Centrālās zemes komisijas sēdes protokols Nr.23

1994. gada 7. februāri

No 20 komisijas locekļiem sēdē piedalās 1S: komisijas priekšsēdētāja A. Seile; komisijas priekšsēdētājas vietnieki J. Kailsbcrgs, S. Rāzna: komisijas sekretārs O. Leščinskis; komisijas locekļi — G. Akmeņkalns, I. Cepāne, G. Gavrilovs, G. Grūbe, A. Jaunkļaviņš, G. Liepa, 1. LiSmanis, M. Locmers, A. Pētersons, P. Simsons un Z. Veitners.

Bez tam komisijas sēdē piedalās Valsts zemes dienesta Preiļu rajona nodaļas priekšnieks A. Valainis, Valsts zemes dienesta Cēsu rajona nodaļas priekšnieks O. VārtiņS, Rīgas rajona Zemes komisijas loceklis B. Otersons, Jersikas pagasta TDP priekšsēdētājs J. Kovaļevslris un pagasta Zemes komisijas priekšsēdētājs J. Brūveris, Līgatnes pagasta zemes ierikotājs P. Vcrpahovskis, Dikļu pagasta Zemes komisijas priekšsēdētājs M. Bleive, Durbes pilsētas lauku teritorijas zemes ierikotāja I. Kalnlte, Carnikavas pagasta Zemes komisijas priekšsēdētājs A. Sēja, Zaubes pagasta ierikotājs J. Bergmanis, Olaines pagasta TDP priekšsēdētājs A. Pozņaks un pagasta Zemes komisijas priekšsēdētāja A. Zandere, krimuldas pagasta Zemes komisijas priekšsēdētājs G. Grinbergs, Valmieras virsmežniecības virsmežzinis I. Boķis, 17. Zemessardzes bataljona komandieris V. Morozs, CZK biroja vatfitājs Z. Berezovskis un konsultanti I. Freiberga, V. Lāce, L. Rozenštrauhs un E. Rutkis, kā ari zemes stridos ieinteresētās personas.

Sēdi vada komisijas priekšsēdētāja A. Seile un komisijas priekšsēdētājas vietnieki S. Rāzna un J. Karlsbergs, protokolē komisijas sekretārs O. Leščinskis.

Sēdes darba kārtība:

1. Par Jersikas pagasta Zemes komisijas darbības pārbaudes rezultātiem.

2. Zemes strīdu izskatīšana.

3. Centrālās zemes komisijas skaidrojums par zemes īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu derīgumu.

4. Skaidrojuma pieprasījums Tieslietu ministrijai jautājumā par zemes piešķilšanu politiski represētajiem.

5. Par aizsargājamo dabas objektu teritoriju plāniem.

6. Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" iesniegumu.

Izraksts no 23. protokola 1994. gada 7. februāri

3. Par darba kārtības trešo punktu ziņo komisijas priekšsēdētāja A. Seile, informējot, ka joprojām pastāv neskaidrības zemes īpašuma tiesības apliecinoSo dokumentu derīguma konstatēšanā dažādās ar zemes reformu saistītās institūcijās. Noklausījusies un apspriedusi ziņojumu. Centrālā zemes komisija vienbalsīgi nolemj:

1) jebkuri zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti (t.sk. zemesgrāmatu akti, zemes pirkšanas-pārdošanas līgumi u.c.) atzīstami par derīgiem, ja tie uz vienu un to pašu zemes īpašumu nav pretrunīgi. Ja kādai no pašvaldību vai valsts institūcijām ir Šaubas par iesniegto zemes īpašuma tiesības aptecinošo dokumentu spēkā esamību, tad šī institūcija pieprasa Valsts vēstures arhīvam izziņu. Šās izziņas sagatavošanas izdevumus nepamatotu šaubu gadījumā sedz institūcija, kas šo izziņu pieprasījusi, bet pamatotu šaubu gadījumā - zemes īpašumu tiesību atjaunošanas pieprasītājs;

2) ja kāda no pašvaldību vai valsts institūcijām konstatējusi, ka uz vienu un to pašu zemes īpašumu izsniegtas pretrunīgas Valsts vēstures arhīva izziņas, tad šīs izziņas jānosūta minētajam arhīvam, kurš uz sava rēķina novērš pieļautās kļūdas un precizēto izziņu nosūta institūcijai, kas pretrunas izziņās konstatējusi;

3) ja zemes īpašuma tiesību atjaunošanas lietā ir zemes reformas likumdošanas aktos noteiktie zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti, pašvaldību un valsts institūcijām nav tiesību pieprasīt no pretendenta uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu iesniegt atkārtoti šos dokumentus vai Valsts vēstures arhīva izziņu, ja iesniegti citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

4) ja zemes īpašuma tiesību atjaunošanas lietā nav nekādu zemes īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un tos nav iespējams saņemt, tad pretendentam uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu šis jautājums jārisina tiesā.