Šodien valsts svētki

— Neatkarības diena

"Lai esat lepni par savu valsti ! "

Odeds Ben–Hurs ( Oded Ben–Hur ),

Izraēlas Valsts vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, pērn šajā laikā jūsu valsts svinēja savu 50 gadu jubileju. Kāds Izraēlai bijis aizvadītais, piecdesmit pirmais gads? Kas šajā gadā noticis Izraēlā? Kādi bijuši galvenie notikumi?

— Galvenais notikums ir Vašingtonā noslēgtais Izraēlas līgums ar palestīniešiem. Tiesa, šā līguma īstenošanā bijušas vairākas aizkavēšanās, galvenokārt dažu šā līgumpunktu neizpildāmības dēļ, piemēram, jautājumos par kriminālnoziedzniekiem, teroristiem, par nelegāliem ieročiem. Katrā ziņā Izraēla iesniegusi palestīniešiem prasību sarakstu, ko viņi nav izpildījuši.

Otrs galvenais notikums bija Netanjahu valdības krišana un jaunās vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks 17. maijā, bet otrā kārta — 2. jūnijā.

Ekonomikā šis bija relatīva pieklusuma gads, un es nevaru palepoties ar pārāk augstu pieauguma tempu, tā nebija. Taču mēs turpinājām Izraēlā uzņemt savus brāļus no bijušās Padomju Savienības,— desmitiem tūkstošu no viņiem jau ieradušies Izraēlā. Kopumā mēs beidzamajos desmit gados esam uzņēmuši Izraēlā gandrīz miljonu cilvēku no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības republikām. Viņi visi vai vismaz lielum lielā daļa ir pilnībā iedzīvojušies Izraēlā — runājot par mitekli, par integrāciju mūsu valsts sabiedrībā. Tas ir patiešām unikāls fenomens, ar ko varam lepoties. Jo mēs esam uzņēmuši arī ebrejus no Etiopijas un citām pasaules vietām. Izraēla ir kļuvusi par ikviena ebreja patvēruma vietu, un mēs esam lepni par to.

— Kādas ir jūsu galvenās izjūtas Izraēlas valsts svētku priekšvakarā?

— Atklāti sakot, es ļoti ilgojos sagaidīt dienu, kad Izraēlas vēstnieks jebkurā pasaules valstī, atbildot uz žurnālistu lūgumiem pastāstīt par aizvadīto gadu Izraēlā, varētu atbildēt ar ļoti garlaicīgu, ļoti ikdienišķu informāciju. Lai Izraēlas vēstniekiem nebūtu jāmin neviens ekstremāls fakts. Lai mēs varētu teikt, ka Izraēla ir ļoti parasta valsts, kurā dzīve rit mierīgā gultnē.

Diemžēl mums tas joprojām ir tikai sapnis. Pagaidām šāda atbilde nav iespējama, jo vēl neesam panākuši mieru ar visiem saviem kaimiņiem Vidējos Austrumos. Kaut gan mēs gribam ar viņiem dzīvot mierā.

Mums vēl ir daudz darāmā attiecībās ar Libānu un Sīriju. Taču daudz kas jau ir darīts, ir iedibināti kontakti, un mēs cerīgi raugāmies nākotnē. Un es ticu, ka mums nebūs citas izvēles, kā vien šīs labās kaimiņattiecības.

Lai gan miera procesā ar palestīniešiem bijis zināms atsaluma periods, tomēr dažādās komisijās sasniegts progress izraēliešu un palestīniešu attiecībās, piemēram, ūdens sadales jautājumā, Gazas ostas jautājumā, kravu pārvadāšanas jomā un daudzos citos jautājumos, arī municipālajos un likumdošanas jautājumos. Es patiesi varu teikt, ka esmu priecīgs. Miers nāk lēniem soļiem, taču tas notiek.

Mēs ceram, ka pēc vēlēšanām Izraēlā, no jūnija līdz gada beigām mūsu jaunā valdība pavirzīs tālāk miera procesu ar palestīniešiem, un, cerams, sasniegs arī galējo lēmumu par Desamerias jeb tā sauktā Rietumu krasta galējo statusu.

Es gribētu uzsvērt: miers ir ārkārtīgi svarīgs ikvienam izraēlietim. Taču es nevaru šajā intervijā neminēt vienu mums ārkārtīgi svarīgu aspektu. 13. aprīlī mēs atzīmējām holokausta atceres dienu. Mums tā ir ļoti nozīmīga diena, stūrakmens jaunās un vecās Izraēlas ceļā. Es pat simboliski teiktu, ka Izraēla izauga no holokausta upuru pelniem. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst holokaustu. Mūsu uzdevums ir atgādināt pasaulei un saviem bērniem par notikušo. Kopš šīs traģēdijas taču ir pagājuši tikai 55–60 gadi. Vēsturiskā kontekstā var teikt, ka tas notika vakar, nupat. Un mums jādara viss iespējamais, lai šī briesmīgā cilvēces vēstures epizode nekad vairs neatkārtotos.

Es nedrīkstu aizmirst arī skumjos notikumus ar maniem tautiešiem šeit, Baltijas valstīs. Aizmirst, ka arī daži latvieši, daži lietuvieši un daži igauņi sadarbojās ar nacistiem ebreju iznīcināšanā. Manuprāt, Baltijas valstu pienākums ir iedziļināties savā vēsturē, lai noskaidrotu visu patiesību un atjaunotu vēsturisko taisnīgumu.