Par atbalstu Latvijas lauksaimnieku protesta akcijai

Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas (RK) Latvijas delegācija bija ieradusies Briselē (Beļģija), lai piedalītos Reģionu komitejas 92.plenārsēdē, kurā skatīja kohēzijas politikas jautājumus saistībā ar 6.oktobrī pieņemtajiem likumdošanas aktu projektiem par ES struktūrpolikas instrumentiem 2014.–2020.gadam. Vienlaikus ar RK 92.plenārsēdi 12.oktobrī Briselē notika Baltijas valstu lauksaimnieku protesta akcija. Latvijas delegācijas pārstāvji arī bija kopā ar protesta akcijas dalībniekiem, pilnībā atbalstot Latvijas lauksaimniekus prasībās Eiropas Komisijai attiecībā uz Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

RK Latvijas delegācijas vadītājs, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis norāda: "Reģionu komitejas Latvijas pašvaldību delegācija pilnībā atbalsta Latvijas lauksaimnieku prasības un kategoriski noraida mēģinājumus pretnostatīt Latvijas lauksaimnieku un Latvijas nacionālo viedokli par tiešmaksājumiem. Tādai pašai nostājai jābūt arī jautājumā par KLP un kohēzijas politiku."

Saldus novada domes priekšsēdētāja, RK Latvijas delegācijas locekle Indra Rassa uzskata, ka "mēs nevaram būt kopējā tirgū ar dažādiem noteikumiem. Starpība platību maksājumos starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir neadekvāti liela. Ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas valstu lauksaimnieki pelnījuši godīgu attieksmi no ES. Mūsu lauksaimnieki ir ļoti uzņēmīgi un strādīgi ļaudis, kas pelnījuši atbalstu un vienādus noteikumus, ja jau mēs esam ES".

Mālpils novada domes priekšsēdētājs, RK Latvijas delegācijas loceklis Aleksandrs Lielmežs norāda, ka "pirms iestāšanās ES Latvijas pilsoņiem tika teikts, ka, iestājoties ES, Latvijas lauksaimnieki varēs pārvarēt krīzi, kāda tajā laikā Latvijas lauksaimniecībā bija. Latvijas lauksaimnieki saņems tos labumus, ko saņem ES valstu lauksaimnieki. Tas tā nenotika, un tā vietā mēs saņēmām jaunus solījumus, ka nākamajā plānošanas periodā maksājumi tiks izlīdzināti. Bet arī šie solījumi dažādu iemeslu dēļ netiek pildīti, tāpēc situācija nobriedusi tik tālu, ka Briselē ieradušies visu Baltijas valstu lauksaimnieki, lai paustu savu nostāju un arī prasības. Nav iespējams konkurēt ar to valstu lauksaimniekiem, kuri saņem piecas, sešas un pat septiņas reizes vairāk par Baltijas valstu lauksaimniekiem. Latvija, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, par lauksaimniecisko zemju platībām saņem vismazākos tiešmaksājumus. Domāju, ka prasītais rezultāts – 90% no ES vidējā līmeņa – varbūt netiks sasniegts pilnībā, taču noteikti tas būs vairāk, nekā piedāvāts sākotnējos likumdošanas projektos".

Ilze Mutjanko, LPS padomniece