Starpvaldību sarunvedis, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs — pēc Maskavas

21.04.1999. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 21. aprīlī, no vizītes Maskavā Latvijā atgriezās delegācija satiksmes ministra Anatolija Gorbunova vadībā.

Kā "LV" jau informēja, 19. un 20. aprīlī Latvijas pārstāvji piedalījās starptautiskajā izstādē "TransRussia — 99", A. Gorbunovam, kurš ir arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses, bija tikšanās ar Krievijas nacionālās politikas ministru Ramazanu Abdulatipovu, Krievijas dzelzceļa ministru Nikolaju Akseņenko un Krievijas transporta ministru Sergeju Franku.

Tūlīt pēc atgriešanās Rīgā satiksmes ministrs sniedza žurnālistiem īsu komentāru par vizītes rezultātiem. Brīfings, kas bija plānots Centrālajā dzelzceļa stacijā uz perona, notika uz Satiksmes ministrijas kāpnēm, jo anonīms zvanītājs bija paziņojis par spridzekļa ievietošanu stacijas ēkā. Paziņojot žurnālistiem, ka ir apmierināts ar vizītes rezultātiem, A. Gorbunovs vienlaikus izteica cerību, ka šāda provokācija ir vienkāršs huligānisma akts, nevis mēģinājums apēnot sarunās ar Krievijas amatpersonām sasniegto.

Kā atzina A.Gorbunovs, šīs vizītes laikā Maskavā ir panākts pavērsiens Latvijas un Krievijas attiecībās un tikšanās ar abu valstu starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju no Krievijas puses R. Abdulatipovu bijusi veiksmīga. Panākta vienošanās, ka aprīlī un maijā darbu atsāks visas šīs komisijas darba grupas un jūnijā R.Abdulatipovs, iespējams, ieradīsies Rīgā, lai rezumētu paveikto.

Vienlaikus satiksmes ministrs uzsvēra, ka ar šo apņemšanos vien būs par maz, ļoti nopietns darbs sagaida visas ministrijas, arī pašu A.Gorbunovu kā šīs komisijas līdzpriekšsēdētāju.

A.Gorbunovs atzīmēja, ka tāda veida pozitīvi solījumi izskanējuši līdzīgā tikšanās reizē pirms vairāk nekā gada, bet tobrīd tos pavadījuši arī politiska rakstura nosacījumi to realizācijai. Šoreiz šādu nosacījumu nav bijis, un A. Gorbunovs izteica cerību, ka politiska rakstura nesaskaņas vairs netraucēs starpvaldību komisijas darbu un to risināšana notiks atbilstošā valstu un starpvaldību līmenī.

Par abu valstu attiecību uzlabošanās iemesliem ministrs atzina gan Krieviju skārušos ekonomiskos procesus, gan pārmaiņas Latvijā, piemēram, grozījumus Pilsonības likumā un no tā izrietošos atvieglojumus naturalizācijas procesā.

Kā atzina A. Gorbunovs, abu valstu attiecību uzlabošanās un vizītes laikā panāktā vienošanās par starpvalstu komisijas darba intensificēšanu varētu netiešā veidā veicināt arī šīs komisijas jau kopš zināma laika parafētā Latvijas un Krievijas robežlīguma galīgo noslēgšanu.

Vērtējot transporta konferencē "TransRussia — 99" gūtos iespaidus, ministrs teica: — Mums ir jāaizmirst, ka Latvijas ostas un Latvijas dzelzceļš ir vienīgais veids, kā Krievija var eksportēt savas kravas uz ārzemēm. Notiek cīņa par Maskavas tirgu. Mums ir reāla konkurence un mums šajā cīņā ir jāpiedalās. Es domāju, ka mūsu uzņēmēji, kas piedalījās šajā konferencē Maskavā, darīja to veiksmīgi.

Tiekoties ar Krievijas dzelzceļa ministru, A.Gorbunovs pārrunājis dzelzceļa tarifus un iespējamās atlaides, ko Latvijas pārvadātāji varētu iegūt. Tomēr, kā atzina ministrs, nebūs iespējams atgūt to tarifu līmeni, kas tika piemērots pagājušajā gadā. Tiks izskatīta katra kravu grupa atsevišķi, un pirmā tiks apspriesta metāla pārvadāšana. Tomēr konkrētāk par Krievijas dzelzceļa tarifu politiku attiecībā uz Latviju tiks spriests mēneša beigās, kad uz Maskavu, lai tiktos ar kravu pārvadātājiem, nosūtītājiem un saņēmējiem, dosies valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektors Andris Zorgevics.

Ministrs arī uzsvēra, ka Krievijas puse izteikusi vēlmi attiecībā pret saviem pārvadātājiem no Latvijas puses sajust līdzīgu attieksmi tai, kādu izrāda Igaunija un Lietuva. Tikai šādā gadījumā varētu cerēt uz pozitīvām izmaiņām arī Krievijas attieksmē pret Latvijas pārvadātājiem.

Beidzot tikšanos ar žurnālistiem, A.Gorbunovs secināja: — Mums ir mazāk jārunā par attiecībām ar Krieviju vispārīgās frāzēs, bet tiem, kas ir ieinteresēti sadarbībā ar Krieviju un biznesa darījumos ar to, vairāk jādarbojas šajā valstī uz vietas.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore