Turpinājums no 1.lpp.

— Kā Izraēlā tiek svinēti jūsu valsts svētki?

— Neatkarības dienas priekšvakarā mēs atzīmējam kritušo karavīru dienu. Dienu pirms savas Neatkarības dienas. Tā ir mūsu dziļākā pārliecība — ka, vienīgi pateicoties saviem karavīriem, kuri atdevuši dzīvību par Izraēlas neatkarību, mēs šodien esam dzīvi un laimīgi. Tāpēc ir tikai loģiski un dabiski, ka mēs savas Neatkarības dienas svinēšanu ievadām ar 24 stundu ilgu kritušo karavīru piemiņas godināšanu.

Izraēla dažādos karos par savu neatkarību ir zaudējusi gandrīz 20 tūkstošus cilvēku. Tas varbūt arī neizklausās ļoti daudz, bet tas ir jāvērtē proporcionāli mūsu valsts iedzīvotāju skaitam. Tad kļūst redzams, ka tas ir patiesi milzīgs zaudējums. Mēs atceramies ikvienu no saviem kritušajiem. Pateicoties viņiem, mēs šodien varam lepoties ar spēcīgu Izraēlas valsti.

20. aprīļa vakars atbilstoši Bībelei ir arī jaunas dienas sākums. Kritušo varoņu piemiņas dienā Izraēlā neskan jautras dziesmas vai mūzika, dzirdamas vienīgi skumjas melodijas. Pulksten vienpadsmitos no rīta visā Izraēlā atskan sirēnas. Apstājas visa satiksme, un visa Izraēla uz divām minūtēm sastingst mierā, godinot kritušo varoņu piemiņu. Visa valsts šīs divas minūtes ir vienota savu kritušo varoņu piemiņā.

Hercla kalna pakājē, karavīru kapsētā, notiek plaša piemiņas ceremonija. Un, tai beidzoties, sākas Neatkarības dienas svinēšana.

Kādam tās varbūt liksies nesavienojamas lietas — sēras par kritušajiem un līksma valsts svētku svinēšana. Jā, varbūt tā ir pārdroša kombinācija. Bet tāda nu ir bijusi un ir mūsu dzīve, ko veido skumjas un laime, kritušie un jaunpiedzimušie.

Tādi nu mēs esam, un šis savienojums atspoguļo mūsu zemes būtību. Mēs esam tauta, kas nākusi no visām pasaules malām. Tauta, kam jau no senseniem Bībeles laikiem nav trūcis vajātāju un okupantu. Līdzīgi kā tas daudzējādā ziņā bijis jums Latvijā. Arī Latvija ir maza zeme, kurai nekad nav trūcis okupantu. Arī jums ir bijusi spēcīga neatkarības izjūta un stipra griba šo neatkarību iegūt. Arī jums ir augsts izglītības līmenis un daudzas citas iezīmes, kas līdzīgas abām mūsu tautām.

Izraēlas Neatkarības diena nes pasaulei arī draudzības vēsti, un es šo vēsti tagad nododu Baltijas valstu cilvēkiem.

— Cik veiksmīga šajā gadā bijusi jūsu vēstnieka misija Latvijā un arī abās mūsu Baltijas kaimiņvalstīs?

— Es cenšos ielikt mūsu diplomātiskajās aktivitātēs dziļāku saturu, izvēršot politisku dialogu ar visu trīs Baltijas valstu Ārlietu ministrijām. Ekonomikas jomā — dibinot Izraēlas tirdzniecības palātas. Tagad mēs šādu palātu atklājam Viļņā. Latvijā jau ir Latvijas un Izraēlas tirdzniecības palāta, un Igaunijā mēs to atvērsim visai drīz.

Drīzumā Latvijā ieradīsies Izraēlas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas sūtīta augstas tehnoloģijas firmu pārstāvju delegācija, kuras komplektēšanā palīdzējis arī Izraēlas Eksporta institūts. Viņi tiksies ar iespējamiem sadarbības partneriem visās trīs Baltijas valstīs.

Daudz varētu stāstīt arī par mūsu sadarbību kultūrā. Lūk, tā mēs soli pa solim virzāmies uz priekšu savu valstu draudzīgajās attiecībās.

— Jūs Izraēlu pārstāvat visās trīs valstīs. Kā jūs savu vēstnieka misiju īstenosit Izraēlas Neatkarības dienā ?

—O, šajā ziņā mums jau ir izstrādāta optimāla tehnoloģija. Vispirms es piedalos Neatkarības dienas svinībās Viļņā, 21. aprīlī Neatkarības dienu svinam Rīgā, bet nākamajā dienā dodos uz Tallinu. Diemžēl Izraēlai vēl nav vēstniecības visās trīs Baltijas valstīs, un gribu uzsvērt, ka šāda situācija ir vienīgi budžeta grūtību dēļ.

— Ko jūs savas valsts Neatkarības dienā gribētu novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai?

— Es jums, latviešiem, novēlu būt lepniem par savu atkal neatkarīgo valsti. Būt lepniem par savu intelektuālo potenciālu. Es to atkārtoju atkal un atkal kā mantru, bet tas patiešām ir ļoti svarīgi. Jūs patiesi varat lepoties ar savām dziļajām izglītības un kultūras saknēm un tradīcijām. Es jums iesaku uzsākt karu, kurā nav upuru, karu par aizvien augstāku intelektuālo potenciālu. Jūs šajā jomā varat vēl sasniegt ļoti daudz.

Es jums arī gribētu novēlēt neaizrauties ar dažādiem "ismiem", kas nāk no jūsu sarežģītās vēstures, kad Latviju bija okupējušas divas totalitāras lielvaras.

Ticiet, ka jūs spējat sasniegt ārkārtīgi daudz, vajag tikai ticēt saviem spēkiem, un būt lepniem par savu valsti.

Paskatieties, cik daudz ir sasniegusi Izraēla! Bet sākumā mums nebija nekā vairāk kā vien katram savas divas darba rokas. Un mēs pirms 51 gada sākām no nekā, būtībā kailā vietā. Bet tagad mēs varam lepoties ar augstiem pasaules mēroga sasniegumiem.

Es jums novēlu būt lepniem un pašapzinīgiem. Tautu, kas pati sevi neciena, arī neviens cits necienīs. Esiet lepni uz savu valsti, un jūs sasniegsit visus sev izvirzītos mērķus — gan Eiropas Savienību, gan NATO.

Būvēsim starp mūsu valstīm un tautām saprašanās tiltu ar diviem balstiem. Pirmais balsts lai tam ir objektīvs skatiens uz pagātni un otrais balsts — nākotnē vērsts skatiens.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors