Par izmaiņām augstākās izglītības finansēšanā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 4.oktobrī iepazinās ar jaunāko informāciju par situāciju augstākajā izglītībā un ar nozares pārstāvjiem diskutēja par izmaiņām augstākās izglītības finansēšanā.

Šo mācību gadu sākušas 34 augstskolas un 21 koledža. Tāpat Latvijā darbojas trīs augstskolu koledžas un trīs ārvalstu augstskolu filiāles. Šoruden darbu sākušas arī trīs jaunas privātpersonu dibinātas augstākās izglītības iestādes. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem šogad studijas sākuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir pieaugums par sešiem procentiem, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde.

Zatlera Reformu partijas pārstāvis Roberts Ķīlis raksturoja, ka pēc desmit gadiem jauniešu skaits vecuma grupā, kas uzsāk studijas, būs būtiski sarucis un esošais augstākās izglītības finansēšanas modelis nenodrošinās pieejamību un stabilitāti. Tāpēc būtu jāpāriet uz ilgtermiņa kredītu sistēmu, pauda R.Ķīlis.

Šādas sistēmas ietvaros studenti caur Valsts kases izveidotu fondu saņemtu kredītu studiju maksas segšanai. Šo aizņēmumu pēc studiju beigām 20 līdz 25 gadu laikā atmaksātu. Studiju kredīts nebūtu jāatmaksā, ja nav pietiekami ienākumi vai uz laiku zaudēta darbaspēja, skaidroja R.Ķīlis. Savukārt tiem, kas studējuši vai strādā prioritārajās nozarēs, valsts segtu kredītu.Agrākais, kad šo finansēšanas modeli varētu ieviest, ir 2014.gadā.

Šāds piedāvājums izpelnījās klātesošo ekspertu kritiku kā modelis, kas nebūtu piemērots Latvijas situācijai. Valsts budžeta vietu aizstāšana ar valsts kredītiem neveicinātu jauniešu izvēli par labu salīdzinoši dārgākām studijām un palielinātu valsts parādu. R.Ķīlis argumentēja, ka šāda pieeja veicinātu individuālo atbildību par saviem lēmumiem un visiem studētgribētājiem nodrošinātu vienādas iespējas neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa.

Lai piedāvātais modelis veiksmīgi tiktu īstenots, ir vairāki nosacījumi, piemēram, jāpieaug Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātei cīnīties ar aplokšņu algām, norādīja komisijas deputāts Raivis Dzintars.

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete pauda nostāju, ka tā vietā, lai atteiktos no budžeta vietām, valstij būtu jāvirzās uz bezmaksas augstāko izglītību, kā tas ir ne vienā vien Eiropas Savienības valstī.

Izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas redzeslokā, kas sagatavojusi un Ministru kabinetam iesniegusi projektu, kur pieejamo finansējumu sasaistītu ar konkrētās augstskolas kvalitātes rādītājiem. Ministrija piedāvā, ka pieci līdz desmit procenti no augstskolu finansējuma būtu atkarīgi no tādiem kritērijiem kā citējamība, ārvalstu studentu īpatsvars, piesaistītais ārvalstu finansējums un absolventu nodarbinātība. Valdībai būs jālemj par sagatavotā projekta tālāko virzību.

Saeimas komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes un Latvijas Studentu apvienības, kā arī vairāku augstskolu rektori un vadības pārstāvji. Klātesošie eksperti bija vienisprātis, ka jāturpina diskusijas par piemērotāko studiju finansēšanas modeli.

Saeimas preses dienests