Par kohēzijas politiku pēc 2013.gada

ES kohēzijas politika pagājušajā desmitgadē ir bijusi spēks, kas veicina pārmaiņas: tā reāli atbalstījusi konverģenci un izaugsmi Eiropas Savienībā, un ar tās palīdzību tiešā veidā tapis vairāk nekā miljons darba vietu, no tās ieguldīts apmācībā, kuras mērķis ir uzlabot nodarbinātību vairāk nekā desmit miljoniem cilvēku, tās instrumenti līdzfinansē vairāk nekā 2000 km automaģistrāļu un 4000 km dzelzceļa līniju būvniecību, tā palīdzējusi izveidot vismaz 800 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Lai turpinātu šo darbu nākotnē un pārliecinošāk orientētos uz Eiropas ekonomiskajām prioritātēm, Eiropas Komisija 6.oktobrī pieņēma 2014.–2020.gada kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu. Tas izstrādāts, lai veicinātu izaugsmi un radītu darba vietas visā Eiropā, mērķtiecīgi piesaistot ES ieguldījumus Eiropas izaugsmes un nodarbinātības programmai (“Eiropa 2020”).

Minētos mērķus atspoguļos jauni saskaņoti dalībvalstu un Komisijas partnerības līgumi, kuru galvenais saturs būs ieguldījumu prioritātes. Paredzēts mazāks prioritāšu skaits. Tās kopā izvirzīs skaidrus mērķus un noteiks finansiālu snieguma rezervi, atalgojot reģionus, kam vislabāk izdevies sasniegt mērķus. Lai nepieļautu, ka ES ieguldījumu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību mazina aplama makroekonomikas politika vai vāja administratīvā spēja, Komisija var pieprasīt programmu pārskatīšanu vai, ja netiek veikti korektīvi pasākumi, apturēt finansējumu.

Finansējuma ietekme būs lielāka arī tāpēc, ka tiks vienkāršoti un saskaņoti noteikumi par dažādiem fondiem, tostarp lauku attīstības, jūrlietu un zivsaimniecības. Viens noteikumu kopums attieksies uz pieciem dažādiem fondiem. Integrētāka pieeja nodrošinās, lai dažādie fondi kalpotu saskanīgiem mērķiem un pastiprinātu cits cita ietekmi.

Ieguldījumus sociālajā jomā un iedzīvotāju gatavību jauniem darba tirgus uzdevumiem īpaši sekmēs 6.oktobrī iesniegtie priekšlikumi, kuri attiecas uz Globalizācijas pielāgošanas fondu un jauno Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu, kas papildina un pastiprina Eiropas Sociālā fonda ietekmi.

Eiropas Komisija:

Reģionu politikas komisārs Johanness Hāns komentēja: “Kohēzijas politikas devums ES labklājības veidošanā ir ievērojams. Ekonomikas krīzes apstākļos tai jākļūst par izaugsmes un konkurētspējas virzītāju. Mūsu priekšlikumi ļaus gūt no ES fondiem vairāk. Mērķtiecīgi ieguldot izaugsmes veicinātājos – mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), inovācijā, energoefektivitātē –, ietekme būs lielāka. Mēs modernizējam politiku, paredzot nosacījumus, kas nodrošina sniegumu un rezultātus, piedāvājot stimulus tiem, kuri darbojas visefektīvāk, un vienkāršojot procedūras.”

Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors piebilda: “Šis integrētais priekšlikums nostiprina kohēzijas politikas sociālo dimensiju, garantējot minimālās ieguldījumu daļas Eiropas Sociālajam fondam un nostiprinot Globalizācijas pielāgošanās fondu. Lai izkļūtu no krīzes, mūsu centienos ir svarīgi atzīt par prioritāti cilvēku. Fondi ir finansiālas sviras, kas miljonu pilsoņu interesēs realizē mūsu politikas jomas dzīvē: palīdz viņiem atrast darbu un veicina ekonomikas atveseļošanu, radot daudzas darba vietas.”

Priekšvēsture

Tiesību aktu kopumā ietilpst:

• visaptverošā regula, kas nosaka kopīgus noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). Tādējādi būs iespējams labāk kombinēt fondus, lai ES rīcībai būtu lielāka ietekme;

• trīs speciālās regulas par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu;

• divas regulas, kas attiecas uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi un Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG);

• divas regulas par Eiropas Globalizācijas fondu (EGF) un Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu;

• paziņojums par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF).

Gaidāmā virzība

Šos priekšlikumus apspriedīs Padome un Eiropas Parlaments, lai līdz 2012.gada beigām tos varētu pieņemt un lai 2014.gadā varētu sākt jaunas paaudzes kohēzijas politikas programmas.

Līdztekus norisināsies sarunas par daudzgadu finanšu shēmu visam Eiropas Savienības budžetam. Komisija jau ir ierosinājusi 2014. līdz 2020.gadā piešķirt 336 miljardus eiro kohēzijas politikas instrumentiem.

Pēc 6.oktobrī iesniegtā tiesību aktu kopuma galīgās pieņemšanas tiks lemts par galīgajiem piešķīrumiem dalībvalstīm un par sarakstiem, kuros pa kategorijām klasificēs reģionus, kas tiesīgi saņemt finansējumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Latvijas Finanšu ministrija:

Latvija ir neapmierināta ar 6.oktobrī Eiropas Komisijas publicētajiem Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas (ES fondu) regulu priekšlikumiem 2014.–2020.gada plānošanas periodam, kuros noteikti gan principi ES dalībvalstīm pieejamā finansējuma apjoma noteikšanai un iespējamajām atbalsta jomām, gan arī ES fondu vadības un ieviešanas jautājumi periodam pēc 2013.gada.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs norāda: “Latviju neapmierina pašreizējais piedāvājums, jo tas paredz kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējuma samazinājumu Latvijai. Tāpat Latvija uzskata, ka EK piedāvājums nenodrošina pietiekami fokusētu kohēzijas politiku, kas būtu atbalsts ierobežotam skaitam prioritāšu un tādējādi ļautu sasniegt redzamākus rezultātus.”

ES fondu finansējuma vismaz esošā apjoma saglabāšana arī pēc 2013.gada vai pat lielāks finansējums ir Latvijas prioritāte sarunās par kohēzijas politikas nākotni un viena no Latvijas Republikas prioritātēm sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadā, ņemot vērā, ka ES finansējums ir vienīgās nozīmīgās Latvijai pieejamās investīcijas attīstībai, kā arī arvien pastāv būtiskas sociālās un ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem.

Latvija vēlas uzlabot kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, tādējādi samazinot izmaksu kontroles un uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību. Tāpat Latvijai ir būtiski skaidri nosacījumi ES fondu ieviešanai jau pirms nacionālo plānošanas dokumentu sagatavošanas, lai šo nosacījumu turpmākā interpretācija nekavētu ES fondu ieviešanas sākšanu 2014.gada 1.janvārī, nevilcinot investīciju ieplūdi Latvijas tautsaimniecībā un sekmējot tās attīstību.

“Sarunas par kohēzijas politikas nākotnes jautājumiem būs sarežģītas, bet Latvija ar savu pozīciju nebūs viena, kā to pierāda pagājušajā nedēļā Baltijas valstu un Ungārijas premjerministru kopīgi nosūtītā vēstule Eiropas Komisijai par Kohēzijas politikas finansējuma netaisnīgajiem sadalījuma nosacījumiem starp dalībvalstīm. Finanšu ministrija meklē sabiedrotos citu dalībvalstu vidū, kā arī sadarbojas ar nozaru ministrijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgāku iznākumu Latvijai sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadā,” uzsver A.Antonovs.

Finanšu ministrija kā atbildīgā institūcija par pozīcijas veidošanu attiecībā uz kohēzija politikas nākotni 2014.–2020.gada plānošanas periodam izstrādās Latvijas pozīcijas par ES fondu regulu priekšlikumiem, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un sabiedriskajiem partneriem, kā arī nodrošinās Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

Latvijas ārlietu ministrs:

Saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas regulējumam 2014.–2020.gadam ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsver, ka šis Komisijas piedāvājums ir nepieņemams, jo paredz samazināt ES fondu atbalstu tām valstīm, kas ir bijušas veiksmīgākas fondu apguvē, nevajadzīgi paplašina saņēmēju loku, izveidojot jaunu reģionu kategoriju, un tādējādi nenodrošinās efektīvu Lisabonas līguma par ES darbību 174.pantā atrunātā mērķa mazināt atšķirības ES dalībvalstu attīstības līmeņos sasniegšanu.

“Situācijā, kad Latvija ir veiksmīgi veikusi drastiskus nacionālā budžeta konsolidācijas pasākumus, rūpīgi ievērojot ekonomikas atveseļošanas programmas nosacījumus un joprojām ir starp līderēm ES fondu finanšu apguves rādītājos, Kohēzijas fondu līdzekļu samazinājums izskatītos kā sods mūsu valstij. Latvijas cilvēki, kas ar pašcieņu ir izturējuši budžeta konsolidācijas sekas, ir pelnījuši solidaritāti no Eiropas kopienas, nevis sankcijas,” uzsver Ģ.V.Kristovskis.

Šādu nostāju ministrs gatavojas paust 11.oktobrī plānotajā Vispārējo lietu padomē Luksemburgā. Ministrs uzskata, ka tālākās sarunās par ES kohēzijas politiku ir jārod atbilstošs risinājums, lai visiem konverģences reģioniem tiktu nodrošināta individuālajām absorbcijas spējām atbilstoša attīstība un tādējādi ļautu šiem reģioniem efektīvi attīstīties un dot savu pienesumu ES globālās konkurētspējas veicināšanai.

Kā zināms, Latvija sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstība, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa