Pārrunājot izglītības nozares aktualitātes

4.oktobrī notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadības pirmā saruna, kurā puses apmainījās viedokļiem par izglītības politiku un attīstību, kā arī par izglītības kvalitāti un finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” rezultātiem. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nākamās valdības un izglītības ministra viens no galvenajiem uzdevumiem būs izglītības sistēmā aizsākto reformu rezultātu izvērtēšana un kvalitatīvu uzlabojumu ieviešana, lai kvalitatīva izglītība Latvijā, ko par vienu no savām darbības prioritātēm ir nosaucis arī Valsts prezidents, kļūtu par realitāti visās tās līmeņos. Valsts prezidents rosināja LIZDA pārstāvjus sadarboties un apmainīties viedokļiem arī turpmāk, lai konsultācijās un diskusijās ar valdības pārstāvjiem panāktu vēlamākos un labākos rezultātus.

LIZDA pārstāvji uzsvēra, ka izglītības politikas problēmu pamatā ir neskaidrība par mērķiem, kas jāsasniedz, un arī nepietiekamais finansējums izglītībai un zinātnei, kā rezultātā tiek zaudēti skolotāji. Arodbiedrības pārstāvji uzskata, ka modelis “nauda seko skolēnam” šobrīd darbojas nepilnīgi, jo tā rezultātā lauku skolu pedagogi par vienādu stundu skaitu saņem mazāku atalgojumu nekā pilsētās par tādu pašu skaitu. Vienlaikus pilsētu skolās palielinās skolēnu skaits klasēs, rodas skolotāju pārslodze, bet lauku skolas ir uz izzušanas sliekšņa. LIZDA pārstāvji izteica priekšlikumu atbildīgajām valsts institūcijām sadarbībā ar pašvaldībām neatliekami risināt jautājumu par šobrīd vēl darbojošās 291 lauku skolas nākotni, kā arī pauda uzskatu, ka nākamajos budžeta konsolidācijas pasākumos vispārējās izglītības finansējums vairs nebūtu samazināms.

Valsts prezidents atzina, ka lauku skolām ir nozīmīga loma Latvijas lauku teritoriju nākotnes attīstībā, vienlaikus aicinot izglītības nozari jau laikus pārdomāt risinājumus arī lauku vidusskolu nākotnes funkcionēšanai, jo, samazinoties skolēnu skaitam, daudzās lauku vidusskolu klasēs kritiski samazinās skolēnu skaits. Vienlaikus A.Bērziņš vērsa sarunas dalībnieku uzmanību uz Eiropas struktūrfondu atbildīgas un pārdomātas apgūšanas nepieciešamību izglītības jomā, lai jau tuvākajā nākotnē par fondu līdzekļiem realizētie projekti nekļūtu par finansiāli nepanesamu slogu pašām mācību iestādēm.

Valsts prezidents A.Bērziņš uzklausīja arī viedokli par augstākās izglītības un zinātnes, kā arī profesionālās izglītības reformas gaitu un finansēšanas jautājumiem.

Sarunā piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš, Rīgas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja Ligita Semjonova, Cēsu starpnovadu arodorganizāciju priekšsēdētājs Modris Krieviņš un LIZDA speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere.

Valsts prezidenta preses dienests