Eiropas Komisija: Par pārtikas palīdzības programmu

Cenšoties saglabāt pārtikas izdales programmu trūcīgākajām personām pašreizējā apmērā, Eiropas Komisija 3.oktobrī nākusi klajā ar priekšlikumu, kas paredz arī atbrīvot valstis no sākotnēji paredzētā līdzfinansējuma. Ja Eiropas Padomē par to vienosies arī dalībvalstu ministri, nākamgad programmu visā Eiropas Savienībā (ES) varētu īstenot 500, nevis 113,5 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmētu, ka arī Latvija, kas šogad programmas īstenošanai saņēma 6,7 miljonus eiro, nākamgad varētu saņemt vairāk nekā sākotnēji paredzētos 1,56 miljonus eiro.

ES zemkopības budžeta finansētās vistrūcīgāko personu atbalsta programmas ietvaros pārtiku saņem 18 miljoni ES iedzīvotāju, taču Eiropas Savienības tiesa aprīlī nolēma, ka programmai paredzēto pārtikas produktu iepirkšana tirgū neatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem un ir nelikumīga. Šā tiesas lēmuma dēļ Komisijai bija juridisks pienākums ierobežot 2012.gada programmas finansējumu atbilstoši pieejamiem lauksaimniecības produktu (labības, sviesta un sausā vājpiena) intervences krājumiem 113,5 miljonu eiro apmērā, lai gan tai paredzētais budžets ir 500 miljoni eiro.

Ņemot vērā tirgus situāciju (nākamgad nav paredzami intervences krājumi), ir bažas, ka 2013.gada programmai vispār nebūs pieejami līdzekļi, ja vien ministri neakceptēs ierosinātās izmaiņas. Iepriekš priekšlikumus par to, kā novērst šo problēmu, Komisija iesniedza 2008. un 2010.gadā, paredzot arī valstu līdzfinansējumu vismaz 10% apmērā. Šos priekšlikumus atbalstīja Eiropas Parlaments un vairākas dalībvalstis, taču lietu, vairākām valstīm iebilstot, bloķēja Padome. 3.oktobrī ierosinātajos grozījumos paredzēts programmai noteikt jaunu juridisko pamatu, proti, sociālo kohēziju, tā novēršot Tiesas konstatēto neatbilstību tiesību aktiem. Tāpat paredzēts atteikties no prasības pēc nacionālā līdzfinansājuma.

ES nodarbinātības un sociālo jautājumu komisārs Lāslo Andors uzsvēra: “Šodienas sarežģītajā ekonomiskajā situācijā solidaritātei jābūt Eiropas sociālās līdzdalības pamata elementam. Bads Eiropas Savienībā vienkārši nav pieļaujams. Esmu pārliecināts, ka šodien iesniegtais priekšlikums palīdzēs novērst dramatisku resursu samazinājumu organizācijām, kuras nodrošina pārtiku trūcīgiem iedzīvotājiem. Drīz sāksies ziemas sezona, tādēļ mums jārīkojas ātri. Aicinu dalībvalstis darīt visu, kas nepieciešams, lai šī programma varētu atsākties.”

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs sacīja: “Man jo sevišķi rūp, lai šī lieta izkustētos no strupceļa, it īpaši pašlaik, kad piedzīvojam ekonomikas krīzi. Grozot juridisko pamatu, ceram risināt problēmas, ar ko šajā programmā īstermiņā saskārušās dažas dalībvalstis. Kaut kad vēlāk tiks rīkota diskusija par programmu pēc 2013.gada. Reaģējot uz Eiropas Parlamenta un konkrētu dalībvalstu aicinājumu, esam risinājuši arī jautājumu par ierosināto līdzfinansēšanas elementu. Tagad aicinām dalībvalstis uzņemties atbildību par miljoniem cilvēku visā ES, kuri dzīvo trūkumā un gaida dalībvalstu lēmumu, pirms iestājas ziema. Nauda ir pieejama, un to varēs piešķirt, ja panāksim politisku vienošanos.”

Pamatinformācija

ES Pārtikas izdalīšanas programma Kopienas vistrūcīgākajām personām (VP) ir spēkā kopš 1987.gada decembra, kad Padome pieņēma noteikumus par lauksaimniecības produktu valsts intervences krājumu atbrīvošanu dalībvalstīm, kas vēlas tos izmantot kā pārtikas atbalstu vistrūcīgākajām personām kopienā.

Lai nodrošinātu piegādes nepārtrauktību, 1990.gadu vidū VP tika pārveidota, lai varētu intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū. Tas nebija domāts kā ilgtermiņa risinājums, bet to varētu izmantot, kad dažu produktu piegāde bija nepietiekama. Programmas pamatā palika intervence, “līdz kamēr krājumi ir izlietoti līdz normālam līmenim”.

Programmu finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF). Tās budžets ir palielinājies no nedaudz mazāk par 100 miljoniem eiro 1987.gadā līdz 500 miljoniem eiro 2009.gadā.

Dalība programmā ir brīvprātīga. 2012.gadā programmā piedalās divdesmit dalībvalstis.

Katru gadu dalībvalstis, kas vēlas piedalīties, paziņo savas vajadzības Komisijai, izsakot tās intervences krājumos pieejamo produktu apjomā. Pamatojoties uz minēto un Eurostat datiem par nabadzību, Komisija nosaka budžeta maksimālo apjomu katrai iesaistītajai dalībvalstij un produktu sarakstu, ko izņemt no intervences krājumiem vai iegādāties tirgū, izmantojot piešķirto budžetu.

Kad intervences krājumi ir piegādāti, uzsāk konkursu par šo preču (piemēram, kviešu) konversiju jeb apmaiņu pret pārstrādātiem tādas pašas kategorijas produktiem (piemēram, par miltiem vai makaroniem). Šie produkti tiek izplatīti kā pārtikas palīdzība vistrūcīgākajām personām vai nu kā pārtikas grozi, vai kā maltītes centros, ko vada labdarības organizācijas un citas kompetentas iestādes, ko izraudzījušās dalībvalstis. VP atbalsta tādu personu vai īpaši neaizsargātu ģimeņu nodrošināšanu ar pārtiku, kas nonākušas grūtībās.

Secīgas KLP reformas ir radījušas daudz vairāk uz tirgu orientētu sistēmu, ar daudz zemāku intervences krājumu līmeni. Atzīstot, ka tas varētu kļūt par problēmu trūcīgo atbalsta programmai, Komisija 2008.gadā pirmo reizi publicēja priekšlikumu, lai pielāgotu shēmu (tostarp pasākumus, kas atvieglotu piekļuvi produktiem no atklāta tirgus). Tomēr to bloķēja Padomē, opozīcijā bija sešas dalībvalstis.

Komisārs 2010.gada septembrī iesniedza pārskatītu priekšlikumu (arī ņemot vērā Lisabonas līgumu), tomēr arī tas tika bloķēts Padomē.

Eiropas Komisija līdz šā gada beigām gatavo arī ilgtermiņa priekšlikumu par programmas pagarināšanu pēc 2013.gada. Saskaņā ar 3.oktobrī publiskoto ierosinājumu, kas papildina spēkā esošo ierosinājumu ar sociālās kohēzijas juridisko pamatu, Komisija ierosinās no 2014.gada iekļaut šo programmu ES sociālās politikas instrumentu klāstā, piešķirot tai 2,5 miljardus eiro uz septiņiem gadiem, kā minēts jūnijā publicētajos priekšlikumos par budžetu pēc 2013.gada.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa