Zviedrijas preses, radio, televīzijas viedokļi

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — speciāli "Latvijas Vēstnesim", 20. aprīlī

Zviedrijas departamentu informatīvais nedēļas žurnāls "Riksdag & Departement" (R&D) savā astotajā numurā (1999. gada 12. martā) lielu uzmanību veltīja jautājumam par valsts drošības politiku un aizsardzības struktūru nākotni gan Zviedrijā, gan arī tās tuvākā apkārtnē. Un viens no numura rakstiem īpaši apskata Zviedrijas militāro sadarbību ar trijām Baltijas valstīm.

Raksts tapis sakarā ar Aizsardzības ministrijas pārstāvja Nilsa Jildēna ( Nils Gylden ) ziņojuma publicēšanu par militārās sadarbības un palīdzības efektivitāti un lietderību. Ziņojuma nosaukums ir "Efektīvākas totālās aizsardzības atbalsts Baltijas jūras reģionā".

Šajā dokumentā tiek secināts, ka zviedru atbalsta pūliņi baltiešiem totālās aizsardzības izveidošanā esot raksturojami kā īslaicīgi un nekoordinēti. Tamdēļ Aizsardzības ministrijai nāktos uzņemties lielāku atbildību par projektu īstenošanu.

Nils Jildēns, kas darbojas par padomnieku Baltijas valstīm šais jautājumos, norāda, ka totālās aizsardzības izveidošana esot prioritārs jautājums baltiešu darbkārtībā attiecībā uz drošības politikas izveidošanu. Taču Jildēns uzsver, ka baltiešiem nācies sastapties ar daudzām grūtībām pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Trūkumi ir daudz gan organizatoriskā plāksnē, gan arī attiecībā uz plānošanu un ekonomiskiem resursiem.

Ņemot vērā Baltijas un Polijas izteikto vēlmi saņemt atbalstu militārajā jomā, Zviedrija gandarīti centusies palīdzēt jautājumu risināšanā — piedāvājot gan materiālu atbalstu, gan arī izteikti rietumniecisko paņēmienu nosūtīt ekspertus un ekspertu grupas, kas ne reizi vien "noēd" lielu daļu atbalsta budžeta. Zviedrija arī centusies palīdzēt baltiešu virsnieku izglītošanā, obligātā dienesta sistēmas izveidošanā, brīvprātīgo organizāciju izveidošanā utt.

Taču Nils Jildēns ziņojumā norāda, ka zviedru sniegtā palīdzība nav uzskatāma par pieteikami efektīvu. Sadarbība starp iesaistītajām zviedru iestādēm nereti ir neveiksmīga. Trūkst kopīgas vadības, atbildības un tālredzīgu perspektīvu. Zviedru sistēmas "eksportēšana" nenotiek bez problēmām. Kā nekā zviedri paši nevar lepoties ar izteikti veiksmīgām reformām, komentē pats Jildēns.

Doma ir šāda — piedāvāt baltiešiem pamatideju par to, kā izveidot ilgstošu un tālredzīgu plānošanas sistēmu. No ziņojuma izriet, ka katram šādam zviedru palīdzības projektam vajadzētu ilgt kādus piecus gadus. Projektu jēgai jābūt — piedāvāt baltiešiem vienkāršus aizsardzības sistēmas risinājumus, kas neprasa pārmērīgi lielus līdzekļus.

Kā piemēru Jildēns min zviedru aizsardzības koncepta risinājumu Zviedrijas ziemeļos Norlandē, kur pārsvarā tiek izmantotas viegli bruņotas vienības. Arī Zviedrijas zemessargi uzskatāmi par paraugu.

Taču, lai īstenotu veiksmīgu palīdzības programmu, nepieciešams jauns organizatorisks profils — vienlaikus jāefektivizē jau esošā organizācija. Nils Jildēns ierosina, ka Aizsardzības ministrijai jāuzņemas pamatatbildība par totālās aizsardzības atbalstu sniegšanu Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm. Arī budžeta līdzekļi jāpārdala Aizsardzības ministrijai — nevis kā tagad, kad Ārlietu ministrija sēž uz šīm nolūkam atvēlētiem naudas maisiem. Šai atbalsta plānošanai jākļūst par normālu budžeta procesu.

Ziņojuma noslēgumā vēl minēts, ka jāizveido īpaša kontaktu struktūra starp valdības kanceleju un atbildīgajām iestādēm, kas pakļautas Aizsardzības ministrijai.