Islande un Latvija. Tuvībā un atbalstā

21.aprīlī noslēdzās Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Islandē

Valsts vizītes ietvaros Islandē Guntis Ulmanis Reikjavīkā tikās ar Islandes prezidentu Oulafuru Ragnaru Grīmsonu, Islandes parlamenta Altinga spīkeru Oulafuru Einarsonu un parlamenta deputātiem, Islandes premjerministru Dāvidu Odsonu, kā arī ar Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas mēru Ingeborgu Sobrunu Gisladotiru.

Latvijas ārlietu ministram Valdim Birkavam bija ilga saruna ar Islandes ārlietu ministru Haldoru Asgrimsonu, viņš arī iesniedza Islandes pusei trīs starpvalstu līgumu projektus.

Spilgts akcents valsts vizītē bija seminārs Islandes universitātē par nacionālās identitātes jautājumiem, kurā Latvijas Valsts prezidents teica uzrunu un kopīgi ar ārlietu ministru atbildēja uz daudziem ļoti specifiskiem universitātes mācību spēku un arī studentu jautājumiem.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Islandē apmeklēja arī vairākas vietējās lielākās firmas, kas jau sadarbojas ar mūsu valsti vai interesējas par ekonomisko kontaktu iespējām ar Latviju.

Trešdienas pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents no Reikjavīkas izlidoja uz ASV, lai piedalītos NATO valstu sanāksmē Vašingtonā.

Gunti Ulmani valsts vizītē Islandē pavadīja oficiāla mūsu valsts delegācija, kurā bija ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijas vēstnieks Islandē Aivars Baumanis ar kundzi Anitu, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un citas oficiālas personas. Šodien — vizītes vērtējums Valsts prezidenta un dažu Latvijas valsts oficiālās delegācijas locekļu skatījumā.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Islandes Republikas prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons pie Islandes kartes

"Brīži, kas veido vēsturi"

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis — "Latvijas Vēstnesim"

— Prezidenta kungs, vienā no jums veltītajām uzrunām vizītes laikā izskanēja zīmīgs formulējums, ka Islande atrodas pusceļā starp Eiropu un Ameriku. Un arī jūs šobrīd, Islandes vizītes beigu cēlienā, jau esat pusceļā uz ASV, kur piedalīsities NATO valstu sanāksmē Vašingtonā. Kādu psiholoģisko noskaņojumu jums deva valsts vizīte Islandē?

— Šī vizīte man deva pārliecību. Pārliecību, kas tika dota jau 1991. gadā, kad Islande būtībā iezvanīja Latvijas neatkarības atzīšanu ārpolitiski. Šī bija pirmā kādas Baltijas valsts prezidenta vizīte Islandē. Un ir laimīga sakritība, ka tas bija Latvijas prezidents. Islande ar savu noteikto un konsekvento rīcību, gan veidojot savu nostāju pret mazo valstu lomu Eiropas un globālajā attīstībā, gan veidojot savu attieksmi ekonomikā, gan darot visu, lai celtu Latvijas prestižu pasaulē, stimulējot Latvijas centienus iestāties dažādās starptautiskās institūcijās, arī iestāties NATO. Sarunas šīs vizītes laikā mums apliecināja, ka Islande ir gatava runāt par NATO paplašināšanos un atbalstīt Latvijas centienus iestāties Ziemeļatlantijas savienībā. Manuprāt, tā bija viena no Reikjavīkas sarunu svarīgākajām tendencēm. Lai gan nav atmetami arī šīs vizītes emocionālie aspekti — tas, ko Islande nozīmē Latvijai un Latvija Islandei. Islandes piemērs rāda, ka arī ar lielu mīlestību, ar emocionālu pietāti, ar ļoti labvēlīgu attieksmi ir radāma ļoti labvēlīga vide abpusēji izdevīgai starpvalstu sadarbības attīstībai. Mēs runājām gan par mežrūpniecības, gan zivrūpniecības attīstību, gan arī par sadarbību daudzās citās jomās.

— Jūsu vizītes priekšvakarā Islandes prezidents sniedza plašu interviju "Latvijas Vēstnesim", uzsverot, ka šī ir vēsturiska vizīte. Vai jūs piekrītat šim sava kolēģa vērtējumam?

— Es domāju, šī vizīte ir vēsturiska no krustpunktu viedokļa. Pirmais krustpunkts bija 1991. gadā, kad notika Baltijas valstu atzīšanas aktu parakstīšanas ceremonija vēsturiskajā Reikjavīkas mērijas viesu namiņā.

"Šī bija teicama vizīte"

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs — "Latvijas Vēstnesim"

— Vizīte šodien beidzas. Kādu atzīmi jūs, ministra kungs, mūsu valstij liktu par šo vizīti?

— Šī bija teicama vizīte. Vairāku iemeslu dēļ.

Pirmais. Latvijas prezidents ir pirmais kādas Baltijas valsts prezidents, kurš ierodas oficiālā vizītē Islandē. Un tas ir jo nozīmīgāk, ja atceramies, ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina Baltijas valstu atjaunoto neatkarību. Līdz ar to ierašanās vizītē pēc astoņiem gadiem, man pat liekas, ir nedaudz aizkavējusies. Tomēr mēs esam pirmie no Baltijas valstīm, un Islandei un Latvijai ir visaktīvākās attiecības.

Otrais. Bez šīs draudzīgās atmosfēras, kas mūsu attiecībās valda jau no pašiem sākumiem, ļoti nozīmīga bija arī sarunu substance. Bez politiskā atbalsta, ko Islande pauž ļoti skaidri un nepārprotami gan NATO sakarā, gan mūsu Eiropas Savienības integrācijas sakarā, pati gan nebūdama ES dalībvalsts, runa bija arī par nozīmīgu ekonomisko sadarbību. Mums ir uzkrājusies sadarbības pieredze ar virkni Islandes kompāniju, kas jau ir ieguldījušas savus līdzekļus Latvijā, un pēc būtības tagad tika noteikti vairāki virzieni, kuros šī sadarbība būtu jāaktivizē.

Pirmais virziens, protams, ir zivsaimniecība, kuru mēs nezin kāpēc līdz šim neesam pietiekami aktīvi izmantojuši. Jo Islandes pieredze šajā jomā nav pārvērtējama. Par to liecina kaut vai fakts, ka zivsaimniecība dod 70 procentus no Islandes nacionālā kopprodukta, un viņu prasme savas zivis, visdažādākajos veidos apstrādātas, pārdot visdažādākajās pasaules vietās ir nopietni vērā ņemama.

"Islandes drosmīgais solis 1991. gadā nebija nejaušība"

Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē Aivars Baumanis — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs, vēstnieka kungs, esat ieguldījis lielu darbu šīs vizītes sagatavošanā. Var esat apmierināts ar vizītes norisi un rezultātiem?

— Es esmu patiešām apmierināts. Šī vizīte vēlreiz pierādīja, ka Islandes drosmīgais solis 1991. gada augustā nebija nejaušība. Šī vizīte pierādīja, ka islandieši joprojām ir kopā ar Baltiju un Latviju, mums esot ceļā uz Eiropas Savienību, pareizāk sakot, uz Eiropu ( Islande pati vēl nav izlēmusi savu galīgo attieksmi pret Eiropas Savienību, taču atbalsta Latvijas stratēģisko mērķi iestāties šajā organizācijā) un NATO.

Šī vizīte arī parādīja, ka mūsu valstīm ir iespēja daudz ciešāk un auglīgāk sadarboties ekonomikā, piemēram, zivsaimniecībā, mežrūpniecībā un vēl citās nozarēs.

Taču galvenais vizītes nozīmīgums, manuprāt, ir tajā apstāklī, ka vizīte notika NATO Vašingtonas sanāksmes priekšvakarā. Latvijas Valsts prezidents un ārlietu ministrs tieši no Reikjavīkas dodas uz Vašingtonu, uz NATO samitu, viņi pat lido vienā lidmašīnā ar Islandes ārlietu ministru, un arī tas ir simboliski, jo islandieši absolūti atbalsta vēlmi Latvijai tikt Vašingtonā nosauktai vārdā kā iespējamai NATO kandidātvalstij.

Mūsu valstu sadarbība ir paraugs pasaulei, kā divām mazām valstīm vienai otru saprast, palīdzēt un izmantot to sadarbību savas tautas labklājības vairošanai un savas valsts drošības nostiprināšanai.

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents Islandē