• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par rūpniecisko gāzu emisiju samazināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.2011., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/237220

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

05.10.2011., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par rūpniecisko gāzu emisiju samazināšanu

Eiropas Komisija 26.septembrī sāka sabiedrisko apspriešanu par to, ka būtu jāpastiprina ES emisiju samazināšanas pasākumi attiecībā uz fluorētajām gāzēm – rūpniecisko gāzu grupu, kas īpaši lielā mērā veicina globālo sasilšanu.

26.septembrī pieņemtajā Komisijas pārskatā ir secināts, ka ES spēkā esošajai regulai par fluorētajām gāzēm (F-gāzēm) ir liels spēks, bet ka bez turpmākiem pasākumiem F-gāzu apjoms ilgtermiņā paliks tāds pats, kāds tas ir šobrīd.

Dokumentā aplūkoti vairāki, izmaksu ziņā efektīvi emisiju samazināšanas pasākumi, kurus var īstenot galvenokārt tāpēc, ka vairākos sektoros arvien pieaug iespējas F-gāzes aizstāt ar alternatīviem risinājumiem, kuru ietekme uz klimata pārmaiņām ir vai nu mazāka, vai arī šādas ietekmes nemaz nav. Pārskatā izdarīts slēdziens, ka līdz 2030.gadam ES varētu likvidēt līdz pat divām trešdaļām pašreizējo fluorēto gāzu emisiju.

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hedegorda sacīja: “ES regula par fluorētajām gāzēm ir sekmīgi aizkavējusi emisiju pieauguma tendenci un sekmējusi tehnoloģiskās inovācijas. Tomēr, lai līdz 2050.gadam sekmīgi īstenotu pāreju uz konkurētspējīgu zemu oglekļa dioksīda ES ekonomiku, visos ekonomikas sektoros ir vajadzīga vērienīga rīcība emisiju samazināšanai. Ir skaidrs, ka pastāv plašas iespējas īstenot izmaksu ziņā efektīvus pasākumus F-gāzu emisiju samazināšanai, un pēc šīs sabiedriskās apspriešanas jau nākamgad es grasos nākt klajā ar jauniem tiesību aktu priekšlikumiem.”

Apspriešana notiks līdz 2011.gada 19.decembrim, un tajā ir aicināti piedalīties visu ieinteresēto aprindu pārstāvji.

Iespējamie politiskie risinājumi, par kuriem pašlaik notiek apspriedes, ir šādi: brīvprātīgas vienošanās, aizliegumi attiecībā uz jauniem produktiem un iekārtām, kā arī īpašas shēmas ieviešana, lai pakāpeniski izbeigtu fluorogļūdeņražu (HFC) nonākšanu ES tirgū.

Komisijas ziņojums par 2006.gadā pieņemto F-gāzu regulu liecina, ka šis pasākums līdztekus direktīvai par fluorēto gāzu izmantojumu pārvietojamās gaisa kondicionēšanas sistēmās jau tagad sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES un dalībvalstu emisiju samazināšanas mērķiem, kurus tās uzņēmušās atbilstīgi Kioto protokolam. Ja izdosies novērst nepilnības politikas īstenošanā un piemērošanā, ir paredzams, ka F-gāzu emisijas līdz 2050.gadam varētu samazināt gandrīz par pusi. Tālab Komisija aicina dalībvalstis pastiprināt savus pūliņus šajā jautājumā.

Tomēr, neraugoties uz šobrīd spēkā esošās likumdošanas nozīmīgo ietekmi, no prognozēm izriet, ka kopējais F-gāzu emisiju apjoms attiecībā pret pašreizējo emisiju līmeni ilgtermiņā nesamazināsies. Iemesls tam ir fakts, ka šīs F-gāzes tiek arvien vairāk izmantotas tādās iekārtās kā gaisa kondicionētāji un saldēšanas iekārtas. Tomēr tieši šīs ir vienas no tām nozarēm, kur ir arvien lielākas iespējas izmantot alternatīvus aizstājējus šīm gāzēm.

F-gāzes pašlaik veido aptuveni 2% ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. Ja papildu pasākumi netiks pieņemti un ja F-gāzu emisijas stabilizēsies pašreizējos līmeņos, tad to daļa nākotnē, visticamāk, pieaugs.

Pamatinformācija

Siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas Kioto protokols, aptver trīs fluorēto gāzu paveidus: fluorogļūdeņražus (HFC), perfluorogļūdeņražus (PFC) un sēra heksafluorīdu (SF6). Atsevišķu F-gāzu ietekme uz globālo sasilšanu uz vienu tonnu ir starp 140 un 23,900 reizes lielāka nekā oglekļa dioksīda (CO2) ietekme, kas ir visizplatītākā siltumnīcefekta gāze.

F-gāzes arvien vairāk izmanto daudzējādos rūpnieciskos lietojumos, tostarp gaisa kondicionēšanas sistēmās (HFC), dzesēšanas iekārtās un ugunsdzēšamajās iekārtās (HFC un PFC), elektronikas, farmācijas un kosmētikas ražošanā (PFC), kā arī magnija un alumīnija ražošanā un augstsprieguma slēdžos (SF6).

2006.gadā tika pieņemti divi atsevišķi tiesību akti, lai apvērstu šo tendenci un tādējādi palīdzētu ES un tās dalībvalstīm virzīties uz Kioto protokolā izvirzīto mērķu sasniegšanu attiecībā uz emisijām. Šie divi minētie tiesību akti ir:

• Direktīva 2006/40/EK (MAC direktīva), veltīta pārvietojamām gaisa kondicionēšanas sistēmām, no 2011.gada aizliedzot tādu F-gāzu izmantojumu, kurām ir globālās sasilšanas potenciāls;

• Regula (EK) Nr.842/2006 (F-gāzu regula) attiecas uz dažām F-gāzēm visos citos lietojumos, koncentrējoties uz tādām galvenajām stacionārajam iekārtām kā saldēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas. Tās nolūks ir novērst noplūdes šīs gāzes saturošajās iekārtās. Pretēji MAC direktīvai šajā regulā ir iekļauti tikai daži ierobežojumi attiecībā uz F-gāzu izmantojumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!