Ministru kabineta noteikumi Nr.735

Rīgā 2011.gada 27.septembrī (prot. Nr.55 14.§)

Dabas parka "Doles sala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Doles sala" (turpmāk – dabas parks) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā izveidojama un lietojama speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai dabā, kā arī minētās zīmes paraugu.

2. Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu Doles salas ainavu savdabību, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidības aizsardzību.

3. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. dabas parka zona;

3.3. ainavu aizsardzības zona;

3.4. neitrālā zona.

4. Dabas parka platība ir 1044 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, kā arī kārtība, kādā izveidojama un lietojama minētā zīme, noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto informāciju no dabas aizsardzības plāna un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9., 20. un 23.punktā un 30.3.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā

8. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot atkritumu poligonus;

8.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

8.3. veikt meža atjaunošanu un ieaudzēšanu ar citzemju sugām;

8.4. lietot mežaudzēs minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

8.5. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot gadījumu, ja pārvietošanās notiek pa maršrutiem, kuru izveidošanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, vai pārvietošanās ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

8.6. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

8.7. cirst ozolus, ošus, vītolus, liepas, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus un bērzus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un kokus, kuri traucē būvju un infrastruktūras objektu ierīkošanu un ekspluatāciju;

8.8. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju. Nelīdzena reljefa apstākļos pļaušanu veic slejās, virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;

8.9. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi;

8.10. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu un terašu pļavas;

8.11. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

8.12. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

8.13. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku vai ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē.

9. Visā dabas parkā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

9.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem. Ierobežojums neattiecas uz neitrālo zonu un pasākumiem, kas tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

9.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, informācijas centrus);

9.3. rīkot auto, moto un velo sacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus ārpus valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;

9.4. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu;

9.5. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to rekonstrukciju un renovāciju.

10. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa šo noteikumu 1.pielikumā norādīto gājēju taku un velomaršrutu, kas paredzēts dabas parka apskatei.

III. Dabas lieguma zona

11. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgāko meža biotopu – boreālo mežu – aizsardzību un apsaimniekošanu.

12. Dabas lieguma zonā aizliegts:

12.1. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot tās maiņu:

12.1.1. šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

12.1.2. šo noteikumu 1.pielikumā norādīto publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;

12.2. celt teltis, novietot speciālās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās ēkas;

12.3. veikt mežsaimniecisko darbību šo noteikumu 1.pielikumā norādītā mikrolieguma teritorijā, izņemot biotopu apsaimniekošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Pārējā dabas lieguma zonā aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

12.3.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

12.3.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

12.3.3. šo noteikumu 14.punktā minētos gadījumus;

12.4. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

12.5. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

12.5.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

12.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;

12.6. mežaudzēs atzarot augošus kokus, izņemot koku atzarošanu elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

12.7. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

13. Dabas lieguma zonā ir atļauta koku ciršana publiski pieejamas dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras izveidošanai pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas no Dabas aizsardzības pārvaldes.

14. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts šo bojāto koku izvākšanas apjoms.

15. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

16. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 15.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

17. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

18. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

19. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

20. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

20.1. veikt jaunu ceļu būvniecību un esošo ceļu rekonstrukciju, kā arī veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

20.2. veikt jaunu tūrisma infrastruktūras objektu būvniecību un esošo tūrisma infrastruktūras objektu rekonstrukciju un renovāciju;

20.3. veikt īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumus.

IV. Dabas parka zona

21. Dabas parka zona ir izveidota, lai aizsargātu dabas parka ainavu struktūru un ainavas elementu dabiskās un estētiskās vērtības, bioloģiski vērtīgās teritorijas un īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī Doles salas kultūrvēsturiski nozīmīgās ainavas un objektus.

22. Dabas parka zonā aizliegts:

22.1. veikt darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā mērā, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido dabas parkam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti;

22.2. sadalīt zemes gabalus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

23. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

23.2. ierīkot dīķus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

23.3. apzāģēt un cirst kokus, kā arī izvākt kritušos kokus Doles muižas parka teritorijā;

23.4. veikt jaunu ceļu būvniecību un esošo ceļu rekonstrukciju, kā arī restaurēt, renovēt vai rekonstruēt inženierkomunikācijas un citas inženierbūves.

24. Dabas parka zonas meža zemēs aizliegts:

24.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

24.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

24.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

24.1.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

24.1.4. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;

24.2. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

24.3. cērtot kokus galvenajā cirtē:

24.3.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus;

24.3.2. veidot mežaudzē atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

24.4. iegūt sūnas un ķērpjus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

25. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas parka zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts šo bojāto koku izvākšanas apjoms.

26. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus.

27. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

28. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 26.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

V. Ainavu aizsardzības zona

29. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai nodrošinātu un sekmētu Doles salas ainaviski nozīmīgo teritoriju attīstību, nepazeminot dabas parka ainavisko vērtību.

30. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

30.1. sadalīt zemes gabalus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju būvniecībai, restaurācijai, renovācijai un rekonstrukcijai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

30.2. veikt darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā mērā, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido dabas parkam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti;

30.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

30.3.1. ieaudzēt mežu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

30.3.2. ierīkot dīķus, kas lielāki par 0,1 hektāru.

VI. Neitrālā zona

31. Neitrālā zona ir noteikta, lai nodrošinātu cilvēku darbības dēļ būtiski pārveidotu teritoriju funkcionēšanu un ilgtspējīgu attīstību.

32. Neitrālajā zonā nav pieļaujama jaunu ražošanas uzņēmumu veidošana, kuriem nepieciešama A un B piesārņojošas darbības atļauja.

33. Neitrālajā zonā ir spēkā šo noteikumu I un II nodaļā minētās prasības.

VII. Dabas pieminekļi

34. Dabas parkā ir šādi dabas pieminekļi:

34.1. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem);

34.2. ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Doles salas dolomītu atsegums".

35. Aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

35.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā nozīme;

35.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

35.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

35.4. iznīcināt dabisko zemsedzi;

35.5. mainīt zemes lietošanas kategoriju.

36. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metrus platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

37. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

38. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbru un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabā koka augšanas vietā vai tā tuvākajā apkārtnē.

39. Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Doles salas dolomītu atsegums" teritorijā aizliegts:

39.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un pārveidot to;

39.2. veikt pazemes būvju būvniecību;

39.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

39.3.1. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

39.3.2. veikt dabas pieminekļa apsaimniekošanas pasākumus.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra
noteikumiem Nr.735

Dabas parka "Doles sala" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra
noteikumiem Nr.735

Dabas parka "Doles sala" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Dabas parka zona

1. Dabas parka zonā ietilpst visa pārējā dabas parka "Doles sala" teritorija, kas neietilpst dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā.

II. Dabas lieguma zona

2. Dabas lieguma zonas robežpunktu koordinātas:

Nr. p.k.	Robežpunkts	x koordināta	y koordināta
2.1.	1.	303028	513291
2.2.	2.	303075	513338
2.3.	3.	302976	513394
2.4.	4.	302972	513476
2.5.	5.	302958	513493
2.6.	6.	302922	513588
2.7.	7.	302908	513653
2.8.	8.	302881	513751
2.9.	9.	302842	513870
2.10.	10.	302773	514009
2.11.	11.	302692	514096
2.12.	12.	302613	514184
2.13.	13.	302568	514258
2.14.	14.	302550	514280
2.15.	15.	302505	514252
2.16.	16.	302447	514381
2.17.	17.	302487	514430
2.18.	18.	302475	514436
2.19.	19.	302463	514466
2.20.	20.	302454	514480
2.21.	21.	302452	514480
2.22.	22.	302427	514512
2.23.	23.	302418	514514
2.24.	24.	302400	514532
2.25.	25.	302361	514615
2.26.	26.	302279	514701
2.27.	27.	302169	514796
2.28.	28.	302117	514829
2.29.	29.	302089	514836
2.30.	30.	302084	514848
2.31.	31.	301860	514571
2.32.	32.	301308	514161
2.33.	33.	301276	514160
2.34.	34.	301298	513977
2.35.	35.	301303	513983
2.36.	36.	301542	513783
2.37.	37.	301442	513595
2.38.	38.	301587	513545
2.39.	39.	301728	513458
2.40.	40.	301903	513583
2.41.	41.	301997	513512
2.42.	42.	301887	513702
2.43.	43.	301892	513718
2.44.	44.	301877	513756
2.45.	45.	301923	513786
2.46.	46.	301928	513787
2.47.	47.	301875	513877
2.48.	48.	301792	513910
2.49.	49.	301723	513951
2.50.	50.	301794	513989
2.51.	51.	301815	514027
2.52.	52.	301862	514007
2.53.	53.	301874	513997
2.54.	54.	301885	513980
2.55.	55.	301898	513955
2.56.	56.	301909	513925
2.57.	57.	301938	513866
2.58.	58.	302007	513759
2.59.	59.	302030	513712
2.60.	60.	302040	513683
2.61.	61.	302055	513652
2.62.	62.	302062	513648
2.63.	63.	302085	513642
2.64.	64.	302143	513640
2.65.	65.	302195	513627
2.66.	66.	302226	513616
2.67.	67.	302303	513596
2.68.	68.	302343	513577
2.69.	69.	302457	513506
2.70.	70.	302483	513369
2.71.	71.	302527	513223
2.72.	72.	302552	513174
2.73.	73.	302540	513149
2.74.	74.	302530	513030
2.75.	75.	302528	513019
2.76.	76.	302717	512919
2.77.	77.	302802	512880
2.78.	78.	302813	512922
2.79.	79.	302883	513149
2.80.	80.	302903	513188
2.81.	81.	302924	513210
2.82.	82.	303012	513276

III. Ainavu aizsardzības zona

3. Ainavu aizsardzības zonas robežpunktu koordinātas:

Nr. p.k.	Robežpunkts	x koordināta	y koordināta
3.1.	1.	300001	514606
3.2.	2.	299438	514783
3.3.	3.	299109	514983
3.4.	4.	299063	515143
3.5.	5.	299161	515741
3.6.	6.	299188	515790
3.7.	7.	299224	516112
3.8.	8.	299454	516108
3.9.	9.	299481	516082
3.10.	10.	299490	516091
3.11.	11.	299542	516198
3.12.	12.	299049	516358
3.13.	13.	299057	516240
3.14.	14.	299048	516213
3.15.	15.	299005	516170
3.16.	16.	299003	516153
3.17.	17.	299019	516139
3.18.	18.	299081	516155
3.19.	19.	299093	516142
3.20.	20.	299092	516129
3.21.	21.	299039	516112
3.22.	22.	298984	516072
3.23.	23.	298991	516047
3.24.	24.	299025	516036
3.25.	25.	299065	516010
3.26.	26.	299058	515989
3.27.	27.	299055	515981
3.28.	28.	299064	515948
3.29.	29.	299092	515838
3.30.	30.	299069	515820
3.31.	31.	299059	515797
3.32.	32.	299059	515698
3.33.	33.	299043	515679
3.34.	34.	299042	515662
3.35.	35.	299051	515649
3.36.	36.	299049	515616
3.37.	37.	299030	515580
3.38.	38.	299032	515556
3.39.	39.	299009	515496
3.40.	40.	299013	515470
3.41.	41.	298943	515187
3.42.	42.	298930	515108
3.43.	43.	298910	515050
3.44.	44.	298916	514994
3.45.	45.	298900	514838
3.46.	46.	298906	514810
3.47.	47.	298889	514763
3.48.	48.	298927	514546
3.49.	49.	298937	514568
3.50.	50.	299006	514478
3.51.	51.	299049	514429
3.52.	52.	299153	514369
3.53.	53.	299413	514296
3.54.	54.	299460	514275
3.55.	55.	299534	514373
3.56.	56.	299571	514287
3.57.	57.	299603	514283
3.58.	58.	299632	514256
3.59.	59.	299731	514244
3.60.	60.	299880	514260
3.61.	61.	299957	514235
3.62.	62.	299985	514373
3.63.	63.	299924	514404

IV. Neitrālā zona

4. Neitrālās zonas robežpunktu koordinātas:

Nr. p.k.	Robežpunkts	x koordināta	y koordināta
4.1.	1.	301102	515226
4.2.	2.	301144	515280
4.3.	3.	301317	515581
4.4.	4.	301445	515844
4.5.	5.	300843	516453
4.6.	6.	300646	516259
4.7.	7.	300676	516260
4.8.	8.	300749	516283
4.9.	9.	300798	516229
4.10.	10.	300851	516203
4.11.	11.	300980	516179
4.12.	12.	301007	516169
4.13.	13.	300884	516008
4.14.	14.	300726	516072
4.15.	15.	300755	516003
4.16.	16.	300755	515994
4.17.	17.	300737	515996
4.18.	18.	300600	515798
4.19.	19.	300578	515856
4.20.	20.	300581	515951
4.21.	21.	300573	515971
4.22.	22.	300559	515980
4.23.	23.	300536	516022
4.24.	24.	300433	516087
4.25.	25.	300325	516086
4.26.	26.	300120	516054
4.27.	27.	299865	516093
4.28.	28.	299542	516198
4.29.	29.	299490	516091
4.30.	30.	299481	516082
4.31.	31.	299454	516108
4.32.	32.	299224	516112
4.33.	33.	299192	515797
4.34.	34.	299164	515753
4.35.	35.	299064	515125
4.36.	36.	299117	514974
4.37.	37.	299364	514814
4.38.	38.	300019	514598
4.39.	39.	300020	514606
4.40.	40.	300065	514621
4.41.	41.	300137	514687
4.42.	42.	300216	514732
4.43.	43.	300309	514907
4.44.	44.	300529	515039
4.45.	45.	300547	515072
4.46.	46.	300684	515032
4.47.	47.	300725	515005
4.48.	48.	300794	515105
4.49.	49.	300799	515102
4.50.	50.	300927	515286
4.51.	51.	300977	515304
4.52.	52.	301090	515243
4.53.	53.	301085	515235
4.54.	54.	301102	515226
4.55.	55.	300944	515276

