"Latvija tiek atzīta par valsti ar normālu biznesa vidi"

Delegācijas vadītājs, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle — pēc Londonas

Tika pieteikts arī koncepts banku darbības stratēģijai Baltijā kopumā. Mēs izteicām arī savu vēlmi nākotnē redzēt kopēju Baltijas valstu un ziemeļvalstu direktorātu ERAB. Tādēļ, ka triju Baltijas valstu kapitāla īpatsvars ir par mazu, lai veidotu pašiem savu direktorātu. Patlaban katra no Baltijas valstīm ir savā direktorātā, piemēram, Latvijas partneri ir Norvēģija un Somija, savukārt Igaunija ir kopā ar Dāniju, Īriju un Maķedoniju.

Tikšanās laikā ar prezidentu tika pārrunāts arī Rīgas Komercbankas jautājums, novērtēta ERAB loma bankas restrukturizācijā. Latvijas pārstāvji izteica atbalstu jebkuram pozitīva risinājuma piedāvājumam no ERAB un citu ieinteresēto Rīgas Komercbankas akcionāru puses.

ERAB gada sanāksmes laikā bija arī daudzas divpusējās tikšanās. Tās nosacīti varētu iedalīt divās daļās. Vienas no tām saistītas ar ieguldījumu kompānijām, kas piedāvā valstij aizņemties naudu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Latvija atteicās no šādām iespējām, šoreiz mēs teicām, ka Latvija jau nākamajā mēnesī izlaidīs pirmos eiro vērtspapīrus. Šī ziņa investīciju kompānijām bija jau zināma, dažas izteica savu nožēlu par to, ka nav guvušas uzvaru piedāvājumu konkursā par tiesībām izlaist šo 150 miljonus lielo eiro obligāciju laidienu. Tādējādi tika izrādīta interese par iespējām strādāt ar nākamajiem obligāciju laidieniem, citiem Latvijas valdības aizņēmumiem.

Otra sarunu grupa bija vairāk saistīta ar investīciju bankām, attīstības bankām, vairāku valstu ministriju pārstāvjiem, piemēram, tikšanās ar Norvēģijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāri Harieti Bergu. Kā zināms, Norvēģija kļūs par Baltijas jūras valstu padomes prezidējošo valsti, līdz ar to tā nāca klajā ar savu programmu, ko gribētu realizēt savas prezidentūras laikā.

Bez valdības delegācijas ERAB gada sanāksmē strādāja vēl viena Latvijas delegācija, kas ir saistīta ar 2000. gada ERAB sanāksmes rīkošanu Rīgā. Tā vienlaikus bija izpētes un reklāmas kampaņa, kas, manuprāt, bija ļoti veiksmīga. Augstu tika novērtēts gan Latvijas izdotais katalogs, gan stends, kurā pastāvīgi bija iespēja pārrunāt visas ar nākamā gada sanāksmes norisi saistītās problēmas.

R.Zīle prognozi, ka ERAB lielo zaudējumu dēļ samazinās savu ieguldījumu apjomu Krievijā vai ar Krieviju saistītajās valstīs, komentēja, paužot ERAB gada sanāksmē vairākkārt izskanējušo viedokli, ka ERAB joprojām investēs savus līdzekļus valstīs ar normālu biznesa vidi, kur ir pārliecība saņemt ieguldīto naudu atpakaļ. Latvija tiek pieskaitīta to valstu grupai, kurās ir šī normālā biznesa vide, pretēji Krievijai, kas tiek raksturota kā riska valsts. Līdz ar to tur, protams, samazināsies ieguldījumi, bet palielināsies iespējas tos saņemt vairāk Latvijai un citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

Liena Pilsētniece,

"LV" korespondente