Darba vizītē Briselē, tiekoties ar Eiropas amatpersonām, Latvijas deputātiem un lauksaimnieku pārstāvjiem

Vakar, 12.oktobrī, Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzturējās darba vizītē Briselē, kur dienas pirmajā pusē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu, Eiropas Parlamenta Latvijas deputātiem un kopā ar Latvijas zemkopības ministru Jāni Dūklavu (attēlā centrā) tikās ar Baltijas valstu lauksaimnieku pārstāvjiem, kas Briselē piketēja pret Kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020.gadam, kas ir diskriminējoša Baltijas valstu lauksaimniecībai. Valsts prezidents pieņēma piketa dalībnieku deklarāciju un grozu ar Baltijas valstu lauksaimniecības ražojumiem kā sūtījumu Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu. Savukārt dienas otrajā pusē Valsts prezidents piedalījās Ž.M.Barrozu rīkotajās darba pusdienās, kā arī tikās ar EK ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku un Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu (par to laikraksta "Latvijas Vēstnesis" rītdienas, 14.oktobra, laidienā) Foto: VPK

Vakar, 12.oktobrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš Briselē, tiekoties ar Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu, pārrunāja jautājumus, kas skar Eiropas Savienības (ES) nākamo finanšu perspektīvu un aktualitātes, kas nozīmīgas Latvijai un Baltijai – lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu un kohēzijas politikas pamatnosacījumus nākamajam finansēšanas periodam.

A.Piebalgs uzsvēra, ka sarunas par finanšu perspektīvu vēl nav sākušās un jautājums par to, cik naudas būs kopējā budžetā, šobrīd ir atklāts. Vienlaikus šobrīd netiek iezīmēta radikālu pārmaiņu iespējamība attieksmē pret struktūrfondiem un kopējo lauksaimniecības politiku.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai šobrīd ir būtiski attīstīt galvenos principus savas pozīcijas argumentēšanai un aizstāvēšanai sarunās ar ES atbildīgajām amatpersonām un institūcijām, tādēļ Valsts prezidenta loma un aktīva rīcība, aizstāvot Latvijas pozīciju, ir un arī turpmāk būs A.Bērziņam viens no būtiskākajiem uzstādījumiem.

Komisārs A.Piebalgs atzina, ka Latvijai ļoti svarīgi ir savu pozīciju uzsvērt gan Eiropas Savienības institūcijām, gan arī Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši uzsverot nepieciešamību skaidrot savu nostāju Eiropas Savienības prezidējošajai valstij. No 2012.gada 1.janvāra Poliju šajā pozīcijā nomainīs Dānija.

Pārrunājot struktūrfondu apguves un izmantošanas mērķus, abas puses bija vienisprātis, ka primāri ir izveidot struktūrfondu apguves stratēģiju, kuras šobrīd nav nevienai no ES dalībvalstīm. Tādējādi Latvijas ekonomikai tiktu dots efektīvs impulss tālākai ilgtspējīgai attīstībai. Valsts prezidents uzsvēra, ka struktūrfondu apjoma iespējamā noteikšana 2,5% apmērā no IKP ir nepamatota, jo nabadzīgākās valstis līdz ar to saņemtu mazāku naudas apjomu. Šis ir jautājums, kas Latvijai būs viens no prioritārajiem sarunās par nākamo finanšu perspektīvu.

A.Bērziņš pauda uzskatu, ka Latvijai kā valstij, kas salīdzinoši veiksmīgi apgūst fondu līdzekļus, vienlaikus samazinot budžeta deficītu, ir neapšaubāms pamats aizstāvēt viedokli par kohēzijas apjoma samazināšanas nepieļaujamību.

Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja situāciju eirozonā, kur šobrīd tiek meklēti dažādi problēmu risinājumi. Pašreizējā situācija konkrētas atbildes vēl nesniedz, tai pašā laikā Eiropas Savienības ietvaros jau ir pieņemti noteikumi, kas nosaka stingras sankcijas par Māstrihtas kritēriju neievērošanu. A.Piebalgs uzsvēra, ka Latvija ES dalībvalstu vidū vēl arvien tiek pieminēta un izcelta kā pozitīvs krīzes pārvarēšanas paraugs, jo īpaši ņemot vērā ekonomikas un finanšu problēmas, kādās šobrīd ir vairākas eirozonas valstis. 

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar, 12.oktobrī, darba vizītē Briselē, tiekoties ar Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu (attēlā pa kreisi) un Latvijas deputātiem (Ivaru Godmani, Sandru Kalnieti, Arturu Krišjāni Kariņu, Aleksandru Mirski, Alfrēdu Rubiku, Inesi Vaideri, Robertu Zīli,Tatjanu Ždanoku) Eiropas Parlamentā Foto: VPK

12.oktobrī Briselē, tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas, Valsts prezidents Andris Bērziņš un deputāti apmainījās viedokļiem par šābrīža Latvijai aktuālākajiem jautājumiem nākamās finanšu perspektīvas kontekstā, kā arī eirozonas problēmu risināšanas iespējām un Baltijas valstu sadarbību infrastruktūras un enerģētikas projektos.

Visi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā bija vienisprātis, ka no Eiropas Savienības (ES) saņemtais lauksaimniecības tiešmaksājumu piedāvājums ir Latvijai nepieņemams un ir vairāk politiski, ne ekonomiski pamatojams. Deputāti atzina, ka Latvijai ir būtiski izvirzīt maksimālas prasības savas pozīcijas aizstāvēšanai un kopīgi ar Baltijas valstīm iestāties par to realizēšanu.

Arī attiecībā uz kohēzijas politikas nākotnes uzstādījumiem, kas Latvijai draud ar 20% finansējuma samazinājumu laikā, kad kohēzijas fondu apjomu plānots palielināt par 8%, ir acīmredzami netaisnīgs risinājums, pret kuru pašlaik iestājas visi Latvijas deputāti. Ņemot vērā Valsts prezidenta A.Bērziņa aizsākto aktīvo sarunu pozīciju Briselē, deputāti aicina prezidentu turpināt šādu taktiku, pasakoties par jau paveikto. Viņi atzina, ka Valsts prezidenta klātbūtne tiešās sarunās Briseles institūcijās ir ļoti nozīmīga, pastiprinot arī deputātu paustos viedokļus un nostājas.

Latvijas deputāti pauda uzskatu, ka struktūrfondu apjoma samazināšana mūsu valstij nav pamatota arī tādēļ, ka savā līdzšinējā rīcībā, samazinot budžeta deficītu un pildot starptautiskās saistības, Latvija vienlaikus ir veiksmīgi apguvusi fondus un nebūt nav to ES valstu vidū, kuru fondu apguves tempi ir kritiskākie.

Runājot par infrastruktūras un enerģētikas projektiem Baltijas valstīs, kā nozīmīgākie tika minēti "Rail Baltic 2" un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība, par kuriem Valsts prezidents norādīja, ka to realizēšanā primāri nozīmīga ir ES skaidra pozīcija līdzfinansēšanas jautājumos, bez kuras Latvijas valdībai nav ekonomiska pamata lemt par mūsu valsts dalību šajos projektos. Vienlaikus A.Bērziņš uzskata, ka Latvijai šie projekti ir būtiski un nozīmīgi nākotnes perspektīvā, tieši tādēļ to īstenošana jāvērtē politiski atbildīgi un ekonomiski objektīvi.

Visi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijai ir jāpilda Māstrihtas kritēriji un jāveic visi nepieciešamie sagatavošanās darbi, lai pievienotos eirozonai plānotajā laika periodā, vienlaikus vērtējot finanšu situācijas attīstību ES.

Sarunā ar Valsts prezidentu piedalījās visi no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti – Ivars Godmanis, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Mirskis, Alfrēds Rubiks, Inese Vaidere, Tatjana Ždanoka un Roberts Zīle.

Valsts prezidenta preses dienests