Finanšu ministrija: Par nodokļu ieņēmumiem šā gada deviņos mēnešos

Kā liecina Valsts kases operatīvie dati, valsts budžeta situācija šā gada deviņos mēnešos ir uzlabojusies gan salīdzinājumā ar plānoto, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem.

“Pateicoties straujākam ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, nekā iepriekš prognozēts, nodokļu ieņēmumi attīstās virs plānotā līmeņa. Finanšu ministrija ir pārskatījusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2011.gadam, paaugstinot to no 3,3% līdz 4,5% salīdzināmajās cenās. Iespējams, ka gada beigās tomēr zemāka izaugsme pasaules ekonomikā samazinās Latvijas ekonomikas pieauguma tempu, kas attiecīgi varētu mazināt arī virs plāna iekasēto nodokļu apjomu. Tādēļ būtiski izvairīties no iepriekšējos gados novērotās tendences valsts iestāžu izdevumiem pieaugt tieši gada pēdējos mēnešos,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Valsts kases operatīvo datu pārskatu veido dati par valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu, ziedojumiem un dāvinājumiem. Informācija par atvasināto publisko personu budžeta situāciju, kas ietekmē valsts budžeta rādītājus, tiks iekļauta Valsts kases oficiālajā pārskatā mēneša vidū.

Šā gada janvārī–septembrī valsts budžeta izdevumi (3 224,9 milj. latu) pārsniedza ieņēmumu apjomu (3 121,2 milj. latu), veidojot 103,7 miljonu latu deficītu. Deficīts bija mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (353,4 milj. latu), un, salīdzinot ar 2010.gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies, galvenokārt samazinoties valsts sociālās apdrošināšanas budžeta deficītam (no 294,8 līdz 119,8 milj. latu). Valsts pamatbudžetā šā gada janvārī–septembrī situācija arī ir uzlabojusies, izveidojoties 16,1 miljona latu pārpalikumam, tomēr tā ietekme uz kopējo valsts budžeta bilances uzlabošanos bija mazāka.

Valsts pamatbudžeta sekmīgu izpildi salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem pamatā nodrošināja nodokļu un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums, kas bija straujāks nekā izdevumu pieaugums.

Pieaugot straujāk, nekā prognozēts, iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomiskajai aktivitātei, kas veicināja darījumu apjoma un vērtības palielināšanos, kā arī peļņas un ienākumu kāpumu, ir vērojams lielāko nodokļu ieņēmumu pieaugums gan salīdzinājumā ar plānoto, gan ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi arī septembrī pārsniedza mēneša plānu (plāna izpilde ir 105,7%) un šā gada deviņos mēnešos bija 713,6 miljoni latu, kas ir par 13,4% vairāk nekā 2010.gada atbilstošajā periodā. Tāpat septembra plāns tika pārsniegts akcīzes nodokļa ieņēmumiem (plāna izpilde ir 105,4%), sevišķi tabakas izstrādājumiem. Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumi deviņos mēnešos bija 353,4 miljoni latu, kas ir nedaudz vairāk (par 2,3%) salīdzinājumā ar 2010.gada deviņiem mēnešiem.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskā izpilde janvārī–septembrī bija 138,2 miljoni latu, un tā jau pārsniedz gada plānu (gada plāna izpilde ir 113,9%). Salīdzinājumā ar 2010.gada atbilstošo periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 69,9%, kas nozīmē, ka ir pieaudzis gan piemaksājamo summu pārsniegums pār atmaksājamām pēc 2010.gada deklarācijām, pateicoties labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem, gan aprēķinātie avansa maksājumi par paredzamo 2011.gada peļņu.

Finanšu ministrija prognozē, ka gada plāns nodokļu ieņēmumiem kopumā varētu tikt pārsniegts. Informācija par nodokļu ieņēmumiem kopbudžetā (ieskaitot nodokļus pašvaldību budžetā) sekos mēneša vidū.

Jāatzīmē, ka ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem šā gada deviņos mēnešos bija 518,5 miljoni latu, kas ir par 14,0% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Taču ieņēmumus šajā pozīcijā var būtiski ietekmēt vienā mēnesī saņemto maksājumu apjoms, kā to rāda augusta dati, kad tika saņemti līdzekļi par deklarētajiem ES fondu izdevumiem laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 30.jūnijam. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu gada plāna izpilde kopumā ir jāvērtē piesardzīgi, jo tā deviņos mēnešos veidoja tikai 57,5% no gada plāna.

Kā jau iepriekš minēts, šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2010.gada atbilstošo periodu izdevumu pieaugums valsts pamatbudžetā bija lēnāks nekā ieņēmumiem, tomēr izdevumi ir mēreni pieauguši visās lielākajās pozīcijās. Visstraujākais izdevumu pieaugums ir novērojams kapitālajiem izdevumiem, kas šā gada deviņos mēnešos attiecībā pret 2010.gada atbilstošo periodu palielinājās vairāk nekā divas reizes un bija 197,3 miljoni latu. Izmaiņas kapitālo izdevumu pozīcijā atbilst plānotajam. Kapitālo izdevumu plāna izpildi gadā kopumā var ietekmēt maksājumi ES fondu projektiem, kas veido lielāko daļu no šīs izdevumu pozīcijas un kuriem iepriekšējos gados ir novērota tendence palielināties novembrī–decembrī.

Labāku valsts budžeta izpildi noteica arī mazāks deficīts valsts sociālās apdrošināšanas budžetā nekā 2010.gada deviņos mēnešos, kad tika veikti papildu izdevumi pensijām saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu. Tāpat šā gada deviņos mēnešos ir sarukuši izdevumi, kas ir saistīti ar bezdarbnieku pabalstu izmaksu, ņemot vērā bezdarba līmeņa samazināšanos. Savukārt ieņēmumi, kuru lielākais avots ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir pieauguši. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem šā gada deviņos mēnešos sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (ieskaitot fondēto pensiju shēmas līdzekļus) bija 944,9 miljoni latu, un attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pateicoties nodokļu maksātāju skaita un vidējās darba algas tautsaimniecībā palielinājumam, tie pieauga par 11,7%.

Finanšu ministrija vērtē, ka 2011.gadā kopumā valsts budžets tiks izpildīts atbilstoši plānotajam.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa