Jānis Lagzdiņš,

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vispirms īsumā pastāstiet, lūdzu, par sevi, kā par vienu no nedaudzajiem Latvijas parlamenta locekļiem, kas Jēkaba ielas 16.namā veikuši deputāta darbu jau gandrīz deviņus gadus — kopš 1990.gada maija, kad tika deklarēta valstiskā neatkarība.

— Esmu dzimis 1952.gadā Liepājā. Beidzis Universitātes Juridisko fakultāti. Padomju laikos strādāju daudzos uzņēmumos par juriskonsultu. Interesanti, ka studiju laikā man pat nācās strādāt Sociālās nodrošināšanas ministrijā. Pirms ievēlēšanas Augstākajā padomē biju Liepājas juridiskās konsultācijas advokāts. Tad visus šos gadus darbs Augstākajā padomē un visās trīs Saeimās. Esmu bijis gan Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu priekšsēdētājs, gan pretkorupcijas likuma izstrādes apakškomisijas priekšsēdētājs, gan tagad, lūk, būdams Tautas partijas pārstāvis, esmu kļuvis par Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāju un arī par dzīvokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāju.

— Kā jūs vērtējat pašreizējo Pilsonības likuma izpildes komisijas darbu?

— Patlaban tajā ir desmit cilvēku. Bez manis arī priekšsēdētāja biedre Aida Prēdele no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, komisijas sekretārs Jānis Esta no Tautas partijas, Aija Barča un Rišards Labanovskis no Latvijas sociāldemokrātu apvienības, Guntis Dambergs un Tadeušs Ketlers no "Latvijas ceļa", Anta Rugāte un Jānis Škapars no Tautas partijas un Aleksandrs Golubovs no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

Nelielajā komisijā līdzās pieredzējušiem deputātiem — kā Aida Prēdele, Aleksandrs Golubovs, Anta Rugāte — strādā arī daudzi jaunievēlēti deputāti. Taču komisijā aizvien valda ļoti lietišķa gaisotne. Mēs cenšamies strādāt konstruktīvi. Varbūt tagad situācija ir lietišķāka un apolitiskāka tādēļ, ka, salīdzinot ar 5. un 6.Saeimas laiku, komisija šobrīd praktiski vairs nenodarbojas ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Tieši šos jautājumus izskatot, gan 5., gan 6. Saeimā bija visvairāk strīdu un domstarpību.

Kādēļ mēs pie tiem vairs nestrādājam?

Gluži vienkārši tāpēc, ka Pilsonības likuma jaunā redakcija dod tiesības Saeimai piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem tikai un vienīgi tām personām, kas nevar iegūt pilsonību vispārējā naturalizācijas kārtībā. Šādu personu mūsu valstī ir pavisam maz. Šobrīd manā rīcībā ir informācija, ka tuvākajā laikā gatavojas izvirzīt tikai vienu šādu kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem — šis cilvēks dienē mūsu jūras spēkos un dažādu apstākļu dēļ nevarot naturalizēties.

— Kādi tad ir sabiedrībā visai maz pazīstamās Pilsonības likuma izpildes komisijas galvenie darba virzieni?

— Mūsu komisija pārbauda, cik precīzi tiek izpildīts ne tikai Pilsonības likums, bet arī likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, kā arī likuma par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā prasības. Tā ir tāda tradīcija jau kopš 5. un 6.Saeimas laika, ka šī komisija pārrauga ne tikai šo vienu pamatlikumu, bet arī abus pārējos manis nosauktos. Jo tie visi trīs ir cieši saistīti pilsonības problemātikā.

Kā īstenojas pārraudzība? Mūsu komisija regulāri uzklausa kā Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces Eiženijas Aldermanes, tā arī pārvaldes darbinieku atskaites par to, kā norit naturalizācijas process, kādas praktiskas vai juridiskas problēmas rodas. Ļoti bieži par Pilsonības likuma izpildes darbību interesējas dažādas starptautiskas institūcijas un to eksperti, kas vērīgi seko līdzi naturalizācijas procesam Latvijā. Izsakot savu viedokli, cenšamies ar šo pārstāvju starpniecību ietekmēt starptautiskās organizācijas Latvijai labvēlīgā virzienā.

Lai iegūtu precīzāku informāciju, komisijas locekļi regulāri ierodas Naturalizācijas pārvaldes rajonu un pilsētu nodaļās, piedalāmies pilsonības pretendentu valodas un vēstures pārbaudes eksāmenos. Nākamnedēļ mūsu komisijas deputāti apmeklēs Rīgas pilsētas naturalizācijas nodaļas.

Vēl viena darba joma — mēs pārraugām, kā norit pilsoņu un nepilsoņu pasu izsniegšana. Jau tagad gribu informēt, ka, pēc komisijas vairākuma viedokļa, šā gada beigās nepilsoņu pasu izsniegšanas process varētu krietni vien sarežģīties. Proti, atkārtoties tāda pati situācija, kāda bija pirms gada, kad noteiktajā termiņā nepilsoņu pases nebija iespējams izsniegt un šis process sāka "buksēt".