Vakar, 20.aprīlī, turpinājās Valsts prezidenta valsts vizīte Islandē

Turpinājums no 1.lpp.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš pasniedza Reikjavīkas mēram Rīgas 800 gadu jubilejas monētu un grāmatu par jūgendstila celtnēm Latvijas galvaspilsētā. Ingeborga Gisladotira izteica cerību, ka abu galvaspilsētu sadarbība varētu kļūt vēl ciešāka. Islandes ārlietu ministrs Haldors Asgrimsons, atbildot uz "LV" jautājumiem, apliecināja Islandes nozīmīgo atbalstu Latvijas virzībai uz NATO un izteica cerību, ka Vašingtonas sanāksme būs jauns solis Latvijas ceļā uz savu stratēģisko mērķi. "Es nezinu, kad Latvija tiks uzņemta NATO, bet ticu, ka tas notiks," teica Islandes ārlietu ministrs "Latvijas Vēstnesim".

19.aprīļa pēcpusdienā Valsts prezidents uzstājās ar referātu Islandes universitātē.

Ar mācībspēkiem un studentiem tika runāts par vēstures nozīmi un tautas identitāti. Valsts prezidents skaidroja situāciju Latvijā, kas saistīta ar 16.martu, uzsverot, ka Otrais pasaules karš visiem latviešu karavīriem bijis traģisks, jo bija jācīnās frontes pretējās pusēs. G.Ulmanis stāstīja par izveidoto vēsturnieku komisiju, tās mērķiem un nozīmi vēstures izzināšanā.

Klausītāji uzdeva G.Ulmanim jautājumus par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, par to, ko Latvija sagaida no NATO galotņu tikšanās Vašingtonā.

Tika jautāts par ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju, kā arī izrādīta interese par to, kā valsts veic pārstrukturēšanu no administratīvās uz demokrātisko pārvaldes sistēmu.

Vakarā notika svinīgā pieņemšana, ko par godu Latvijas Valsts prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei rīkoja Islandes prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons.

Vakariņās par godu Latvijas Republikas Valsts prezidentam

Islandes Republikas prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons:

Jūsu ekselence Latvijas prezident un Aina Ulmanes kundze! Godātie viesi!

Šodien mēs kopā svinam pirmreizīgu notikumu Bessastadiras tūkstoš gadu ilgajā vēsturē. Viņa ekselence Guntis Ulmanis, Latvijas prezidents, no nesen neatkarību atguvušajām Baltijas valstīm ir pirmais valsts galva, kurš apmeklē Islandi, tādējādi apstiprinot mūsu tautu draudzību un vienotību jaunā veidā.

Islandieši no visas sirds vēlēja Latvijai un tās kaimiņiem neatkarību, un labvēlīgā brīdī mēs centāmies dot savu nelielo ieguldījumu baltiešu cīņā par nacionālu brīvību un neatkarību.

Diplomātisko attiecību nodibināšanas akta parakstīšana Hofdi namā — mazajā, baltajā ēkā ar skatu uz jūru, kuru jūs šodien apmeklējāt, — bija ne tikai pirmā nots triumfa dziesmā, kas kopš tā laika ir padarījusi jūsu nāciju par aktīvu jaunās Eiropas veidošanas dalībnieci. 1991.gada 25.augusta ceremonija Hofdi namā bija arī apliecinājums tam, ka mazām tautām var būt izšķiroša loma pasaules vēstures attīstībā. Toreiz mūsu tautas ar savu rīcību parādīja pasaulei, ka aukstais karš ir beidzies, ka Eiropā iestājies jauns demokrātijas, cilvēktiesību un neatkarības laikmets.

Kad mana sieva Gudruna Katrīna un es pirms nepilna gada apmeklējām Latviju, bijām no sirds aizkustināti par neviltoto pateicību, ko latvieši jūt pret islandiešiem. Šo pateicību pilsētu un lauku cilvēki izteica ar prieka asarām, apkampieniem un siltiem rokasspiedieniem. Šādi brīži ir īstāks pierādījums sirsnīgai draudzībai nekā garas runas un formāli līgumi.

Pagājušā gada jūnija vizīte Baltijas valstīs bija pēdējā valsts vizīte, kurā Gudruna Katrīna un es devāmies kopā. Dažas dienas pēc atgriešanās šeit, Bessastadirā, mums tika pateikts, ka viņas slimība ir atgriezusies.

Grūtajos brīžos, kuri sekojuši pēc tam, atmiņas par mūsu brīnišķīgajām, saulainajām dienām jūsu zemē ir palīdzējušas iepriecināt mūsu sirdis un atvieglināt mūsu nastu.

Tāpēc mūsu vizīte Baltijas valstīs vienmēr manā sirdī staros īpašā mirdzumā, un es izsaku Jums un Ulmanes kundzei, arī visai latviešu tautai pateicību — ar melanholijas pieskaņu — par prieka pilnajām dienām, kas izrādījās man daudz dārgākas, nekā to kāds toreiz varēja iedomāties.

Mūsu vizītes laikā Latvijā mēs visur bijām liecinieki enerģijai un apņēmībai, kas raksturo nācijas virzību uz progresu un pilntiesīgu līdzdalību organizācijās, kuras nosaka notikumu gaitu Eiropā.

Kopš sācies dialogs par NATO paplašināšanu, Islande ir izteikusi atbalstu Baltijas valstu centieniem iestāties šai organizācijā un turpinās to darīt arī NATO valstu galotņu konferencē, kas šonedēļ notiks Vašingtonā.

Mēs uzskatām, ka svarīga ir visu Baltijas valstu uzņemšana Eiropas Savienībā, lai mūsu ekonomiskā sadarbība Eiropas ekonomiskās zonas ietvaros nākotnē kļūtu vēl ciešāka.

Nākamo mēnešu laikā Islande uzņemsies prezidentūru Eiropas Padomē — organizācijā, kura tika nodibināta pēc pasaules kara traģēdijām un kuras mērķis ir nostiprināt un saglabāt demokrātiju un cilvēktiesības Eiropā. Mēs esam gatavi ciešai sadarbībai ar Latviju Padomē, jo ejams vēl tāls ceļš, pirms būs sasniegti apmierinoši rezultāti.

Pēdējās nedēļās mūs un visu pasaules sabiedrību nepatīkami ir satraucis fakts, ka traģēdija un terors, ko bijām uzskatījuši vienīgi par aizgājušo laiku atmiņām, ir uzplēsuši dziļu brūci pašā Eiropas sirdī, ka šī gadsimta beigās mēs atkal dzirdam sāpju un ciešanu kliedzienus, kas lielākajā kontinenta daļā jau sen bija izskanējuši.

Mums tomēr jāatzīst rūgtā patiesība, ka, neraugoties uz visu progresu un tehnoloģiskajām revolūcijām, jaunām savienībām un cilvēktiesību pieaugumu, Eiropas centrā ir atvērusies asiņojoša brūce un neviens nezina, vai nepieciešamās zāles tai atrodamas un kā tās lietot.

Pēdējo nedēļu notikumi parādīja, cik neatliekami ir panākt vienošanos par jaunu kārtību, kas patiesi garantētu drošību un mieru visām Eiropas tautām un kopībām.

Lielajā pārbūves uzdevumā, kurš tagad uzsākts, mazajām Eiropas tautām vitāli nepieciešams, lai viņu balsis būtu dzirdamas. Augošā solidaritāte starp ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm šai ziņā liek mums uzņemties īpašu atbildību un iniciatīvu.

Kopīgi attīstot jaunas organizācijas un sadarbību Ziemeļeiropā, mūsu astoņas valstis ir parādījušas, kā iespējams reaģēt uz jaunajiem laikiem visu tautu labā.

Ziemeļu jauno reģionālo organizāciju ietvaros esam iesaistījuši Krieviju, ASV un Eiropas Savienību jaunā sadarbībā miera, drošības un progresa labā. Šī mūsu kopīgā pieredze, gan vēl neilga, var piedāvāt palīdzību un uzmundrinājumu jaunajā gadsimtā patiesi radīt tādu Eiropu, kas izaugtu līdz mūsu demokrātijas, cilvēktiesību un labklājības ideāliem.

Ceru, Jūsu ekselence un Ulmanes kundze, ka Jūsu vizīte Islandē parādīs Jums, kā nabadzīga zemnieku un zvejnieku tauta, kas dzīvo uz skarbas klinšu salas bargu ūdeņu vidū, ar vienotību un izlēmību ir spējusi kļūt par tehnoloģiski un kulturāli attīstītu sabiedrību, kas visiem tās locekļiem nodrošina tādu dzīves līmeni, kurš ir viens no augstākajiem pasaulē. Cerams, ka tas būs iedvesmojošs piemērs tam, ko iespējams sasniegt.

Mēs, islandieši, no visas sirds ceram, ka jaunajā gadsimtā mūsu nācijas sasniegs jaunus pagrieziena punktus ekonomiskajā, kultūras un politiskajā sadarbībā. Mēs esam pārliecināti, ka pasaulei nepieciešams iespaidīgs precedents, ko sniegtu ziemeļvalstis un Baltijas valstis, kas strādā saskaņā.

Senajās islandiešu sāgās, kuras pierakstītas aptuveni pirms septiņsimt gadiem un kurās attēloti notikumi tālajos ziemeļos laikā, kad cilvēce iegāja tūkstošgadē, kas tagad tuvojas noslēgumam, mēs atrodam daudzas liecības par mūsu senču ceļojumiem uz Baltijas jūras krastiem. Šie senās literatūras meistardarbi — Egila sāga, Njala sāga un Heimskringla — satur skaidrus pierādījumus, ka mums ir kopīga vēsture, kuras saknes sniedzas dziļi gadsimtu atmiņā, gadsimtu, kuri drīz saslēgsies tūkstošgades gredzenā.

Šis mantojums mūs mudina padarīt jauno gadsimtu un jauno gadu tūkstoti par jaunu plaukstošas sadarbības un vienotības laikmetu, kas nestu bagātus augļus mūsu tautām un visai Eiropai.

Es lūdzu jūs visus piecelties un godināt Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un Ainu Ulmanes kundzi un ciešu latviešu un islandiešu draudzību.

Vizītes otrajā dienā, 20.aprīlī

Diena sākās, Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim tiekoties ar Islandes premjerministru Dāvidu Odsonu. Sarunā no Latvijas puses piedalījās arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs, mūsu valsts vēstnieks Islandē Aivars Baumanis un Valsts prezidenta padomnieks Armands Gūtmanis.

Prezidenta Gunta Ulmaņa un Islandes premjerministra Dāvida Odsona sarunas uzmanības centrā bija Latvijas stratēģiskais mērķis iestāties NATO. Islandes premjerministrs atkārtoti apliecināja Islandes noteikto atbalstu šai Latvijas vēlmei un izteica cerību, ka NATO valstu sanāksme Vašingtonā būs nozīmīgs solis Latvijas ceļā uz šī mērķa īstenošanu. Latvijas Valsts prezidenta un Islandes premjerministra sarunā tika skarti arī abu valstu ekonomiskās sadarbības aspekti. Guntis Ulmanis uzsvēra, ka Latvijai lieti noderētu Islandes pieredze zivju ieguvē un zivju modernās pārstrādes organizēšanā.

G.Ulmanis darīja zināmu, ka Latvija ir nolēmusi sniegt palīdzību Kosovas bēgļiem, kas cietuši šajā katastrofā, un apspriedusi iespēju uzņemt noteiktu bēgļu skaitu.

Sarunā tika apspriesta valstu divpusējā sadarbība. G.Ulmanis un D.Odsons bija vienisprātis, ka ekonomiskie sakari starp Latviju un Islandi jau nostriprinājušies zivsaimniecībā un kokapstrādē, kur ir plašas iespējas sadarbības padziļināšanai.

G.Ulmanis izteica cerību, ka starp abām valstīm drīzumā tiks noslēgti jauni līgumi, kas sekmētu sadarbību.

Valsts prezidents novēlēja Islandes premjeram veiksmi gaidāmajās vēlēšanās un izteica cerību, ka D.Odsons apmeklēs Latviju.

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Islandes premjerministra tikšanās bija jo nozīmīgāka tādēļ, ka viņi abi kopā vienā lidmašīnā šodien, 21.aprīlī, izlido no Reikjavīkas uz Vašingtonu, lai piedalītos NATO valstu sanāksmē, kur Dāvids Odsons vadīs Islandes Republikas delegāciju (kā zināms, Islande ir NATO dalībvalsts jau kopš 1949.gada).

Pēc sarunas ar Islandes premjerministru Guntis Ulmanis iepazinās ar Islandes galvaspilsētu, apmeklējot Engjaskolī skolu un Orbēras peldbaseinu. Vēlāk Guntis Ulmanis izbrauca uz mazo zvejnieku pilsētiņu Grindevīku, kur apmeklēja zivju apstrādes uzņēmumu un Svartsengi ģeotermālo spēkstaciju, kā arī patīksminājās par gleznaino Zilo lagūnu. Prezidents piedalījās arī Grindevīkas pilsētas, Reikjavīkas pussalas pašvaldību asociācijas un Svartsengi spēkstacijas vadības rīkotajās pusdienās.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents apmeklēja jauno Kopavoguras koncertzāli, Gulfosa ūdenskritumu un slavenos Islandes geizerus, bet vēlāk piedalījās koku stādīšanas ceremonijā Draudzības mežā.

Aina Ulmanes kundze vakar apmeklēja Islandes operu un Reikjavīkas Mākslas muzeju.

Vakarā notika Islandes premjerministra Dāvida Odsona un viņa kundzes Astridūras Torarensenas rīkotās vakariņas premjerministra vasaras rezidencē.

Vizītes trešajā dienā, 21.aprīlī

Beidzot valsts vizīti Islandē, Valsts prezidents Guntis Ulmanis šodien, 21. aprīlī, apmeklēs Islandes tirdzniecības kuģu kompāniju "Eimskip" un kokapstrādes firmu "Byko", kuras darbojas arī Latvijā, ieguldot līdzekļus abu valstu sadarbībā šajās nozarēs.

G.Ulmanis tiksies ar Islandes uzņēmēju grupu, lai pārrunātu eskporta attīstības iespējas, paplašinot uzņēmējdarbības sakarus starp Islandi un Latviju. G.Ulmanis apmeklēs Reikjavīkas Halligrima baznīcu, bet pirms izlidošanas uz NATO galotņu sanāksmis sniegs intervijas Islandes masu medijiem.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents

Valsts prezidenta vizītē Islandē