Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Kultūrizglītība"

Kultūras ministrijas precizēta saskaņā ar MK 2001.gada 16.janvāra protokollēmumu Nr.3

Plašā skatījumā kultūrizglītība ir pasākumu kopums, kas virzīts:

1) uz katras personas kultūriemaņu apguvi, garīgās pilnveides vajadzību izveidi un nostiprināšanu visa mūža garumā;

2) uz mantoto un iegūto kultūras vērtību saglabāšanu, aktualizēšanu un izplatīšanu.

Šajā dokumentā kultūrizglītība galvenokārt aplūkota kā Latvijas formālās (hierarhiski un hronoloģiski strukturētās) izglītības sistēmas sastāvdaļa. Tā ietver pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes mūzikā, mākslā un horeogrāfijā; profesionālās vidējās un augstākās izglītības pakāpes - citu kultūrnozaru izglītības un studiju programmās.

 

1. Situācijas raksturojums

Latvijas kultūrizglītības sistēma ir Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļa ar noteiktu izglītības programmu pēctecību, pakāpenību, vēsturiskās attīstības procesā izstrādātiem sadarbības mehānismiem un tradīcijām. Kultūrizglītības sistēma nodrošina profesionālo mākslinieku, dizaineru, kultūrnozaru speciālistu, kritiķu, pētnieku un pedagoģisko darbinieku sagatavošanu. Līdztekus tā rada iespējas pilnvērtīgi iesaistīties mākslas un kultūras dzīvē un izkopt savus talantus visplašākajai daļai bērnu un jaunatnes, dodot tiem stingru pamatu gan turpmākai izglītībai mākslās, gan ieguldījumu viņu personības veidošanā. Kultūrizglītības sistēmā ietilpst valsts, pašvaldību un privātas izglītības iestādes un programmas. Nozares politiku veido LR Kultūras ministrija, kultūrizglītības programmu īstenošanu koordinē un vada KM Valsts kultūrizglītības centrs.

Kopš 1990. gada arī kultūrizglītībā ir sākušās plašas pārmaiņas. Attīstās decentralizācijas procesi, pieaug izglītības iestāžu patstāvība un atbildības pakāpe. Pārmaiņu gaitā veidojas jaunas institūcijas, izzūd vecās, pārmaiņas piedzīvo novecojušie veidojumi. 1990. gadā ir nodibināta jauna valsts augstskola - Latvijas Kultūras akadēmija, kas līdz ar Mākslas akadēmiju un Mūzikas akadēmiju nodrošina augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības ieguvi kultūrnozarēs. Pēc LR Izglītības likuma pieņemšanas 1991. gadā četrgadīgās mūzikas vidusskolas un lietišķās mākslas vidusskolas reorganizē par piecgadīgām koledžām, kas sāk realizēt paaugstināta līmeņa vidējās speciālās izglītības programmas. Mūzikas un mākslas skolu saimniecisko darbību sāk finansēt no pašvaldību budžetiem, savukārt pedagoģisko darbinieku darba samaksu nosaka valsts budžeta mērķdotācija. Sāk attīstīties mākslu skolas, kas vienuviet piedāvā izglītības programmas vairākās mākslu apakšnozarēs - mūzikā, mākslā, horeogrāfijā, teātra mākslā u.c. No 1991.-2000. gadam pašvaldības nodibina 35 jaunas mūzikas un mākslas skolas. Valmierā uzsāk darbu Valmieras domes dibināta mākslas vidusskola. Darbību atjauno padomju varas gados slēgtā Daugavpils mākslas koledža "Saules skola". Pēc jaunā Profesionālās izglītības likuma pieņemšanas un valsts profesionālās vidējās izglītības standarta apstiprināšanas, mūzikas un mākslas koledžas no 2000./2001. mācību gada īsteno četrgadīgās profesionālās izglītības programmas.

Lielas pārmaiņas skar kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgu. Izmaiņas tautsaimniecībā un jaunu īpašuma formu ienākšana rada pārmaiņas nodarbinātības struktūrā - valsts un pašvaldības zaudē savu monopolstāvokli darba tirgū, kurā aktīvi sevi piesaka privātais bizness. Valsts sektorā darba vietu skaits kultūrizglītības iestāžu absolventiem sarūk. Prasības darba tirgū iespaido arī zinātnes un tehnoloģiskais progress un informācijas sabiedrības ietekme. Mainoties tehnoloģijām, daudzas skolā iegūtās zināšanas un iemaņas strauji zaudē savu vērtību darba tirgū, lai gan šī procesa ietekme dažādās kultūras nozarēs stipri atšķiras.

Rodas nepieciešamība pēc izmaiņām profesionālās vidējās izglītības iestāžu un augstskolu beidzēju kvalifikāciju saturā, kā arī pēc jaunām kvalifikācijām - kultūrmenedžeris, datorgrafiķis, reklāmas mākslinieks, multimēdiju mākslinieks . Un, visbeidzot, bet ne mazsvarīgi - darba tirgus robežas vairs nesakrīt ar valsts robežām, kas māksliniekiem paver iespējas strādāt ārpus Latvijas.

Analizējot kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgu, redzam, ka augstskolu beidzēji ir pieprasīti visdažādākajās nozarēs, t.sk. ārpus Latvijas. Tendence augsti kvalificētam darbaspēkam aizplūst no valsts nākotnē var pastiprināties, ja neizlīdzināsies dzīves līmenis ar Rietumeiropas valstīm. Pēc Baltijas datu nama 1998. gada pētījuma redzam, ka no 1998. gada augstskolu beidzējiem 55% strādā sabiedriskajā sektorā, 36% - privātajā, 4% - pašnodarbināti, 5 % - NVO un citur. No tiem 69% strādā specialitātē. Bezdarbnieku praktiski nav, tomēr daudzi absolventi strādā zemu atalgotu darbu.

Augstskolu absolventi strādā kultūrnozarē, ražošanā, pakalpojumu sfērā, izglītībā un citās jomās:

- valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos ar valsts vai pašvaldību kapitālu - ministrijās un citās valsts pārvaldes institūcijās, diplomātiskajā korpusā, izglītības iestādēs, koros, orķestros, muzejos, bibliotēkās, teātros, tautas namos, ekspertu komisijās, Nacionālajā Operā, Latvijas Televīzijā, u.c.

- privātajā sektorā - izdevniecībās, reklāmas firmās un studijās, tipogrāfijās, komerctelevīzijās, komercradio, presē, filmu industrijā, dizaina un projektēšanas firmās, ražošanas uzņēmumos, informācijas birojos un kultūras centros, fondos, mūzikas ierakstu kompānijās, neatkarīgajos teātros, koncertapvienībās un koncertaģentūrās, izklaides un tūrisma biznesā,

- darbojas kā pašnodarbinātas personas,

- strādā līgumdarbus ārzemēs (operās, orķestros u.c. mākslinieciskos kolektīvos, teātros un deju trupās, izglītības iestādēs, kā neatkarīgi mākslinieki vai mūziķi).

Minētais Baltijas datu nama pētījums rāda, ka no vidējo speciālo kultūrizglītības iestāžu 1998. gada absolventiem 46% strādā, 54% nestrādā un savukārt no tiem 86% turpina mācības, 60% absolventu strādā sabiedriskajā sektorā, 28% - privātajā, 9% - pašnodarbināti, 3% - NVO. No strādājošiem absolventiem 74% strādā izvēlētajā specialitātē. Daudzi izvēlas izglītības turpināšanu, jo augstskolu beidzēji darba tirgū ir labāk atalgoti un to iespējas ir plašākas. No LR Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas (Dati: "Izglītības sistēmas reformas prioritātes", 1999) par bezdarbnieku īpatsvaru dažādu nozaru ministriju pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu absolventu vidū redzam, ka LR Kultūras ministrijas iestādēs 1998. gadā šis rādītājs ir viszemākais - tikai 0,6% no kopējā absolventu skaita. Vieni no cēloņiem salīdzinoši labai situācijai absolventu nodarbinātībā ir kultūrizglītības ciešā mijiedarbība ar kultūrnozares darba tirgu, kā arī kultūrizglītības politikas saskaņotība ar kultūrpolitiku.

1. tabula

Latvijas kultūrizglītības iestādes 2000. gadā

Izglī-	Mūzikas un		Profesionālās		Augst-
tības	mākslas		vidējās izglī-		skolas
pro-	skolas*		tības iestādes
grammas	Pašval-	Valsts	Pašval-	Valsts	Valsts
	dības		dības
mūzika	79			9	1
māksla	32		2	4	1
vairāknozaru	23		-	-	-
kultūra	-		-	1	1
horeogrāfija	-		-	1	(nodaļa
					LMūA)
Kopā:	134		2	15	3

*Analoģiskas mākslas pamatizglītības programmas realizē arī 2 pašvaldību un 11 valsts profesionālās vidējās izglītības iestādēs

Dati: KM iesniegtās skolu atskaites

1999./2000.  gadā Latvijā darbojas 136 pašvaldību kultūrizglītības iestādes, 18  valsts kultūrizglītības iestādes, t.sk. 3 augstskolas (1.tabula). Latvijā darbojas arī neliels skaits privātu mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības iestāžu, tomēr līdz šim tās nav iekarojušas stabilu vietu šajā izglītības tirgus daļā.

Mūzikas un/vai mākslas interešu izglītības programmas ar profesionālu ievirzi var apgūt 134 pašvaldību skolās, kā arī 11 valsts un 2 pašvaldību mūzikas un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestādēs, kur tās pastāv kā relatīvi patstāvīgas programmas šo valsts izglītības iestāžu sastāvā. Mūzikas skolu tīkls valstī ir veidojies pakāpeniski, ilgākā laika posmā. Ģeogrāfiski šīs skolas izvietotas samērā vienmērīgi un ir pieejamas visos Latvijas rajonos. Mākslas skolu izglītības programmu piedāvājums ir ierobežotāks, jo šī veida skolas sākušas attīstīties salīdzinoši nesen. Mūzikas un mākslas skolās reti tiek piedāvātas programmas horeogrāfijas un teātra mākslas pamatu apguvei.

Latvijā izveidots reģionāli izvērsts profesionālo vidējo kultūrizglītības iestāžu tīkls. Speciālistu sagatavošanu profesionālās kvalifikācijas 3. un 4. līmenī nodrošina 6 mākslas profesionālās vidējās izglītības iestādes (Rīgā - 2; pa vienai - Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā) un 9 mūzikas profesionālās vidējās izglītības iestādes (Rīgā - 3; pa vienai - Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī, Rēzeknē). Izglītību horeogrāfijas specialitātēs var apgūt Rīgas horeogrāfijas skolā, kultūras infrastruktūru apkalpojošās specialitātēs - Latvijas kultūras skolā.

Mūzikas izglītības profesionālās vidējās izglītības iestādēs mācās vidēji 825 audzēkņi. Tajās var iegūt izglītību 26 specialitātēs. Ik gadus mūzikas profesionālās vidējās izglītības iestādes beidz vidēji 150 audzēkņi. Latvijas 6 mākslas vidējās profesionālās izglītības iestādēs var iegūt izglītību 12 specialitātēs vizuālās mākslas un dizaina nozarēs. Vidējās izglītības posmā mākslas nozarē mācās vidēji 985 audzēkņi, ik gadus beidz ap 160 audzēkņi.

 

2. tabula

Audzēkņi un studenti Latvijas kultūrizglītības iestādēs 2000./2001. mācību gadā

	Mākslu
	pamat-	Profesionālā vidējā izglītība			Augstskolu izglītība*
Mākslu	izglītība
nozare	Audz.	Audz.	Uzņemti	Absol-	Studentu	Uzņemti	Absol-
	skaits	skaits		vējuši	skaits		vējuši
Mūzika	15 557	726	223	156	413	152	95
Māksla	5 177	1053	266	173	603	228	177
Teātris	42	-	-	-	58	21	2
Horeogrāfija	274	29	9	8	18	18	0
Kultūra	-	168	81	75	506	183	100
Kopā:	21 050	1 976	579	412	1 598	602	374

Dati: KM iesniegtās skolu atskaites; IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta dati par augstskolām

* Bakalaura, maģistra, doktora un profesionālās studiju programmas kopā

Baleta dejotāja, solista specialitāti var iegūt Rīgas horeogrāfijas skolā, kurā bērni mācības uzsāk jau no 4. pamatskolas klases. Profesionālo vidējo izglītību audzēkņi iegūst 3 mācību gados vidusskolā; ik gadus horeogrāfijas skolu beidz 6-9 audzēkņi, kuri var izvēlēties turpināt izglītību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā vai arī iesaistīties darba tirgū.

Kultūras skola piedāvā divas pamatprogrammas audzēkņiem ar vidējo izglītību - kultūras darba organizatora izglītības programmu ar specializāciju kādā no 4 iespējamiem virzieniem un bibliotekāra izglītības programmu. Kultūras skolā var iegūt izglītību arī neklātienes formā.

Ņemot vērā, ka profesionālajā vidējā un augstākajā izglītībā pretendentu skaits iestājoties nereti pārsniedz no valsts/pašvaldību budžeta dotēto vietu skaitu, var secināt, ka finansējuma apmērs ierobežo audzēkņu un studentu skaitu. Augsts vidējais iestājkonkursa līmenis vērojams Kultūras akadēmijā - 2000. gadā uz valsts budžeta dotēto vietu skaitu - 8,3 pretendenti uz vienu studiju vietu, Mākslas akadēmijā - 2,7, bet Rīgas lietišķās mākslas koledžā - 2,8 pretendenti uz vienu valsts budžeta dotēto studiju vietu. Populāras ir dizaina un noformēšanas, kultūras vadzinību, starptautisko kultūras sakaru un vairākas citas darba tirgū pieprasītas specialitātes.

Kultūrizglītības iestādēs par pedagogiem strādā profesionāli mākslinieki, mūziķi un teorētiķi. Profesionālo mācību priekšmetu skolotājus profesionālās izglītības iestādēm gatavo galvenokārt Mūzikas akadēmija, Mākslas akadēmija, mūzikas un mākslas koledžas. Liela daļa šo iestāžu pedagogu paši ir radoši mākslinieki, kuri piedalās koncertos, izstādēs, gatavo audzēkņus valsts un starptautiskajiem konkursiem, festivāliem, radošo darbu skatēm, izstādēm. Lai gan daudzām skolām trūkst profesionālu pedagogu un finansējuma, sasniegtais kvalitātes līmenis ir augsts, ko apliecina daudzie mākslas un mūzikas skolu, vidusskolu (koledžu) un augstskolu studentu un absolventu panākumi starptautiskos konkursos un festivālos.

Pašvaldības saņem valsts budžeta mērķdotāciju mūzikas un mākslas skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai, tomēr pastāv nopietnas grūtības nodrošināt mācību procesu ar nepieciešamajiem darba apstākļiem. Mūzikas skolās vien tika sagatavoti projekti par neatliekamiem remontdarbiem Ls 268 000 vērtībā, kā arī materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas projekti Ls 1 175 000 vērtībā. Šo projektu īstenošana finansu trūkuma dēļ var notikt tikai fragmentāri. Līdztekus materiālajām grūtībām jāatzīmē arī, ka pastāvošā tiesību aktu sistēma nepietiekami atsedz šajās skolās īstenojamās izglītības īpatnības un principiālās atšķirības no pārējām interešu izglītībā īstenojamām programmām.

Līdzšinējais tiesiskais regulējums neapmierina:

• Likumos un citos tiesību aktos nav atsegts interešu izglītībā īstenojamo profesionālas ievirzes interešu izglītības programmu raksturs , tās mērķi, uzdevumi, kritēriji, kvalitātes kontroles mehānismi un atbildības sadale, lai gan profesionālas ievirzes interešu izglītības programmas īsteno mākslu izglītības iestādes - 134 pašvaldību mūzikas un mākslas skolas. Analoģiskas programmas īsteno arī 11 valsts un 2 pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes un atsevišķās privātās izglītības iestādes.

• Tiesību aktos nav precizēta profesionālās ievirzes interešu izglītības iestāžu akreditācijas kārtība, izsniedzamais izglītības dokuments, eksaminācijas kārtība, izglītības satura regulācija.

• Likumdošanā nav precizēta ministriju kompetence profesionālās ievirzes mākslu izglītības organizēšanā.

• Tiesību aktos tikai daļēji tiek regulēta valsts un pašvaldību sadarbība izglītības organizēšanā pašvaldību mūzikas un mākslas skolās.

Problēmas risināšanai ir nepieciešams izstrādāt priekšlikumus tiesību normu pilnveidei mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai, kā arī jāizstrādā mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu paraugnolikums.

Minētajiem pilnveidojumiem būtu jāaptver:

• Mūzikas un mākslas skolās īstenojamās izglītības statusa noteikšana un izsniedzamā izglītības dokumenta noteikšana.

• Mūzikas un mākslas skolu dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas nosacījumi, darbības mērķi, uzdevumi, akreditācijas un finansēšanas kārtība.

• Kompetenču sadale starp valsti, pašvaldību un izglītības iestādi.

• Izglītības saturs un eksaminācijas kārtība.

• Ievērojot, ka pašvaldību mūzikas un mākslas skolām tiek piešķirta valsts budžeta mērķdotācija, jāprecizē nosacījumi, kuriem jāatbilst izglītības iestādes darbībai, kā arī mērķdotācijas piešķiršanas kārtība.

Statistiski salīdzinot mākslas izglītības īpatsvaru vidējās pakāpes un pēcvidusskolas profesionālās izglītības iestādēs ar citu valstu pieredzi, redzam, ka Latvijai šis rādītājs ir līdzīgs ar Nīderlandi ~ 2% ("Profesionālās izglītības reformas konceptuālas pamatnostādnes"). Nīderlandē atšķirībā no Latvijas netiek piedāvātas akadēmiskās izglītības programmas mākslās, izņemot mākslas zinātni, un netiek piedāvāta arī profesionālā vidējā izglītība mākslās. Savukārt Somijā izglītību mākslās apgūst 4,6% no profesionālās vidējās izglītības audzēkņu kopskaita un 2,6% no augstskolās studējošo skaita. Latvijā ~ 1,43%, bet Nīderlandē ~ 3,7% no visu augstskolās studējošo skaita studē kādu no mākslām. Latvijas un Somijas kultūrizglītības modeļi ir būvēti kā vertikāli integrētas sistēmas, bet Nīderlandei nav raksturīga vertikālā integritāte. Latvijā un Somijā mākslu izglītībā iesaistītajiem skolotājiem piemēro noteiktas profesionālās kvalifikācijas prasības līdzīgi kā izglītībā kopumā, kamēr Nīderlandē jautājums par skolotāju kvalifikāciju ir izglītības iestāžu kompetencē.

No tuvākajām kaimiņvalstīm līdztekus Somijai, kur šī veida izglītību nosaka īpašs likums par mākslas pamatizglītību, izvērsts kultūras (mūzikas un mākslas) skolu tīkls pastāv, piemēram, Zviedrijā, kur 294 kultūras skolās mācās 340 000 audzēkņu. Kopsavelkot var teikt, ka ES valstīs kultūrizglītībā, tāpat kā kultūrā, katra valsts patstāvīgi veido savu, atšķirīgu modeli.

 

2. Programmas pamatojums

Kultūrizglītības misija ir nodrošināt kultūras procesa nepārtrauktību un attīstību. Tā ir gan kultūras mantojuma, gan jaunrades liecība, kuras uzdevums ir palīdzēt attīstīt cilvēkā un visā sabiedrībā humānās vērtības un veidot sabiedrības vērtīborientāciju. Kultūrizglītības sistēmai jānodrošina kultūrnozare un visa tautsaimniecība ar atbilstošiem speciālistiem, tādā veidā kļūstot par ekonomikas harmoniskas attīstības nosacījumu.

Neraugoties uz sasniegumiem kultūrizglītībā, iezīmējas arī virkne neatrisinātu jautājumu un problēmu. Lauku mūzikas un mākslas skolās trūkst kvalificētu pedagoģisko darbinieku. Uz to uzmanību ziņojumā par kultūrsituāciju Latvijā vērsuši Eiropas Padomes eksperti, vienlaikus pasvītrojot arī labu kultūrizglītības sistēmas organizāciju un audzēkņu starptautiskos sasniegumus (CC - CULT(98) 4B, 6.7. sadaļa).

Samazinās darba vietu skaits valsts sektorā un, pieaugot privātam sektoram, tas vēršas par nozīmīgu izglītības "pasūtītāju". Sarūk darba tirgus vajadzība pēc tradicionāli pieprasītām specialitātem, un uz šī fona parādās jaunas specialitātes. Zinātnes atklājumi un tehnoloģiju progress, ekonomikas globalizācija un informācijas sabiedrības ietekme prasa radikālu izglītības satura un mācību bāzes modernizāciju, bet Latvijas politiskā virzība liek spert konkrētus soļus, tiecoties pēc starptautiski atzītas un konkurētspējīgas izglītības. Rodas nepieciešamība pēc moderniem, tehnoloģiski ietilpīgiem apmācības kursiem un metodēm. Lai reaģētu uz šīm prasībām un novērstu kultūrizglītības pakāpenisku atraušanos no darba tirgus vajadzībām un aktuālām sociālekonomiskām norisēm, svarīga ir efektīva finansēšanas politika un samērīgs investīciju apjoms stratēģiski svarīgos virzienos.

Galvenās problēmas, kuras jārisina šai programmai:

1. Nav valdības līmenī akceptētas kultūrizglītības stratēģijas.

2. Normatīvie akti nepilnīgi iezīmē kultūrizglītības īpatnības, it īpaši pamatizglītības posmā.

3. Nav pietiekamas saiknes ar darba tirgu, tā vajadzībām un attīstības perspektīvām, trūkst darbaspēka plānošanas informācijas, speciālistu piedāvājums un izglītības programmu spektrs un saturs nav samērots ar pieprasījumu, kuru rada ekonomiskā un sociālā attīstība.

4. Absolventu kvalifikāciju inertums ir pretrunā ar strauji mainīgā darba tirgus apstākļiem.

5. Pedagoģiskajiem darbiniekiem pietrūkst reālu tālākizglītības iespēju.

6. Nepietiek resursu zinātnei un pētniecības darbam kultūrnozarēs, tādejādi tiek kavēta to attīstība.

7. Izglītības iestādes ir tehnoloģiski atpalikušas, izglītībā trūkst informācijas un komunikāciju tehnoloģiju.

8. Nepastāv kultūrizglītības stratēģijas koordinācija reģionu mērogā, dažādu Latvijas rajonu un sociālo slāņu iedzīvotāju iespējas iesaistīties kultūrizglītības programmās ir nevienmērīgas.

9. Mācību bāze ir fiziski novecojusi, skolu nolietojums pazemina izglītības kvalitāti, rada neefektīvas izmaksas (siltumenerģijas zudumi u.c.), var radīt draudus veselībai un drošībai, finansējuma principi neveicina ekonomiju un inovāciju ieviešanu.

10. Nav sakārtotas atsevišķu izglītības iestāžu īpašuma attiecības, pēc zemes un nekustamo īpašumu denacionalizācijas atsevišķas skolas var zaudēt infrastruktūru, kas nodrošina to pastāvēšanai un pamatfunkciju izpildei nepieciešamos nosacījumus.

11. Izglītības atbalsta institūciju infrastruktūra un izglītības atbalsta sistēma ir nepietiekami attīstīta.

Lai risinātu uzskaitītās problēmas, Nacionālās programmas "Kultūra" sadaļa "Kultūrizglītība" izstrādāta kā kompleksu pasākumu plāns, kura īstenošana ļauj uzlabot stāvokli šajā apakšnozarē un novērst iespējamo atpalicību un depresiju nākotnē.

 

3. Programmas mērķi

Galvenie mērķi:

• uz esošās izglītības sistēmas pamata izveidot mūsdienīgu, darba tirgus vajadzībām un reģionu attīstībai atbilstīgu kultūrizglītības sistēmu, kas nodrošina konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu kultūras, kultūrizglītības nozarēm un tautsaimniecībai;

• nodrošināt apstākļus katra cilvēka personības un radošo spēju attīstībai, dot iespējas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīves vietas, nacionālās un reliģiskās piederības, veselības stāvokļa, vecuma un dzimuma, materiālā stāvokļa un citiem apstākļiem visa mūža garumā attīstīt savas mākslinieciskās intereses un spējas.

Profesionālie mērķi:

• attīstīt kultūrizglītības sistēmu atbilstoši darba tirgus un valsts ekonomiskās attīstības tendencēm, Eiropas Savienības nostādnēm un Eiropas Padomes rekomendācijām,

• modernizēt izglītības saturu un materiāli tehnisko bāzi,

• izveidot kultūrizglītības informatīvo sistēmu

• izveidot tādu tiesību un normatīvo aktu bāzi, kas rada kultūrizglītības attīstībai labvēlīgus tiesiskos priekšnosacījumus;

• pilnveidot kultūrizglītības kvalitātes nodrošināšanas un cilvēkresursu attīstības sistēmu.

Nozares attīstības ekonomiskie mērķi:

• nodrošināt pietiekamu investīciju līmeni stratēģiski nozīmīgos virzienos, šajā nolūkā koncentrējot investīcijas projektiem ar nozīmi vidēja vai ilgtermiņa perspektīvā;

• ieviest efektīvāku finansēšanu sistēmu un racionālākas izglītības iestāžu darbības formas;

• maksimizēt izglītībai pieejamos resursus, dažādojot to avotus, paaugstinot izmaksu efektivitāti un samazinot neefektīvās izmaksas.

Tirgspēju nodrošinošie mērķi:

• veicināt kultūrizglītības pieejamību laukos un sabiedrības integrāciju, iesaistot to kultūras procesos;

• attīstīt sadarbību starp nozares izglītotājiem un nozares profesionālām aprindām, starp izglītības iestādēm un darba tirgu, sadarbību izglītībā starp dažādām kultūras apakšnozarēm;

• intensīvi iesaistīties ES un EP izglītības un kultūras programmās, attīstīt plašu sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras valstīm, aktivizēt darbību starpvalstu bilaterālās un daudzpušu sadarbības programmās un projektos kā valsts un pašvaldību, tā arī izglītības institūciju līmeņos;

• aktivizēt informācijas apriti par studiju iespējām, speciālistu piedāvājumu un darba iespējām, izveidot informatīvo bāzi attīstības prognozēšanai un pamatotu lēmumu pieņemšanai.

Mērķi un mērķu īstenošanai nepieciešamie pasākumi

• Attīstīt kultūrizglītības sistēmu atbilstoši valsts ekonomiskās attīstības tendencēm, darba tirgus vajadzībām, Eiropas Savienības nostādnēm un Eiropas Padomes rekomendācijām:

1) Profesiju standartu izstrāde;

2) Profesionālā izglītības standartu izstrāde;

3) Profesionālās izglītības programmu, mācību līdzekļu un aprīkojuma normatīvu izstrāde;

4) Latvijas kultūrmenedžmenta izglītības koncepcijas izstrāde;

5) Kultūrmenedžmenta izglītības centra izveide uz LKA metodiskās bāzes;

6) Starptautiskās kultūrmenedžmenta studiju programmas īstenošana - Lejassaksijas kultūras infrastruktūras augstskolas un LKA kopprojekts ("Gerlicas projekts");

7) Latvijas Kultūras koledžas izveide uz Latvijas Kultūras skolas bāzes;

8) Koledžas līmeņa kultūrmenedžmenta izglītības programmas uzsākšana Latvijas Kultūras koledžā;

9) Mūzikas pārvaldības izglītības programmas uzsākšana Rīgas Doma kora skolā;

10) Mākslas pārvaldības programmas uzsākšana Rēzeknes mākslas koledžā;

11) Restauratoru izglītības programmas izveide Rēzeknes mākslas koledžā;

12) Projektu vadības un stratēģijas struktūrvienības izveide VKC.

• Modernizēt izglītības saturu un materiāli tehnisko bāzi:

1) Dizaina izglītības attīstības programma:

- Starpinstitucionāla dizaina institūta izveide,

- Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Lietišķās mākslas koledžas kopīgas dizaina apakšnozares izglītības programmas izstrāde,

- RLMK mācību bāzes tehnoloģiskās modernizācijas projekts,

- Mūsdienīgas dizaina apakšnozares izglītības bāzes izveide RLMK;

2) Latvijas Kultūras akadēmijas studiju attīstības un studiju bāzes modernizācijas programma:

- dramatiskā teātra studiju programma,

- modernās dejas studiju programma.

• Izveidot kultūrizglītības informatīvo sistēmu:

1) KM profesionālo mācību iestāžu izglītības informatizācijas projekta pabeigšana;

2) Mūsdienīga audiovizuālā mācību kompleksa izveide LMūA;

3) Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas projekts "WWW Kultūrizglītības tīkls";

4) Pašvaldību profesionālo mākslas mācību iestāžu izglītības informatizācija.

• Izveidot tādu tiesību un normatīvo aktu bāzi, kas rada kultūrizglītības attīstībai labvēlīgus tiesiskos priekšnosacījumus:

1) Izstrādāt priekšlikumus likumdošanas pilnveidei mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai;

2) Izstrādāt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu paraugnolikumu.

• Veidot kultūrizglītības kvalitātes nodrošināšanas un cilvēkresursu attīstības sistēmu:

1) Kultūrnozaru augstskolu studiju programmu akreditācija;

2) Kultūrnozaru profesionālās izglītības programmkopu akreditācija;

3) Mūzikas un mākslas skolu akreditācija;

4) Metodiskā atbalsta centru attīstība uz mūzikas un mākslas koledžu bāzes;

5) Valsts atbalsts nozares profesionālo mācību iestāžu skolotājiem pedagoģiskās izglītības programmu apguvei pedagoga sertifikāta saņemšanai (300 skolotāji x Ls 200,-);

6) Pedagoģiskās izglītības programma mūzikas un mākslas skolu skolotājiem pedagoga sertifikāta saņemšanai;

7) Skolotāju tālākizglītības programmas uz augstskolu bāzes;

8) Tālākizglītības programma skolvadībā profesionālo mācību iestāžu vadītājiem;

9) Tālākizglītības programma skolvadībā mūzikas un mākslas skolu vadītājiem;

10) Jaunu mācību grāmatu un uzskates līdzekļu sagatavošana;

11) Valsts līmeņa konkursi mūzikas un mākslas skolu audzēkņiem - vidēji 9 konkursi katru gadu.

• Nodrošināt pietiekamu investīciju līmeni stratēģiski nozīmīgos virzienos, šajā nolūkā koncentrējot investīcijas projektiem ar nozīmi vidēja vai ilgtermiņa perspektīvā:

1) Latvijas Mākslas akadēmijas projekts "Mūsdienīgas studiju bāzes attīstība";

2) Latvijas Mūzikas akadēmijas rekonstrukcija - restaurācija;

3) Latvijas Mūzikas akadēmijas studiju bāzes attīstība (nošu bibliotēkas un lasītavas rekonstrukcija, operas un baleta, skaņu un video studiju izveide u.c.);

4) Latvijas Kultūras akadēmijas projekts "Modernā teātra studijas materiāli - tehniskās bāzes izveide";

5) J.Rozentāla Rīgas mākslas koledžas jauno telpu rekonstrukcija - restaurācija;

6) Cēsu mūzikas koledžas mācību telpu izbūve.

• Ieviest efektīvāku finansēšanas sistēmu un jaunas, racionālas izglītības iestāžu formas:

1) Izstrādāt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanas normatīvus, ieviest kultūrizglītības programmu finansēšanas kārtību, kuras pamatā ir finansējuma normatīvs uz izglītojamo attiecīgā izglītības programmā;

2) Izveidot kultūrizglītības inovāciju fondu ar gadskārtējo finansējumu 3% no kultūrizglītības iestāžu gada budžeta;

• Maksimizēt izglītībai pieejamos resursus, dažādojot to avotus, paaugstinot izmaksu efektivitāti un samazinot neefektīvās izmaksas:

1) Energoresursu taupības projekti, konstrukciju nostiprināšana u.c. pasākumi, ja izglītības iestādes ēku un to elementu nolietojums sasniedz 75 -100%, t.sk.:

- KM profesionālās mācību iestādēs,

- pašvaldību profesionālās mācību iestādēs;

2) E. Dārziņa mūzikas skolas, Rīgas Doma kora skolas, Rīgas Horeogrāfijas skolas ēku kompleksa rekonstrukcija un siltināšana Pasaules Bankas investīciju projekta ietvaros Kalnciema 10/12;

3) Jelgavas mūzikas koledžas rekonstrukcija.

• Veicināt kultūrizglītības pieejamību laukos un sabiedrības integrāciju, iesaistot to kultūras procesos:

1) Siguldas mūzikas skolas būvniecība;

2) Ķekavas mūzikas skolas būvniecība;

3) Aizputes mākslas skolas rekonstrukcija;

4) Sagatavot mācību līdzekļus un grāmatas, kuru saturs veicina sabiedrības integrāciju:

-  pamatizglītības pakāpē - mūzikas literatūra, mākslas vēsture, mākslas valodas pamati,

- vidējās izglītības pakāpē - kultūras vēsture, saskarsmes kultūra, mūzikas literatūra, mākslas vēsture;

5) Izstrādāt uzņemšanas prasības profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs, kas veicina sabiedrības integrāciju;

6) Kultūrizglītības iestādēs organizēt kultūras projektu nedēļas, kas vērstas uz citu kultūru apzināšanu;

7) Īstenot pieaugušo kultūrizglītības programmas uz mūzikas un mākslas skolu bāzes.

• Izveidot ciešu sadarbību starp nozares izglītotājiem un nozares profesionālām aprindām, starp izglītības iestādēm un darba tirgu, sadarbību izglītībā starp dažādām kultūras apakšnozarēm:

1) Nozaru komiteju izveide;

2) Profesiju standartu saskaņošana nozaru komitejās un apstiprināšana IZM

3) Valsts konkursu organizatorisko funkciju un finansējuma nodošana nozares profesionālajām asociācijām (valsts pasūtījums);

4) Skolu - muzeju sadarbības programmas īstenošana.

• Intensīvi iesaistīties ES un EP izglītības un kultūras programmās, attīstīt plašu sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras valstīm, aktivizēt darbību starpvalstu bilaterālās un daudzpušu sadarbības programmās un projektos kā valsts un pašvaldību, tā arī izglītības institūciju līmeņos:

1) Valsts atbalsts izglītības iestāžu līdzdalībai starptautiskajās profesionālajās organizācijās;

2) Līdzfinansējums kopprojektiem ES izglītības un kultūras programmās;

3) Valsts atbalsts studentu un audzēkņu dalībai starptautiskajos konkursos, izstādēs un skatēs;

4) Jāzepa Vītola Starptautiskais pianistu konkurss;

5) Jāzepa Vītola Starptautiskais vokālistu konkurss;

6) Starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms";

7) Starptautiskās bērnu un jauniešu mākslas izstādes Rīgā;

8) Starptautiskas mākslas izglītības iestāžu audzēkņu darbu izstādes - ik pēc diviem gadiem;

9) Starptautiskās Vasaras akadēmijas - ik gadu.

• Aktivizēt informācijas apriti par studiju iespējām, speciālistu piedāvājumu un darba iespējām, izveidot informatīvo bāzi attīstības prognozēšanai un pamatotu lēmumu pieņemšanai:

1) Regulāri pētījumi par situāciju darba tirgū (Ls 5000 - viena pētījuma izmaksa);

2) Kultūrizglītības resursu informatīvā centra izveide:

- programmu reģistrs,

- ekspertu uzskaites sistēma,

- skolotāju uzskaites sistēma,

- izglītības iestāžu uzskaite,

- kultūrizglītības "WWW darba birža";

3) Izveidot un ik gadus izdot kultūrizglītības norišu kalendāru.

 

4. Galvenie virzieni

1. Kultūrizglītības sistēmas pieskaņošana izmaiņām kultūrnozarē, tautsaimniecībā un darba tirgū.

2. Sistēmas saskaņošana ar prasībām, kas izriet no informācijas sabiedrības veidošanās, ekonomikas globalizācijas un zinātnes un tehnikas progresa.

3. Attīstībai labvēlīgu tiesisko nosacījumu izstrāde un ieviešana.

4. Izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma normu praktiskā ieviešana, ieskaitot izmaiņas izglītības organizācijā, finansēšanā, standartizācijā un klasifikācijā, pedagoģisko darbinieku izglītības prasībās.

5. Kvalitātes nodrošinājums un cilvēkresursu attīstība.

6. Efektīvāku darbības modeļu un finansēšanas kārtības ieviešana.

7. Sabiedrības integrācija, iesaistot to kultūrizglītībā.

8. Intensīva iesaiste ES un EP izglītības un kultūras programmās, starptautiskajā sadarbībā.

9. Informācijas bāzes izveide pamatotai lēmumu pieņemšanai.

 

5. Apakšnozares sistēma

Kultūrizglītības sistēma (4. zīmējums) ir Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļa. Kultūrizglītības sistēmā ietilpst mūzikas, mākslas un kultūras skolas, kuras īsteno interešu izglītības profesionālās ievirzes izglītības programmas, mākslas nozaru profesionālās vidējās izglītības iestādes , kuras īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī augstskolas , kuras īsteno kultūrnozares augstākās profesionālās un akadēmiskās studiju programmas.

Izpildvaras līmenī izglītības sistēmu Latvijā kopumā koordinē LR Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija , kura atbild par vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā. Kultūras ministrija atbild par valsts politiku un stratēģiju kultūrizglītības nozarē, tās pārraudzībā vai pārziņā atrodas valsts kultūrizglītības iestādes. Kultūras ministrija nodrošina metodisko vadību un atbalstu arī pašvaldību un privātajām skolām. Kultūrizglītības programmu koordināciju valsts līmenī īsteno Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgajām struktūrvienībām . Kultūrizglītības organizācijas, metodikas un kvalitātes jautājumos valsts institūcijas sadarbojas ar pašvaldību institūcijām un atsevišķām pašvaldībām , kuru administratīvajās teritorijās tiek īstenota šo programmu apguve. Pēc reģionu izveides valsts tiem deleģē reģionālās kultūrizglītības stratēģijas izstrādes un īstenošanas funkcijas.

Valsts nodrošina institucionālo infrastruktūru izglītības programmu kvalitātes kontrolei - akreditācijas institūcijas. Akreditācijas komisiju darbā piedalās eksperti no nozares profesionālām aprindām, starptautiskie eksperti, pašvaldību pārstāvji, valsts kultūras inspektori . Kvalitātes veicināšanas funkcijas reģionālā līmenī īsteno profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes un atsevišķas skolas, kuras organizē metodisko palīdzību sava reģiona mūzikas un mākslas skolām un skolotājiem, tādejādi pildot reģionāla metodiskā centra funkcijas. Tālākizglītības funkcijas veic augstskolas un citas institūcijas, attīstot nepieciešamo infrastruktūru.

Profesionālajā izglītībā sadarbību ar sociālajiem partneriem un saikni ar darba tirgu veicina darba devēju un darba ņēmēju līdzdalība lēmumu pieņemšanā un izglītības stratēģijas veidošanā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadomē , nozaru komiteju apvienībā un Profesionālās izglītības sadarbības padomē .

Profesionālās organizācijas, asociācijas veic ekspertu un padomdevēju funkcijas kā izglītības programmu izstrādes, kvalitātes kontroles un tās nodrošināšanas procesos, tā arī radošo pasākumu, konkursu, skašu organizācijā.

Izglītības iestāžu sadarbības partneri ir pedagogu biedrības un asociācijas , profesionālās asociācijas , ārvalstu kultūras un izglītības institūcijas , starptautiskās profesionālās asociācijas un citas institūcijas. Ar jaunatni saistītu projektu un programmu ietvaros notiek sadarbība ar Valsts Jaunatnes iniciatīvu centru , starptautiskās kultūras programmās un projektos - ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju . Cieša sadarbība pastāv starp izglītības iestādēm un ES un EP izglītības un kultūras programmām.

 

Nozares apmērs nākotnē

Kultūrizglītībā turpināsies galvenokārt kvalitatīvas pārmaiņas. Kvantitatīvs pieaugums gaidāms pašvaldību un privātajā sektorā. Finansējuma struktūrā un pārvaldībā arvien ievērojamāka kļūs vietējo pašvaldību loma, augot sabiedrības maksātspējai, pieaugs privātā sektora loma finansēšanā.

Izmaiņas sociālajā struktūrā, sabiedrības vērtīborientācijā, kā arī demogrāfiskā situācija tuvākajā nākotnē veicinās tendenci profesionālās ievirzes izglītības skolām palielināt programmu piedāvājuma daudzveidību un amplitūdu. Populāras kļūs mākslu skolas, kas nodrošina daudzveidīgu izglītības programmu piedāvājumu bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Tehniskā progresa rezultātā pieaugs nepieciešamība pēc kultūras industrijas speciālistiem un speciālistiem, kas nodarbojas ar saturiskās daļas veidošanu uz kultūras balstītās augsto tehnoloģiju nozarēs (telemedia, tālmācība, telemarketings u.c.).

Attīstoties ražošanai un pakalpojumiem un augot vispārējai labklājībai, pieprasīti būs dažādu dizaina nozaru speciālisti, prognozējams darba vietu skaita pieaugums restauratoru specialitātēs. Palielināsies pieprasījums pēc speciālistiem saistībā ar kultūras biznesa attīstību, t.sk. kultūras menedžeriem. Brīvā tirgus iespaids uz kultūru un pārmaiņas nodarbinātības struktūrā noteiks būtiskas izmaiņas profesionālās izglītības programmu spektrā, saturā un veidošanas principos. Veidosies jaunas nišas darba un arī izglītības tirgū, kuras aizņemt tieksies kā esošās izglītības iestādes, tā arī tās jaunās, kuras šis pieprasījums radīs. Kopumā, tāpat kā līdz šim, kultūrizglītība aptvers apmēram 2-3% no kopējā audzēkņu skaita profesionālajā izglītībā, kas raksturīgi arī citās Eiropas valstīs.

Jaunās sistēmas izveidošanas secība

1) ieviest kultūrnozares un tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās jaunās izglītības programmas;

2) izstrādāt priekšlikumus likumdošanas pilnveidei mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai;

3) izstrādāt mūzikas un mākslas skolu paraugnolikumu.

4) attīstīt reģionālo metodisko darbību uz mūzikas un mākslas koledžu bāzes, tālākizglītības programmas uz augstskolu bāzes, īstenot kultūrizglītības cilvēkresursu attīstības programmas;

5) izveidot infrastruktūru, kas nodrošinātu pamatotu izglītības mērķu un struktūrpolitiku, izglītības satura izstrādi, kvalitātes veicināšanas funkcijas;

6) sadarbībā ar darba tirgu izstrādāt profesiju un izglītības standartus, ieviest vienotas izglītības programmu prasības visās kultūrizglītības pakāpēs;

7) īstenot izmaksu efektivitātes programmas un uzlabot finansēšanas modeļus.

 

6. Sagaidāmais rezultāts

Realizējot nacionālo programmu:

1. Valsts izvirzītās kultūrizglītības prioritātes garantēs un sekmēs izglītības mērķu un uzdevumu īstenošanu. Tiks izpildīti starptautiskajos līgumos un konvencijās deklarētie principi. Sekmīgāk noritēs cittautiešu integrācijas procesi, nostiprināsies savstarpējā sapratne, tolerance.

2. Tiks saglabāta un pilnveidota vēsturiski izveidojusies kultūrizglītības sistēma.

3. Attīstīsies jaunas kultūrizglītības nozares, kas sekmēs kultūras kā tautsaimniecības sektora attīstību.

4. Palielināsies kultūrizglītības loma sabiedrības attīstības kontekstā. Tas paātrinās sabiedrības garīgo atveseļošanos, nostiprinās kultūras apziņu sabiedrībā, aktivizēs visu vecumposmu cilvēkus.

5. Latvija sekmīgāk iekļausies Eiropas kultūras procesos un starptautiskajā sadarbībā. Kopīgas, saskaņotas kultūrnorišu programmas, veicinās rezultatīvu sadarbību un kultūrizglītības kvalitatīvu izaugsmi

Kultūrizglītības apakšnozares sistēma

Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammu publicējums šeit, "Latvijas Vēstneša" ielikumā "Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets"

 

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre

Apakšprogramma "Filmu nozare"
1. Situācijas raksturojums	24.01.2001., Nr.13, 3.lpp.
Izplatība un demonstrēšana	24.01.2001., Nr.13, 3.lpp.
Ražošana	24.01.2001., Nr.13, 3.lpp.
Filmu saglabāšana un izpēte	24.01.2001., Nr.13, 3.lpp.
Administrēšana	24.01.2001., Nr.13, 3.lpp.
Finansēšana	24.01.2001., Nr.13, 3.lpp.
Autortiesības	24.01.2001., Nr.13, 4.lpp.
2. Programmas pamatojums	24.01.2001., Nr.13, 4.lpp.
3. Mērķi	24.01.2001., Nr.13, 4.lpp.
4. Galvenie virzieni	24.01.2001., Nr.13, 4.lpp.
5. Apakšnozares sistēma	24.01.2001., Nr.13, 4.lpp.
6. Sagaidāmais rezultāts	24.01.2001., Nr.13, 4.lpp.
Apakšprogramma "Kultūrizglītība"
1. Situācijas raksturojums	26.01.2001., Nr.15, 13.lpp.
2. Programmas pamatojums	26.01.2001., Nr.15, 14.lpp.
3. Programmas mērķi	26.01.2001., Nr.15, 14.lpp.
Galvenie mērķi	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
Profesionālie mērķi	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
Nozares attīstības ekonomiskie mērķi	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
Tirgspēju nodrošinošie mērķi	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
Mērķi un mērķu īstenošanai nepieciešamie pasākumi	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
4. Galvenie virzieni	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
5. Apakšnozares sistēma	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
Nozares apmērs nākotnē	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
Jaunās sistēmas izveidošanas secība	26.01.2001., Nr.15, 15.lpp.
6. Sagaidāmais rezultāts	26.01.2001., Nr.15, 16.lpp.