"Latvija tiek atzīta par valsti ar normālu biznesa vidi"

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle — pēc Londonas

21.04.1999. Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ir beigusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) gada pārskata sanāksme, kas norisinājās no 16. līdz 20.aprīlim Londonā.

Vakar, 21.aprīlī, Latvijas delegācijas vadītājs, īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle preses konferencē informēja par tās norisi un rezultātiem:

— ERAB gada sanāksme Londonā bija pirmā, kuru vadīja bankas jaunais prezidents Horsts Kēlers, kurš stājās amatā pagājušajā gadā. Viņš darbu uzsāka bankai grūtā laikā, kam atbilstoši veidoja savu darbības politiku. Ņemot vērā pagājušā gada notikumus finansu pasaulē, bankas finansu darbības rezultāti 1998.gadā ir ar lielākiem zaudējumiem nekā jebkad. Pēc kopējo ieņēmumu un izdevumu aprēķiniem zaudējumi ir 261 miljons eiro, kas parāda jau ievērojamu peļņas krituma līmeni. Tomēr 1998. gadā bankas piešķirto kredītu apjoms valstīm, kas strādāja ar ERAB projektiem, tajā skaitā arī Latvijai, ir pieaudzis kopumā par 26%.

Neraugoties uz visu iepriekš minēto, ir piecas Viduseiropas un Austrumeiropas un piecas NVS valstis, kurām peļņas atdeve no ERAB veiktajiem projektiem bija labāka 1998. nekā 1997. gadā.

Kā būtisks finansu pasauli ietekmējošs aspekts, kas izskanēja Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra uzrunā, atklājot gada sanāksmi, tika novērtēts Balkānu un Kosovas jautājums.

Ko ERAB jaunā vadība piedāvā, lai mainītu esošo situāciju? Ir izstrādāta, pareizāk sakot — uzlabota, bankas stratēģija, kuras pamatā būs trīs pamatprincipi, kas noteiks, kur ERAB investēs naudu.

Tie ir, pirmkārt, mazie un vidējie uzņēmumi, dažāda veida programmas to attīstības veicināšanai, kas, bez šaubām, tiks realizētas arī Latvijā, otrkārt, infrastruktūras projektu kopums. Mums jau ir laba pieredze sadarbībai transporta jomā, lai minam kaut vai pagājušajā gadā noslēgto dzelzceļa līniju atjaunošanas projektu un daudzus citus, kas vēl ir apspriešanas līmenī. Viens no tiem iecerētais Daugavas pārvads Rīgā — zemūdens tunelis vai tilts, kas arī taps ar ERAB atbalstu. Ir arī ERAB priekšlikumi attiecībā uz finansu sektoru par hipotekārās kreditēšanas attīstīšanu saistībā ar vairākām komercbankām Latvijā.

Treškārt, gada sanāksmes laikā tika parakstīts ERAB un Eiropas Komisijas līgums par to, kā tiks realizēti kopīgi finansētie projekti. Jau pirms gada tika parakstīts saprašanās memorands starp Pasaules banku, ERAB, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Komisiju par to, ka vairākos projektos naudas plūsmas tiks vadītas kopīgi. Tātad ERAB gada pārskata sanāksmes laikā tika sperts vēl viens solis šīs sadarbības realizācijai.

Par ERAB ieguldījumiem finansu sektorā. Latvijas delegācijas vadībai bija tikšanās ar ERAB prezidentu H.Kēleru, kuras laikā tika izteikti vairāki priekšlikumi par ERAB ieguldījumiem Latvijas finansu sektorā. Uzskatām, ka ERAB vajadzētu veicināt savu speciālistu ieinteresētību projektu realizācijas kvalitātē. Lai konkrēta projekta ERAB pārstāvis saņemtu augstāku atalgojumu no bankas nevis tajā gadījumā, kad gūta iespējami lielāka peļņa, kas neapšaubāmi arī ir būtiski, bet tad, ja projekts ir sasniedzis savu ilgtermiņa mērķi, rezultātu.

Tika pieteikts arī koncepts banku darbības stratēģijai Baltijā kopumā. Mēs izteicām arī savu vēlmi nākotnē redzēt kopēju Baltijas valstu un ziemeļvalstu direktorātu ERAB. Tādēļ, ka triju Baltijas valstu kapitāla īpatsvars ir par mazu, lai veidotu pašiem savu direktorātu. Patlaban katra no Baltijas valstīm ir savā direktorātā, piemēram, Latvijas partneri ir Norvēģija un Somija, savukārt Igaunija ir kopā ar Dāniju, Īriju un Maķedoniju.

Tikšanās laikā ar prezidentu tika pārrunāts arī Rīgas Komercbankas jautājums, novērtēta ERAB loma bankas restrukturizācijā. Latvijas pārstāvji izteica atbalstu jebkuram pozitīva risinājuma piedāvājumam no ERAB un citu ieinteresēto Rīgas Komercbankas akcionāru puses.

ERAB gada sanāksmes laikā bija arī daudzas divpusējās tikšanās. Tās nosacīti varētu iedalīt divās daļās. Vienas no tām saistītas ar ieguldījumu kompānijām, kas piedāvā valstij aizņemties naudu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Latvija atteicās no šādām iespējām, šoreiz mēs teicām, ka Latvija jau nākamajā mēnesī izlaidīs pirmos eiro vērtspapīrus. Šī ziņa investīciju kompānijām bija jau zināma, dažas izteica savu nožēlu par to, ka nav guvušas uzvaru piedāvājumu konkursā par tiesībām izlaist šo 150 miljonus lielo eiro obligāciju laidienu. Tādējādi tika izrādīta interese par iespējām strādāt ar nākamajiem obligāciju laidieniem, citiem Latvijas valdības aizņēmumiem.

Otra sarunu grupa bija vairāk saistīta ar investīciju bankām, attīstības bankām, vairāku valstu ministriju pārstāvjiem, piemēram, tikšanās ar Norvēģijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāri Harieti Bergu. Kā zināms, Norvēģija kļūs par Baltijas jūras valstu padomes prezidējošo valsti, līdz ar to tā nāca klajā ar savu programmu, ko gribētu realizēt savas prezidentūras laikā.

Bez valdības delegācijas ERAB gada sanāksmē strādāja vēl viena Latvijas delegācija, kas ir saistīta ar 2000. gada ERAB sanāksmes rīkošanu Rīgā. Tā vienlaikus bija izpētes un reklāmas kampaņa, kas, manuprāt, bija ļoti veiksmīga. Augstu tika novērtēts gan Latvijas izdotais katalogs, gan stends, kurā pastāvīgi bija iespēja pārrunāt visas ar nākamā gada sanāksmes norisi saistītās problēmas.

R.Zīle prognozi, ka ERAB lielo zaudējumu dēļ samazinās savu ieguldījumu apjomu Krievijā vai ar Krieviju saistītajās valstīs, komentēja, paužot ERAB gada sanāksmē vairākkārt izskanējušo viedokli, ka ERAB joprojām investēs savus līdzekļus valstīs ar normālu biznesa vidi, kur ir pārliecība saņemt ieguldīto naudu atpakaļ. Latvija tiek pieskaitīta to valstu grupai, kurās ir šī normālā biznesa vide, pretēji Krievijai, kas tiek raksturota kā riska valsts. Līdz ar to tur, protams, samazināsies ieguldījumi, bet palielināsies iespējas tos saņemt vairāk Latvijai un citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

Liena Pilsētniece,

"LV" korespondente