Eiropas Komisija: Par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu

Krīzes laikos vienotajam tirgum ir izšķiroša nozīme, palīdzot Eiropai pārvarēt ekonomikas stagnāciju. Tomēr ikreiz, kad viena vai vairākas dalībvalstis laikā neievieš ES noteikumus savos tiesību aktos, ES tiesiskajā regulējumā rodas “baltie plankumi”, radot sadrumstalotību. Tādējādi, ja savu pienākumu nepilda viena dalībvalsts, var ciest visu dalībvalstu saimnieciskās intereses. 29.septembrī Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus progresa ziņojums rāda, ka dalībvalstīm steidzami jāuzlabo rezultāti ES noteikumu transponēšanā. Pēdējā pārskata periodā (pēdējos sešos mēnešos)16 no 27 dalībvalstīm nav īstenojušas 2007.gadā ES valstu un valdību vadītāju noteikto mērķi: transponēšanas deficīts nedrīkst pārsniegt 1%.

Tas nozīmē, ka vidēji 1,2% no iekšējā tirgus direktīvām, kuru transponēšanas termiņš ir beidzies, šobrīd vēl nav ieviestas valstu tiesību aktos. 2010.gada novembrī šis rādītājs bija 0,9%. Tomēr dalībvalstis ir līdz 5,5 mēnešiem samazinājušas vidējo papildu laiku, kas nepieciešams ES direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos. Vēl viens pozitīvs rādītājs ir tas, ka attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanu pārkāpumu skaits kopš 2007.gada ir samazinājies par ceturto daļu. Lielākais Komisijas uzsākto pārkāpumu lietu skaits ir Beļģijai, tai seko Grieķija un Itālija. Ņemot vērā visus īstenošanas rādītājus, Maltai un Latvijai šajā ziņā joprojām ir vislabākie rezultāti.

Par iekšējā tirgus jautājumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Nav šaubu, ka vienotais tirgus ir mūsu ekonomikas jaunas izaugsmes dzinējspēks. Ja vēlamies patiešām izmantot vienotā tirgus potenciālu, lai tiktu atpakaļ uz pareizā ceļa, mums jānodrošina, ka tā noteikumi tiek pienācīgi transponēti un piemēroti praksē – it visur. Šajā jomā iespējams vēl daudz ko uzlabot, un mums jāsadarbojas, lai to paveiktu.”

Iekšējā tirgus direktīvu īstenošana

Pirmo reizi kopš 2007.gada dalībvalstis nav panākušas atbilstību transponēšanas deficīta mērķim – nepārsniegt 1%. ES vidējais transponēšanas deficīts – iekšējā tirgus direktīvu īpatsvars, kuras nav attiecīgajos termiņos iestrādātas valstu tiesību aktos, – 27 dalībvalstīs pēdējo sešu mēnešu laikā ir pieaudzis no 0,9% līdz 1,2%.

Kopējais to dalībvalstu skaits, kas ievēro 1% transponēšanas deficīta mērķi, ir samazinājies no 20 līdz 11 dalībvalstīm. Šim mērķrādītājam joprojām atbilst Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Latvija, Malta, Spānija, Slovākija un Vācija.

Malta joprojām ir labākā direktīvu transponētāja – tajā vēl nav transponētas tikai divas direktīvas.

No 11 dalībvalstīm, kas patlaban atbilst 1% mērķim, tikai Igaunija ir uzlabojusi savu transponēšanas deficītu salīdzinājumā ar situāciju pirms sešiem mēnešiem – martā tas bija 1,3%, bet šobrīd 0,9%. Igaunija ir pierādījusi, ka pat krīzes apstākļos joprojām ir iespējams saglabāt vai turpināt uzlabot transponēšanas rezultativitāti.

Neraugoties uz labiem rezultātiem martā, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija un Zviedrija vairs neatbilst 1% mērķim.

Austrija, Čehija, Kipra, Ungārija, Polija un Itālija gan iepriekšējā, gan šajā pārskata periodā pārsniedza 1% robežu. Čehijai šobrīd ir vislielākais transponēšanas deficīts (2%).

Pirms 18 mēnešiem dalībvalstis izmantoja vidēji deviņus papildu mēnešus, lai transponētu ES direktīvas pēc transponēšanas termiņa beigām. Tāpēc Komisija aicināja visas dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību transponēšanas kavējumu samazināšanai. Šobrīd dalībvalstīm ir izdevies ierobežot ES vidējo transponēšanas termiņu kavējumu līdz 5,5 mēnešiem.

Pārkāpumi

Kopējais ar iekšējo tirgu saistīto pārkāpumu procedūru skaits turpina sarukt – kopš 2007.gada tas ir samazinājies par ceturto daļu. Šobrīd ES vidējais uzsākto pārkāpumu lietu skaits ir 37 lietas uz vienu dalībvalsti. Salīdzinājumam: pirms pusgada šis rādītājs bija 40. Lielākais pārkāpumu lietu skaits ir Beļģijai, kurai seko Grieķija un Itālija.

Lai gan dalībvalstu pienākums ES Tiesas nolēmumu gadījumā ir rīkoties nekavējoties, bieži vien līdz to izpildei paiet ievērojams laiks – vidēji vairāk nekā 17 mēneši.

Vislielākie kavējumi raksturīgi Francijai, kurai ES Tiesas nolēmumu izpilde vidēji aizņem divus gadus.

Aprīlī Komisija nāca klajā ar Vienotā tirgus aktu. Tajā galvenajos vilcienos aprakstītas 12 iniciatīvas jaunai izaugsmei, kuru mērķis ir atveseļot Eiropas ekonomiku. Vienotā tirgus aktā norādīts, ka vienotā tirgus veiksmes atslēga ir tā noteikumu īstenošanas ciešāka uzraudzība. Tāpēc tajā ierosināts veicināt centienus, ieviešot jaunus skaitliskus mērķlielumus, piemēram, samazinot transponēšanas deficīta mērķi līdz 0,5%.

Krakovā (Polijā) 3. un 4.oktobrī notika Vienotā tirgus forums, kura mērķis bija panākt, lai galvenie lēmumu pieņēmēji sniegtu lielāku ieguldījumu vienotā tirgus darbību reglamentējošo tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa