A P S T I P R I N Ā T I

ar Latvijas Republikas

Ministru Padomes

1991. gada 4. jūnija lēmumu

Nr. 151

NOTEIKUMI

par meža atjaunošanas darbu izpildes un finansēšanas kārtību

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Šie noteikumi paredz kārtību, kādā racionāli izmantojami dabas resursi un veicami meža atjaunošanas pasākumi, kā arī atlīdzināmi zaudējumi, kas radušies, nodarot kaitējumu dabai.

2. Meža augsnes sagatavošanas, kā arī meža kultūru sēšanas vai stādīšanas un meža kultūru kopšanas darbus līdz to tehniskajai pieņemšanai (tālāk tekstā — «meža kultūru ierīkošana») izcirstajās meža kailcirtēs veic mežizstrādes uzņēmējs (tālāk tekstā — «mežizstrādātājs») un finansē no saviem līdzekļiem šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Lai garantētu meža atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus, pirms meža nociršanas kailcirtē mežizstrādātājs iemaksā noteiktu naudas summu (drošības naudu) meža mākslīgās atjaunošanas darbu garantijas speciālajā fondā (tālāk tekstā — «Meža atjaunošanas fonds»).

4. Meža atjaunošanas fondu izveido katrā virsmežniecībā. Meža atjaunošanas fonda naudas līdzekļus ieskaita atsevišķā tekošā kontā bankas iestādē. Meža atjaunošanas fonda tekošo kontu atver virsmežniecībai — fonda patērētājai — tās bankas (bankas nodaļas) iestādē, kura tai atvērts budžeta konts (tekošais konts) finansēšanai no budžeta.

Meža atjaunošanas fonda līdzekļi ir paredzēti mērķuzdevumam, un tos izmanto drošības naudas atlīdzināšanai mežizstrādātājiem saskaņā ar meža atjaunošanas zīmi.

5. Platības pēc kailciršu izstrādāšanas (tālāk tekstā — «izcirtumi»), kurās mežs jāatjauno mākslīgi, nosaka mežzinis saskaņā ar mežierīcības projektu, bet mežos, kuros mežierīcības darbi nav veikti vai kuros izcirstas sanitārās kailcirtes, — pēc platības apskates dabā. Drošības naudas aprēķināšanas normatīvus nosaka Meža ministrija.

6. Ar meža sēklām vai stādāmo materiālu meža atjaunošanas darbu izpildei mežizstrādātājus nodrošina valsts mežniecības. Tās nodrošina arī šo darbu organizēšanas un praktiskās izpildes metodisko vadību.

7. Par kvalitatīvi veiktiem meža atjaunošanas darbiem virsmežniecība no Meža atjaunošanas fonda atmaksā mežizstrādātājam tā iemaksāto drošības naudu 95% apmērā, bet 5% pārskaita Meža ministrijas speciālo līdzekļu konta Meža atjaunošanas riska fondā.

8. Meža ministrija, izmantojot Meža atjaunošanas riska fondu, finansē un organizē virsmežniecībās to papildu darbu izpildi, kuri jāveic, lai mežizstrādātāju atjaunotajās platībās novērstu bojājumus, ko rada kukaiņi, slimības un ugunsgrēki, kā arī citus bojājumus.

9. Izcirtumos, kur projektētās meža kultūras vietā mežizstrādātājs ir saudzējis paaugu, meža kultūras nav jāierīko; mežizstrādātājam atmaksā drošības naudu kā par meža atjaunošanu.

10. Meža ministrija ik gadus atbrīvo no drošības naudas iemaksas tos mežizstrādātājus, kuri pēc saskaņošanas ar rajona pašvaldību noslēguši ar virsmežniecībām ilgtermiņa līgumus par noteiktu mežizstrādes un meža atjaunošanas darbu apjomu izpildi mežsaimniecības zemju mežos, un kuri Meža ministrijai garantē, ka pēc tam, kad būs notikusi ierīkoto meža kultūru vai saudzētās paaugas tehniskā pieņemšana, ieskaitīs naudas līdzekļus Meža atjaunošanas riska fondā 5% apmērā no plānotās drošības naudas summas.

Lauku apvidu pārējo zemju un pilsētu zemju mežu apsaimniekotāji ir atbrīvoti no drošības naudas iemaksas.

Datus par ilgtermiņa līguma noslēgšanu un Meža atjaunošanas riska fondā iemaksājamo summu mežzinis ieraksta meža atjaunošanas zīmes «Īpašo norādījumu» 1. punktā.

SPECIĀLIE NOTEIKUMI

11. Meža atjaunošanas fondā ieskaitāmo drošības naudu konkrētai meža kailcirsmai aprēķina mežzinis pēc Meža ministrijas apstiprinātajiem meža atjaunošanas darbu izmaksu normatīviem. Aprēķinātā summa uzrādāma meža atjaunošanas zīmē.

12. Meža atjaunošanas zīmi sastāda mežzinis divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru mežzinis pret parakstu izsniedz mežizstrādātājam kopā ar rēķinu drošības naudas iemaksai virsmežniecības Meža atjaunošanas fondā. Otrais eksemplārs glabājas mežniecībā.

13. Pēc drošības naudas iemaksas Meža atjaunošanas fondā mežizstrādātājs var noteiktā kārtībā saņemt koku ciršanas biļeti.

14. Meža kultūru ierīkošanai nepieciešamo stādāmo materiālu meža atjaunošanas zīmē uzrādītajā sortimentā un daudzumā mežniecība mežizstrādātājam izsniedz mežsarga klātbūtnē ar pavadzīmi bez atlīdzības. Plantācijās iegūtajām sēklām un no tām izaudzētajam stādāmajam materiālam pavadzīmē uzrāda izcelsmi. Meža sēklas pret slimībām apstrādā mežniecība, un mežizstrādātājam tās izsniedz tikai vienu dienu pirms to izsējas mežā. Pret kaitēkļiem apstrādātu meža stādāmo materiālu izsniedz mežziņa norādītajā kokaudzētavā. Uz apmežojamo platību to nogādā ar mežizstrādātāja autotransportu. Meža sēšanas un stādīšanas darbu izpildi pārzina mežsargs.

Meža kultūru papildināšanai, ja šāda nepieciešamība ir radusies mežizstrādātāja vainas dēļ, stādāmo materiālu mežizstrādātājam pārdod par virsmežniecības apstiprinātajām cenām.

l5. Mežizstrādātājs mežu atjauno ne vēlāk kā trešajā kalendārajā gadā, ieskaitot ciršanas gadu. Meža kultūras ierīkošanas termiņu uzrāda meža atjaunošanas zīmē.

16. Ja ir notikusi ierīkotās meža kultūras vai saudzētās paaugas tehniskā pieņemšana un attiecīgā platība pieņemta, mežzinis tehniskās pieņemšanas rezultātus ieraksta meža atjaunošanas zīmes nodaļā «Tehniskā pieņemšana». Mežizstrādātājs savu meža atjaunošanas zīmes eksemplāru nodod virsmežzinim, kurš apstiprina tehniskās pieņemšanas rezultātus un dod norādījumu izmaksāt mežizstrādātājam no Meža atjaunošanas fonda drošības naudu 95% apmērā. Virsmežzinis pēc meža atjaunošanas zīmes saņemšanas mežizstrādātājam izsniedz izziņu.

Tehniskās pieņemšanas kārtību un termiņu, kā arī prasības par kociņu izvietojumu un stādvietu skaitu nosaka Meža ministrijas instrukcija par meža atjaunošanu.

17. Atjaunoto meža platību tehniskā pieņemšana notiek kartējā gada rudenī. Ja šī platība vai saudzētā paauga netiek pieņemta, mežzinis meža atjaunošanas zīmes «īpašo norādījumu» 2. punktā ieraksta konstatētos trūkumus un to novēršanas termiņus un noteic atkārtotu tehnisko pieņemšanu nākamā gada rudenī.

18. Mežizstrādātājs zaudē tiesības saņemt iemaksāto drošības naudu no Meža atjaunošanas fonda, ja:

1) viņa vainas dēļ meža atjaunošanas darbi nav paveikti meža atjaunošanas zīmē norādītajā termiņā;

2) ja notikusi ierīkoto meža kultūru atkārtota tehniska pieņemšana, bet šī platība nav pieņemta.

Pēc virsmežziņa rakstiska norādījuma mežzinis nodrošina izcirtuma apmežošanu, izmantojot citus meža atjaunošanas darba uzņēmējus, kuriem par padarītajiem darbiem maksā no meža atjaunošanas fonda līdzekļiem, par to rakstiski informējot arī attiecīgo mežizstrādātāju.

19. Virsmežzinim ir tiesības atteikt piešķirt mežizstrādātājiem jaunu ciršanas fondu, ja gada laikā 10% no apmežojamo izcirtumu platības vēl nav apmežots (tas neattiecas uz bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanu).

20. Strīdus par materiālo atlīdzību uzņēmējam, kā to paredz likums «Par uzņēmējdarbību», izšķir tiesā, Valsts arbitrāžā vai šķīrējtiesa.

21. Ar šo noteikumu izpildi saistīto dokumentu paraugus apstiprina Meža ministrija.