Par Latvijas monētu uzvaru starptautiskā konkursā

“Laika monēta III”		“Dzintara monēta”

“Hercogs Jēkabs”

Visas trīs Latvijas monētas, kas tika pieteiktas starptautiskajam monētu konkursam “Monētu zvaigznājs”, ieguvušas galvenās balvas savās nominācijās.

Nominācijā “Unikāls idejas risinājums” uzvarēja “Laika monēta III” (mākslinieki Laimonis Šēnbergs un Jānis Strupulis; par monētu plašāk – “LV” Nr.192, 3.12.2010.), nominācijā “Oriģināla tehnoloģija” – “Dzintara monēta” (mākslinieks Aigars Bikše; par monētu plašāk – “LV” Nr.183, 17.11.2010.) un nominācijā “Monētu klasika” – monēta “Hercogs Jēkabs” (mākslinieki Ilze Lībiete, Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis; par monētu plašāk – “LV” Nr.30, 23.02.2010.). Balvu pasniegšanas ceremonija notika 28.septembrī Marmora pilī, Sanktpēterburgā.

Krievijā organizētajā starptautiskajā konkursā “Monētu zvaigznājs” Latvija ar savām monētām piedalās piekto gadu. Šogad konkursam bija iesniegtas vairāk nekā 200 monētas no 25 valstīm. Tās, elektroniski balsojot, vērtēja 35 žūrijas komisijas locekļi no 20 valstīm, tai skaitā no monētu lielvalstīm ASV, Kanādas un Austrālijas. Monētas vērtēja deviņās nominācijās, papildus tika piešķirtas divas speciālbalvas – tautas balsojuma un organizatoru balva.

Latvijas monētas arī iepriekš bija uzvarējušas šai konkursā – tās ir Ilmāra Blumberga “Ciparu monēta”, “Dzīvības monēta” un “Ūdens monēta”.

***

Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993.gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75.gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau vairāk nekā 80 jubilejas un piemiņas monētu, kuras kā dāvanu iecienījuši mūsu iedzīvotāji, valsts iestādes un ārvalstu viesi un augstās kvalitātes dēļ savām kolekcijām pievieno arī numismāti visā pasaulē.

2008.gada februārī sērijas “Valsts” monēta “Brīvības cīņas” Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma izdevniecības “Krause Publications” balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001.gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta “Poga” šīs izdevniecības konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003.gadā sērijas “Pamati” lats “Liktenis” – par gada mākslinieciskāko monētu. Lielākais Latvijas monētu starptautiskais sasniegums nāca 2010.gadā – pēc T.Zaļkalna 1922.gada ieceres un veidojuma 2008.gadā kaltā “Latvijas monēta” izdevniecības “Krause Publications” konkursā atzīta par Pasaules gada monētu un arī par Gada labāko zelta monētu.

2002.gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.

Bimetāla monēta ar zilo niobiju – “Laika monēta” saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004.gadā.

“Barons Minhauzens” 2006.gadā izstādē “Vicenza Numismatica” Itālijā ieguva galveno balvu kā gada izcilākā monēta, savukārt 2008.gadā 2.balvu nominācijā par labāko veltījumu arhitektūrai saņēma monēta “Sigulda”.

Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā “Monētu zvaigznājs” par nominācijas “Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums” uzvarētāju 2007.gadā tika atzīta “Ciparu monēta” un 2008.gadā – “Dzīvības monēta”. 2009.gadā “Laimes monēta” tika atzīta par Gada sudraba monētu. “Ūdens monēta” uzvarēja 2010.gadā nominācijā “Unikāls idejas risinājums”.

Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004.gadā “Laika monēta” (L.Šēnbergs, J.Strupulis), 2005.gadā “Barons Minhauzens” (A.Priedīte, J.Strupulis), 2006.gadā “Ciparu monēta” (I.Blumbergs, J.Strupulis), 2007.gadā “Laika monēta II” (L.Šēnbergs, J.Strupulis), 2008.gadā “Laimes monēta” (A.Priedīte, J.Strupulis), 2009. gadā “Ūdens monēta” (I.Blumbergs, J.Strupulis), 2010.gadā – “Dzintara monēta” (A.Bikše).

Latvijas Televīzijas raidījums “100 g kultūras” aptaujā “Latvijas gada monēta 2007” speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu “Svešas varas”, aptaujā “Latvijas gada monēta 2008” – Arvīdam Priedītem par monētu “Dziesmu svētki”, aptaujā “Latvijas gada monēta 2009” – Ilmāram Blumbergam par “Ūdens monētu” un aptaujā “Latvijas gada monēta 2010” – Aigaram Bikšem par “Dzintara monētu”.

Mārtiņš Grāvītis,
Latvijas Bankas preses sekretārs