Par Igaunijas prezidenta darba vizīti Latvijā

Vakar, 11.oktobrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš Latviju apmeklēja kā pirmo ārvalsti pēc viņa pārvēlēšanas prezidenta amatā un zvēresta nodošanas aizvakar, 10.oktobrī. Igaunijas prezidenta darba vizītes laikā Rīgas pilī notika Latvijas un Igaunijas prezidentu (attēlā) un delegāciju tikšanās, kuru laikā tika pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības, Baltijas valstu savstarpējo attiecību paplašināšanas iespējas, kā arī apspriesti notikumi Eiropas Savienībā, īpaši skarot ekonomikas jautājumus. Pēc sarunām notika Latvijas un Igaunijas prezidentu kopīgā preses konference. Savukārt darba vizītes noslēgumā Andris Bērziņš rīkoja darba pusdienas par godu Igaunijas prezidentam. Savukārt pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents devās darba vizītē uz Briseli, kur viņam šodien paredzētas tikšanās ar Eiropas Parlamenta Latvijas deputātiem, kā arī sarunas ar augstākajām Eiropas struktūru amatpersonām Foto: VPK

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess preses konferencē:

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš:

Es vispirms gribētu pateikties Ilvesa kungam par lēmumu nākamajā dienā pēc inaugurācijas ierasties šeit, Latvijā. Gribētu pateikties arī par viņa iepriekšējo ieguldījumu – iepriekšējās prezidentūras laikā viņš ir pabijis Latvijā 14 reizes. Esmu pārliecināts, ka nākotnē mums kopējie jautājumi būs jārisina ne mazāk un Igaunijas Latviju atbalstošā pieeja turpināsies.

To parādīja arī mūsu šodienas saruna. Pamatjautājums, kas, protams, ir ļoti sarežģīts un nav vienkāršs šajā situācijā, bija Igaunijas pieredze eirozonā, kas Latvijai ir viens no būtiskiem nākotnes jautājumiem. Es saņēmu ļoti precīzu informāciju par Igaunijas pieeju šim jautājumam un arī vērtējumu, bet to mēs dzirdēsim no Ilvesa kunga. Mana pārliecība nav mainījusies, ka Latvijai šis būtu viens no svarīgiem nākotnes jautājumiem. Ceru, ka tas tiks iekļauts jaunās valdības deklarācijas projektā.

Mēs pārrunājām svarīgākos lielos projektus, tajā skaitā arī dzelzceļa attīstību un "Rail Baltic" jauno variantu ar Eiropas platuma dzelzceļa sliežu standarta attīstību. Šajā jautājumā panācām skaidru vienošanos, ka to atbalstīs arī Latvijas puse. Es to lūgšu izskatīt jaunajai valdībai un attiecīgi rīkoties.

Arī pārējos jautājumus, kas saistīti sevišķi jau ar enerģētiku, mēs apskatījām, bet ne detaļās, jo laiks bija par īsu, pieskaroties sašķidrinātās gāzes termināļa projektam, kurš acīmredzot būs nākamo mēnešu jautājums, kad visas priekšizpētes būs veiktas. Runājām arī par Visaginas elektrostacijas projektu, kam šā gada beigās paredzēta sākumposma galalēmuma pieņemšana. Latvijas un Igaunijas ekonomiskā sadarbība ir ļoti labā līmenī, protams, arī tīri cilvēcisko attiecību stiprināšanas veicināšana.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess:

Katrā ziņā es apstiprinu, ka vizīšu ietvaros 14 reizes esmu viesojies šeit, Latvijā. Bet, ja mēs tā nopietnāk runājam, esmu pat biežāk apciemojis Latviju, jo pastāv Šengenas zona un es varu brīvi šķērsot robežas. Es biju pārliecināts, ka noteikti pēc ievēlēšanas uz otro prezidentūras termiņu, būtībā pēc 17 stundām, kad biju nodevis zvērestu, atkal apmeklēšu Latviju pirmajā vizītē.

Tad, kad es nodevu zvērestu, man bija gara runa, apmēram pusi no tās es runāju par eirozonas nepieciešamību un arī par pašreizējām Eiropas Savienības problēmām. Tas, protams, ir atsevišķs jautājums. Tādēļ esmu arī šeit, Latvijā.

Mūsu, igauņu un latviešu, tautu liktenis ir ļoti cieši saistīts ar Eiropas Savienību un, protams, arī ar NATO. Katrā ziņā daudzi cilvēki Eiropā joprojām apšauba eiro ieviešanas nepieciešamību. Es domāju, ka arī Latvijā šāds viedoklis pastāv. Mēs redzam, ka Eiropas Savienība virzās integrācijas virzienā, un, protams, tas ir jautājums, vai eiro pastāvēšana ir laba vai slikta. "Financial Times" rakstā arī iepriekšējais ministrs šaubās un domā, kas notiks ar eiro. Turklāt pēc eiro ieviešanas valstis, kurās eiro nav, izteikušas politiskus apsvērumus.

Domāju, ka tas ir drīzāk slikti, nevis labi, ka Igaunijā un Latvijā ir cilvēki, kas par to šaubās. Tas ir mūsu, igauņu un latviešu, interesēs – būt eirozonā. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, par kuru pašlaik varētu runāt vēl plašāk, un to mēs turpināsim apspriest arī sarunā ar Ministru prezidentu Dombrovska kungu.

Protams, vēl viena tēma, par kuru mēs varētu runāt, ir Baltijas valstu sadarbība. Mēs, Baltijas valstis, esam jau darbojušās kopā 20 gadus, un mēs katrā ziņā saprotamies labāk, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Var teikt, ka sadarbība tieši privātajā sektorā ļoti daudz ko jaunu ienes un palīdz. Un tur mums varbūt pat neko nevajag darīt. Ja mēs runājam par investīcijām Latvijā, mēs varam teikt, ka zviedri ir pirmajā vietā un Igaunija ir otrajā vietā. Un šeit darbojas aptuveni 1500 igauņu firmu. Ja mēs runājam par eksportu un skatāmies uz mūsu eksporta attiecībām, tad varam teikt, ka Latvija ir otrajā vietā no valstīm, kas savus produktus eksportē uz Igauniju. Turpinot par investīcijām – mēs ejam ēst, pusdienot uz latviešu "Lido", kas šobrīd atrodas arī Tallinā.

Ja mēs runājam par politiku un drošības politiku, tad noteikti triju Baltijas valstu sadarbība ir ļoti būtiska. Tas dod mums iespēju nostiprināties un izpausties visā Eiropas teritorijā. Katrā ziņā infrastruktūras veidošana ir ļoti nozīmīgs jautājums, jo mēs atbalstu saņemam no Eiropas Savienības. Igaunijas pati būtiskākā prioritāte pašlaik ir ātrvilciena 1435 milimetru plato sliežu, kas ir Eiropas standarts, projekta realizēšana. Un es domāju, ka mūsu uzdevums ir piesaistīt investīcijas, kas ir nepieciešamas šajā projektā, no Eiropas Savienības.

Jautājums: Jautājums Igaunijas prezidentam. Somijas premjers Katainena kungs nesen runāja par tādu vīziju, ka Eiropas Savienība nākotnē varētu sadalīties nosacīti divos blokos – Baltijas jūras un Vidusjūras. Vai jūs piekrītat šādam skatījumam uz nākamajiem desmit līdz piecpadsmit gadiem?

T.H.Ilvess: Es ļoti gribētu cerēt, ka nē. Šeit Somijas premjerministrs acīmredzot domā pretrunu jautājumus, kas izpaužas abu bloku valstīs. Tas ir jautājums par šo valstu vienlīdzīgu attīstību. Un, ja mēs skatāmies jautājumu par budžetu, tad ir valstis – Igaunija, Vācija un arī citas valstis, kurām budžeti ir sakārtoti. Es to uzsvēru un saku arī jums – es neticu, ka tas ir iespējams.

Jautājums: Bērziņa kungs, cik lielas ir izredzes, ka jūs kā Ministru prezidentu nominēsit vakar trīs partiju koalīcijas izvirzīto premjera amata kandidātu Valdi Dombrovski?

A.Bērziņš: Es par šo lietu acīmredzot zinu tikpat daudz cik jūs, jo es ne ar vienu no viņiem neesmu ticies. Es esmu saņēmis ziņu, ka vienošanās ir parakstīta. Kā tas virzīsies tālāk, to mēs redzēsim šīs nedēļas laikā.

Jautājums: Vai jūs plānojat iepazīties ar vienošanās saturu?

A.Bērziņš: Kad tas būs gatavs. Es varu iepazīties tikai ar to, kas ir. Kad tas būs, protams.

Jautājums: Nesen trīs Baltijas valstis un Ungārija parakstīja vēstuli Briselei. Kādas ir izredzes atgūt Eiropas finansējumu iepriekšējā līmenī?

T.H.Ilvess: Katrā ziņā tā ir absurda pieeja, jo mums ir kopīgs tirgus. Ja mēs skatāmies, ka jebkura Eiropas valsts maksā to pašu cenu gan par degvielu, gan par kukaiņu iznīcināšanu, gan par graudiem, tad nav skaidrs, kāpēc mums tiek apcirpts šis budžets. Tas ir nepieņemams iekšējā tirgus principa pārkāpums, un šo terminu mēs būtu spiesti izmantot, ja mēs runātu ar saviem partneriem. Ja mēs runājam par šīm trim valstīm, tad Igaunija tomēr skatās uz šo jautājumu kompleksi, jo mūsu budžetā tā ir jautājumu pakete. Runājot tikai par lauksaimniecību, mēs esam spiesti domāt par visu ekonomisko paketi. Kohēzija fonds dod lielas iespējas naudas, finansiālajā ziņā, un tādēļ šis jautājums ir svarīgs, un mēs, Igaunija, Latvija, Lietuva un Ungārija, kas arī pieder pie šī fonda, mēs varam dabūt šos līdzekļus. Igaunija, Latvija un Lietuva ir vienas no visaktīvākajām valstīm, kas dabū šos līdzekļus, kas raksta projektus, un tāpēc tik būtisks ir šis jautājums.

A.Bērziņš: Mana līdzdalība būs maksimāli iespējamā, un rīt man būs iespēja piedalīties protesta demonstrācijā, kurā piedalīsies visu triju Baltijas valstu lauksaimnieki. Es no viņiem acīmredzot dabūšu arī deklarāciju, ko iesniegt Barrozu kungam personīgi, jo tieši tā sakrīt, ka pēc tam man ir tikšanās ar viņu. Rīt man tikšanās būs arī ar Buzeka kungu, ar parlamenta priekšsēdētāju un Olli Rēnu, kas ir atbildīgs par monetāro politiku. Un šie jautājumi tiks pārrunāti arī visu šo tikšanos laikā.

Valsts prezidenta preses dienests