Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome: Par Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku

Situācijas uzlabošana ir iespējama tikai ar nosacījumu, ja turpmākās aktivitātes būs koordinētas gan katras Baltijas valsts amatpersonu starpā, gan starp Baltijas valstu premjeriem, gan Eiropas komisāriem un parlamentāriešiem.

12.oktobrī paziņotais lēmums ir kārtējais apliecinājums, ka, katram darbojoties savās šaurās interesēs, ieguvējs nav neviens. Visām Baltijas valstu atbildīgajām amatpersonām, kā arī Eiropas Parlamenta deputātiem un komisāriem ir jābūt vienotiem nostājā par argumentāciju Baltijas lauksaimnieku atbalstam. Vēl ir palicis tikai nepilns gads, lai pierādītu, ka Baltijas valstis ir spējīgas rīkoties vienoti visu Baltijas lauksaimnieku kopējās interesēs. Šai negatīvajai pieredzei ir jābūt par mācību visiem baltiešiem turpmāk rīkoties koordinēti. Arī nevalstisko organizāciju spēki ir jāapkopo un savstarpēji jākoordinē plānotās aktivitātes, izvairoties no savu šauru interešu virzības.

Diemžēl tāds ir "sausais atlikums" pēc 12.oktobra zemnieku protesta akcijām Briselē un visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Patiesībā ir pilnīgi skaidrs, ka visi ļoti skaidri saprot, kādā situācijā ir Baltijas valstis, un visi ļoti skaidri saprot, ka tā nav godīga attieksme, taču lielā politikas un ekonomiskās krīzes fona, kas pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē lika samazināt lauksaimniecības budžetu, ietekmē, ES amatpersonas šobrīd "testē" Baltijas spēju parādīt stingru mugurkaulu. Tas nozīmē "vienā valodā" runāt kā lauksaimniekiem, tā valsts pārstāvjiem no visām Baltijas valstīm.

Baltijas lauksaimnieki jau laikus gatavojās sliktajām ziņām no EK un bija gatavi savu balsi parādīt arī Briselei. Vairāk nekā 100 Baltijas valstu lauksaimnieki 12.oktobrī piketēja pie Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ēkas Briselē, tāpat vairāki simti lauksaimnieki pulcējās un "nedalīt Eiropu" aicināja Baltijas valstu galvaspilsētās pie Eiropas Komisijas pārstāvniecībām. Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā arī bija ieradies KLP reformas "vēstnesis" EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve.

LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone uzskata: "EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta īpašā vēstnieka runa bija pārāk formāla, un EK piedāvājums joprojām nerisina Baltijas valstu lauksaimnieku prasības. Mēs prasām vienlīdzīgus maksājumus vismaz 90% apmērā no ES vidējās tiešmaksājumu likmes par 1 ha, sākot jau ar 2014.gadu. Lai gan diskusiju laikā īpašais vēstnieks uzsvēra, ka EK piedāvājumā Latvijai ir dotas zināmas priekšrocības (piemēram, Latvijai ir izvēle no lauku attīstības finansējuma pārdalīt par labu tiešmaksājumiem vai arī – tiešmaksājumu finansējums palielināsies, jau sākot no 2017.gada), tomēr uzskatu, ka netiek uzklausītas mūsu prasības pietiekami nopietni un EK piedāvājums nav godīgs. Nav godīgi teikt, ka tas ir izdevīgs piedāvājums, piemēram, paņemiet naudu, kas paredzēta Latvijas lauku attīstības investīcijām vai agrovidei un pārdaliet to tiešmaksājumiem, jo tā Latvija iegūs lielāku tiešmaksājumu likmi uz 1 ha. Mēs tam nevaram piekrist, jo būtībā joprojām tiešmaksājumu nevienlīdzība netiek novērsta, EK mums joprojām plāno vismazākos tiešmaksājumus par 1 ha, un mūsu saimniecības nespēs konkurēt vienotajā tirgū ar to dalībvalstu lauksaimniecības produktiem, kuras saņem daudz lielākus atbalsta maksājumus."

"Eiropas Savienībai argumenti ir nemainīgi – Latvijā ir zemākas ražošanas un darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ietekmē tiešmaksājumu apjomu. Šie argumenti ir novecojuši un neatbilst reālajai situācijai, jo visās Eiropas Savienības dalībvalstīs prasības lauksaimniekiem ir vienādas, arī Latvijā. Ir jāpārtrauc valstu dalīšana kategorijās un atšķirīgā pieeja jautājumu risināšanā attiecībā uz vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir jāsniedz iespēja sasniegt vienādu labklājības līmeni. Tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai pārliecinātu pārējās ES dalībvalstis, ka esam tām līdzvērtīgi partneri," pēc oficiālās tikšanās EK pārstāvniecībā Latvijā atzīst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

EK pārstāvja vizīti ķeksīša pēc uzsvēra arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis: "Galvenā atziņa pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvi ir, ka tiešmaksājumu aprēķinos nav ņemti vērā ekonomiskie dalībvalstu rādītāji, bet gan tikai un vienīgi Eiropas lielo dalībvalstu politiskais lobijs. Absurda ir arī prasība par pārejas perioda noteikšanu līdz 2028.gadam – mēs Latvijas lauksaimnieki gribam saimniekot tagad. Tāpēc svarīga loma šajā cīņā būs mūsu Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī Ministru prezidentam un zemkopības ministram."

Tomēr arī Briselē EK amatpersonas neatļāvās pilnībā ignorēt Baltijas lauksaimnieku protestus, un vēlā pēcpusdienā Baltijas valstu pārstāvji tika uzaicināti un tikšanos EK lauksaimniecības komisāra kabinetā. Baltijas valstu lauksaimnieku pārstāvji tikās ar Dačana Čološa kabineta vadītāja vietnieku Sorinu Moizu un komisāra kabineta locekli, atbildīgo par Baltijas valstīm Aleksandru Katalao. Lai arī pats komisārs neieradās, sarunās ar komisāra kabineta pārstāvjiem Baltijas lauksaimnieki saņēma viennozīmīgu signālu – Baltijas situācija ir zināma un ir skaidrs, ka šābrīža piedāvājums ir klaji negodīgs, tomēr veco valstu spiediens ir nesalīdzināmi lielāks. "Šobrīd mēs esam iesaistījušies lielā šaha spēlē, un, patīk mums tas vai nepatīk, ir pilnīgi skaidrs: ja kāds no Baltijas valstu ministriem vai premjeriem pat pieļaus iespēju necīnīties par lauksaimnieku vienlīdzību – šahs un mats. Mēs zinām, ka mums reāli ir gads, lai izveidotu spēcīgu koordinētu Baltijas valstu komandu. Un mēs aicināsim jauno valdības vadītāju ļoti rūpīgi izvērtēt zemkopības ministra kandidātu un koordinēt atbildīgos ministrus – finanšu un ārlietu – vispirms Latvijā panākt ciešu un koordinētu sadarbību un darboties ciešā sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas ministriem. Lauksaimnieku organizācijas jau ir izveidojušas sadarbības tīklu – mums šobrīd nepieciešams atbalsts valsts amatpersonu līmenī, tad mēs varam panākt labvēlīgas izmaiņas," pēc tikšanās ar lauksaimniecības komisāra kabineta pārstāvjiem atzīst Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

12.oktobrī visās ES valstīs tika izziņota EK lauksaimniecības komisāra D.Čološa vadībā izstrādātā Kopējās lauksaimniecības politikas reforma (KLP) laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam. Lielus pārsteigumus komisārs nedz lauksaimniekiem, nedz nozares politiskajiem vadītājiem nav sagādājis, jo KLP reformas galvenie uzstādījumi, kas paredz turpināt līdz šim ES piekopto netaisnīgo politiku pret Baltijas valstīm attiecībā uz ikvienam Eiropas lauksaimniekam būtisko tiešmaksājumu jautājumu, kļuva zināmi jau 29.jūnijā, dienā, kad Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar ES budžeta piedāvājumu 2014.–2020.gadam.

EK piedāvājums paredz, ka visās valstīs, kur tiešmaksājumi ir mazāki nekā 90% ES vidējā rādītāja, no 2014. līdz 2017.gadam viena trešdaļa starpības tiks dzēsta. Latvijas gadījumā tas nozīmētu vairāk nekā 50% pieaugumu (aptuvenie aprēķini: no 95 eiro uz 141 eiro par hektāru). Pieaugumu finansē valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu. Latvijas "aploksnes" griesti palielinās no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā. Piedāvājuma kritiķu netrūkst, un Baltijas valstis pauž visskaļāko protestu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Nora Lapiņa norāda: "Cīņā par godīgu un taisnīgu KLP reformu jāsadarbojas ar kaimiņu valstīm. Ir uzsākta konstruktīva sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem, kopīgi parakstīti dokumenti iesniegšanai ES institūcijās, pieprasot visām ES dalībvalstīm nodrošināt tiešmaksājumu apjomu vismaz 90% no vidējā ES 27 tiekšmaksājumu lieluma, tiešmaksājumu aprēķinu balstīt uz jauniem kritērijiem, kā arī nepieļaut vēl vienu pārejas periodu maksājumu izlīdzināšanai. Pašiem lauksaimniekiem ir jākļūst aktīvākiem un jāseko līdzi procesiem Eiropas Savienībā. Katram ir jābūt atbildīgam par savu darbu un piederību kādai organizācijai. Tikai kopā, apvienojot spēkus, mēs varam cerēt uz pozitīvu iznākumu un sevis uzklausīšanu Eiropā, sākot no zemnieka līdz pat augstākajām valsts amatpersonām, kam nedrīkst būt vienaldzīgi lauku iedzīvotāji, viņu labklājība."

Agris Faulbaums, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome;
Mārtiņš Trons, Zemnieku saeima