Eiropas Komisija: Par jaunu augstākās izglītības reformas stratēģiju

Eiropas Komisija 20.septembrī iepazīstināja ar reformu stratēģiju kā daļu no Eiropas stratēģijas darba vietu izveidei un izaugsmei, lai vairotu absolventu skaitu, uzlabotu mācīšanas kvalitāti un palielinātu augstākās izglītības devumu, lai ES ekonomika pēc krīzes kļūtu vēl spēcīgāka. Stratēģijā ir norādītas prioritārās jomas, kurās ES dalībvalstīm jādara vairāk, lai sasniegtu kopīgos izglītības mērķus, un noteikts, kā ES var atbalstīt valstu modernizācijas politiku. ES līmeņa iniciatīvas ietvers universitāšu daudzpusīgu klasifikāciju, kas studentiem sniegs labāku informāciju par piemērotākajām studiju programmām, un Erasmus for Masters aizdevumu garantiju shēmu studentiem, kuri izvēlas pilnu studiju kursu ārvalstīs.

ES ir aptuveni 4000 universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu un vairāk nekā 19 miljoni studentu. Pēdējos gados augstāko izglītības iestāžu skaits un dažādība, kā arī studentu skaits ir ievērojami palielinājies. Turpretī finansējums, pārvaldes struktūras un mācību programmas bieži netiek pielāgotas. Augstākās izglītības sasniegumi nav pietiekami, lai nodrošinātu Eiropu ar pietiekamu skaitu cilvēku, kuriem būtu atbilstošas prasmes darba vietu izveidei un izaugsmei. Visā pasaulē Eiropas konkurenti, jo īpaši valstis ar augošu ekonomiku, strauji palielina ieguldījumus augstākajā izglītībā.

Uzstājoties stratēģijas ievadpasākumā, Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrulla Vasiliu teica: "Augstākā izglītība ir spēcīgs ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks, un tā atver cilvēkiem durvis uz labāku dzīves līmeni un iespējām. Turklāt tā ir labākā apdrošināšana pret bezdarbu. Tomēr pārāk daudziem absolventiem ir grūtības atrast darbu vai kvalitatīvu nodarbinātību. Mums jāveic augstākās izglītības un arodizglītības reforma, lai mēs varētu nodrošināt jauniešus ar tām prasmēm, kas vajadzīgas savu spēju pilnvērtīgai attīstībai un nodarbinātībai."

Pamatinformācija

Reformas jāveic šādās prioritārajās jomās:

• palielināt absolventu skaitu, piesaistīt augstākajai izglītībai plašāku sabiedrības daļu un samazināt to studentu skaitu, kuri nepabeidz studijas;

• uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību, lai studiju programmas atbilstu indivīdu, darba tirgus un nākotnes profesiju vajadzībām, kā arī stimulēt un apbalvot par izcilību mācīšanā un pētniecībā;

• sniegt vairāk iespēju, lai studenti iegūtu papildu prasmes studiju vai mācību laikā ārvalstīs, un veicināt pārrobežu sadarbību, lai uzlabotu augstāko izglītību;

• apmācīt vairāk pētnieku, tādējādi sagatavojot pamatu nākotnes nozarēm;

• stiprināt saikni starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību, lai sekmētu izcilību un inovāciju;

• nodrošināt finansējuma efektivitāti – piešķirt lielāku brīvību augstākās izglītības pārvaldē un veikt ieguldījumus augstākajā izglītībā, lai tā atbilstu darba tirgus vajadzībām.

Daudzas ES valstis par prioritāti noteikušas augstākās izglītības sistēmas modernizāciju. Savukārt Eiropas augstākās izglītības iestāžu potenciāls dot ieguldījumu Eiropas labklājībā un uzņemties plašākus uzdevumus sabiedrībā joprojām nav pietiekami izmantots. Tādēļ izglītības jautājums ir "Eiropa 2020" stratēģijas centrā ar mērķi panākt, lai 40% Eiropas jauniešu iegūtu augstāko izglītību līdz šās desmitgades beigām (33,6% 2010.gadā).

Jūlijā Komisija iesniedza priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam (2014.–2020.gads), kurā ir ievērojami palielināts finansējums izglītībai, mācībām un jaunatnei (+73%) un pētniecībai (+46%), atzīstot šo jomu izšķirošo nozīmi izaugsmes veicināšanā. Reformas programma augstākās izglītības modernizēšanai virzīs ES programmu izdevumu prioritātes reformu atbalstam.

Komisijas reformu stratēģijas pamatā ir analīzes, pētījumi un apspriedes ar augstākās izglītības iestādēm, skolotājiem, pētniekiem, studentiem, uzņēmumiem, arodbiedrībām, valdību un starptautiskām struktūrām. To papildina Komisijas dienestu darba dokuments, kurā izskatītas jaunākās tendences Eiropas augstākās izglītības sistēmās un pētījums "Augstākās izglītības modernizācija Eiropā: finansējums un sociālā dimensija".

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa