Valsts izglītības attīstības aģentūra: Par skolotāju un skolu direktoru algām Eiropā

Gandrīz visās Eiropas valstīs skolotāju darba alga, uzsākot profesionālo karjeru, ir zemāka nekā valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, secināts Eurydice pētījumā “Skolotāju un skolu direktoru algas un piemaksas Eiropā 2009./10.m.g.”. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā praktiski nav atšķirības starp skolotāju zemākās un augstākās algas likmi.

Pētījumā salīdzinātas publiskā sektora skolotāju un skolu direktoru darba algas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā 2009./2010. mācību gadā. Analizējot pieejamos datus un ņemot vērā gan algu līmeņus, gan piemaksas, konstatēts, ka vislabāk atalgotie pedagogi Eiropas Savienībā ir Luksemburgā, Dānijā un Austrijā, bet viszemāk – Bulgārijā un Rumānijā.

Atklāts, ka karjeras sākumā skolotāju darba algas ir zemākas par IKP uz vienu iedzīvotāju visās valstīs, izņemot Vāciju, Spāniju un Portugāli. Tikai trijās valstīs (Kiprā, Portugālē un Rumānijā) skolotājiem ir iespējams profesionālās karjeras gaitā divkāršot savas algas. Taču pat šajās valstīs ir nepieciešams vairāk nekā 20 gadu darba, lai skolotājs sasniegtu algas skalas virsotni.

Papildus darba algai daudzās Eiropas valstīs skolotājiem ir pieejamas dažādu veidu piemaksas, taču tikai puse valstu piešķir speciālas piemaksas par papildu profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai izcilību šajā profesijā. Faktiskās skolotāju algas, piemaksas ieskaitot, daudzās valstīs ir tuvu atalgojuma skalas virsotnei.

Divi eksperti, kas piedalījās šajā Eurydice pētījumā, – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere – norāda, ka šobrīd skolotāja darba algas likme karjeras sākumposmā līdz piecu gadu stāžam ir 245 lati, bet pedagogiem virs 10 gadu darba stāža – par 10 latiem vairāk. Taču faktiskā samaksa ir atkarīga no skolēnu skaita skolā, ko var ietekmēt iestāžu tīkla optimizācijas process. Darba samaksas atšķirība skolotājiem ar vienādu pieredzi un līdzīgiem darba pienākumiem var būt pat 100 latu robežās.

Latvijā pagājušajā mācību gadā lauku skolās vidējā pedagogu bruto alga bija 285,48 lati, pilsētās – 331,34 lati, republikas pilsētās 324,98 lati, bet skolu direktori saņēma vidēji 453,4 latus lauku teritorijās, 529,07 latus pilsētu un 622,26 latus republikas pilsētu skolās.

“Izglītības iestādes finansējuma modelī “nauda seko skolēnam” apmēram 37% no kopējā finansējuma paredzēti pedagogu papildu pienākumu veikšanai un atbalsta pasākumu sniegšanai skolēniem. Situācijā, kad izglītības iestādei ir pietiekams finansējums, skolotājs ar vienu likmi un attiecīgi atbalsta pasākumiem tarificēto maksimālo stundu skaitu (kopā 37) algā varētu saņemt apmēram 447 latus. Tas nav nekāds lielais atalgojums. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka šāds finansēšanas modelis ir necaurspīdīgs un nepietiekams. Tas nav adekvāts pedagogu iegūtajai izglītībai, kvalifikācijai, ieguldītajam darbam un atbildībai visās izglītības pakāpēs. Turklāt kritērijs “skolēnu skaits” nav ne pārliecinošs, ne efektīvs,” uzskata Baiba Bašķere. Kā piebilst IZM Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Aivars Opincāns, pašlaik tiek veidota sistēma, lai skolotāju darba samaksa būtu atkarīga no darba kvalitātes, kas ietvertu vairākus kritērijus.

Publikācijā konstatēts, ka 2010.gada ekonomiskā krīze negatīvi ietekmējusi pedagogu algas tikai dažās valstīs (Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Latvijā un Rumānijā). Šajā pašā laikposmā Nīderlande un Polija palielināja skolotāju algas. Nesen notikušie un vēl gaidāmie taupības pasākumi daudzās valstīs var ietekmēt gan skolotāju algas, gan izglītības budžetu kopumā.

Pētījumu veidojis Eurydice tīkls, ko Latvijā pārstāv Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem.

VIAA Komunikācijas
un programmu publicitātes nodaļa