmos pasākumus, veicot Gaujas upei piegulošo platību izpēti un aizsardzību pret plūdu draudiem posmā no Gaujas grīvas līdz Ādažiem, tai skaitā esošo aizsargdambju rekonstrukciju un pilnveidošanu, kā arī krastu stiprinājumu ierīkošanu.

Savukārt kā viens no atbalstāmajiem pasākumiem tiks svītrots dolomīta atsiju atbērtnes likvidēšana Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus Pļaviņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai un Daugavas gultnes tīrīšana pie Zeļķu tilta.

Tā kā dolomītu atsiju atbērtnes likvidēšana nedod vēlamo rezultātu plūdu risku samazināšanā, apakšaktivitātes ietvaros paredzēti papildu pasākumi plūdu risku samazināšanā Pļaviņu pilsētā. Pirmajā iesniegumu atlases kārtā ietaupīto finansējumu novirzīs šo papildu pasākumu veikšanai Pļaviņu pilsētā, attiecīgi palielinot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimālo līdzfinansējumu.

Lai nodrošinātu savlaicīgu ERAF finansējuma apguvi, otrajā projektu iesniegumu kārtā atbalstāmie projekti jāīsteno līdz 2015.gada 1.jūnijam. Šajā apakšaktivitātē uz ERAF finansējumu var pretendēt tikai pašvaldības, apliecinot, ka projekta izmaksu pieauguma gadījumā nodrošinās finansējumu no saviem līdzekļiem.

Tāpat noteikumu projekts nosaka apakšaktivitātei jaunu nosaukumu "Plūdu risku samazināšana grūti prognozējamu vižņu–ledus parādību gadījumos".

 

VARAM: Par dabas parka "Doles sala" izmantošanas noteikumiem

27.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts "Dabas parka "Doles sala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Tas paredz dabas parka "Doles sala" aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes, to izveidošanas un lietošanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts nosaka dabas parka funkcionālās zonas – dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu.

Dabas lieguma zonā ir ietverta daļa no Doles salas centrā esošās bioloģiski nozīmīgākās mežu teritorijas. Zonas izveidošanas mērķis ir aizsargāt un saglabāt šīs meža teritorijas, pieļaujot tikai tādus biotehniskos pasākumus, kas sekmētu šo teritoriju bioloģiskās vērtības palielināšanos.

Dabas parka zona izveidota lielākajā daļā dabas parka lauksaimniecībā izmantojamās zemes un apbūves zemēs. Tā noteikta, lai saglabātu un aizsargātu estētiski pievilcīgo un augstvērtīgo Daugavas lielākās salas ainavu.

Ainavu aizsardzības zonā iekļautas teritorijas salas dienvidu daļā, kas piekļaujas savulaik intensīvi izmantotajām teritorijām, kuras veido salīdzinoši blīvi apbūvētas lauksaimniecības zemes. Savukārt neitrālā zona ietver blīvi apbūvēto vasarnīcu teritoriju un līdzšinējās saimnieciskās darbības rezultātā pilnībā degradētās teritorijas ar zemu bioloģisko un ainavisko vērtību.

Dabas lieguma zona aizņem 14,3% no dabas parka teritorijas, dabas parka zona – 53,7%, ainavu aizsardzības zona – 7%, neitrālā zona – 24%.

Dabas parks "Doles sala" ir izveidots 1987.gadā. Tas atrodas Salaspils novada teritorijā, un tā platība ir 1044 ha. Dabas parks ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora apstiprināšanu

27.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu "Par A.Krēsliņa pārcelšanu". Rīkojums paredz, ka turpmāk Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amata pienākumus pildīs līdzšinējais VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.

Ņemot vērā A.Krēsliņa profesionālo darba pieredzi VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa amatā kopš 2007.gada un viņa atbilstību VMD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, A.Krēsliņš tiek iecelts VMD ģenerāldirektora amatā, tādējādi nodrošinot efektīvu un pilnvērtīgu VMD darbu.

Pirms A.Krēsliņa pārcelšanas VMD ģenerāldirektora amatā šis jautājums tika plaši izdiskutēts ar VMD virsmežziņiem un A.Krēsliņa kandidatūrai tika saņemts vienprātīgs virsmežziņu atbalsts. Tāpat A.Krēsliņa kandidatūrai tika saņemts atbalsts no meža nozares sabiedriskajām organizācijām un Latvijas Pašvaldību savienības.

A.Krēsliņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti, kļūstot par mežsaimniecības inženieri. Darba gaitas VMD sācis 1978.gadā kā Gulbenes mežrūpniecības saimniecības Dūres mežniecības priekšnieka vietnieks, vēlāk strādājis meža nozarē kā mežniecības priekšnieks, galvenais mežzinis, mežrūpniecības saimniecības direktors un VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis.

"A.Krēsliņš pārzina visus ar meža kopšanu un aizsardzību saistītos jautājumus, ir uzkrājis lielu pieredzi meža apsaimniekošanā un darba kolektīva vadīšanā. Strādājot VMD ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja amatā, A.Krēsliņš ir pierādījis, ka spēj sekmīgi vadīt VMD, ir piedalījies VMD reorganizācijas plāna izstrādē un ir gatavs to īstenot, lai padarītu VMD darbību efektīvāku atvēlēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Nav ne mazāko šaubu, ka A.Krēsliņš tikpat kompetenti un godprātīgi pildīs savus pienākumus pēc pārcelšanas VMD ģenerāldirektora amatā," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

No 2011.gada 27.jūnija A.Krēsliņš pildīja VMD ģenerāldirektora pienākumus. A.Krēsliņš VMD ģenerāldirektora amatā iecelts uz laiku līdz 2015.gada 20.septembrim.

 

ZM: Par bišu veselības uzraudzības programmas īstenošanu 2012.gadā

27.septembrī valdība izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par bišu veselības uzraudzības programmas īstenošanu 2012.gadā. Atbalstot ziņojumā pausto, valdība atļāva Zemkopības ministrijai uzņemties jaunas budžeta saistības 121 676 latu apmērā, lai 2012.gadā īstenotu Eiropas Komisijas (EK) līdzfinansēto bišu veselības uzraudzības programmu. Valsts budžeta līdzekļi programmas projektu īstenošanai ZM jāpieprasa pēc programmas projekta pieteikuma apstiprināšanas EK.

Līdz ar valdības akceptu budžeta līdzekļu piešķiršanai Zemkopības ministrijai jāpaziņo EK par gatavību īstenot bišu veselības uzraudzības programmas projektu 121 676 latu apmērā, tai skaitā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) programmas īstenošanas pasākumiem paredzot 26 791 lata finansējumu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "Bior" 94 885 latu finansējumu.

Zemkopības ministrijai arī jānodrošina, lai par izdevumiem veterinārijas jomā un apstiprinātajai programmai tiktu atgūti līdz 50% no programmā ieguldītajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi paredzēts, ka no ES budžeta pēc galaziņojuma izskatīšanas Eiropas Komisijā valsts varētu atgūt 48 793 latus.

2009.gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) veica pētījumu "Bišu mirstība un bišu pārraudzība Eiropā", lai izzinātu bišu mirstības cēloņus. Pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem, secināts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzraudzības sistēmas ir vājas un trūkst datu valstiskā mērogā par bišu saimju zudumu, kā arī nav izveidota efektīva un saskaņota kontroles sistēma attiecībā uz bitēm, lai izvērtētu to mirstību. Pamatojoties uz pētījumā paustajiem secinājumiem, EK ir paredzējusi līdz 2011.gada beigām ieviest daudzgadu bišu veselības uzraudzības programmu, kuras mērķis būtu noteikt bišu populāciju samazināšanās iemeslus. Saskaņā ar bišu veselības uzraudzības programmu notiks konstatēto slimību apkarošana.

Latvijā Bišu veselības uzraudzības programmu 2012.gadam izstrādā PVD. Programmas īstenošana tiks sākta 2011.gada 1.decembrī, un tā turpināsies līdz 2012.gada 31.decembrim. Eiropas Komisijā programma jāiesniedz līdz 2011.gada 30.septembrim. Par apstiprināto programmu PVD Eiropas Komisijai iesniegs starpziņojumu un galaziņojumu.

Programmas pasākumi paredz ilgtermiņa saistības un nosaka kārtību, kādā ES dalībvalstis iesniedz, realizē un atskaitās par viengadīgas vai daudzgadu dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmām Eiropas Komisijai, kā arī nosaka procedūru, kādā dalībvalstīm atmaksā izdevumus par realizētajām programmām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa