Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 11.oktobrī

AM: Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas maksas pakalpojuma cenrādi

11.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas sniegtā maksas pakalpojuma cenrādi".

Projekta mērķis ir noteikt vienotu dalības maksu – 189,66 lati nedēļā – Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) notiekošā NATO operacionālās plānošanas kursu dalībniekiem. Šie NATO vingrinājumi "Steadfast Pyramid" un "Steadfast Pinnacle" šogad Latvijā norisinājās pirmo reizi un tiks rīkoti mūsu valstī arī turpmākos piecus gadus.

Dalības maksā ir iekļauti tiešie un netiešie izdevumi, tādējādi nodrošinot, ka kursu organizēšanas izdevumi nav jāsedz no valsts budžeta.

Latvija 2004.gadā kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, kurai ir jādod savs ieguldījums kopējo alianses drošības un aizsardzības spēju uzturēšanā un attīstībā. Ņemot vērā, ka Latvijas militārais budžets ir ierobežots un NBS militārās spējas nav pietiekami attīstītas, Latvija var sniegt atbalstu NATO, ne tikai piedaloties starptautiskajās militārajās operācijās, bet arī organizējot Latvijā apmācību NATO dalībvalstu un citu partnervalstu pārstāvjiem.

AM: Par Jūras novērošanas sistēmas tehnisko novērošanas punktu Mērsragā

11.oktobrī valdība atbalstīja Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkta (TNP) būvniecību Aizsardzības ministrijas izraudzītajā vietā Bākas ielā 62. Lēmums tika pieņemts, balstoties uz grozījumiem Ministru kabineta Meža zemes transformācijas noteikumos.

"Šāds lēmums tika pieņemts pēc rūpīgas izsvēršanas, iekļaujot detalizētu finanšu aprēķinu," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Vietas maiņa budžetam radītu milzīgu slogu, kas šobrīd nav realizējams. Turklāt šā starptautiskā projekta noslēgšana ir nepieciešama ikvienam piekrastes iedzīvotājam, lai uzlabotu viņu drošību un atvieglotu glābšanas darbus jūrā."

Mērsraga novada dome neatbalstīja TNP būvniecību Bākas ielā 62, piedāvājot vairākas alternatīvas, no kurām viena – Mērsraga ostā – tika atzīta par potenciāli iespējamu. Aizsardzības ministrija piedāvāja Ministru kabinetam izvērtēt arī šo iespēju, vienlaikus norādot, ka TNP būvniecība ostā prasītu papildu no valsts budžeta ne mazāk kā 141 000 latu, ko radītu izpētes un tehnisko mērījumu, kā arī administratīvo izmaksu sadārdzinājums. Valdība, uzklausot Aizsardzības ministrijas viedokli, lēma nemainīt TNP uzstādīšanas vietu.

Jūras novērošanas sistēma ir NATO projekts, kas jāpabeidz līdz 2012.gada maijam, pretējā gadījumā var rasties papildu izmaksas.

2.augustā Ministru kabinets pieņēma Meža zemes transformācijas noteikumu grozījumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj valdībai bez attiecīgās pašvaldības būvvaldes izdotas atļaujas veikt zemes transformāciju. Iepriekš pašvaldības būvvaldei bija tiesības neatļaut meža zemes transformāciju, arī gadījumos, ja par atļauju būvēt jau lēmis Ministru kabinets.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas sadarbību ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju

11.oktobrī Ministru kabinets izskatīja un apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sadarbības politikas pamatnostādņu īstenošanas gaitu un aktuālo situāciju attiecībā uz OECD paplašināšanos par laika periodu no 2010.gada jūlija līdz šā gada jūnijam.

Informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par aktualitātēm un veiktajiem pasākumiem sadarbībai ar OECD, kā arī sniedz ieskatu par nepieciešamajiem tālākajiem soļiem, lai Latvija virzītos uz pievienošanos OECD. Laika posmā no 2010.jūlija līdz 2011.jūnijam Latvija turpināja sadarboties ar OECD un sekoja līdzi organizācijas paplašināšanās gaitai, lai līdz nākamai paplašināšanās kārtai Latvijas atpazīstamība OECD nemazinātos. Latvijai šobrīd ir dalībnieka statuss četrās un novērotāja statuss septiņās OECD komitejās. Latvija arī piedalās vairākos pētījumos par izglītības kvalitāti un mācību vidi. Ir identificētas vairākas OECD komitejas, kuru darbā valsts institūcijas ir ieinteresētas piedalīties. Prioritāra šobrīd ir dalībnieka statusa iegūšana Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā.

Latvija turpinās iesākto darbu virzībā uz iestāšanos OECD, turpinās sekot līdzi OECD paplašināšanās procesam, strādās pie aktīva lobēšanas darba OECD dalībvalstīs par Latvijas vēlmi iestāties OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par jaunām atbalsta programmām mikro un mazajiem uzņēmējiem

11.oktobra Ministru kabineta sēdē tika apstiprinātas vairākas Eiropas Savienības struktūrfondu programmas uzņēmējdarbības atbalstam, no kurām divas ir vērstas tieši uz mikro, mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstu.

Mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem būs pieejams 2 000 000 latu ERAF līdzfinansējums jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programmas ietvaros. Viena projekta ERAF līdzfinansējums būs pieejams 60% apmērā, un tā maksimālais apmērs paredzēts 10 000 latu. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts rūpnieciskajiem pētījumiem, kas nepieciešami jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai izgudrojumiem, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijai, jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas pakalpojumiem. Līdz ar to komersantiem būs iespēja investēt līdzekļus pētniecībā un attīstībā, inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē, kas stimulēs mikro, mazo un vidējo komersantu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām.

Savukārt ES struktūrfondu programmas "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" ietvaros mikro un mazajiem komersantiem būs pieejams 1 121 374 latu Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums. Trešās atlases kārtas mērķis ir sekmēt tieši mikro un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, tādējādi nodrošinot komersanta konkurētspēju un veicinot tautsaimniecības attīstību. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais ESF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 80%.

Tāpat 11.oktobrī tika apstiprināta Klasteru programma, kuras ietvaros uz ERAF līdzfinansējumu varēs pretendēt biedrības vai nodibinājumi, kas veido klasteri un apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas kopējā sadarbības tīklā, kas darbojas noteiktā reģionā vai tautsaimniecības nozarē, vai arī savstarpēji nesaistītās nozarēs. Šīs aktivitātes mērķis ir veicināt nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību, tādējādi veicinot nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjoma palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu veidošanos. Programmas ietvaros kopējais pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 3 407 288,67 lati.

11.oktobra MK sēdē tika apstiprināta arī jauna ES struktūrfondu programma, kuras ietvaros tiks sniegts atbalsts atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai komercsabiedrībām, kas ražo siltumenerģiju, lai patērētu to pašu vai lokālās siltumapgādes vajadzībām. Aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, veicinot siltumenerģijas, kas ražota, izmantojot AER, izmantošanu industriālajā ražošanā. Programmas ietvaros pieejamais ES Kohēzijas fonda finansējums ir 13 007 742 lati. Projekta ietvaros finansējums tiks piešķirts siltumenerģijas ražošanas iekārtām ar uzstādīto jaudu, kas ir lielāka par 3 MW. Projektu īstenošanas rezultātā, modernizējot vai mainot ražošanu un produktus, tiks paaugstināta autonomo ražotāju konkurētspēja un industriālā kapacitāte.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un indikatīvo eiro ieviešanas budžetu

11.oktobrī Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto atskaiti par paveikto eiro ieviešanai Latvijā, kā arī uzdeva līdz 17.oktobrim izstrādāt rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos 2013.–2014.gadam Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā paredzēto pasākumu finansēšanai un to iekļaušanu nākamā gada valsts budžetā.

Valdība ir noteikusi 2014.gadu par eiro ieviešanas termiņu Latvijā. FM informēja valdību, ka no 2011.gada 1.februāra līdz 31.jūlijam eiro ieviešanas procesā tika risināti jautājumi par vienotās eiro maksājumu telpas normatīvo aktu pielāgošanu, eiro ieviešanas likuma izstrādi un eiro ieviešanas komunikāciju, kā arī tika sagatavoti aprēķini par indikatīvajām Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014.gadā.

Izvērtējot iesniegtos indikatīvos aprēķinus par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām, paredzams, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014.gadam varētu sasniegt 10,5 miljonus latu. Taču, ņemot vērā, ka pašlaik nav precīzi skaidrs Eiropas vienotās valūtas ieviešanas detalizēts pasākumu apjoms, norādītie izmaksu aprēķini ir provizoriski.

Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas ir atbildīgā iestāde par valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma u.c.), ir iesniegusi indikatīvu aprēķinu par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai, kur kopējās indikatīvās izmaksas ir 3,6 miljoni lati.

VARAM iesniegtajā indikatīvajā izmaksu aprēķinā papildus ir iekļauta informācija par nepieciešamo finansējumu informācijas sistēmu pielāgošanai pašvaldībām, kas veido 1,3 miljonus latu. Kopējās pašvaldību izmaksas varētu būt lielākas, jo indikatīvo izmaksu aprēķinu visas pašvaldības neiesniedza, jo saskaņā ar eiro ieviešanas plānā paredzēto eiro ieviešanas scenāriju uz pašvaldībām ir attiecināms tirgus dalībnieka statuss, kas neparedz ar eiro ieviešanu saistīto izmaksu segšanu no valsts budžeta. Tāpēc pašvaldībām eiro ieviešanas izdevumi jāparedz laikus savos budžetos.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupas iesniegtās uz valsts budžetu attiecināmās indikatīvās eiro ieviešanas izmaksas veido 3,9 miljonus latu. Minētais finansējums būs nepieciešams skaidras naudas apmaiņas (tai skaitā drošības pasākumu nodrošināšanai) un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas nodrošināšanai.

Ekonomikas ministrija atbilstoši Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupas sanāksmē veiktajai pasākumu ieviešanas analīzei ir sagatavojusi un iesniegusi indikatīvus aprēķinus 236 000 latu apmērā.

Komunikācijas jomā īpaša uzmanība tika pievērsta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Ņemot vērā Igaunijas, kā arī citu dalībvalstu pieredzi un Eiropas Komisijas ieteikumus, ar eiro ieviešanu saistītu sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumu realizēšanai Latvijā paredzēto izdevumu indikatīvā aprēķina pamatā ir pieņēmums – viens eiro uz valsts iedzīvotāju, tādējādi uz valsts budžetu attiecināmās izmaksas ir 1,4 miljoni latu.

FM: Par grozījumiem Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā

11.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, lai nodrošinātu pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu.

Ja lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret iestādes vadītāju saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18.panta pirmās daļas 6.punktu un trešo daļu būs pieņēmis finanšu ministrs, tad disciplinārlietu izskatīs ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināta disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kurā piedalīsies ministra nozīmētā persona, kuras padotībā atrodas iestāde (pret kuras vadītāju ierosināta disciplinārlieta).

Grozījumi paredz, ka finanšu ministrs nekavējoties informēs nozares ministru par disciplinārlietas ierosināšanu pret šā ministra padotībā esošas iestādes vadītāju. Nozares ministra saskaņojums izpaudīsies, nozīmējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā savu pārstāvi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Lutera akadēmijas rektora apstiprināšanu

11.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja teoloģijas zinātņu doktoru Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapu Jāni Vanagu par Lutera akadēmija rektoru.

Atbilstoši Augstskolu likumam augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Atbilstoši Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumam LELB augstskolās rektora iecelšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka LELB.

2011.gada 23.augustā augstskolā tika sasaukta Satversmes sapulce un rīkotas rektora vēlēšanas, kurās par rektoru tika ievēlēts teoloģijas zinātņu doktors Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Satversmes sapulces ievēlētais rektora kandidāts LELB Virsvaldes prezidija sēdē tika apstiprināts 2011.gada 25.augustā.

Lutera akadēmijas Satversme nosaka, ka par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kam ir doktora grāds, vai LELB arhibīskapu. Satversmes sapulce rektoru ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Termiņa ierobežojums nav attiecināms, ja par rektoru tiek ievēlēts LELB arhibīskaps.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Cēsu Profesionālās vidusskolas nodošanu pašvaldībai

Ar 1.novembri plānots reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošo Cēsu Profesionālo vidusskolu, nododot to Cēsu novada pašvaldībai. Pārņemot valsts profesionālo izglītības iestādi, pašvaldība varēs kompleksi risināt izglītības jautājumus Cēsu novadā un plānot atbilstošu izglītības iestāžu tīklu.

Cēsu Profesionālā vidusskola ir valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde, kurā šobrīd mācās 328 audzēkņi un tiek īstenotas trīs profesionālās vidējās izglītības programmas – "Būvdarbi", "Kokizstrādājumu izgatavošana" un "Enerģētika un elektrotehnika".

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" ietvaros Cēsu Profesionālajā vidusskolā paredzēts veikt renovāciju profesionālās vidusskolas mācību ēkās, taču 2011.gada 1.janvārī projekta īstenošana netika sākta. Veicot ēku tehnisko apsekošanu, speciālisti secināja, ka būves neatbilst mūsdienu būvnormatīviem un to tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tāpēc IZM neatbalstīja esošo ēku renovēšanu un sāka meklēt citu valsts nekustamo īpašumu Cēsīs.

Iespējamo risinājumu ir piedāvājusi Cēsu novada pašvaldība, kura izvērtējusi tās īpašumā esošos nekustamos īpašumus un atradusi labākā tehniskā stāvoklī esošas ēkas, kuras ir piemērotākas mācību procesa īstenošanai. Ņemot vērā, ka ERAF finansējumu var ieguldīt tikai izglītības iestādes dibinātāja īpašumā, pašvaldība piedāvāja iespēju pārņemt profesionālo vidusskolu un ERAF finansējumu ieguldīt pašvaldības īpašuma renovēšanā. 2011.gada 15.septembra pašvaldības sēdē tika pieņemts lēmumu par profesionālās vidusskolas pārņemšanu, nodrošinot turpmāku profesionālās izglītības programmu īstenošanu un pārņemot visas tās funkcijas, tiesības, saistības, prasības, bilancē esošo mantu, lietvedību un arhīvu.

IZM atbalsta pašvaldības vēlmi pārņemt Cēsu Profesionālo vidusskolu, lai kompleksi risinātu izglītības jautājumus Cēsu novadā un steidzami sāktu ERAF projekta īstenošanu. Pārņemot valsts profesionālo izglītības iestādi, pašvaldība plāno veidot kompleksu, kurā atradīsies profesionālā vidusskola, Rīgas Tehniskās universitātes filiāle un Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs, kas nodrošinās darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.

Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Cēsu Profesionālās vidusskolas reorganizāciju" 11.oktobrī apstiprināts valdības sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm

Ministru kabinets 11.oktobrī apstiprinājis Kultūras ministrijas izstrādātas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam. Līdz ar šo pamatnostādņu apstiprināšanu novērsta situācija, ka Latvijā pēdējos piecus gadus nav bijis vienots rīcības plāns integrācijas politikas jomā.

"Saliedēta sabiedrība ir nepieciešama, lai Latvija spētu pilnvērtīgi izmantot demokrātiskas, nacionālas valsts iespējas. Pamatnostādņu mērķis ir veicināt saliedētību un mazināt divkopienu sabiedrības risku. Sašķeltība nacionālā līmenī apgrūtina pilsoniskās sabiedrības labu funkcionēšanu, tā vājina Latvijas demokrātisko kopienu. Tāpēc Latvijas kā demokrātiskas, nacionālas valsts uzdevums ir stiprināt saliedētas sabiedrības pamatus Latvijā: latviešu valodu un latvisko kultūrtelpu, eiropeiskās demokrātiskās vērtībās balstītu un nesašķeltu vēsturisko atmiņu. Tāpat pamatnostādnes piedāvā rīcībpolitku pilsoniskās līdzdalības, pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanā," pamatnostādņu mērķi skaidro kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Valda Dombrovska valdības Rīcības plāns nosaka līdz oktobrim izstrādāt un valdībā apstiprināt Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas programmu. Jau martā KM publicēja programmas ievaddaļu, bet plašu sabiedrisko apspriešanu un sabiedrības iesaistīšanu konkrētas rīcībpolitikas izstrādāšanā uzsāka pēc visa dokumenta publicēšanas 10.augustā. Sabiedriskās apspriedes notika Liepājā, Madonā, Rīgā, Daugavpilī un Bauskā. Kopumā nodrošināta augsta sabiedrības līdzdalība – ministrija saņēma ap 350 priekšlikumu. Tāpat pamatnostādņu projekts izskatīts NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs, KM izveidotajos konsultatīvajos mehānismos, ekspertu grupās.

Pirmais valdības politikas attīstības dokuments par sabiedrības integrāciju bija Ministru kabineta 2001.gadā apstiprinātā valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā". Šī programma ir beztermiņa, un vairāki tajā iekļautie sabiedrības integrācijas virzieni ir kļuvuši par atsevišķām politikām (mūžizglītības, sociālās iekļaušanas, kultūras, valsts valodas), tomēr vienlaikus vairākus gadus nepastāv atbalsta politika tādiem jautājumiem kā latvieši ārvalstīs, romi Latvijā un iecietības veicināšana sabiedrībā, nav bijusi politika jauno imigrantu integrācijas jomā un saliedētas sociālās atmiņas veidošanā. Vienota un aktuāla rīcības plāna trūkums, kas atbildētu uz jaunajiem izaicinājumiem, apgrūtinājis sistemātisku integrācijas problēmu risināšanu.

Šāda situācija rada šķēršļus ārvalstu finansējuma apguvei, piemēram, Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda. Šis finansējums ir domāts dalībvalstīm kā atbalsta instruments nacionālo politiku īstenošanai. Apstiprinātās pamatnostādnes paredz, ka rīcībpolitika lielākoties tiks īstenota, efektīvi koordinējot Eiropas Savienības finanšu līdzekļu piesaisti. No valsts budžeta programmas rīcības plāna īstenošanai nākamgad papildu finansējums netiek prasīts, bet 2013.gadā – 1,4 miljoni latu. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot programmu "Progress", EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" 2009.–2014.gadam. Tāpat finansējumu piesaistīs no Eiropas Kopienas programmām "Kultūra" un "Eiropa pilsoņiem", kā arī no finansējuma pasākumiem Eiropas Pilsoņu gada ietvaros 2013.gadā.

Andris Saulītis, kultūras ministres preses sekretārs

TM: Par maza apmēra prasībā izmantojamāmveidlapām, kas iesniedzamas tiesai

11.oktobrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja MK noteikumus par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām, kas iesniedzamas tiesai. Tās ir prasības pieteikuma veidlapas, kā arī atbildētāja paskaidrojuma veidlapas prasībām par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu.

Ja puses veidlapās būs norādījušas, ka vēlas lietu skatīt rakstveida procesā, nebūs jārīko tiesas sēde. Tādējādi minētās veidlapas atvieglos arī tiesu darbu.

Lai persona celtu prasību tiesā, pašlaik tai pašai ir jāsagatavo prasības pieteikums, kurā jāietver informācija, kas norādīta Civilprocesa likumā.

Apstiprinātos veidlapu paraugus ievietos tiesu portālā www.tiesas.lv, kur jebkura persona varēs ar tiem iepazīties.

Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments