Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 4.oktobrī

IZM: Par mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm finansējuma sadalījumu

4.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais rīkojuma projekts par mērķdotāciju pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm – finansējuma sadalījumu. No 2011.gada 1.septembra nav izmaiņu saistībā ar pedagogu atalgojumu un aprēķina metodika nav mainīta. Mērķdotācijas pašvaldības izglītības iestāžu un privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai tiek aprēķinātas un sadalītas pēc vienotiem principiem, ņemot vērā skolēnu skaitu izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotās mācību programmas.

Mērķdotācijas aprēķins pašvaldībām pedagogu atalgojumam un speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem veikts, pamatojoties uz pašvaldību ievadīto un apstiprināto informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) – skolēnu skaitu izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotajām mācību programmām, kā arī MK noteikumos paredzētajiem koeficientiem. Tā kā mācību gads un finanšu gads ir atšķirīgi periodi, finansējums 2011.gada septembrim–decembrim tiek aprēķināts tikai tad, kad skolas un pašvaldības iesniegušas un apstiprinājušas informāciju par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā, kas atbilstoši MK noteikumiem VIIS jāievada septembra sākumā noteiktajos datumos.

IZM republikas pilsētu/novadu kontos pārskaitījusi daļu no 2011./2012.mācību gada nepieciešamā finansējuma pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – pārskaitījuma apmērs atbilst 1/4 daļai no iepriekš apstiprinātās mērķdotācijas apmēra šā gada pēdējiem četriem mēnešiem, kas nodrošinās savlaicīgu pedagogu atalgojuma izmaksu par septembri.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par 1,6 miljonu latu piešķiršanu investīciju projektu realizēšanai slimnīcās

4.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums piešķirt 1,6 miljonus latu slimnīcām, kuru iesniegtie projekti tika apstiprināti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projektā stacionāru attīstībai 3.kārtas realizācijai. Šāds lēmums palīdzēs ārstniecības iestādēm veikt plānotos renovācijas un rekonstrukcijas darbus, nepiesaistot pašu vai pašvaldības finansējumu, tādējādi atvēlot vairāk līdzekļus tieši pacientu ārstēšanai.

Saņemot šo finansējumu, slimnīcas ERAF projektu ietvaros varēs veikt renovācijas un rekonstrukcijas darbus, plānot iegādāties medicīniskās iekārtas, kā arī nodrošināt un uzlabot slimnīcas infrastruktūru, lai tā kļūtu pieejamāka pacientiem ar īpašām vajadzībām.

VM: Par Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Veselības ministrijas sadarbības iestādi

4.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums ar 2011.gada 1.novembri Veselības ministrijas Eiropas fondu sadarbības iestādi, kas darbojās Veselības ekonomikas centrā, nodot Finanšu ministrijas padotības iestādei – Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA).

Turpmāk kā atbildīgā iestāde veselības aprūpes jautājumu risināšanā saistībā ar Eiropas Reģionālā attīstība fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) jautājumiem paliks Veselības ministrija, bet sadarbības iestāde būs CFLA.

Lēmums tika pieņemts, lai optimizētu administrējošās izmaksas, un tas ļaus efektivizēt ERAF un ESF līdzfinansēto projektu realizāciju. Sadarbības modelis ar ārstniecības iestādēm paliks nemainīgs, arī turpmāk projektu izvērtēšanu, līgumu slēgšanu un kontroles funkcijas veiks sadarbības iestāde.

1.novembrī, apvienojot Veselības norēķinu centru un Veselības ekonomikas centru, tiks izveidots Nacionālais veselības dienests.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par pieteikšanās termiņa pagarināšanu atbalsta saņemšanai zaļajai enerģijai mājokļos

4.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto priekšlikumu pagarināt pieteikšanās termiņu projektu iesniegšanai atbalsta saņemšanai iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošanai mājokļos.

Šādu priekšlikumu satur VARAM izstrādātais MK noteikumu projekts ““Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumos Nr.11 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikums””.

Tāpat VARAM sagatavotais MK noteikumu projekts paredz atļaut par vienu un to pašu dzīvojamo māju iesniegt projektu iesniegumu gan pirmajā, gan otrajā konkursa kārtā.

Savukārt, lai ierobežotu konkursa finansējuma koncentrēšanos “aktīvāko” iedzīvotāju vidū, tiks noteikta norma, kas paredz, ka par vienu un to pašu dzīvojamo māju konkursa ietvaros var saņemt atbalstu ne vairāk kā 7000 latu apmērā. Tādējādi tie projektu iesniedzēji, kas saņēma konkursa pirmajā kārtā finansējumu, piemēram, 3000 latu apmērā, konkursa otrajā kārtā tai pašai dzīvojamai mājai var pieprasīt ne vairāk kā 4000 latu.

Lai sniegtu iedzīvotājiem atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē bezmaksas semināru ciklu visā Latvijā.

VARAM: Par Kohēzijas fonda līdzekļu novirzīšanu ūdenssaimniecības infrastruktūrai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000

4.oktobrī Ministru kabineta sēdē akceptēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie priekšlikumi, lai efektīvāk izmantotu pieejamos Kohēzijas fonda (KF) līdzekļus ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 2000.

To paredz VARAM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000”””.

Noteikumu projekts paredz novirzīt iepriekšējās projektu iesniegumu atlases kārtās ietaupīto Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 4.projektu iesniegumu atlases kārtas projektiem.

Šajā projektu iesniegumu atlases kārtā sarakstā iekļauti projekti apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000, kurās konstatēts būtisks risks izpildīt Eiropas Savienības direktīvu prasības līdz 2011.gada 31.decembrim.

Tāpat sarakstā iekļautas tās apdzīvotās vietas, kurās īstenošanas procesā esošajos projektos ir konstatēts būtisks ietaupījums un kuru nav iespējams apgūt esošā projekta ietvaros, kā arī projekti apdzīvotās vietās, kurās esošajās lokālajās kanalizācijas sistēmās netiek nodrošināta notekūdeņu attīrīšana un kur kanalizācijas pakalpojumu pieejamība nodrošināta mazāk nekā 70% iedzīvotāju, kā arī projekts Baltezera aglomerācijā, kas kā aglomerācija tika definēta tikai 2010.gadā. 

Atbilstoši pieņemtajam lēmumam par 4.projektu iesniegumu atlases kārtas organizēšanu precizēts aktivitātēm kopumā pieejamais finansējums – maksimālais KF, valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējums, kā arī minimālais privātais finansējums.

MK noteikumi papildināti ar norādi, kad un kuri sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji tiks aicināti iesniegt projektu iesniegumu 4.projektu iesniegumu atlases kārtai.

Lai paātrinātu KF finansējuma apguvi, saīsināts laika periods, kādā projekta iesniedzējam jānodrošina maksājumu veikšana iepirkuma līguma izpildītājiem pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām ikgadējā valsts atbalstā lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtībā

4.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.105 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”.

Lai mērķtiecīgi izmantotu no valsts budžeta piešķirtos līdzekļus 6 184 729 latu apmērā, izmaiņas noteikumos paredz pārdalīt 111 930 latu finansējumu starp atbalsta pasākumiem, kuros līdzekļu pieprasījums ir lielāks par pieejamo finansējumu.

Valstī dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāte, klasifikācija, marķēšana, svēršanas precizitāte, identifikācija un cenu ziņošana notiek saskaņā ar Padomes 2007.gada 22.oktobra regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, un Komisijas 2008.gada 10.decembra regulas (EK) Nr.1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību, prasībām.

Izmaiņas noteikumos paredz atbalstīt pētījumu, kas nodrošinās cūku liemeņu klasifikācijas metodes un liesās gaļas satura aprēķina formulu aktualizāciju un izstrādi. Vidēji piecu gadu laikā dažādu faktoru ietekmē mainās dzīvnieku populācijas kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības. Pasaulē ir vispārpieņemta prakse cūku liemeņu klasificēšanas formulas aktualizēt vai izstrādāt no jauna vismaz reizi piecos gados. Latvijā pēdējo reizi formulas aktualizētas 2005.gadā.

Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību izstādē “Internationale Grüne Woche Berlin” 2012.gada janvārī un izveidotu tādu stendu, kas reprezentētu populārākos pārtikas produktus Latvijā, ir mainīta kopstenda organizēšanas koncepcija. Jaunā koncepcija paredz, ka Latvijas organizētajā stendā atradīsies Latviju reprezentējošie pārtikas produkti, nevis konkrētu uzņēmumu stendi. Šos pārtikas produktus izraudzīsies Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI), veicot sabiedrisko aptauju. Aptaujas rezultātā atlasītos produktus LVAEI iegādāsies no produktus ražojošiem uzņēmumiem.

ZM: Par jauniem atbalsta pasākumiem lauksaimnieku iesaistīšanai vietējo rīcības grupu darbībā

4.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumā “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””. Jaunie noteikumi groza pašlaik spēkā esošos noteikumus, papildinot tos ar jaunām LEADER atbalsta aktivitātēm.

Noteikumi paredz ieviest divus jaunus atbalsta veidus. Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” tiks atbalstītas investīcijas lauksaimniecības produktu ražošanai, lai veicinātu lauksaimniecības uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstību un konkurētspēju. Līdz ar to plānots atbalstīt lauksaimniecības produktu pārstrādi un pirmapstrādi mājas apstākļos, ieskaitot pašu saražotās produkcijas iepakošanu. Šo atbalsta veidu paredz ieviest, lai veicinātu lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, ražojot lauksaimniecības produktus ar pievienoto vērtību.

Atbalsts paredzēts arī iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai. Tāpat atbalsts paredzēts infrastruktūras izveidei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai.

Atbalstu jaunajās aktivitātēs varēs saņemt juridiskas un fiziskas personas, kuras ražo lauksaimniecības produktus vai plāno izveidot saimniecību, lai uzsāktu lauksaimniecības produktu ražošanu, kā arī juridiskas personas, kuras nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos vai pēc projekta realizācijas paredzējušas sākt nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos.

Jaunās aktivitātes plānots ieviest, lai veicinātu lauksaimniecības nozares pārstāvju aktīvāku iesaistīšanos vietējo rīcības grupu darbībā un vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā.

ZM: Par lauksaimniecības kooperatīvu attīstības veicināšanu

4.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”, kas paredz palielināt kredīta garantijas maksimālo apmēru lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka tiek palielināts garantijas maksimālais apmērs lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) pasākumu “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” un “Lauku saimniecību modernizācija” investīcijām lauksaimniecības produktu pārstrādei – jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, lauksaimniecības produktu pārstrādes būvju būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī investīcijām vides aizsardzības jomā, lai uzlabotu uzņēmuma vispārējo darbību, no 800 000 latiem līdz 1 200 000 latiem, kā arī investīcijas lauksaimniecības produktu ražošanai paredzētu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai lauksaimniecības produktu ražošanas būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un nepieciešamo būvmateriālu iegādei no 700 000 latiem līdz 1 200 000 latiem.

Maksimālais garantijas apmērs lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem tiek palielināts, lai veicinātu lauksaimniecības kooperatīvu attīstību un sekmīgāku Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka garantijas 1 200 000 latu apmērā saņēmējs ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS), kuru valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds” atzīst par atbilstīgu atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par LPKS reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta saņemšanai un kuras neto apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 5 000 000 latu, kā arī biedru skaits LPKS iesnieguma iesniegšanas dienā ir ne mazāks kā 70 lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtību

4.oktobrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtība”. Saskaņā ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā, noteiktas prasības veterināro zāļu recepšu veidlapu un recepšu noformēšanai, izrakstīšanai un uzglabāšanai.

Noteikumu projekts nosaka veterināro zāļu receptes veidlapas formu un paredz, ka recepšu veidlapas ir tipogrāfiski iespiestas trīs paškopējošos eksemplāros ar sērijas numuriem, lai nodrošinātu aptiekās izsniegto zāļu izsekojamību un dzīvnieku īpašnieks saglabātu rakstiskus praktizējoša veterinārārsta norādījumus par zāļu lietošanu. Šī prasība atvieglo dzīvniekiem izlietoto zāļu uzskaiti, jo informāciju, kas norādīta receptē, nav atkārtoti jānorāda zāļu uzskaites reģistrā.

Kārtība paredz, ka recepti noformē praktizējošs veterinārārsts uz receptes veidlapas. Veterinārārsts receptē norādīs dzīvnieka īpašnieku, identificēs dzīvnieku, kam zāles paredzētas, kā arī norādīs dzīvniekam nepieciešamo zāļu nosaukumu, daudzumu, ievadīšanas veidu un norādīs zāļu izdalīšanas periodu no produktīvā dzīvnieka organisma, lai nodrošinātu cilvēku veselībai nekaitīgas pārtikas ieguvi no dzīvniekiem. Katru receptes eksemplāru praktizējošais veterinārārsts apstiprinās ar veterinārmedicīniskās prakses zīmoga nospiedumu un parakstu, lai novērstu recepšu negodprātīgu izmantošanu.

Uz vienas receptes atļauts izrakstīt tikai vienu zāļu nosaukumu ārstēšanas kursam, kas nav ilgāks par trīs mēnešiem. Praktizējošs veterinārārsts varēs atļaut pret recepti aptiekā izsniegt veterinārās zāles vairākkārt gada laikā, ja zāles nepieciešamas dzīvnieka hronisku slimību ārstēšanai vai profilaksei un zāles jālieto ilgstoši un regulāri. Pret praktizējoša veterinārārsta izrakstītu recepti veterinārajā aptiekā vai vispārēja jeb atvērta tipa aptiekā varēs izsniegt veterinārās zāles vai cilvēkiem paredzētās zāles, kas paredzētas dzīvnieku ārstēšanai.

Aptiekā, kurā izsniedz zāles pret vairākkārt izmantojamo recepti, uzglabās informāciju par recepti, ja iepriekš nebūs izsniegts viss receptē norādīto zāļu daudzums. Šajā gadījumā receptes pirmo eksemplāru līdz visa izrakstīto zāļu daudzuma izsniegšanai uzglabās dzīvnieku īpašnieks (turētājs). Aizpildītos receptes eksemplārus uzglabās aptieka, dzīvnieku īpašnieks un praktizējošs veterinārārsts.

Ieviešot šādu veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtību, samazināsies administratīvais slogs hroniski slimo dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem), kam praktizējošs veterinārārsts varēs izrakstīt vairākkārt izmantojamo recepti, kuras derīguma termiņš ir viens gads. Līdz šim visu recepšu derīguma termiņš bija noteikts ne ilgāks kā trīs mēneši, arī gadījumos, ja dzīvniekam zāles jālieto ilgstoši un regulāri. Turpmāk hroniski slima dzīvnieka īpašniekam, lai iegādātos nepieciešamās zāles, nebūs jāiet pēc receptes pie praktizējoša veterinārārsta ik pēc trīs mēnešiem un recepti varēs saņemt vienu reizi gadā.

Veterinārās receptes noformēšanas un uzglabāšanas kārtība stāsies spēkā pēc tās publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tā būs jāievēro veterinārārstiem un veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa