Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

• Numura tēma. Maldīgi domāt: nav lietas, nav problēmas

Piecpadsmit gadu laikā divas zādzības no prokuratūras, līdzi ņemot krimināllietu materiālus, ne vien skaitliski, bet arī pēc nodarījuma objekta neļauj šos noziegumus ierindot ikdienišķo notikumu klāstā. Uz to norāda arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, atzīstot, ka augusta nogalē notikušajai zādzībai no Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkas Jelgavā sekojušas gan pārdomas, gan vairāki būtiski secinājumi. Tajos viņš dalās sarunā ar "Jurista Vārdu". Savukārt par citiem aspektiem, kas izriet no minētās zādzības, piemēram, zaudēto krimināllietu materiālu atjaunošanas teorētisko un praktisko īstenošanu vai valsts atbildību par tās rīcībā esošu datu glabāšanu, šajā numurā rubrikas "Tēma" ietvaros var lasīt vēl vairāku citu ekspertu viedokļus. Savās domās par to dalās: LU Juridiskās fakultātes dekāne profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga; Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska; Iekšlietu ministrijas pārstāvis Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Vītoliņš; zvērināta advokāte Guna Kaminska, zvērināta advokāte Ilze Gredzena un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

• Edgars Korčagins. Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana

Raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības saistībā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-667, kas ir radījis plašas diskusijas sabiedrībā par minētajiem jautājumiem. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no atpūtas laika veidiem, kas nodrošina darbiniekam atpūtas iespēju darba gadā. Tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kā vienas no Satversmē noteiktajām pamattiesībām efektīva īstenošana ir saistāma ar darba devēja pienākumu šo atvaļinājumu nodrošināt. Atbilstoši DL 28.pantam ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

• Magda Papēde. Valsts nodeva autortiesību strīdos

Kopš šā gada 1.janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34.panta pirmās daļas 4.¹punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69.panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000.gadā. Ir izveidojusies situācija, ka divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas autortiesību vai blakustiesību subjektam un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā. Tikmēr pēc otras normas viņiem šī nodeva nav jāmaksā.

• Emīls Paupe. Tiesības uz taisnīgu tiesu Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā

Rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48.pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam. Aprakstītajā problēmā saplūst divas, parasti ļoti nesaistītas, tiesību sistēmas, proti, Eiropas Padomes reģionālās cilvēktiesības un konkurences tiesības no procesuālā aspekta. Šī problēma juridiskajā zinātnē un arī praksē ir kļuvusi aktuāla, kā arī vairāku faktoru dēļ izraisījusi diskusijas doktrīnā.

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv