Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Kohēzijas politiku 2014.–2020.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.2011., Nr. 161 (4559) https://vestnesis.lv/ta/id/237502

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm

Vēl šajā numurā

12.10.2011., Nr. 161 (4559)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Kohēzijas politiku 2014.–2020.gadam

11.oktobrī Luksemburgā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kurā Eiropas Komisijas (EK) reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns iepazīstināja ministrus ar 6.oktobrī EK publicētajiem kohēzijas politikas tiesību aktu priekšlikumiem no 2014. līdz 2020.gadam.

Diskusijā ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis norādīja, ka kohēzijas politika ir izaugsmes instruments Latvijai. Tādēļ Latvijai nav pieņemams EK piedāvājums ierobežot kohēzijas politikas finansējuma piešķīrumu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmētu Latvijai pieejamā finansējuma ievērojamu samazinājumu salīdzinājumā ar pašreizējo Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu. Ministrs norādīja, ka šādam EK priekšlikumam nav ekonomiska un loģiska izskaidrojuma, ņemot vērā Latvijas veiksmīgo ES fondu apguvi šajā periodā. EK izmantotais arguments par valstu spēju absorbēt ES fondu finansējumu ir pretrunīgs, nepamatots un uz Latviju nav attiecināms. Ministrs uzsvēra, ka dalībvalsti, kas ir veikusi drastiskus nacionālā budžeta konsolidācijas pasākumus, rūpīgi ievērojot ekonomikas atveseļošanas programmas nosacījumus, un ir starp līderēm ES fondu finanšu apguvē, nedrīkst sodīt, samazinot kohēzijas instrumentu atbalstu.

Sanāksmē notika diskusija, gatavojoties oktobra Eiropadomes sanāksmei. Plānots, ka ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē līdzās diskusijai par izaicinājumiem globālās ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanai īpaši pievērsīsies izaugsmi veicinošiem pasākumiem dalībvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā. Nākamās Eiropadomes darba kārtībā ir ekonomiskās politikas ārējie aspekti, ES nostājas sagatavošana nākamajam G20 samitam 3. un 4.novembrī Kannās (Francija), kā arī gatavošanās ANO klimata konferencei Durbānā.

 

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!