Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 29.septembrī

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas un Jūras spēku mācību centra dibināšanu

29.septembrī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie rīkojuma projekti “Par NBS Kājnieku skolas dibināšanu” un “Par Jūras spēku mācību centra dibināšanu”.

Pašlaik atbilstoši normatīvajiem aktiem ar Ministru kabineta lēmumu ir dibinātas četras militārās izglītības iestādes – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skola, NBS Valodu skola, NBS Sakaru skola un Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skola. Karavīru profesionālā apmācība notiek arī Jūras spēku mācību centrā un NBS Kājnieku skolā, tomēr tās nav dibinātas ar Ministru kabineta rīkojumu kā valsts profesionālās izglītības iestādes.

Lai nodrošinātu normatīvajiem aktiem atbilstošu NBS Kājnieku skolas un Jūras spēku mācību centra darbību nākotnē, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 14.panta pirmo daļu dibināt NBS Kājnieku skolu un Jūras spēku mācību centru.

Tādējādi būs iespējams šīs mācību iestādes reģistrēt Izglītības un zinātnes ministrijas uzturētajā Izglītības iestāžu reģistrā, kā arī nodrošināt karavīriem iespēju pēc mācībām saņemt valsts atzītus izglītības dokumentus.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par valsts budžeta izpildi ministrijas pārziņā esošo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros

Līdz gada beigām ministrijām vēl jāizlieto ~380 miljoni latu jeb 59% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Finanšu ministrija (FM) secina, ka joprojām lielākā daļa atbildīgo iestāžu nav spējušas sasniegt pašu iepriekš noteiktos finansējuma apguves plānus.

Līdz augusta beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir apguvušas 84% no astoņiem mēnešiem plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija 29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos FM pārziņā esošo ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros.

FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs pauž neapmierinātību par ES fondiem piešķirtā valsts budžeta finansējuma apguves gaitu: “Saskaņā ar 2010.gada augustā atbildīgo iestāžu iesniegtajām prognozēm ES fondu projektu īstenošanai 2011.gadā ministrijas bija apņēmušās apgūt ~903 miljonus latu, taču, FM kā vadošajai iestādei izvērtējot iepriekšējo gadu apguves pieredzi, 2011.gada budžetā ieplānoja 648,6 miljonus latu. Taču arī šo finansējumu atbildīgās iestādes nespēj veiksmīgi apgūt.”

Uz augusta beigām vislielākās plāna neizpildes bijušas Satiksmes ministrijai (SM) – 24,9 miljoni latu, smagnēji veicies arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) – 10,2 miljoni latu, Ekonomikas ministrijai (EM) – 5,7 miljoni latu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – 4,4 miljoni latu un Tieslietu ministrijai – 2,3 miljoni latu. Vairākas ministrijas ir informējušas, ka nespēs izlietot tām pieejamos budžeta resursus līdz šā gada beigām, kas kopā rada iespējamos neapgūtos budžeta līdzekļus līdz 40 miljoniem latu.

Galvenie mērķu neizpildes iemesli bijuši problēmas iepirkumu jomā – pārkāpumi, kā arī pārsūdzības, kas bieži vien ir bijušas nepamatotas. Pārējie iemesli – sadārdzinājumi, kuru dēļ nevar laikus noslēgt līgumus par darbu izpildi, kā arī kavējumi darbu izpildē, nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti no finansējuma saņēmēju puses, neprecīza plānošana u.c.

A.Antonovs mudina: “Ņemot vērā, ka šajā gadā atvēlētais finansējums 648 miljonu latu apmērā ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados, būtiski ir maksimāli izmantot šā gada budžeta sniegtās iespējas, protams, izmantojot līdzekļus atbilstoši un efektīvi. Atbildīgajām iestādēm ir proaktīvi intensīvi jāstrādā ar klientiem – finansējuma saņēmējiem, maksimāli ātri jāizskata projektu īstenotāju maksājumu pieprasījumi, kā arī ministrijām jāpārstrukturē līdzekļi starp projektiem un aktivitātēm, lai nodrošinātu budžetos jau esošā finansējuma izlietojumu pilnā apmērā!”

Valsts sekretāres vietnieks arī uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no pagājušajā gadā novērotās tendences, ka reāla līdzekļu apguve tika atlikta uz gada pēdējiem mēnešiem. Lai gan situācija ir labāka nekā iepriekšējos gados, joprojām pēdējā ceturkšņa apjomīgais finansējuma atlikums ir visai vāja prakse.

Savukārt, vērtējot ministriju priekšlikumus ES fondu projektiem nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apjomam 2012.gadā, FM kā vadošā iestāde analizēs 2011.gada un iepriekšējo gadu budžeta neizpildes.

FM: Par kārtību, kādā robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas akcīzes preces, kuras fiziska persona ieved personīgajā bagāžā

29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par kārtību, kādā autoceļu robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas akcīzes preces, kuras fiziska persona ieved personīgajā bagāžā.

Noteikumu projekts noteiks, ka fiziska persona, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo sauszemes robežu pa autoceļiem, tas ir uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas, robežšķērsošanas vietā aizpildīs akcīzes preču pārvietošanas pieteikumu un to iesniegs muitas kontroles punktā vai robežšķērsošanas vietā. Fiziskai personai, aizpildot minēto pieteikumu, būs jānorāda savā personīgajā bagāžā esošo atsevišķo akcīzes preču (alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un degvielas) daudzums. Tādējādi tiks nodrošināts mehānisms, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu kontrolēt akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un degvielai.

Veidlapas būs pieejamas robežšķērsošanas vietās, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā, kur fiziskai personai būs iespēja to izdrukāt.

Saņemtā informācija tiks uzglabāta Eksporta kontroles sistēmā, kura tiks papildināta ar Fizisko personu kontroles funkcionalitāti, kas paredz datu reģistrāciju par fiziskas personas robežšķērsošanas faktu, t.i., personas dati, datums, transportlīdzeklis, ievesto akcīzes preču daudzums, nodrošinot iespēju automātiski kontrolēt robežšķērsošanas regularitāti un riska profilu izveidi.

Šobrīd fiziskai personai, kura ierodas Latvijas teritorijā, šķērsojot ārējo sauszemes robežu, no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras nepārsniedz noteiktus daudzumus, ar nosacījumu, ka šādu preču ievešana nav komerciāla, proti, tā nenotiek regulāri (ne biežāk kā vienu reizi dienā) un akcīzes preces paredzētas fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai.

Noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Latvijas un Tadžikistānas sadarbību terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā

29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts par Latvijas un Tadžikistānas valdības līgumu sadarbībai cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti, kā arī citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Pašreiz starp Latviju un Tadžikistānu nav līgumtiesisku attiecību sadarbībai noziedzības apkarošanā. Izsludinātā likumprojekta ietvaros apstiprināmais līgums paredz Latvijas un Tadžikistānas sadarbību un savstarpējo palīdzību organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī pasākumus organizētās noziedzības novēršanā.

Līgums arī paredz kārtību, kādā Latvija un Tadžikistāna apmainītos ar informāciju par plānotajiem vai izdarītajiem terorisma aktiem, par personām, kuras piedalās šādos noziegumos, kā arī to izmantotajām metodēm un ierīcēm. Nelegālo narkotisko vielu aprites jomā līgums paredz informācijas apmaiņu par iesaistītajām personām, nelegālo narkotisko vielu slēpšanas vietām un izmantotajām metodēm. 

Līdzīgi līgumi jau ir parakstīti ar 25 valstīm (Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Maltu, Kipru, Krieviju, Ungāriju u.c.), bet izstrādāti ir vēl 12 līguma projekti (Grieķija, Kolumbija, Ekvadora, Polija, Portugāle, Rumānija, Turkmenistāna u.c.).

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par eksāmenu vērtējumu izteikšanas kārtības maiņu

29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti četri noteikumu projekti, mainot eksāmenu vērtējumu izteikšanas kārtību. Esošā vērtējuma izteikšanas metodoloģija centralizētajos eksāmenos nenodrošina vērtējumu salīdzināmību obligāto un izvēles eksāmenu starpā, kā arī eksaminējamo starpā, kuru sniegums ir ar nebūtiskām atšķirībām, bet vērtējums līmeņos ir dažāds (piemēram, eksāmena darba rezultāts 84% atbilst B līmenim, savukārt 85% – A līmenim).

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” nodrošinās precīzāku mācību sasniegumu analīzi, veicinās caurspīdīgāku reflektantu atlases aprēķinu Latvijas augstākajās izglītības iestādēs un ļaus vispārējās vidējās izglītības programmu absolventiem precīzāk un skaidrāk identificēt savus rezultātus centralizētajos eksāmenos.

Grozījumi paredz centralizētajos eksāmenos atteikties no vērtējuma izteikšanas līmeņos un izglītojamo sasniegumus izteikt tikai procentuālajā novērtējumā. Centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās joprojām papildus tiks norādīts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Svešvalodu centralizētajos eksāmenos papildus tiks norādīts valodas prasmes līmenis B1, B2 vai C2, kas nodrošinās atbilstību vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām par valodas prasmes līmeņiem un Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei.

Ņemot vērā, ka novērtējumi tiks izteikti procentuāli, izsludināti arī grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.913 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti”. Tie paredz veikt grozījumus ierakstos sertifikātu veidlapās.

Atbilstoši veikti grozījumi arī MK 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai, un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”. Grozījumi paredz, kā atbilstoši kopējam procentuālajam novērtējumam centralizētajā eksāmenā latviešu valodā 9.klasei mazākumtautību izglītības programmās tiks noteikts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe.

Valsts izglītības satura centra
informācija

LM: Par iemaksu veikšanu pensiju apdrošināšanai algotos pagaidu sabiedriskos darbos strādājošajiem

Plānots, ka par algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem cilvēkiem veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Šobrīd par bezdarbniekiem, kuri ir iesaistīti simtlatniekos, šādas iemaksas neveic.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem. Grozījumi 29.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vienam cilvēkam, kas veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus, būs 10 lati mēnesī. Tās maksās no valsts pamatbudžeta. LM uzsver, ka šādu obligāto iemaksu veikšana pozitīvi ietekmēs algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto cilvēku sociālo nodrošinājumu nākotnē, kad viņiem piešķirs valsts vecuma pensiju.

Atgādinām, ka tuvāko pāris gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu un valsts līdzfinansējumu pašvaldībās ilgstošie bezdarbnieki varēs iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Minētais pasākums būs sasaistīts ar sociālajiem pakalpojumiem, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, uzturētu un attīstītu viņu darba iemaņas, īpaši reģionos un novados, kur ir augsts bezdarba līmenis un ierobežots darba vietu skaits. Līdz ar to galvenokārt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos plānots iesaistīt tos bezdarbniekus, kas jau šobrīd ir vērsušies sociālajā dienestā pēc palīdzības.

Pagaidu darbos varēs iesaistīties cilvēki, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju. Veikt mazkvalificētus sabiedriskos darbus pašvaldībā varēs līdz četriem mēnešiem, par paveikto ik mēnesi saņemot 100 latus.

Pašlaik bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iesaistījušies tā sauktajā simtlatnieku pasākumā jeb veic mazkvalificētus darbus pašvaldību izveidotās darba prakses vietās, ik mēnesi saņemot 80 latu stipendiju.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par dotāciju sadales kārtības maiņu vietējās nozīmes pasažieru pārvadājumiem

Izstrādāta jauna valsts dotāciju sadales kārtība, kas paredz lielāku finansējuma piešķiršanu sabiedriskā transporta funkciju nodrošināšanai tiem plānošanas reģioniem, kuros pasažieru pārvadātāji strādā ar zemāku pašizmaksu un lielākiem ieņēmumiem.

To paredz 29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem”.

Patlaban pastāvošā dotāciju sadales kārtība neveicina vietējās nozīmes maršrutos strādājošo pasažieru pārvadātāju darbības efektivitātes paaugstināšanu, jo lielāks valsts finansējums tiek piešķirts plānošanas reģioniem, kuriem bijuši lielāki zaudējumi. Līdz ar to sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji nav ieinteresēti samazināt zaudējumu un viena kilometra pašizmaksas apmēru.

MK noteikumu projekts paredz pilnībā mainīt pašreiz spēkā esošo dotāciju sadales kārtību. Turpmāk, veicot finansējuma sadali plānošanas reģioniem nākamajam kalendārajam gadam, VSIA “Autotransporta direkcija” vairs neņems vērā tādus kritērijus kā pārvadātāju zaudējumi, bezdarba līmenis un strādājošo vidējā darba samaksa. Toties papildus tiks ņemti vērā tādi parametri kā pārvadātāju viena kilometra pašizmaksa, ieņēmumi uz vienu kilometru un vidējais autobusu noslogojums.

Sandra Maļuha, VSIA “Autotransporta
direkcija” preses sekretāre