Piezīme. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Par kartogrāfisko pamatu izmantota Valsts zemes dienesta kadastra informācija uz 2009.gadu. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no likumā aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra
noteikumiem Nr.735

Kārtība, kādā   izveidojama un lietojama speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1.  300 x 300 mm;

3.1.2.  150 x 150 mm;

3.1.3.  75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.septembra
noteikumiem Nr.735

Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr. p.k.	Nosaukums latviešu valodā	Nosaukums latīņu valodā	Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)	Augstums (metros)
I. Vietējās sugas
1.	Āra (kārpainais) bērzs	Betula pendula (Betula verrucosa)	3,0	33
2.	Baltalksnis	Alnus incana	1,6	25
3.	Blīgzna (pūpolvītols)	Salix caprea	1,9	22
4.	Eiropas segliņš	Euonymus europaeus	1,0	6
5.	Hibrīdais alksnis	Alnus x pubescens	1,5	32
6.	Melnalksnis	Alnus glutinosa	2,5	30
7.	Meža bumbiere	Pyrus pyraster	1,5	13
8.	Meža ābele	Malus sylvestris	1,5	14
9.	Parastā apse	Populus tremula	3,5	35
10.	Parastā egle	Picea abies	3,0	37
11.	Parastā goba	Ulmus glabra	4,0	28
12.	Parastā ieva	Padus avium	1,7	22
13.	Parastā (ogu) īve	Taxus baccata	0,6	8
14.	Parastā kļava	Acer platanoides	3,5	27
15.	Parastā liepa	Tilia cordata	3,5	33
16.	Parastais osis	Fraxinus excelsior	3,5	34
17.	Parastais ozols	Quercus robur	4,0	32
18.	Parastais pīlādzis	Sorbus aucuparia	1,5	21
19.	Parastā priede	Pinus sylvestris	2,5	38
20.	Parastais skābardis	Carpinus betulus	1,5	20
21.	Parastā vīksna	Ulmus laevis	4,0	30
22.	Purva bērzs (pūkainais bērzs)	Betula pubescens (Betula alba)	3,0	32
23.	Šķetra	Salix pentandra	1,6	22
24.	Trauslais vītols	Salix fragilis
25.	Parastais kadiķis	Juniperus communis	0,8	11
II. Citzemju sugas
26.	Baltais vītols	Salix alba	4,5	20
27.	Baltā robīnija	Robinia pseudoacacia	1,9	20
28.	Balzama baltegle	Abies balsamea	1,5	24
29.	Eiropas baltegle	Abies alba	2,7	32
30.	Eiropas ciedrupriede	Pinus cembra	1,6	22
31.	Eiropas lapegle	Larix decidua	3,2	39
32.	Holandes liepa	Tilia x europaea	2,8	26
33.	Kalnu kļava	Acer pseudoplatanus	2,2	20
34.	Lēdebūra lapegle	Larix ledebourii	3,0	34
35.	Krimas liepa	Tilia x euchlora	1,9	20
36.	Lauku kļava	Acer campestre	1,5	18
37.	Mandžūrijas riekstkoks	Juglans mandshurica	1,6	18
38.	Melnā priede	Pinus nigra	1,9	23
39.	Menzīsa duglāzija	Pseudotsuga menziesii	2,4	30
40.	Papele	Populus spp.	5,0	35
41.	Parastā zirgkastaņa	Aesculus hippocastanum	3,0	23
42.	Eiropas dižskābardis	Fagus sylvatica	3,8	30
43.	Pensilvānijas osis	Fraxinus pennsylvanica	2,0	23
44.	Platlapu liepa	Tilia platyphyllos	3,1	27
45.	Pelēkais riekstkoks	Juglans cinerea	2,8	20
46.	Rietumu tūja	Thuja occidentalis	1,5	16
47.	Saldais ķirsis	Cerasus avium	1,6	12
48.	Sarkanais ozols	Quercus rubra	1,9	27
49.	Sarkstošais vītols	Salix x rubens	3,1	25
50.	Sibīrijas baltegle	Abies sibirica	1,8	30
51.	Sibīrijas ciedrupriede	Pinus sibirica	1,9	22
52.	Sudraba kļava	Acer saccharinum	3,2	26
53.	Veimuta priede	Pinus strobus	2,7	36
54.	Vienkrāsas baltegle	Abies concolor	1,7	32

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis