Par ERAB

sanāksmi Londonā

Jau kopš pagājušās nedēļas nogales Latvijas valdības pārstāvji piedalās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) gada sanāksmē Londonā.

Delegācija, kuru vada īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle un kuras sastāvā ietilpst arī ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers, Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Ilmārs Rimšēvičs, Finansu, Ekonomikas, Ārlietu un Satiksmes ministrijas, Valsts kases, Latvijas Attīstības aģentūras, kā arī Privatizācijas aģentūras ERAB 2000. gada sanāksmes rīkošanai izveidotā "Biroja 2000" pārstāvji, piedalījusies ERAB pilnvarnieku sanāksmē un citos tās ietvaros organizētajos pasākumos. Ir bijušas arī atsevišķas Latvijas pārstāvju tikšanās ar dažādu finansu institūciju pārstāvjiem.

Tā vēl pirms ERAB gada sanāksmes oficiālās atklāšanas Roberts Zīle pārstāvēja Latviju "Wall Street Journal" organizētajā piektajā gadskārtējā Viduseiropas un Austrumeiropas reģiona valstu sanāksmē. Pasākumā, kas bija veltīts Eiropas Savienības paplašināšanai kā iespējai palielināt Eiropas reģiona konkurētspēju pasaules tirgū, piedalījās arī Igaunijas un Ungārijas ārlietu ministri, Horvātijas finansu un Bulgārijas rūpniecības ministrs.

Svētdien, 18. aprīlī, R. Zīle un I. Rimšēvičs tikās ar ERAB prezidentu Horstu Kēleru, Latviju ERAB pārstāvošo izpilddirektoru Kari Narsu, kā arī ar "Deutsche Bank" un Vācijas attīstības bankas pārstāvjiem.

Latvija tika prezentēta arī ERAB gada sanāksmes ietvaros notikušajā biznesa forumā.

Pirmdien, 19. aprīlī, R. Zīle sarunā ar Norvēģijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāri Harieti Bergu apsprieda abu valstu ekonomiskās attiecības un Norvēģijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē.

Vakar, 20. aprīlī, Latvijas pilnvarnieks ERAB R. Zīle teica uzrunu bankas gada sanāksmes dalībniekiem.

Savā uzrunā ministrs atzina, ka pagājušais 1998. gads nesis lielas pārmaiņas gan ERAB, gan tās akcionāriem. Viena no tiem ir arī Latvija. Tam par iemeslu bijusi krīze Krievijā. Kā uzsvēra R. Zīle, jau savā runā, pārstāvot Latviju ERAB sanāksmē pagājušajā gadā Kijevā, viņš brīdinājis par investīciju un uzņēmējdarbības lielo risku Krievijā un ar to saistītajās valstīs.

Turpretī Latvijas valdība, kā uzsvēra R. Zīle, līdz šim vienmēr ir bijusi gatava atbildēt par savām saistībām — savas finansu garantijas valdība ir sniegusi apdomīgi un līdz šim ne reizi nav bijis vajadzības tās izmantot.

ERAB Latvijā veiktās darbības R. Zīle kopumā atzina par veiksmīgām. Tas, ka ERAB Latvijā ir sākusi investēt un kreditēt arī privāto sektoru un tā infrastruktūras attīstības projektus, kā arī bankas izrādītā interese par sadarbību nākotnē, ļāva ministram izteikt pārliecību par Latvijas un ERAB labās sadarbības veiksmīgajiem rezultātiem.

R. Zīle īpaši uzsvēra ERAB lomu Latvijas finansu sektora attīstībā — ERAB piedalās vairākos investīciju un kredīta projektos Latvijas komercbankās, kuru lielākā daļa, izņemot gadījumu ar "Rīgas komercbanku", līdz šim bijuši sekmīgi. Ministrs izteica gandarījumu par ERAB nozīmīgo lomu "Rīgas komercbankas" restrukturizācijā un iespējamo finansu koncesiju, kā arī par visu šīs bankas problēmu risināšanā iesaistīto pušu darbību, kuras rezultātā panākts "Rīgas komercbankai" labvēlīgs iznākums. R. Zīle izteica cerību, ka šis neveiksmīgais gadījums netiks vispārināts un attiecināts uz citādi auglīgo un veiksmīgo Latvijas un ERAB sadarbību.

Nolūkā uzlabot Baltijas valstu un ERAB sadarbību R.Zīle izteica priekšlikumu jau tuvākajā laikā mainīt ERAB Direktoru padomes līdzšinējo struktūru un visas trīs Baltijas valstis pievienot Ziemeļvalstu nodaļai. Tas pēc ministra domām atvieglotu līdzīgu projektu īstenošanu šajās valstīs, kā arī nodrošinātu sekmīgāku to problēmu risināšanu, kas kopīgas ziemeļvalstīm un Baltijas reģiona valstīm.

R. Zīle atgādināja pārējiem ERAB gada sanāksmes dalībniekiem, ka kopš Latvijas tautsaimniecības pārveides par tirgus ekonomiku valsts ir parādījusi gan politisku stabilitāti, gan noturīgu un ilglaicīgu ekonomisko augšupeju. Līdz ar valdības nomaiņu nav mainījušās iepriekš pasludinātās ekonomiskās un politiskās prioritātes. Arī kopš 1998. gada novembra pie varas esošā valdība turpina reformu kursu. Labie makroekonomiskās attīstības rādītāji un valdības realizētās reformas, pēc ministra domām, Latviju padara pievilcīgu ārvalstu investoru ieguldījumiem.

Savu runu R.Zīle noslēdza ar ielūgumu uz nākamo ERAB pārskata sanāksmi, kas 2000. gada pavasarī notiks Rīgā.

Šodien Latvijas delegācija atgriežas Rīgā.

Rūta Jaksona, Dina Gailīte,

"LV" nozaru redaktores