Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde: Par Latvijas migrācijas politiku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.2011., Nr. 161 (4559) https://vestnesis.lv/ta/id/237504

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

12.10.2011., Nr. 161 (4559)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde: Par Latvijas migrācijas politiku

Latvijas imigrācijas politikai ir jābūt vērstai uz ekonomikas attīstību un pienesumu valsts tautsaimniecībai, nevis lēto darbaspēku, kas vairāk patērētu no sociālā budžeta, nekā tajā pienestu – tā secināts 11.oktobrī notikušajā Eiropas migrācijas tīkla rīkotajā ekspertu konferencē "Kādai būt Latvijas migrācijas politikai?".

Kā konferencē norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze, migrācija ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā un arī pasaulē šobrīd ir aktuāls temats, kam valstis pievērš pastiprinātu uzmanību. Arī Latvijā nākamgad ir plānots izstrādāt migrācijas politikas vadlīnijas, kurās skaidri jādefinē, kādas imigrantu grupas nākotnē Latvijā sagaida primāri un uz kādiem kritērijiem ir balstāma imigrācijas politika.

"Pašreizējie emigrācijas procesi skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk unvēlamies mēs to atzīt vai nepar imigrāciju jāsāk domāt jau tagad, kad tā vēl ir samērā niecīga. Tieši tāpēc bija nepieciešama šāda konference, lai gan eksperti no valsts un nevalstiskajām institūcijām, gan akadēmiķi un migrācijas jomas pētnieki, gan arī Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji varētu paust savu redzējumu par to, kādu viņi saskata Latvijas imigrācijas politikukādas imigrantu grupas mēs vēlamies piesaistīt kā prioritāras un kādas ir nepieciešamas vispārējais tautsaimniecības attīstībai, kādas ilgtermiņā ir Latvijas darba tirgus prognozes, kad Latvijā sāks pietrūkt vietējā darbaspēka un cik mēs esam gatavi šo imigrantu integrācijai," skaidroja M.Roze.

Līdz šim Imigrācijas likumā ārzemniekiem bija noteikti vairāk nekā 30 dažādi iemesli, kādos gadījumos var lūgt piešķirt Latvijā termiņuzturēšanās atļauju. Sagaidāms, ka līdz ar imigrācijas politikas pamatnostādņu izstrādi tiks pārskatītas arī Imigrācijas likuma normas, kurās iespējami arī vairāki jauninājumi. Kā vienu no jauninājumiem migrācijas eksperti apsprieda iespēju ieviest Latvijā tā saukto bonusa punktu sistēmu, kas šobrīd jau darbojas Austrālijā, Kanādā un vairākās Eiropas Savienības valstīs. Šī sistēma paredz, ka uzturēšanās atļauju var prasīt arī tādi ārzemnieki, kas formāli neatbilst nevienam no Imigrācijas likumā minētajiem nosacījumiem uzturēšanās tiesību saņemšanai, taču pēc īpašiem kritērijiem tie var tikt atzīti kā Latvijai vēlama imigrantu grupu – piemēram, sava izglītības līmeņa, vecuma grupas, izcelsmes reģiona, valodu zināšanu u.c. kritēriju dēļ.

Tāpat konferencē vairākkārt tika diskutēts arī par pērn pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas ļauj termiņuzturēšanās atļaujas saņemt ārvalstu investoriem, kas Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu, veikuši ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai investējuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Ja šobrīd investīciju kopsumma sniedzas jau pāri 100 miljoniem, tad diemžēl lielākoties šo grozījumu pavērtās investīciju iespējas jūt tikai uzņēmumi Rīgā un tās apkaimē. Turpretī nākotnē būtu jāparedz likumdošanā stimulējoši aspekti, lai ārvalstu uzņēmēji būtu ieinteresēti ieguldīt investīcijas nevis galvaspilsētā un tās apkaimē, bet tieši attālākajos Latvijas reģionos, tādējādi radot jaunus uzņēmumus, darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un sekmējot visa reģiona ekonomisko attīstību.

Konferenci "Kādai būt Latvijas migrācijas politikai?" rīkoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā Eiropas migrācijas tīkla Latvijas kontaktpunkts. Tajā klātesošos ar pašreizējo situāciju migrācijas jomā iepazīstināja PMLP priekšnieka vietniece M.Roze, savukārt par tendencēm Latvijas darba tirgū un darbaspēka migrāciju informēja Labklājības ministrijas pārstāve Linda Pauga. Ar Ekonomikas ministrijas (EM) vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm iepazīstināja EM pārstāvis Normunds Ozols, savukārt Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs prezentēja savu pētījumu par to, kad Latvijā sāks pietrūkt darbaspēks. Ar ziņojumu par migrācijas ietekmi uz Vidzemes ilgtermiņa attīstību iepazīstināja Vidzemes augstskolas lektors Visvaldis Valtenbergs, savukārt Latvijas Universitātes sociālās demogrāfijas doktorants Ivars Indāns sniedza ieskatu savā darbā "Kādu legālās migrācijas politiku Latvijai?". Par imigrantu integrācijas nosacījumiem un nozīmi konferencē uzstājās Kultūras ministrijas pārstāve Anita Kleinberga un Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Dace Akule.

 

Andrejs Rjabcevs, PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!