Uzturoties darba vizītē Briselē

Trešdien, 12.oktobrī, Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzturējās darba vizītē Briselē, kur dienas otrajā pusē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu (attēlā) un piedalījās Ž.M.Barrozu rīkotajās darba pusdienās, kā arī tikās ar EK ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku (skat. 25.lpp.). Savukārt dienas pirmajā pusē Andris Bērziņš tikās ar Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu, Eiropas Parlamenta Latvijas deputātiem un kopā ar Latvijas zemkopības ministru Jāni Dūklavu tikās ar Baltijas valstu lauksaimnieku pārstāvjiem, kas Briselē piketēja pret Kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020.gadam (Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas pārstāvju viedokļus skat. zemāk.), kas ir diskriminējoša Baltijas valstu lauksaimniecībai (skat. "LV" Nr.162, 13.10.2011.). Foto: VPK

Valsts prezidents Andris Bērziņš 12.oktobrī darba pusdienās tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un divpusējā sarunā ar ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu. Abās tikšanās reizēs tika pārrunāts Komisijas piedāvājums daudzgadu finanšu ietvaram un Latvijai svarīgākās prioritātes. Valsts prezidents uzsvēra Latvijai būtisko lauksaimniecības politikas un platību tiešmaksājumu, kā arī Kohēzijas fonda līdzekļu iespējamā samazinājuma jautājumus, ko Latvijas puse neatbalsta un uzskata par nevienlīdzīgiem un nepamatotiem. Pēc abām sarunām, atbildot uz preses konferencē uzdotajiem jautājumiem, A.Bērziņš teica: "Vienojāmies, ka nākotnes sadarbībā ar EK prezidentu meklēsim vienošanos un konstruktīvus problēmu risinājumus, nevis strupceļu, kas neapmierina nevienu no pusēm."

Runājot par Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka to apjoms ir izšķirošs faktors Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. "Neskatoties uz ekonomiskās krīzes izraisītajām grūtībām, Latvija ir sekmīgi apguvusi mums pieejamos finanšu instrumentus, kas ir pildījuši ekonomiku sildošu lomu lejupslīdes apstākļos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi, lai arī nākamajā finanšu plānošanas periodā Kohēzijas fonda līdzekļi būtu pieejami pietiekamā apmērā un tiktu izmantoti, lai samazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem," teica A.Bērziņš. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai šo iemeslu dēļ nav pieņemama šo līdzekļu ierobežošana 2,5% apmērā no valsts IKP.

Ž.M.Barrozu uzsvēra nepieciešamību ES fondus ne tikai sekmīgi apgūt un ievērot finanšu disciplīnu šo ES fondu izlietojumā, bet arī uzmanīgi vērtēt ES fondu izlietojuma ietekmi uz valsts ekonomiku, lai veicinātu tās konkurētspēju un izaugsmi.

Uzsākot sarunu par Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma nosacījumiem no 2014.gada, Valsts prezidents iesniedza Eiropas Komisijas prezidentam 12.oktobra piketa laikā sastapto Baltijas valstu lauksaimnieku kopīgo deklarāciju par nepieciešamību tuvināt Baltijai paredzēto finansējumu vidējam Eiropas līmenim. "Lai veiksmīgi sacenstos ar citu Eiropas Savienības valstu ražotajiem pārtikas produktiem ne tikai Eiropā, bet arī Latvijas tirgū, jāizlīdzina subsīdijas, ko Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saņem dažādu valstu zemnieki," norādīja Valsts prezidents un uzsvēra, ka tas ir īpaši būtiski, lai radītu darbavietas un izaugsmi Latvijas laukos, tādējādi mazinot iedzīvotāju aizplūšanu, kas atstāj negatīvas sekas gan Latvijas ekonomikā, gan arī demogrāfiskajā situācijā.

A.Bērziņš ar Eiropas Komisijas prezidentu pārrunāja eirozonas stabilitāti. Valsts prezidents informēja par Latvijas plāniem izpildīt Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijus uzņemšanai eirozonā jau 2012.gada laikā, lai dotu Latvijai iespēju pievienoties eiro 2014.gadā. Ž.M.Barrozu dalījās iespaidos par aktuālo diskusiju eirozonas stabilitātes nodrošināšanai un informēja par dialogu komisijas ietvaros, lai veicinātu gan eirozonas, gan arī valstu, kas nav pievienojušās eirozonai, koordinētu ekonomisko pārvaldību.

Preses konferencē pēc darba pusdienām Ž.M.Barrozu atzina, ka Latvija ir izcils piemērs krīzes pārvarēšanā, un uzsvēra, ka šobrīd nozīmīgi ir saglabāt ekonomikas izaugsmes tendences. Vienlaikus EK prezidents informēja, ka sarunās par nākamo ES finanšu perspektīvu pilnā mērā ņems vērā Latvijas izteikto pozīciju un nostāju jautājumos, kas šobrīd raisa diskusijas.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien, 12.oktobrī, darba vizītē Briselē, tiekoties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku (augšējā attēlā) un Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu (apakšējā attēlā) Foto: VPK

12.oktobrī Briselē, tiekoties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku, Valsts prezidents A.Bērziņš pārrunāja pašreizējo situāciju Eiropas Savienībā un Latvijā. J.Buzeks apsveica A.Bērziņu ar ievēlēšanu amatā un uzsvēra, ka šajā nebūt ne vieglajā ekonomiskajā situācijā valstu vadītājiem un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem ir jātiekas pēc iespējas biežāk. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs uzteica Latviju par paveikto krīzes pārvarēšanā.

Abas amatpersonas pārrunāja nākamā gada budžeta izaugsmes prognozi Latvijā un Eiropā. A.Bērziņš izklāstīja savu redzējumu par politisko situāciju Latvijā un informēja, ka 17.oktobrī uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētais parlaments.

Divpusējā sarunā tika pārrunāts enerģētiskās drošības un neatkarības jautājums, kas ir īpaši svarīgs Baltijas valstīm. Tāpat tika apspriests Visaginas elektrostacijas projekts un Latvijas dalība tajā, kā arī sašķidrinātās gāzes termināļa projekta attīstība.

Valsts prezidenta preses dienests