Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 29.septembrī

TM: Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā

29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Kriminālprocesa likumā. Likuma grozījumu izstrādes pamatmērķis ir nodrošināt savlaicīgāku krimināllietu izskatīšanu, tādējādi efektīvāk nodrošinot personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kas ir viens no kriminālprocesa pamatprincipiem. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās tiesiskā regulējuma problēmas un praktiķu ieteiktos priekšlikumus likuma izmaiņām.

Paredzēts precizēt procesa dalībniekiem piemēroto procesuālo sankciju, tai skaitā naudas soda izskatīšanas kārtību, lai praksē procesuālo sankciju piemērošana būtu ātrāka un efektīvāka. Tāpat paredzēts precizēt kriminālprocesus veicošo amatpersonu pieņemto lēmumu un amatpersonu rīcības pirmstiesas procesā pārsūdzības kārtību un termiņus.

Tiks precizēta kārtība ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu saistīto procesuālo izdevumu piedziņai no personām, kuru dēļ izmeklēšanas darbības vai tiesas sēdes tika atliktas, jo pašreiz praksē šie izdevumi reāli netiek piedzīti.

Tiek plānots ieviest iespēju lietās, kurās pirmstiesas procesā noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un piemērojamo sodu, izskatīt pirmās instances tiesā rakstveida procesā, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanu un atslogojot tiesu citu sarežģītāku lietu izskatīšanai.

Tiek paredzēts ieviest krimināllietu izskatīšanā tā sauktās tīrās tiesu instances, proti, paredzot, ka rajona (pilsētas) tiesa izskatītu visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa, apgabaltiesas izskatītu tikai apelācijas kārtībā pārsūdzētu rajona (pilsētas) tiesas nolēmumus; savukārt Augstākās tiesas Senāts izskatīs kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu.

Vienlaikus paredzēti pārejas noteikumi, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā līdz šā grozījuma spēkā stāšanās brīdim uzsāktās krimināllietas nav jāsāk izskatīt no jauna. Augstākās tiesas Krimināllietu palāta līdz šim izskata apelācijas sūdzības par apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas pieņemtajiem lēmumiem.

Tiek ierobežotas iespējas kavēt lietu izskatīšanu, ja uz krimināllietas iztiesāšanu, kurā piedalās vairāki prokurori vai advokāti, nav ieradies viens no prokuroriem vai advokātiem. Tāpat paredzēts ierobežot iespējas tiesvedības laikā iesniegt pieteikumus par vieniem un tiem pašiem jautājumiem atkārtoti, ja par tiem jau ir bijis izlemts iepriekš.

Tiek turpināts paplašināt iespējas izskatīt lietu apelācijas kārtībā rakstveida procesā arī uz gadījumiem, ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par kaitējuma kompensāciju un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst.

Likumprojektam tiek paredzēts spēkā stāšanās laiks – 2012.gada 1.jūlijs. Grozījumi vēl jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.

TM: Par grozījumiem darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā

Tieslietu ministrija šogad risināja jautājumu par nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu nepamatotu lietu izskatīšanas atlikšanu slimības dēļ.

Tika izstrādāti grozījumi gan Civilprocesa likumā, gan Ministru kabineta noteikumos, kas regulē izrakstā no stacionāra pacienta / ambulatorā pacienta medicīniskās kartes norādāmo informāciju.

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka pusēm ir ne tikai pienākums laikus rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ tās nevar ierasties uz tiesas sēdi, bet arī vienlaikus jāiesniedz tiesai pierādījumi, kas apstiprina to neierašanās attaisnojumu.

Tāpat 29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministra kabineta noteikumos “Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”, lai novērstu darbnespējas lapas izsniegšanas nekontrolētu izmantošanu gadījumos, kad personai ir jāpilda normatīvajos aktos noteiktais pienākums ierasties tiesā un tiesībaizsardzības iestādē.

Grozījumi paredz papildināt minētos noteikumus ar jaunu punktu, kas nosaka, ka pēc personas pieprasījuma ārsts vai ārsta palīgs izsniedz pacientam izrakstu no stacionāra pacienta / ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, norādot tajā pacientam konkrētajā laika periodā noteikto ārstēšanās režīmu. Saņemot attiecīgu informāciju, tiesnesis izvērtēs, vai persona ir vai nav spējīga piedalīties tiesas sēdē un vai tās neierašanās uz tiesas sēdi ir vai nav attaisnojoša pie noteiktā ārstēšanās režīma.

Grozījumi Civilprocesa likumā stājās spēkā ar šā gada 1.oktobri, savukārt grozījumi Ministru kabineta noteikumos vēl jāatbalsta valdībai.

TM: Par izmaiņām Tieslietu ministrijas sniegtajos maksas pakalpojumos

29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par Tieslietu ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Noteikumu projekts paredz noteikt maksu par atļaujas vai lēmuma par uzvārda, vārda vai tautības ieraksta maiņu atvasinājumu vai izziņu.

Noteikumu projekts papildus paredz svītrot noteikumu pielikumu, kas nosaka cenrādi par mācību prakses nodrošināšanas pakalpojumu, jo saskaņā ar sadarbības līgumiem, kas noslēgti ar Latvijas Universitāti, Biznesa augstskolu “Turība” un Rīgas Juridisko augstskolu, Tieslietu ministrija apņēmās noteiktu skaitu studentu uzņemt praksē bez maksas.

Lai nodrošinātu studējošo mācību praksi, Tieslietu ministrija katru gadu atbilstoši faktiskajām iespējām slēdz ar augstskolām līgumus par sadarbību mācību prakses nodrošināšanā kalendārā gada ietvaros.

Savukārt studējošo mācību prakse, kas tiek nodrošināta papildus Tieslietu ministrijas un augstākās izglītības iestādes starpā noslēgtajā līgumā noteiktajām bezmaksas prakšu vietām, ir maksas pakalpojums. Pastāvošais regulējums ir nelietderīgs, jo ministrija var nodrošināt prakses vietas tikai faktisko iespēju robežās, kuras tiek atspoguļotas līgumos ar augstskolām sadarbību mācību prakses nodrošināšanā kalendārā gada ietvaros.

Grozījumi vēl jāatbalsta valdībai.

Ksenija Novikova,
Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VM: Par Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra reorganizāciju un apvienošanu

29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīts Veselības ministrijas iesniegtais projekts par Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra reorganizāciju un apvienošanu ar šā gada 1.novembri, izveidojot vienotu valsts pārvaldes iestādi – Nacionālo veselības dienestu.

Nacionālais veselības dienests būs Veselības norēķinu centra un Veselības ekonomikas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Dienesta galvenās funkcijas būs administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, slēgt līgumus un norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, veikt sabiedrības veselības monitoringu, nodrošināt starptautisko saistību izpildi veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošināt zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju kompensācijas sistēmas administrēšanu.

Plānots, ka abu centru reorganizācijā samazināsies līdzvērtīgu amata vietu skaits. Tomēr kopējo amata vietu skaitu iestādē ir nepieciešams saglabāt, lai jaunizveidotajā Nacionālajā veselības dienestā, kā to paredz Pacientu tiesību likums, ar 2012.gada 1.janvāri varētu nodrošināt Ārstniecības riska fonda darbību.

Saskaņā ar pacientu tiesību likumu Ārstniecības riska fondu veidos ārstniecības iestāžu maksājumi un no šā fonda pacientiem būs tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai”, ko 29.septembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu Komisijas direktīvu 2010/60/ES, ar ko nosaka atkāpes tādu lopbarības augu sēklu maisījumu tirdzniecībai, ko paredzēts izmantot dabas vides saglabāšanai. Līdz šim Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulētu dabiskās vides saglabāšanai paredzētu lopbarības augu sēklu maisījumu ievākšanu un tirgošanu.

Pēdējos gados ir vērojams arvien vairāk bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu. Lauksaimniecībai modernizējoties un intensificējoties, arvien aktuālāka ir kļuvusi to dabisko zālāju biotopu saglabāšana, kurus apdraud ģenētiskā erozija. Lai gan daudziem vērtīgiem dabisko zālāju biotopiem ir piešķirts īpaši aizsargājamo teritoriju statuss, ar to nepietiek, lai šie biotopi atjaunotos.

Patlaban oficiālā sēklu tirdzniecībā drīkst atrasties lopbarības augu sēklas un šo sēklu maisījumi, kas atbilst 2009.gada 17.februāra MK noteikumu Nr.152 “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” prasībām. Ieviešot Komisijas direktīvas 2010/60/ES prasības, sēklaudzētājiem, kuri izpildīs noteiktas prasības, tiks dota iespēja ievākt un tirgot dabiskās vides saglabāšanai paredzētus lopbarības augu sēklu maisījumus.

Noteikumu projektā noteikti sēklu maisījumu ievākšanas veidi un teritorijas, no kurām tos atļauts ievākt. Noteikta arī kārtība, kādā izsniedz atļauju sēklu maisījumu tirdzniecībai, prasības sēklu maisījumu kvalitātei, kā arī prasības sēklu maisījumu saiņošanai un etiķetēšanai.

Dalībvalstīm Komisijas direktīva 2010/60/ES jāievieš līdz 2011.gada 30.novembrim.

Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai, stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa