Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.; 2007, 22.nr.; 2008, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “ko sniedz” ar vārdiem “par kuru veic samaksu”;

papildināt pantu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

“10¹) tiešā zaudējumu regulēšana — zaudējumu atlīdzināšanas sistēma, kad apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, pilnvaro civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieku, kuram nodarīti zaudējumi, veikt šajā likumā noteiktās darbības vai daļu no tām, lai trešā persona saņemtu apdrošināšanas atlīdzību;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) transportlīdzeklis —

a) sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe (puspiekabe), mopēds, kas ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, vai vietējā pašvaldībā vai ir reģistrēts ārvalstī,

b) tramvajs, kas ir reģistrējams vietējā pašvaldībā;”.

2. Izteikt 4.¹ panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam apliecinātu apstiprinājumu par noslēgto apdrošināšanas līgumu, apstiprinājumā iekļaujot norādi uz publiski pieejamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas avotu mājaslapā internetā, kur iespējams bez maksas pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esību.”

3. 5.panta pirmajā daļā:

izslēgt 3. un 4.punktu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Latvijas Republikā nereģistrētu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegtām tirdzniecības numura zīmēm tirdzniecībai paredzēta transportlīdzekļa pārvietošanai uz tirdzniecības vai glabāšanas vietu vai arī izmēģinājuma braucieniem ar šādu transportlīdzekli.”

4. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte) ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts Latvijas Republikā un piedalās ceļu satiksmē valstī, kas ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts. Par starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) uzskatāms arī tāds starptautiskais apdrošināšanas līgums, kas noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, ja šāda līguma noslēgšana paredzēta starptautiskajos līgumos.”

5. Izteikt 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie dati

“(1) Apdrošināšanas līguma noslēgšanai ir nepieciešami:

1) personas dati (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs);

2) šā punkta “a”, “b”, “c”, “d” vai “e” apakšpunktā minētie dati par transportlīdzekli:

a) transportlīdzekļa reģistrācijas dati, ja izsniegta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība,

b) dati, kas norādīti transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēta komersanta izsniegtā rēķinā-uzziņā vai citos dokumentos, kuri apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības, ja transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā vai ja tas atsavināts vai noņemts no uzskaites citā valstī, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā,

c) dati, kas norādīti tranzīta numura kartē, ja transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte,

d) dati, kas norādīti izmēģinājuma numura kartē, ja transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte,

e) dati, kas norādīti tirdzniecības numura kartē, ja tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem transportlīdzekļiem.

(2) Apdrošināšanas līgumā norāda:

1) šā panta pirmās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā minētās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības numuru vai šā panta pirmās daļas 2.punkta “c”, “d” vai “e” apakšpunktā minēto dokumentu un tā numuru;

2) šā panta pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā minētā dokumenta veidu, izsniegšanas datumu un numuru, ja šāds numurs ir.

(3) Ja, slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmējs sniedz apdrošinātājam tā pieprasīto informāciju apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai, apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par sniegtās būtiskās informācijas patiesumu.”

6. 10.pantā:

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdus “nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas” ar vārdiem “nav pieteikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa”;

papildināt piektās daļas 2.punktu pēc vārdiem “apstākļu dēļ” ar vārdiem “un ja, pamatojoties uz attiecīgo līgumu, nav pieteikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja transportlīdzeklim mainās īpašnieks, pamatojoties uz transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēta komersanta izsniegtu
rēķinu-uzziņu vai uz citiem dokumentiem, kuri nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības, vai transportlīdzekli pārreģistrē sakarā ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka vai transportlīdzekļa identifikācijas numura maiņu, vai transportlīdzeklim tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas līgumā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums uzskatāms par izbeigtu ar brīdi, kad transportlīdzeklim, pamatojoties uz īpašumtiesības apliecinošiem dokumentiem, mainās īpašnieks vai transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts, vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu. Transportlīdzekļa līzinga gadījumā apdrošināšanas līgums uzskatāms par izbeigtu brīdī, kad mainās līzinga ņēmējs, kas Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs.”;

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

“(6¹) Ja apdrošināšanas līgums ir izbeidzies šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā un transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļas atmaksu, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uz to iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu, kura atbilst atlikušajam laikposmam no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām un no kuras atskaitīti ne vairāk kā pieci procenti no apdrošināšanas prēmijas daļas par atlikušo periodu, ja, pamatojoties uz attiecīgo līgumu, nav pieteikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.”;

izteikt septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) līzinga gadījumiem, ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks kļūst par transportlīdzekļa turētāju;”;

aizstāt septītās daļas 2.punktā vārdus un skaitli “otrās daļas 1.punktā” ar vārdiem un skaitli “pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā”.

7. Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstī dzīvojošo fizisko personu un reģistrēto juridisko personu (turpmāk — rezidents) prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem, kuri notikuši Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kas nav cietušās fiziskās personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai juridiskās personas reģistrācijas valsts (turpmāk — rezidences valsts), un kuros zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis ar Latvijas Republikas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgās Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un juridisko adresi.”

8. 23.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apbedīšanas izdevumus aprēķina ne mazāk kā astoņu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja faktiskā apbedīšanas izdevumu summa ir lielāka, tiek aprēķināti faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie saprātīgie izdevumi.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Apbedīšanas izdevumus atlīdzina apmērā, kas atbilst starpībai starp šā panta piektajā daļā minētajiem apbedīšanas izdevumiem un no valsts budžeta un pašvaldību budžeta izmaksājamo apbedīšanas pabalsta summu, kas aprēķināma sakarā ar cietušās personas nāvi.”

9. Izteikt 24.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļus, kas samaksāti par cietušo personu ārstēšanu, rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai īri un pielāgošanu.

(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļus, kas samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu veidā saistībā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām.”

10. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Mantai nodarītie zaudējumi

(1) Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:

1) sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;

2) sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju;

3) sakarā ar cita personai piederošā īpašuma, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto īpašumu, bojājumu vai bojāeju;

4) veicot nepieciešamos ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanas darbus;

5) sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šā transportlīdzekļa salona notraipīšanu;

6) evakuējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas;

7) sakarā ar kaitējumu videi.

(2) Ja apdrošināšanas atlīdzību par šā panta pirmajā daļā minēto mantai nodarīto zaudējumu trešā persona vēlas saņemt naudas summas veidā, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izmaksā naudas summu, kas atbilst zaudējumu aprēķinā norādītajai zaudējumu summai bez pievienotās vērtības nodokļa. Ja trešā persona ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir saremontējusi transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam rēķinu par transportlīdzekļa remontu un maksājumu apliecinošu dokumentu par rēķina samaksu, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina faktiski samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas nepārsniedz zaudējumu aprēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokļa summu.”

11. Izteikt 27.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz summu, kas aprēķināta kā starpība starp transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma un bojātā transportlīdzekļa atlieku vērtību pēc ceļu satiksmes negadījuma.”

12. Aizstāt 28.panta otrajā teikumā vārdus “izziņas izdarīšanu” ar vārdiem “izmeklēšanu kriminālprocesā”.

13. 31.pantā:

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “cietusi Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona” ar vārdiem “zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam”;

papildināt devīto un desmito daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Prasību par zaudējumu atlīdzināšanu var pieteikt gada laikā no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas dienas.”

14. 35.pantā:

aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdus “25.panta 4. un 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “25.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā”;

aizstāt 12.punktā vārdu “transportlīdzekļa” ar vārdu “mantas”;

papildināt pantu ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13) zaudējumus, kas radušies lidlauka manevrēšanas teritorijā notikušā ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīts transportlīdzeklis un gaisa kuģis;

14) līzinga ņēmēja mantai un saskaņā ar līzinga līgumu lietotajiem transportlīdzekļiem nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīti transportlīdzekļi, kas līzingā nodoti vienam un tam pašam līzinga ņēmējam, kurš Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā ir norādīts kā transportlīdzekļu turētājs.”

15. 36.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam piecu dienu laikā pēc tā pieprasījuma saņemšanas.”;

izslēgt otrās daļas ievaddaļā vārdus “nekavējoties (tiklīdz tas iespējams)”;

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārda “paziņojumu” ar skaitli un vārdiem “10 dienu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas”.

16. Izteikt 37.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam) nodrošina uz apdrošināšanas atlīdzību pretendējošās personas bojātās mantas apskati.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav nodrošinājis bojātās mantas apskates veikšanu, trešajai personai ir tiesības zaudējumu apmēra noteikšanai izvēlēties ekspertu. Šādā gadījumā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:

1) atlīdzina zaudējumus, pamatojoties uz trešās personas iesniegtajiem dokumentiem, kas pamato nodarīto zaudējumu apmēru;

2) atlīdzina trešajai personai izdevumus, kas tai radušies, veicot ceļu satiksmes negadījumā bojātās mantas ekspertīzi.

(3) Veikt transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi sakarā ar transportlīdzeklim nodarīto bojājumu Latvijas Republikā ir tiesīgs Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sertificēts eksperts. Ja trešā persona apdrošināšanas atlīdzību par šā likuma 26. vai 27.pantā minētajiem zaudējumiem vēlas saņemt naudas summas veidā, transportlīdzekļa tehniskā ekspertīze zaudējumu novērtēšanai ir obligāta.”

17. Izteikt 38.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par cietušās personas darbā gūtajiem ienākumiem pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie zaudējumi. Izziņu var nepievienot, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir piekritusi, ka izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa un saņem apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda). Ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktā minētie zaudējumi, izziņu pieprasa vai piekrišanu tam, ka izziņu saņem apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, dod apgādnieku zaudējusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, vai tās pārstāvis.”

18. Papildināt likumu ar 38.¹ pantu šādā redakcijā:

“38.¹ pants. Tiešā zaudējumu regulēšana

(1) Apdrošinātājiem ir tiesības vienoties par tiešo zaudējumu regulēšanu, noslēdzot savstarpēju līgumu saskaņā ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja saistošajiem norādījumiem, kas nosaka apdrošinātāju tiesības un pienākumus tiešās zaudējumu regulēšanas gadījumos — apdrošinātāja tiesības pievienoties tiešās zaudējumu regulēšanas sistēmai un izstāties no tās, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtību, savstarpējo norēķinu kārtību, strīdu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu risināšanas kārtību, kā arī regulē citus ar tiešo zaudējumu regulēšanu saistītus jautājumus.

(2) Vienojoties par tiešo zaudējumu regulēšanu, apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, ir tiesības pilnvarot apdrošinātāju, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā bojātā vai bojā gājušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pilnvarotu personu veikt šādas darbības:

1) pieņemt un izskatīt pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, kā arī veikt citas darbības, kas saskaņā ar šo likumu nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību;

2) pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību un veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu šajā likumā noteiktajos termiņos.

(3) Apdrošinātājiem apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī un pēc ceļu satiksmes negadījuma ir pienākums nodrošināt, lai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas būtu informētas par apdrošināšanas gadījuma paziņošanas un apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtību.”

19. 39.pantā:

aizstāt panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā skaitli un vārdus “36.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “36.panta otrajā un ceturtajā daļā”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir rakstveidā piekritusi šajā pantā paredzēto rakstveida informāciju no apdrošinātāja saņemt ar elektroniskā pasta palīdzību vai īsziņas veidā uz mobilo tālruni, apdrošinātājs ir tiesīgs sniegt šo informāciju atbilstoši saņemtajai piekrišanai.”

20. 41.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu ar “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) zaudējumus nodarījis, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu;”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) transportlīdzeklis atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam nav bijis aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu;”;

izteikt otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“4) apdrošinātāju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 51.panta piektajā daļā vai 5.¹ daļā minētajā gadījumā un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

5) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta otrajā un ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikas rezidentam, kurš cēlis prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar šajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

6) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šīs valsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un šajā valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam;

7) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus nodarījis šajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam;

8) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī ir noticis apdrošināšanas gadījums, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam, bet transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot;

9) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus Latvijas Republikas rezidentam sakarā ar attiecīgajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu nodarījis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tas veicis apdrošināšanas atlīdzības izmaksu saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmās daļas 5.punktu.”

21. 44.panta otrajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) nodrošina šā likuma 50. un 50.¹ pantā minētās informācijas sniegšanu;”;

izteikt 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13) kārto Latvijas Republikas rezidentu prasības sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

a) triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta otrajā un ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikas rezidentam, kurš cēlis prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušu apdrošināšanas gadījumu),

b) ārvalsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam;

14) kārto Latvijas Republikas rezidentu prasības sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

a) zaudējumus nodarījis Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījuma, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam,

b) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekli pēc Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikuša apdrošināšanas gadījuma, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam;”;

aizstāt 19.punktā vārdu “izziņas” ar vārdu “izmeklēšanas”.

22. 49.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus “Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas” ar vārdiem “Valsts policijas”;

papildināt daļu pēc vārdiem “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras” ar vārdiem “Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas”.

23. Izteikt 50.¹ pantu šādā redakcijā:

“50.¹ pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēja pieprasījuma sniedz šādu informāciju par viņa civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas iepriekšējā laika periodā noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem iesniegtajiem pieteikumiem:

1) noslēgtie apdrošināšanas līgumi laikposmā, kas nav mazāks par pēdējiem pieciem gadiem, — apdrošināšanas līguma sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma noslēgšanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;

2) atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem iesniegto pieteikumu skaits, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu, kā arī to, vai uz šo pieteikumu pamata ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.

(2) Pieprasījumā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam norāda transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi un transportlīdzekļa īpašnieka datus — personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas sagatavošanu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības saņemt maksu, kas nepārsniedz informācijas sagatavošanas izdevumus.”

24. 51.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) transportlīdzeklis, kura vadītāja vaina nav pierādāma šā likuma 31.panta astotajā daļā minētajā gadījumā;”;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) transportlīdzeklis, attiecībā uz kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju pasludināts maksātnespējas process;”;

izteikt pirmās daļas 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“7) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai tā pārstāvis triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 36.pantā minētais rakstveida pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikas rezidentam, kurš cēlis prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

8) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā, ja Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam;

9) Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, ja apdrošināšanas gadījums ir noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī un tajā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam, bet transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma;

10) nenoskaidrots transportlīdzeklis Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā, kurā zaudējumi nodarīti Latvijas Republikas rezidentam. Šajā gadījumā šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus no Garantijas fonda sedz tikai tad, ja to paredz tās Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvie akti, kurā noticis apdrošināšanas gadījums.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz saskaņā ar šā likuma 38.¹ pantu pilnvarotā apdrošinātāja izmaksāto atlīdzību tiešās zaudējumu regulēšanas gadījumos, ja pēc tā pieprasījuma apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību pilnībā vai daļēji nav veicis pieprasīto zaudējumu atlīdzību. Šādā gadījumā apdrošinātājs, kura rīcību Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atzinis par nepamatotu, atlīdzina no Garantijas fonda izmaksātos līdzekļus un maksā par Garantijas fonda līdzekļu izmantošanu 12 procentus gadā no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summas no dienas, kad veikta izmaksa, līdz brīdim, kad apdrošinātājs atlīdzina izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.”

25. Izslēgt 51.² pantu.

26. Izteikt 53.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Valsts policija veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, tai skaitā lemj par administratīvā soda piemērošanu.”

27. Izteikt 54.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par:

1) cietušajai personai aprēķinātā valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojuma un valsts sociālā pabalsta apmēru par pieprasījumā norādīto laikposmu, lai saskaņā ar šo likumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību;

2) cietušās personas apdrošināšanas iemaksu algas apmēru par pieprasījumā norādīto laikposmu, lai saskaņā ar šo likumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību;

3) tās personas darba devēju, ar kuru zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītājs ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās un pret kuru Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību, ja pieprasījumā norādītajā laikposmā darba devējs ir aprēķinājis sociālās apdrošināšanas iemaksas.”

28. Izteikt 55.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) transportlīdzeklim izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, tai skaitā lemj par administratīvā soda piemērošanu.”

29. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

“56.pants. Valsts robežsardzes pienākumi un tiesības transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē Latvijas Republikas teritorijā

Ja pārbaudē konstatēts, ka Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība vai tāda transportlīdzekļa, kas parasti atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Valsts robežsardze veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, tai skaitā lemj par administratīvā soda piemērošanu.”

30. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību.”

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 22.septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2011.gada 12.oktobrī