Par pilsonību kā robežu. Sevī un valstī

Turpinājums no 1.lpp.

Diemžēl daļa nepilsoņu pases saņemšanu atliek uz pēdējo brīdi. Ne jau valdības vai Iekšlietu ministrijas institūciju neizdarības dēļ atkal radīsies sastrēgumi. Tagad, kad rindu nav, nepilsoņa pasi varētu saņemt ļoti īsā laikā. Bet nenāk. Kaut gan tikai līdz šā gada beigām iekšzemes lietošanai ir derīga bijusī PSRS iekšzemes vai ārzemju pase. Tagad galvenokārt šīs nepilsoņa pases saņem tikai tie, kas vēlas ceļot uz austrumiem vai rietumiem.

Mūsu komisija ir ļoti gandarīta, ka valdība beidzot izstrādājusi un Saeima pieņēmusi likumu par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā. Citādi mūsu valstī bija vairāk nekā pieci tūkstoši personu, kuru statuss neatbilda ne pilsoņa, ne arī nepilsona statusam. Faktiski šīs personas, kas legāli dzīvoja Latvijā, lielākoties būdams Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu laulātie, tomēr nevarēja slēgt dažādus tiesiskus darījumus, civiltiesiskus līgumus, saņemt pakalpojumus, pirkt automašīnas vai reģistrēt tās uz sava vārda — tātad veikt visas tās darbības, kuru veikšanai vajadzīgs personu apliecinošs dokuments. Tagad šī nepilnība ir novērsta.

Mēs pašlaik ļoti rūpīgi izvērtējam valdības izstrādāto integrācijas programmu, kas ir ļoti cieši saistīta gan ar nepilsoņu problēmu, gan ar naturalizācijas procesu.

— Kā Pilsonības likuma izpildes komisija tieši piedalās Saeimas likumdošanas darbā?

— Precizēju, ka likumdošanas iniciatīvas tiesības ir visām 16 Saeimas pastāvīgajām komisijām. Pārraugot Pilsonības likuma izpildi, diemžēl esam konstatējuši vairākus trūkumus. Viens no tiem ir diezgan būtisks. 7.Saeimas laikā izdarot grozījumus Pilsonības likumā, esam pieļāvuši aplamību. Proti, tagad spēkā esošais likums nostāda neizdevīgā stāvoklī nelielu daļu pilsoņu, kas ir kļuvuši par Latvijas Republikas pilsoņiem pēc 1995. gada kā personas, kas ir beigušas pilnu kursu latviešu valodas mācības skolās. Saskaņā ar 1995. gadā pieņemto Pilsonības likuma grozījumu, ko es pats savulaik ierosināju, ja nepilsonis no pirmās līdz pēdējai klasei ir mācījies latviešu mācībvalodas pamatskolā vai vidusskolā, viņš automātiski kļūst par Latvijas Republikas pilsoni bez jebkādu eksāmenu kārtošanas. Un līdz pagājušā gada rudenim, kad pēc referenduma stājās spēkā jaunie Pilsonības likuma grozījumi, vienlaikus ar šīm personām, kas šāda veidā ieguva pilsonību kā latviešu skolas beidzēji, automātiski nekļuva par pilsoņiem viņu nepilngadīgie bērni. Līdz ar 1998.gada rudeni par pilsoņiem varētu kļūt automātiski arī latviešu skolu beidzēju nepilngadīgie bērni. Bet šo pilsoņu bērni šobrīd nevar tikt reģistrēti par pilsoņiem, jo jaunajā likuma pantā noteikts, ka pilsonību var saņemt bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni, kas dzimuši pēc 1991.gada 21. augusta. Savukārt to latviešu skolu beigušo pilsoņu bērni, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, nevar reģistrēt savus bērnus kā pilsoņus, un viņiem jānaturalizējas. Paradoksāli, bet tieši tiem bērniem, kas jau ir integrējušies, augot latviskā vidē, ir jāiziet naturalizācijas process, turpretī tādu nepilsoņu bērnus, kas varbūt ne vārda nezina latviski, var reģistrēt kā pilsoņus. Tā ir tāda paviršībā radusies būtiska nepilnība, kas būtu novēršama. Šo problēmu jau apspriedām komisijā, uzklausījām frakciju viedokļus. Jāsaka, ka vienīgā frakcija, kas iebilda pret šīs problēmas drīzāku atrisināšanu, izdarot grozījumu Pilsonības likumā, bija "Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK frakcija. Ir jau Pilsonības likumā arī vēl dažas sīkākas kļūdas, proti, vairākos pantos ir atsauces uz neesošu normu Tas atkal liecina par to, cik dažkārt Saeima var sasteigti un līdz ar to nekvalitatīvi strādāt. Taču, ņemot vērā Saeimas deputātu psiholoģisko pretestību pret jebkādiem grozījumiem Pilsonības likumā, diez vai tuvākajā laikā izdosies vismaz vairākumu pārliecināt par šo dažu grozījumu izdarīšanu.

— Bet vai vispār Latvijā, ievērojot šejienes sarežģītos vēsturiskos un demogrāfiskos apstākļus ir iespējams daudzmaz ideāls Pilsonības likums?

— Visus iedzīvotāju slāņus apmierinošs Pilsonības likums noteikti nav iespējams. Gribu teikt, ka faktiski visi likumi ir kompromisa risinājumi jebkurā nozarē — starp zemes īpašniekiem un tās lietotājiem, starp dzīvokļu izīrētājiem un īrniekiem, valsti, pašvaldībām un privātuzņēmējiem privatizācijas lietās un tā tālāk. Jebkurš likums ir juridisks un politisks kompromiss starp dažādu slāņu sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām interesēm. Tāpat arī Pilsonības likums. Tagadējais variants ir iespējami labākais politiskais kompromiss starp latviešiem un nelatviešiem, starp nacionālradikāļiem un internacionāli noskaņotajiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu komisijas uzdevums ir raudzīties, lai likums aizvien un visur tiktu ievērots.

— Ar kādām vēl valsts institūcijām, izņemot jau minēto Naturalizācijas pārvaldi, jums nākas biežāk sadarboties?

— Pirmām kārtām ar Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi. Esam ar Ārlietu ministriju risinājuši jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas pilsoņu dubultpilsonību — tieši tuvākās nedēļas laikā mēs pievērsīsimies Krievijas latviešu dubultpilsonībai. Tāpat nereti iznāk sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju vai Iekšlietu ministriju.

Gandrīz aizmirsu atgādināt, ka mēs pārraugām arī to, kā notiek pilsonības atņemšana vai atteikšanās no pilsonības. Jāsaka, ka arvien vairāk Latvijas pilsoņu, īpaši sievietes, atsakās no Latvijas pilsonības, jo pārceļas uz dzīvi citā valstī un cer iegūt tās pilsonību. Tā ir tāda tendence — cik dažkārt smagi ir sociālie apstākļi mūsu valstī. Šajos gadījumos, kad notiek atteikšanās no Latvijas pilsonības, tiek minēti tikai sociāli ekonomiska vai ģimeniska rakstura apsvērumi, bet nekad ne politiski.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors