Nacionālā programma "Informātika"

Kopsavilkums

Izstrādāta Satiksmes ministrijas apstiprinātā darba grupā

Akceptēta Ministru kabineta 1999.gada 30.marta sēdē (prot. Nr.19, 23.§)

Saturā

Ievads

1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN GALVENO PROBLĒMU RAKSTUROJUMS

1.1. Nozares politikas attīstība

1.2. Latvijas informācijas pakalpojumu tirgus

1.3. Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas

1.4. Valsts statistika

1.5. Telekomunikaāciju politika, tīkli un pakalpojumi

1.6. Informācijas un datu apraides tīkli

1.7. Normatīvā bāze

1.8. Standarti

1.9. Kultūrvides atbalsts

1.10. Izglītība

1.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība

1.12. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība

1.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

2. PROGRAMMAS GALVENIE MĒRĶI

3. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS STRUKTŪRAS PAMATOJUMS

4. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS APAKŠPROGRAMMAS

4.1. Valsts nozīmes informācijas sistēmas

4.2. Nozaru informācijas sistēmas

4.3. Informātika pašvaldībās

4.4. Valsts statistika

4.5. Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi

4.6. Informācijas un datu apraides tīkli

4.7. Likumdošana

4.8. Standartizācija

4.9. Kultūrvides atbalsts

4.10. Izglītība

4.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība, informātikas speciālistu sagatavošana

4.12. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība

4.13. Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

4.14. Programmas finansēšanas avoti un apmērs

5. PROGRAMMAS SPECIFIKA UN TĀS ĪSTENOŠANAS PAREDZAMAIS

EKONOMISKAIS UN SOCIĀLAIS EFEKTS

6. NACIONĀLĀS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS VADĪBA

Turpinājums. Sākums — "LV", 22.04.1999., nr.122/123

1.6. Informācijas un datu apraides tīkli

Pakešu komutācijas (X.25 protokola) tīkli

Latvijā popularitātē atpaliek no Internet datortīkliem. Pirmo X.25 tīklu sāka veidot DataLatvija (Lattelekom). Sadarbībā ar DataLatvija ir uzbūvēts EssNet tīkls, kas apkalpo Latloto . X.25 pakalpojumus izmanto arī banku norēķinu sistēmā SWIFT, Latvijas Mobilais telefons savā norēķinu sistēmā starptautiskajai datu apmaiņai, u.c. Šodien X.25 pakalpojumus bez DataLatvija nodrošina arī Infoserv-Riga .

Latvijā izveidoti arī vairāki speciālie tīkli

atsevišķu specializētu funkciju izpildei. Tie ir radīti gan vienas noteiktas administratīvas sistēmas ietvaros ( Latvijas Pasta datortīkls, Latloto , Latvenergo, Latvijas Dzelzceļa, Lattelekom iekšējais tīkls), gan arī plašākam lietotāju lokam (banku norēķinu tīkls, Faxnet, Radiokom , datortīkli apsardzes, monitoringa un nepārtrauktas uzraudzības vajadzībām). Sāktas aktivitātes inteliģentās transporta informācijas sistēmas izveidē, personālās aizsardzības un mājas automatizācijas jomā, u.c.

Jau LPSR laikos veidotie Latvijas Pasta, Latvenergo, Latvijas Dzelzceļa tīkli praktiski vairs turpmāk nebija izmantojami, tāpēc tika uzsākta šo tīklu principiālā pārprojektēšana un pārbūve atbilstoši mūsdienīgām tehnoloģiskām prasībām un vajadzībām . Kvalitatīva vienota datu transporttīkla trūkums Latvijā noveda pie tā, ka notika nevis šo dažādo tīklu iespējamā integrācija vismaz zemākajos — fiziskajā un datu transporta maģistrāļu līmeņos, bet gan bieži vien to būvēšana tika uzsākta no nulles. Tā rezultātā šajos tīklos esošās tehniskās iespējas (kapacitāte) pārsniedz attiecīgo sistēmu iekšējās vajadzības .

No 1996. gada Rīgā darbojas Akadēmiskā tīkla FDDI tehnoloģijas optiskais riņķis, kas savieno trīs Latvijas Universitātes ēkas. Rīgā un arī uz Latvijas pilsētām datu maģistrāles bāzētas uz SDH tehnoloģiju , pamatā izmantojot 2 Mbps sakaru kanālus. Šobrīd šādi ātrumi apmierina un tie būs pietiekami vēl pāris gadus.

Tomēr reģionālā aspektā daudzas ieceres joprojām nav realizētas un atsevišķas Latvijas pilsētas pieslēgtas Internet tīklam Rīgā ar sakaru kanāliem, kuru ātrums nav lielāks par 64 Kbps

. Atsevišķi izņēmumi ir pieejami iekšējai iestāžu lietošanai (VAS VITA veidotais Frame Relay tīkls, Latvijas Pasta tīkla fragmenti, kā arī LMT, BaltCom, Latnet 2 Mbps mikroviļņu līnijas). Tādejādi runāt par vienotu datu transporttīklu ( highway ) Latvijā ir pāragri .

Globālie datu transporta kanāli

pamatā tiek veidoti, izmantojot vai nu Lattelekom optisko kabeli līdz Stokholmai, vai arī satelītsakarus. Arī abonentu pieslēguma iespējas Internet pakalpojumu sniedzējiem ir visai dažādas. Populārs Internet pieslēgums ir Lattelekom izdalīto līniju un ciparu datu pārraides kanālu izmantošana. Latvijā šādu pieslēgumu kopskaits jāvērtē virs 1000, to ātrdarbība variē no 19.2 kbps līdz 2 Mbps, neskaitot optisko sakaru kanālu izmantošanu.

Neraugoties uz joprojām neapmierinošo telefonu tīkla kvalitāti

daudzos reģfionos, samērā plaši Latvijā tiek izmantota iezvanpieeja ( dial-up ) Internet tīklam . Kopsummā visi Internet pakalpojumu sniedzēji Latvijā nodrošina līdz 300 vienlaicīgiem pieslēgumiem. Pamatā iezvanpieeju izmanto rīdzinieki un samērā maz iezvanās no Latvijas novadiem. Vairākas organizācijas datu pārraidē izmanto savu lokālo iestāžu centrāļu (PABX) speciālās iespējas. 1998. gadā Lattelekom sācis piedāvāt klientiem ISDN servisu un telekonferenču pakalpojumus.

Augstās Lattelekom līniju un pieslēgumu cenas sekmējušas ļoti strauju bezvadu datu pārraides tehnoloģiju attīstību Latvijā. Šis sektors ir liberalizēts, tā regulēšana tiek veikta ar licenču palīdzību. Licenzēta tiek gan frekvenču joslas izmantošana, gan komercdarbība. Ir izsniegtas vairākas licences bezvadu datu pārraidei (mikroviļņu līnijas, Spread Spectrum bezvadu tehnoloģijas, optiskās lāzeru līnijas). Liberalizēti ir pavadoņu sakari , vairākas firmas ir saņēmušas licences. Tiek nodrošināta Internet saikne ar mobilajiem tīkliem. Tomēr visumā datu pārraide, Internet s , īsziņojumi, kas balstās uz mobilajiem telefonsakariem vēl attīstīti vāji, kaut gan pēdējā laikā iezīmējas zināma aktivizēšanās šajā jomā .

Datu pārraide un datorizēta informācijas apstrāde pašlaik vēl ir nodalīta no informācijas apraides sistēmām — televīzijas un radio, kas šobrīd nav digitalizētas

. Latvijas Kabeļtelevīzijas centrs un BaltCom ir uzsākuši projektus par datu apraides ( Internet ) realizāciju savos kabeļtelevīzijas tīklos. Šobrīd tie joprojām ir vienvirziena kabeļtīkli, kas nodrošina tikai Internet noraidi ( downstream ). Kabeļtīklu modernizācijai nepieciešami lieli papildus līdzekļi un to pārveidi Rīgā varētu sagaidīt labākajā gadījumā pēc dažiem gadiem.Tuvākajā laikā sagaidāma tīklu konverģence, kabeļtelevīzijas iespējas cieši integrēsies ar lokālajiem datortīkliem, kā arī ATM, STM1 un STM4 tehnoloģiju optisko kanālu izmantošanu.

1997. gadā sākts DirecPC pakalpojumu piedāvājums Latvijā ( DirecPC tehnoloģija izmanto globālus apraides satelītsakarus no Rietumeiropas). Pašreiz tās izmantošanu bremzē nesamērīgi augstās cenas (tās tieši nosaka Rietumvalstu partneris). Perspektīvā šī tehnoloģija varētu būt labs atbalsts Latvijas lauku Internet izācijai.

Kopsummā var secināt, ka informācijas tīklu izmantošana strauji attīstās, datortīklos pieaug informācijas apjomi. Tai pašā laikā strauji aug informācijas daudzveidība, publiskie datortīkli kļūst pievilcīgi ar pašmāju (Latvijas) informāciju. Par to liecina arī starptautiskā trafika un Latvijas iekšējā trafika attiecības kritums, un var prognozēt, ka jau 1999. gadā tie varētu kļūt vienādi .

Lai mazinātu starptautiskā trafika izmaksas, ir izveidots Latvijas globālais Internet serveris (GIX), pie kura ir pieslēgušies visi Latvijas Internet pakalpojumu sniedzēji un ar kura palīdzību Internet lietotāji var sazināties savā starpā tepat Latvijā.

Pasaulē kopumā Internet serveru skaits 1997. gadā tuvojās 20 miljoniem

, taču Eiropā tikai Anglija un Skandināvijas valstis līdzinājās ASV (arī vairākām Āzijas Klusā okeāna teritorijas valstīm) Internet izplatības un WWW serveru blīvuma ziņā. Rietumeiropā 1997. gadā bija aptuveni 24 miljoni Internet lietotāju, bet kopējais Internet lietotāju skaits Austrumeiropā 1997. gadā bija apm. 1 miljons . Eiropas atpalicībā lomu spēlē gan valsts kopējā politika, gan sabiedrības prasme un izglītības līmenis, gan valoda un kultūras tradīcijas, gan arī tehniskās iespējas (visi tie paši iemesli kavē Internet pielietojumu un pakalpojumu ātrāku izplatību Latvijā ). Statistika liecina, ka galvenie Internet lietotāji Rietumeiropā ir iedzīvotāji savās dzīves vietās un biznesa struktūras (pāri par 60 % vidējo un lielo uzņēmumu nodrošina personālam piekļuvi Internet tīkliem). Galvenais Internet izmantošanas veids ir E-pasts un informācijas meklēšana WWW serveros.

Pasaulē strauji attīstās elektroniskā komercija

. Šobrīd visvairāk pirktā produkcija, izmantojot Internet tīklu, ir programmatūra un literatūra, arī on-line preses abonēšana. Pārtikas, apģērba, automašīnu un nekustamā īpašuma tirdzniecība Internetā ir tikai sākuma stadijā. Banku vēlmi izmantot Internet pakalpojumus iespaido informācijas drošības problēmas un elektronisko dokumentu tiesiskuma atzīšana. Papildus elektroniskās komercijas iespējas, paredzams, nodrošinās pāreja uz digitālo televīziju un Internet telefonija.

1.7. Normatīvā bāze

Latvijā pašlaik ar dažādām informātikas nozarēm saistītos jautājumus daļēji reglamentē vairāki likumi:

* likums "Par autortiesībām un blakustiesībām" (spēkā no 15.05.1993) nosaka datorprogrammu lietošanas tiesības un informācijas tehnoloģijai ir ļoti būtisks;

* "Patentu likums" aizsargā izgudrotāju tiesības; Latvijas pašreizējos apstākļos tam nav lielas nozīmes, jo praktiski nav elektroniskās rūpniecības, bet datorprogrammas šis likums neaizsargā (analogi Eiropas praksei, bet pretēji ASV likumdošanai);

* Informācijas atklātības likums (pieņemts 20.10.1998.);

* likums "Par valsts noslēpumu", kas ierobežo vispārējo pieejamību konfidenciālai informācijai;

* salīdzinot pašreizējo likumu "Par telekomunikācijām" ar ES un citu valstu likumdošanas praksi nozarē, jākonstatē šī likuma pilnīga neatbilstība šodienas vajadzībām un piemērošanas praksei, tas nav vērsts uz Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgus liberalizāciju un restrukturēšanu atbilstoši ES un PTO prasībām un praksei;

* likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" nav pat norādes uz to, ka šim reģistram pamatā būtu liekama datorizēta sistēma; likums pieļauj izpaust jebkurai trešai personai uzņēmuma padomes vai valdes locekļu vārdus, uzvārdus un adreses, kas ir apšaubāms no privātuma aizsardzības viedokļa;

* likums "Par Iedzīvotāju reģistru" nosaka, ka reģistrs ir automatizēta iedzīvotāju uzskaites sistēma, taču nereglamentē datu apstrādes noteikumus;

* virkne Ministru kabineta noteikumu reglamentē atsevišķu informācijas sistēmu uzturēšanas un izmantošanas jautājumus.

Tā kā informācijas apmaiņas process ir abpusējs

, mēs arī sevi atveram visai pasaulei, bet tas rada agrāk nebijušas problēmas. Viena no problēmām ir tā, ka informācijas sistēmas kļūst pieejamas vienlīdz visiem , arī bezatbildīgiem un nolaidīgiem cilvēkiem vai pat krimināliem elementiem. Datorsistēmas un tajās glabātā informācija var kļūt gan par tādu cilvēku ieroci, gan par uzbrukuma objektu.

"Latvijas Krimināllikums" (spēkā no 01.04.1999.) satur vairākus pantus, kas attiecas uz informātikas likumpārkāpumiem

. Taču nav vienkārši atbilstošos likumpārkāpumus konstatēt un vēl grūtāk — pierādīt. Informācija kā īpašuma tiesību objekts ir jauna un neparasta parādība jurisprudencē, atskaitot autortiesības un patenttiesības tā vēl vispār nav īpašuma tiesību objekts, tātad principā nav nozogama.

1999. gada sākumā stāvoklis ar informātiku saistītajā likumdošanā Latvijā ir sekojošs:

* iesniegti saskaņošanai ministrijās grozījumi likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām", kuros iestrādātas prasības, ko izvirza atbilstošas ES direktīvas; likums attiecas arī uz datorprogrammām;

* 1998. g. izstrādāts likumprojekts "Par personas datu aizsardzību", kurš ir izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā;

* Krimināllikums (spēkā no 01.04.1999.) paredz ievērojamus sodus par datornoziegumiem, kā arī autortiesību pārkāpumiem;

* jāizdara papildinājumi "Administratīvo pārkāpumu kodeksā";

* notiek iepriekšējas sarunas ar ieinteresētajām pusēm, lai radītu iespēju mainīt likumu "Par telekomunikācijām", ievērojami saīsinot noteikto laiku monopoltiesībām uz pamatpakalpojumiem.

* MK noteikumu projekts "Informācijas sistēmu drošības noteikumi" definēs informācijas sistēmu drošības pamatprasības un atbildīgo personu pienākumus, lai aizsargātu personu intereses un mazinātu kaitējuma nodarīšanas iespēju, izmantojot informācijas sistēmu pakalpojumus;

Telekomunikāciju juridiskai regulēšanai ES mērķis ir radīt likumisku pamatu telekomunikāciju nozares un ar to saistīto nozaru veiksmīgai darbībai

. Šīs nozares darbībai nepieciešami pamata likumi (kuri ir stabili un nemainīgi vismaz 10 gadu ilgumā), uz kuriem balstītos citi likumi un normatīvie akti. Pašlaik Latvijā tāda tipa likumu loma ir likumam "Par telekomunikācijām" un "Pasta likumam". Radio un televīzijas jomu ietekmē "Likums par elektroniskiem masu saziņas līdzekļiem".

ES ir noteikusi vairākas prioritātes telekomunikāciju jomā un apstiprinājusi virkni direktīvu, kas arī Latvijai jāievēro, izstrādājot nacionālos

likumus . Eiropas līguma 85. paragrāfs nosaka, ka telekomunikācijas, pasta pakalpojumi, radio un televīzijas apraide ir jomas, kurās Latvijai obligāti jāharmonizē savi likumi ar visai daudzām ES direktīvām.

Skatot ar informātiku saistīto Latvijas likumu un citu normatīvo aktu sistēmu kopumā, ir jāsecina, ka tā pašlaik ir nepilnīga, nesakārtota un neatbilstoša Eiropas Savienības direktīvām un starptautiskiem līgumiem

, ko Latvija jau parakstījusi (WIPO, TRIPS). Latvijā nav pieņemti likumi, kas nosaka personas datu aizsargātību, un nav attiecīgo institūciju, kas nodrošinātu šo demokrātiskai sabiedrībai svarīgo principu realizāciju.

1.8. Standarti

Eiropas Savienība joprojām lielu uzmanību cita starpā velta telekomunikāciju un informācijas tīklu un pakalpojumu standartizācijas harmonizācijai, pirmām kārtām ciparu tīkliem

. Brīva starptautiska mēroga konkurence telekomunikāciju un informācijas pakalpojumu jomā rada nepieciešamību nodrošināt tīklu un pakalpojumu savienojamību un savietojamību. Viena no pamatprasībām attiecas uz attiecīgajām saskarnēm (interfeisiem), kuru standartiem jābūt precīzi definētiem publiskajos tīklos. Veicot aparatūras piegādes informācijas tehnoloģiju vajadzībām (ieskaitot iekārtu un aparatūras piegādes publiskajiem tīkliem) ar Eiropas Padomes lēmumu dalībvalstīm ir noteikts obligāti atsaukties uz Eiropas un/vai starptautiskajiem standartiem.

Standartizācijas procesu Latvijā administrē Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs ( LNSMC )

. Šī institūcija pārstāv Latvijas Republiku starptautiskajās standartizācijas organizācijās ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija) un CEN (Eiropas Standartizācijas organizācija), glabā un izplata standartu tekstus, kā arī organizē valsts standartu izstrādi un starptautisko standartu adaptāciju. SIA Latvijas Mobilais telefons ir ETSI (Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts) asociētais loceklis kopš 1997. gada.1

Informācijas tehnoloģijas nozarē 1995. gada maijā ir nodibinātā Informācijas tehnoloģijas Standartizācijas tehniskā komiteja ( ITSTK )

. Šīs komitejas nolikumā ierakstīts, ka tās darbība aptver tieši tos pašus jautājumus, kas ir ISO/IEC Pirmās apvienotās tehniskās komitejas ( ISO/IEC Joint Technical Committee One ) kompetencē. Kā zināms, šīs komitejas aptvertā nozare saucas information technology . ITSTK aktivitātes praktiski tomēr līdz šim koncentrējušās tikai dažos virzienos, ko pārstāv tās apakškomitejas. Tā ir izstrādājusi un apstiprinājusi vairāk nekā 10 programminženierijas standartu un gatavojas apstiprināt par Latvijas standartiem vairākus simtus CEN standartu.

1. apakškomiteja ( SC1 ) nodarbojas ar latviešu IT terminoloģijas standartu izstrādi

. Darbs ļoti lielā mērā balstās uz LZA Terminoloģijas komisiju un tās Informātikas apakškomisiju. Tiek uzturēta, izplatīta un paplašināta elektronisko terminu datu bāze, gatavotas un izdotas terminoloģiskās vārdnīcas, tomēr terminoloģijas standartu kā tādu Latvijā vēl nav.

2. apakškomiteja ( SC2 ) nodarbojas ar jautājumiem, kas svarīgi latviešu valodas izmantošanai datoros

. Apakškomitejā apvienotie speciālisti pašlaik pārskata un atjaunina vairākus standartus, kuri tika izstrādāti vēl pirms ITSTK izveidošanas.

7. apakškomiteja ( SC7 ) strādā programminženierijas standartu laukā

. Tā ir izlēmusi Latvijas standartus balstīt uz starptautisko organizāciju ISO un IEEE standartiem. 1996.—1997. gadā virkne programmēšanā svarīgu standartu apstiprināti par valsts standartiem.

Kopš 1996. gada darbojas Skaņas un televīzijas apraides standartizācijas tehniskā komiteja

, kas līdz šim ir izstrādājusi 2 oriģinālus skaņas apraides un televīzijas standartus, bet 23 standarti adaptēti ar "pirmās lappuses" metodi. Nejonizējošo starojumu standartizācijas tehniskā komiteja ir adaptējusi standartu, kas skar uz elektromagnētiskā lauka (zemas un augstas frekvences) iedarbību uz cilvēku.2

Lai standartizācijas un terminoloģiskās aktivitātes radītu visiem obligātus likumus, nepieciešama valsts līdzdalība

, piem., izdodot Ministru Kabineta Noteikumus. Starptautiskā standarta apstiprināšana par nacionālo (t.i., valsts) standartu vai nacionālā standarta harmonizēšana ar starptautisko standartu ir pilnīgā Latvijas valsts kompetencē, taču valsts šo funkciju līdz šim nav veikusi.

Stratēģiskais stāvoklis pašreiz pēc Eiropas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību ir būtiski mainījies. Dalībvalstu standartu un noteikumu savstarpējas atzīšanas principu harmonizācija ir viens no pamatnoteikumiem brīvai preču un pakalpojumu kustībai. Līgums pieprasa samazināt atšķirības standartos, tehniskos noteikumos ( technical regulations ) un atbilstības novērtēšanas ( conformity assessment ) procedūrās. Dalība Eiropas standartizācijas organizācijās CEN un CENELEC paredz visu Eiropas standartu apstiprināšanu par valsts standartiem, kā arī neatbilstošu nacionālo standartu atcelšanu. Pat iestājoties, vismaz 70% Eiropas standartu jābūt apstiprinātiem par nacionālajiem standartiem. Tas varētu nozīmēt pat vairāku tūkstošu standartu pieņemšanu, kas nekādā ziņā nav iespējams īsā laikā un bez nopietniem resursiem.

Latvijā standartu informācija ir pieejama

galvenokārt LNSMC un Latvijas Patentu tehniskajā bibliotēkā. Latvijas speciālisti vairāk nekā 5 gadus seko Institute of Electrical and Electronics Engineers (IEEE) standartizēšanas aktivitātēm un piedalās tajās. Pateicoties Vācijas nacionālās standartizācijas institūcijas DIN metodoloģiskai palīdzībai, LNSMC ir pieejams standartu katalogs, kurā līdz ar citu nozaru standartiem anotēti arī ap 2500 informācijas tehnoloģiju (IT) standarti, kā arī standartu datu bāze uz kompaktdiskiem. Ir pamats pieņemt, ka nozīmīgākās standartizācijas organizācijas IT jomā ir katalogā minētās starptautiskās ISO, IEC, ECMA, ITU (CCITT), ETSI, IEEE, ASTM, CEPT, CISPR, CIE , kā arī vienīgā pieminētā nacionālā institūcija — ANSI .

1.9. Kultūrvides atbalsts

Latvijas īpatnās kultūrvides, pirmām kārtām — valodas atbalstam informācijas sabiedrības veidošanās procesā pievēršama liela, pat hipertrofēta vērība

. Faktiski no šī jautājuma sekmīgas risināšanas ir atkarīga latviešu tautas, tās kultūras un valodas eksistence un attīstība nākotnē.

Informācijas plūsmas ievērojama palielināšanās ir viens no būtiskajiem informācijas sabiedrības attīstību raksturojošajiem procesiem

, lielāko tās daļu veido informācija, kas tiek nodota dabiskajās valodās. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība piedāvā arvien lielākas iespējas informācijas apstrādei un pārraidei vienlaicīgi dažādās valodās un atšķirīgās reprezentācijas formās, ieskaitot hipertekstus un multivides ( multimedia ).

Ir tikai viens reāls ceļš latviešu valodas saglabāšanai šajā sabiedrības attīstības posmā — informācijas tehnoloģijas, komunikāciju tīkli un valodas apstrādes sistēmas jāizstrādā vienlaicīgi arī latviešu valodai

. Lai saglabātu latviešu valodu, jāizmanto visas iespējas, ko dod mūsdienu tehnoloģija latviešu valodas un kultūras saišu nodrošināšanai ar citām valodām un kultūrām.

Latviešu valoda un informācijas tehnoloģija kopsakarā ir skatāmas no dažādiem redzes punktiem, bet divi no tiem ir svarīgākie:

* "latviešu datora" radīšana un izplatīšana;

* latviešu valodas kā tādas atbalsts.

Abi redzējumi faktiski atkarīgi no politiskas doktrīnas, kas nosaka valodu lietošanu Latvijā pārredzamā nākotnē. Patlaban spēkā esošais Valodu likums nosaka latviešu valodas kā valsts valodas statusu un ir mēģinājums pakāpeniski nodrošināt latviešu valodai izplatītākās valodas stāvokli.

Taču jāņem vērā, ka informācijas apmaiņa pasaulē mūsu sabiedrībai nav ierobežojama tikai ar latviešu valodu vien

. Pat vairāk — Eiropas Savienības valstīs ar to vispār neko nevar uzsākt. Valstij ir jāizstrādā ilglaicīga valodu mācības stratēģija, definējot, kādas valodas un kādā līmenī jāapgūst skolā.

Informācijas pakalpojumu tirgus mazais apjoms Latvijā nosaka, ka nav un nekad nebūs ekonomiski attaisnoti latviskot pat tikai niecīgu daļu no tā, kas ir un vēl būs izstrādāts lietošanai angļu valodā

. Ir milzīga atšķirība, vai ir nepieciešama tikai iespēja datorā apstrādāt latviešu tekstus, vai arī ar datoru jāsazinās (pagaidām faktiski — jāsarakstās) latviski, pēdējā gadījumā runā par "latviešu datoru".

Plaši lietotās datorprogrammās latviešu tekstu apstrādes problēma pamatvilcienos ir atrisināta

. Diemžēl pašreiz katra jauna datorprogramma prasa zināmu pielāgošanu (parasti — kodu tabulas nomaiņu). Nākotnē, pārejot uz Unicode 16—bitu kodu tabulu, dažādu valodu tekstu apstrādes jautājums būs atrisināts pilnīgi. Tā kā latviešu alfabēta rakstzīmes Unicode ir iekļautas, nekas papildus nebūs jādara.

Citādi ir ar "latviešu datoru".

Programmas lietotājsaskarnes ( user interface ) latviskošana prasa daudz lielākus resursus. Ja ieskaita apjomīgo palīdzības ( help ) un diagnostisko ziņojumu tekstu, operētājsistēmas lietotājsaskarnes, kā arī rokasgrāmatas tulkošanu, jārēķinās ar milzīgām izmaksām un lieliem cilvēku un laika resursiem katrai programmai. Tāpēc Programma Informātika neparedz īstu "latviešu datoru" izveidi. Kā zināms kompromisu paredzēta Latvijā pārdoto datoru komplektēšana ar speciālajām latviešu—angļu tastatūrām.

Šodien visā pasaulē informācijas apstrādes un tulkošanas funkcijas maksimāli tiek nodotas datortehnikai un intelektuālajām programmatūrām

. Pētījumi un izstrādnes latviešu valodas atbalstam pamatā tiek veiktas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā.

Latviešu valodas institūtā veikti fundamentāli pētījumi latviešu terminoloģijā un uzkrāti vairāki simti tūkstošu dažādu nozaru terminu

. Uzsākta sadarbība ar terminoloģijas pētniecības un informācijas centru IITF, INFOTERM , Starptautisko terminoloģisko neoloģismu unifikācijas organizāciju IOUTN un Starptautisko terminoloģijas banku federāciju IFTB , kā arī kopīgi pētījumi programmas COPERNICUS ietvaros.

Ņemot vērā straujo informācijas tehnoloģiju attīstību, 1992. gadā izveidota informātikas terminoloģijas apakškomisija , kura rekomendējusi izmantošanai ap 4000 terminu datu apstrādes, personālo datoru un datoru tīklu jomā. Publicētas angļu—krievu—latviešu skaidrojošās vārdnīcas "Datu apstrādes un pārraides sistēmas" un "Personālie datori", uzsākts darbs pie līdzīga rakstura vārdnīcas veidošanas datoru tīklu jomā.

Diemžēl, ne sabiedriskā doma, ne valsts institūcijas Latvijā vēl nav īsti izpratušas nacionālās terminoloģijas attīstības nozīmi.

Nav pietiekama priekšstata par nacionālās terminoloģijas kā viena no svarīgākajiem latviešu valodas saglabāšanas priekšnoteikumiem daudzvalodu Eiropā un kā būtiska datorizētas informācijas apstrādes un konkurentspējīgas zinātniskās un tehniskās produkcijas izstrādi veicinoša faktora lomu mūsdienu sabiedrībā. Lielākā daļa aktivitāšu latviešu terminoloģijas jomā ir atstāta entuziastu ziņā. Tikai nedaudzās nozarēs darbi tiek veikti ar visai pieticīgu Latvijas Zinātnes padomes, dažu nozaru asociāciju, atsevišķu iestāžu, uzņēmumu, fondu un augstskolu finansiālu vai tehnisku atbalstu. Līdzekļu trūkuma dēļ kavējas sagatavoto terminoloģisko vārdnīcu publicēšana.

Ir izstrādāti datorizētu terminologu darbavietu izveidošanas un izmantošanas principi

, kas paredz izveidot ap 20 šādu darbavietu, kas iekļautos Latvijas akadēmiskajā tīklā (LATNET) un nodrošinātu potenciālo lietotāju operatīvu pieeju izstrādātajai terminoloģijai.

Ir izstrādāti vairāki valsts standarti, kas nosaka latviešu kultūrinformācijas attēlošanu datoros. Taču kopumā netiek pietiekami aktīvi risināti starptautisko terminoloģisko standartu izpētes, atlases un

tulkošanas uzdevumi, kā arī latviešu terminoloģijas standartizēšanas jautājumi.

Latviešu kultūras mantojuma ievade datoros ir jāveic lai saglabātu iespieddarbus, rokrakstus, gleznas, zīmējumus u.c. kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī lai nodrošinātu vispārēju globālu pieeju tām

. Kultūras un vēstures mantojuma elektronisko dublikātu veidošana ir uzsākta (Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs), taču veicamais darbu apjoms pagaidām ir niecīgs.

Protams, blakus specifiskiem aspektiem nekādi nebūtu jāaizmirst arī ikvienai valstij nepieciešamā sevis attēlošana un popularizēšana ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību. Pašreiz ir jārunā par akūtu Latvijas informācijas nepietiekamību globālajā tīmeklī (WWW) .

1.10. Izglītība

Informācijas sabiedrība sākas skolā

. Visu sabiedrības locekļu izglītībai visā dzīves laikā ( life-long education ) ir primāra nozīme valsts informatizācijas procesā, lai novērstu ar informāciju bagāto un nabago slāņu veidošanos.

Pašreizējā situācijā izglītības iestāžu iespējas, to tehniskais nodrošinājums ar datoriem, informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanas līmenis ir ļoti dažāds, taču kopumā neapmierinošs

. Datortehnikas trūkuma dēļ IT praktiski neizmanto pirmsskolas izglītībā (bērnu dārzos) un sākumskolā (1. — 4. klasēs), ir tikai atsevišķi izņēmumi. Nodrošinājums ar IBM PC savietojamiem datoriem un attiecīgo programmatūru nepārsniedz 10 procentus no reālajām skolu vajadzībām.

Daudzās skolās nav datoru klases skolēnu apmācīšanai, daudzās nav vispār neviena datora

. Skolu valdēs pamatā ir izveidoti tikai informatizācijas infrastruktūras pamati. Jāatzīmē ļoti dažādais informācijas tehnoloģiju pielietojums dažādās pašvaldību pārziņā esošās izglītības iestādēs. Tikai nedaudzās skolās ir Internet pieslēgums, tā iespēju izmantošanu skolās traucē augstās telekomunikāciju cenas, kur skolām nav paredzētas atlaides.

Sakarā ar atbilstošas programmatūras trūkumu izglītības sistēmā, pat esošā infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi . Gan skolu valdēs, gan skolās, kur ir šis tehniskais nodrošinājums, informācijas tehnoloģijas tiek izmantotas fragmentāri un ierobežotā apjomā. Izplatītākie ir plaša pielietojuma programmprodukti, kā MS WORD un MS EXCEL. Atsevišķās pašvaldību izglītības iestādēs tiek lietotas Latvijā izplatītākās grāmatvedības uzskaites programmas MS DOS vai MS Windows vidēs. Nav izstrādāta vienota tehnoloģija un praktiski neeksistē speciāla programmatūra izglītības vajadzībām. Bieži vien tiek izmantota nelicenzēta programmatūra.

Ir arī ļoti pozitīvi piemēri datoru izmantošanā skolās . Var minēt "Pasaules Zinību Skolas pilotprojektu Rīgas Komercskolā", kura ietvaros papildus datortehnikas instalācijai tika veikta arī pedagogu apmācība, pirmo mācību materiālu sagatavošana, skolēnu veikuma izvērtēšana, Internet iespēju izmantošana. Arī Rīgas 1. ģimnāzija, Ogres 2. vidusskola un Ugāles vidussskola ir minamas kā pozitīvi piemēri IT efektīvai izmantošanai mācību procesā.

Šo pozitīvo pieredzi plaši izplatīt Latvijas skolās līdz šim ir traucējuši divi galvenie faktori:

* finansu trūkums datortehnikas iegādei ; veiksmīgie risinājumi ir realizēti pateicoties pašvaldību, privāto un ārvalstu finansu piesaistei papildus valsts budžeta investīcijām; ievērojamu ieguldījumu izglītības informatizācijā ir devis un turpina dot Sorosa fonds — Latvija, Amerikas latvieši projekta Tilts ietvaros, Telia Latvija , izveidojot Rīgas Komercskolas datorklasi un Internet pieslēgumu; lielāko ieguldījumu informatizācijā no pašvaldību puses 1998. gadā dod Rīgas pilsēta (Ls 1.1 M papildus valsts budžetam), izveidojot Rīgas izglītības informatizācijas sistēmas projektu, kura izpildi realizē Rīgas pilsētas skolu valde, koordinējot darbu ar Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projektu;

* kvalificētu informātikas skolotāju trūkums zemā atalgojuma dēļ, salīdzinot ar datorspeciālistu atalgojumu citās valsts un privātiestādēs; šāda situācija pagaidām nedod iespēju daudzu vidusskolu audzēkņiem apgūt elementārās iemaņas darbam ar datoriem; rezultātā vairāk nekā 70 procentiem no visiem vidussskolu absolventiem, kas iestājušies Latvijas augstskolās, pirmajā kursā ir jāmāca datorzinību pamati, kas nav apgūti skolā.

IT izmantošana augstākajā izglītībā ir nedaudz labāk nodrošināta nekā vidējā izglītībā

. Arī vēsturiski IT ieviešana izglītības procesā augstskolās tika sākta nesalīdzināmi agrāk. Jau 1960. gadā Latvijas Universitātē (LU) tika izveidots Skaitļošanas centrs ar pirmo ESM izglītības iestādēs Latvijā. Šodien augstas klases speciālisti IT jomā tiek gatavoti Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) u.c. augstskolās.

Pieaugušo izglītību Latvijā organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī pašvaldības

. Katrā Latvijas rajonā ir izveidoti Pieaugušo izglītības centri (PIC), kuri pašlaik ir tikai minimālā apjomā apgādāti ar datortehniku. Šie centri nodrošina arī bezdarbnieku pārkvalifikāciju.

Izglītības informatizācijas organizatorisko jautājumu risināšanā ir panākts zināms progress

. 1996. gada martā tieši pie IZM tika izveidota pirmā nozares IT padome Latvijā. 1997. gadā IZM organizēja Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) izveidi, kura konkursa rezultātā tika uzticēta Latvijas Universitātei. Saskaņā ar šo projektu ir izstrādāta un sākta realizēt izglītības sistēmas informatizācijas stratēģija : visaptveroša, pakāpeniska, koordinēta un sabalansēta izglītības sistēmas funkciju informatizācija un nepieciešamās infrastruktūras attīstība, nodrošinot izglītības procesa modernizāciju, iespēju visiem sabiedrības locekļiem iegūt pietiekamas zināšanas informātikas pakalpojumu praktiskai izmantošanai ( computer literacy ), kā arī efektīvu finansu resursu izmantošanu.

Kā primārie projektā tiek izvirzīti metodoloģiskie uzdevumi, mācību līdzekļu izstrāde, skolotāju apmācības programmas

. Tas nodrošina datortehnikas un programmatūras un līdz ar to investēto finansu resursu efektīvu izmantošanu. Infrastruktūras attīstība nav stādāma par pašmērķi, tai jānodrošina tūlītēja atdeve — izglītības procesa modernizācija, iespēja visiem sabiedrības locekļiem iegūt pietiekamas zināšanas informātikas pakalpojumu praktiskai izmantošanai.

Izglītības sistēmas informatizācija norisinās secīgi. 1997. gadā notika pilotproduktu izstrāde

, to aprobācija un ieviešana atsevišķās mācību iestādēs, skolu valdēs un ministrijā. Izstrādāta pārvaldes informatizācijas programmatūras pirmā kārta. Ir izveidotas galvenās informācijas sistēmas datu bāzes, pārvaldes un zinātniski metodiskās struktūras, apmācītas nelielas skolotāju un skolēnu izlases grupas, precizējot programmas un metodiku. 1998. gadā notiek izstrādāto produktu pakāpeniska ieviešana pārējās iestādēs un jaunu produktu veidošana atkarībā no pieejamā finansējuma apjoma .

Ļoti svarīga ir tālmācības metožu ieviešana Latvijas izglītības sistēmā

, it sevišķi kombinācijā ar datortehnikas piegādēm. Tālmācības infrastruktūras izveidošana Latvijā šobrīd notiek arī saskaņā ar MK apstiprināto tālmācības attīstības koncepciju un ar PHARE programmas Starpvalstu sadarbība tālmācībā atbalstu. Koordināciju veic Latvijas Tālmācības padome. Izveidoti tālmācības studiju centri LU, RTU un DPU, kā arī Rīgas Komercskolā. Reģionālais tālmācības centrs izveidots LPA. Sadarbībā ar Hagenas (Vācija) Tālmācības universitāti izveidots Tālmācības centrs Hagena—Rīga. PHARE programmas ietvaros notikuši semināri un kursi, kuros sagatavoti speciālisti tālmācības organizācijā un metodikā. Arī tālmācības realizāciju galvenokārt traucē Latvijas nepietiekami attīstītā un dārgā telekomunikāciju sistēma .

Šobrīd tiek veidots starpposms tālmācībai, sagatavojot attiecīgus apmācības kursus izplatīšanai CD-ROM tehnoloģijā

: CD-ROM bibliotēka, CD-ROM mācību grāmatas, CD-ROM Plus-1 (informātika), Plus-2 ( Internet ), Plus-3 (Fizika & vēsture), kas ir apmācošas sistēmas ar kursiem un testiem. Kā pēdējo var minēt firmas Tilde sagatavoto CD-ROM vēstures mācīšanai skolās. Tajā izmantotas audio-video iespējas, attēlojot vēsturiskos faktus un notikumus.

Tālmācības realizēšanai ļoti būtiski ir veidot CD-ROM bibliotēkas

, mācību grāmatas un citus metodiskos materiālus, sasaistot šo darbu ar moderno IT ieviešanu Latvijas augstskolu un skolu bibliotēkās, kā arī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Tālmācības galamērķis — izveidot virtuālu augstskolu, nodrošinot iespēju saņemt izglītības pakalpojumus neklātienē . Jāatzīmē, ka arī ES tālmācība ir atzīta par efektīvu līdzekli izglītības un darbaspēka pārkvalificēšanas problēmu risināšanā, daudzās ES programmās tālmācība ir atzīta prioritāte (LEONARDO, SOKRATES u.c.).

1.11. Zinātniskie pētījumi un attīstība

Informācijas tehnoloģijām raksturīga liela zinātniskā ietilpība

. Tādēļ arī nav nejaušība, ka Eiropas Savienības Ceturtās struktūrprogrammas (1994.—1998. gg.) ietvaros zinātniskajiem pētījumiem, tehnoloģiju attīstībai un demonstrācijām informātikas un komunikāciju jomā ir izdalīti 36% no kopējām finansēm, atstājot aiz sevis industriālās tehnoloģijas (21%).

Latvijas iekļaušanās Eiropas informācijas sabiedrībā ir tieši atkarīga no tā, cik liela vērība tiks pievērsta informātikai kā zinātnes nozarei

, jo tikai tās attīstība var nodrošināt augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, konkurētspējīgas informācijas tehnoloģiju produkcijas radīšanu vietējam tirgum un eksportam un, rezultātā, arī informācijas pakalpojumu sfēras pietiekami augstu līmeni Latvijā.

Informātikas nozares speciālisti pašreiz ir vieni no pieprasītākajiem Latvijā

. Sevišķi liels pieprasījums ir pēc augstas kvalifikācijas sistēmanalītiķiem, datoru tīklu speciālistiem, augstas kvalifikācijas programmētājiem, datorizētu sistēmu administratoriem. Arī atalgojums šīs kategorijas speciālistiem ir pietiekoši augsts — 300 līdz 600 Ls/mēn. Šis pieprasījums ir ievērojami lielāks, nekā augstskolas pašreiz spēj sagatavot.

Latvijā aizvien vairāk tiek izvietoti ārzemju pasūtījumi programmatūras izstrādes jomā

. Programmatūras izstrāde ir kļuvusi par svarīgu Latvijas eksportpreci. Ja citas rūpniecības nozares prasa lielas sākotnējās investīcijas un sakarā ar to Latvijā attīstās gausi, tad informātika un programmatūras izstrāde prasa relatīvi nelielus kapitāla ieguldījumus, kas pamatā reducējas uz augsti kvalificētu speciālistu gatavošanu.

Pašlaik Latvijā dažādos informātikas un telekomunikāciju pētījumu virzienos strādā vairāk nekā 130 zinātņu doktoru un habilitēto doktoru.

Galvenie no šiem virzieniem:

* programmatūras inženierija un datorlingvistika;

* signālu un datu apstrāde;

* procesu automatizācija un modelēšana, mākslīgais intelekts;

* informācijas apstrāde un komunikāciju sistēmas.

1998. gadā valsts budžets finansē 48 zinātniskus pētījumus telemātikā

. Taču mazāk nekā 0.3% no valsts kopprodukta ir paredzēti zinātniskajiem pētījumiem, informātikas projektu daļa ir 5.6% no zinātnes finansējuma (1998. gadam Ls 184 807). Ļoti vāji finansēti tiek lietišķie pētījumi, kas varētu kļūt par pamatu tālākajam inovāciju procesam. Kopējais (visām nozarēm) tirgus orientētēto pētījumu finansējums 1998. gadam ir Ls 882 000.

Savukārt Eiropas Savienības valstīs stipri saistītajam procesam: augstākā izglītība — pētniecība — tehnoloģiju attīstība — ieviešana (ERTDI: education — research — technical development — implementation) tiek piešķirta prioritāra nozīme

. Tikai Ceturtās struktūrprogrammas (eksistē vēl arī citas programmas) ietvaros zinātniskajiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstībai informātikas jomā vidēji tika izdalīti 4 miljardi ECU gadā. Piektā struktūrprogramma paredz vēl ievērojamāku informātikas pētījumu un tehnoloģiju finansējumu, pie tam tieši informācijas sabiedrības veidošana tiek izvirzīta kā viens no prioritārajiem virzieniem. Somijā, kas augsto tehnoloģiju attīstībā jāuzskata par paraugu mūsu valstij, pētniecības finansējums ir audzis no 1.4% nacionālā kopprodukta 1984. gadā līdz 2.7% 1998. gadā ar perspektīvu sasniegt 3% 2000. gadā.

Eiropas Savienības un Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAEV) II Informācijas sabiedrības Forumā tika piedāvāti 30 dažādi projekti, kuros ar valstu valdību atbalstu iespējama un ieteicama sadarbība starp ES un CAEV zinātniski pētnieciskajām organizācijām, uzņēmumiem un institūcijām

. Līdz šim Latvijas speciālistu tieša līdzdalība ir notikusi tikai dažos no šiem projektiem: informācijas dienās par ESPRIT un INCO-COPERNICUS pētnieciskajām programmām, semināros par nacionālo valodu lietošanu datoros, ir izveidots FEMIRC ( Fellow Members of the Community Innovation Relay Centres ) innovāciju birojs pie Latvijas Tehnoloģiskā centra, Latvijā ir izplatīta informācija par ikgadējām Eiropas IT balvām, ir ņemta līdzdalība projektā WWW Eiropas skolām ( Web for Schools in Europe ).

Virkne projektu tiek izstrādāti ES zinātnisko pētījumu programmu INCO–COPERNICUS, ESPRIT (informācijas tehnoloģiju jomā), ACTS (telekomunikāciju tehnoloģiju jomā) u.c. sastāvā

. Coopers & Lybrand pēc ES pasūtījuma veiktā ekspertīze 1998. gadā atzina informātiku par vienu no prioritārajām un perspektīvākajām Latvijas zinātnes nozarēm. Vairāku Latvijas zinātnieku darbu rezultāti ieguvuši plašu starptautisku atzinību.

Taču reizē ar straujo atsevišķu informātikas virzienu attīstību Latvijā, ir iezīmējušās arī vairākas bīstamas tendences, raugoties no nākotnes viedokļa

. Pašreiz būtiskākie sasniegumi informācijas tehnoloģiju jomā lielā mērā balstās uz iepriekšējos gados uzkrātā zinātniskā potenciāla, kas pakāpeniski izsīkst. Pašreiz vidējais doktoru vecums datorzinātnēs (LU un RTU) ir sasniedzis 49 gadus, bet habilitēto doktoru — 58 gadus. Vairākums augstākās kvalifikācijas speciālistu pāriet uz ražošanu (kas pats par sevi ir apsveicami), taču algu politikas un nepietiekamā zinātnes un informācijas tehnoloģiju attīstības finansējuma dēļ jaunu augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošana, kā arī pētījumu un iestrāžu veikšana, kas varētu piesaistīt jaunas investīcijas un kontraktus, norit gausi. Bakalaura un maģistra grādus informātikas un telekomunikāciju nozarēs var iegūt piecās universitātēs un augstskolās, taču augstskolām kļūst arvien grūtāk nodrošināt mācību procesu ar kvalificētiem pasniedzējiem.

Uzsverot, ka brīva darbaspēka pārvietošanās dalībvalstu ietvaros ir viens no ES politiskajiem stūrakmeņiem, Latvijas interešu kontekstā tas nozīmē:

* konkurētspējīga, augsti kvalificēta darbaspēka aizplūšanu uz labāk atalgotām darbavietām ES dalībvalstīs, ja vietējais darbaspēka tirgus netiks līdzsvarots ar ES;

* augsti kvalificēta un dārga darbaspēka ieplūšanu Latvijā, ja piedāvājums darbaspēka tirgū neatbildīs pieprasījumam.

Runājot par informātiku un telekomunikācijām, virkne principiāli būtisku īpatnību papildina iepriekš minēto:

* nozares tautsaimnieciskā nozīmība, pielietojums un efektivitāte nepārtraukti un strauji aug, tāpēc apmācības un pārkvalifikācijas sistēmai jāaptver visi informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, tehnoloģiju izstrādātāji un izplatītāji;

* informātikai raksturīgs ļoti īss tehnoloģiju dzīves laiks (tehnoloģiju nomaiņa notiek ik pēc 3—5 gadiem), tas nozīmē, ka visiem nozarē nodarbinātajiem nepieciešama apmācības un pārkvalifikācijas sistēma visu darba periodu;

* apmācības sistēmai jābūt piemērotai dažādām izglītības pakāpēm:

— speciālistiem ar vidējo un augstāko profesionālo izglītību, kuru darbības sfēra galvenokārt ir informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu tirgus;

— speciālistiem ar augstāko akadēmisko izglītību, kuri galvenokārt strādā augstākajā izglītībā, zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā.

Šī darbaspēka sagatavošana, vidējā un augstākā izglītība nozarē šodien ir balstīta uz sociāliem, uz budžeta finansējuma balstītiem principiem

. Pēcdiploma apmācība pamatā ir balstīta uz pašizglītošanos, kas neatbilst mūsdienu darbaspēka tirgus prasībām. Pastāvošās valsts budžeta finansētās izglītības sistēmas problēmas (trūkumi) cita starpā ir:

* zema apmācošā personāla darba efektivitāte;

* zema studiju laika lietderība studentiem;

* zems tehnoloģiskais un tehniskais līmenis;

* tirgus prasībām neatbilstošs mācību saturs;

* sistematizētas lietotāju apmācības trūkums.

Līdzšinējie mēģinājumi reformēt pastāvošo izglītības sistēmu nav devuši būtiskus rezultātus

. Tādējādi apmācības sistēma nespēj apmierināt darbaspēka tirgū konkurētspējīgu speciālistu un lietotāju pieprasījumu. Pašlaik valstī pastāv liels neapmierinātais pieprasījums pēc augsti izglītotiem speciālistiem, kuri būtu lietpratēji modernākajās informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijās.

 

1.12. Informācijas un telekomunikāciju

tehnoloģiju attīstība

ES valstu lielākajā daļā jau šodien ir izveidota labi attīstīta informācijas infrastruktūra. Latvijai, līdzīgi kā citām CAE valstīm, moderno informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju ieviešana ir atpalikusi no pasaules līmeņa un tāpēc kļūst par būtisku valsts informatizācijas pragrammas sastāvdaļu

. Informācijas infrastruktūras attīstībai nepieciešamas milzīgas investīcijas. Latvijas apstākļos potenciāli iespējamās valsts un iekšējās investīcijas ir absolūti nepietiekamas, tāpēc valsts uzdevums ir gan nodrošināt regulāras valsts investīcijas informātikas projektos, gan arī ar likumdošanu un piemērotu nodokļu politiku radīt labvēlīgu vidi privātajiem un ārvalstu investoriem.

Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas (ITT) raksturīga attīstības iezīme ir tehnoloģiju konverģence, kuras pamatā ir digitalizācija

. Plaši attīstīti un digitalizēti telekomunikāciju un datu pārraides tīkli ir nepieciešams priekšnoteikums informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu daudzpusējai pielietošanai. Latvijas publiskā telekomunikāciju tīkla pakāpeniska digitalizācija paredzēta pašreiz veicamās tīkla modernizācijas gaitā . Lattelekom plāno to pamatā pabeigt līdz 2003. gadam, kad tīkla kapacitāte sasniegs aptuveni 1 milj. līniju (40 telefonu aparāti uz 100 iedzīvotājiem).

Eiropas standarta digitālo telefona kanālu (ar ātrumu 64 Kbps) pievadīšana telefona lietotājiem Latvijā ir turpmāk veicams uzdevums

. Šobrīd telefonijā laba alternatīva ir integrēto servisu digitālo tīklu (ISDN) ierīkošana, kas paredz 2 digitālo tipveida kanālu pieejamību individuālam klientam. Latvijā ISDN pakalpojumi tiek piedāvāti Lattelekom publiskajā tīklā no 1998. gada aprīļa. ISDN pakalpojumus pašlaik galvenokārt izmanto biznesa klienti, jo šādu kanālu īre šobrīd vairumam iedzīvotāju nav pieejama.

Vēl viena iespēja klientu pievienošanai ir kabeļu televīzijas tīkli

, kuru blīvums pasaulē aizvien pieaug. Tie jau ir reāla alternatīva telefonu kanāliem ASV, Kanādā, Rietumeiropā un citur. Latvijā šis jautājums būs reāli risināms pēc Lattelekom monopola atcelšanas.

Eiropas publiskā tīkla digitālās centrāles savieno galvenokārt 2 Mbps maģistrālie kanāli. Salīdzinot ar datu pārraides ātrumu lokālajos datoru tīklos (LAN) tas parasti nav pietiekoši datoru un telekomunikāciju tīklu integrācijai. Problēmas atrisināšanai jāorientējas uz jaunākās paaudzes pārraides tīklu tehnoloģiju pielietošanu, kas nodrošina pārraides ātrumus vismaz 155 Mbps, signālu pārraidei lielos attālumos lietojot optiskās šķiedras sakaru līnijas vai radiosakaru kanālus .

Digitālās tehnoloģijas iegūst pārsvaru arī mobilajos sakaros

. Latvijas mobilo telefonu sistēmās GSM standarts ir kļuvis par noteicošo, lai gan rajonos ar zemu iedzīvotāju blīvumu tiek izmantota arī NMT sistēma.

Par tehnoloģiju attīstības līmeni Latvijā precīza statistika līdz šim pilnībā nav apkopota

, un nopietniem pētījumiem līdzekļi nav tikuši izdalīti (analoga situācija ir visās CAE valstīs). Papildus datiem, kas doti telekomunikāciju apakšprogrammās, var minēt valsts publisko apraides tīklu raksturojumu:

* Latvijas radioreleju tīkls sastāv no 17 radiorelejlīniju tīkla stacijām;

* TV apraidi nodrošina 9 kompleksās televīzijas stacijas, kas izvietotas lielākajās pilsētās un apdzīvotajās vietās, un 7 mazjaudas TV retranslatori;

* valstī ir 3 TV izplatīšanas tīkli (LTV1, LTV2, LNT), 43 kanāli un apm. 50 studijas;

* LTV1 un LTV2 raidapjoms nacionālā pasūtījuma ietvaros 1997. gadā bija 7000 stundas;

* operatori 25 valsts pilsētās saņēmuši kabeļu TV atļaujas.

Jaunu ITT ieviešanu Latvijā raksturo sekojoši faktori:

* galvenais moderno tehnoloģiju ienākšanas ceļš Latvijas sabiedrībā ir bijis akadēmiskā vide, piemēram, Internet tehnoloģiju sākums 1992. gadā bija ārvalstu atbalstītais LATNET projekts LU Matemātikas un informātikas institūtā;

* jaunas tehnoloģijas ienes ārzemju partneri kopuzņēmumos, t. sk. publisko tīklu operatoru firmās ( Lattelekom , Latvijas Mobilais telefons , Baltcom GSM , u.c.);

* pirmie personālo datoru tīklojuma risinājumi tika veidoti straujā attīstība esošajos banku un tūrisma sektoros;

* programmēšanas tehnoloģijas un apmācība tiek attīstīti, pateicoties lielākajiem uzņēmumiem šajā jomā (A/S Dati, Fortek, Tilde, IT Alise , u.c.);

* jaunu tehnoloģiju ienākšanu veicina informatizācija valsts sektorā, sevišķi valsts nozīmes informācijas sistēmu veidošana;

* sabiedrības zināšanas par tehnoloģijām veicina specializētie preses izdevumi, piemēram, DT Media izdotie žurnāli Datorpasaule, Datoru avīze, Baltic IT&T Review, Baltic Electronics , kā arī citi izdevumi — Sakaru pasaule , speciāli pielikumi, piemēram, Dienas biznesā ;

* jaunās tehnoloģijas tiek reklamētas un analizētas telekomunikāciju, datortehnikas un datortehnoloģiju izstādēs un konferencēs, piemēram, izstādēs Datortehnika (1994.—1998. g.), konferencēs Baltijas informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas (1997.—1998. g.), Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas (1994.—1998. g.), u.c.;

* informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju apmācība notiek 5 augstskolās — Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Aviācijas universitātē u.c.;

* informāciju par tehnoloģijām sniedz firmu prezentācijas, publiskie tenderi, speciālistu komandējumi uz ārvalstīm;

* būtiska pieredze tiek iegūta, piedaloties kopēju projektu izstrādē un realizācijā kopā ar ārvalstu partneriem;

* tehnoloģiju attīstību sekmē starptautiskas olimpiādes un konkursi.

Harmoniska datortehnoloģijas un programmatūras attīstība tieši iespaido visus informācijas pakalpojumus un pielietojumus

. Analizējot situāciju Latvijā, var secināt, ka valstī pietiekami aktīvi tiek ieviestas un izmantotas visjaunākās tehnoloģijas.

ITT pieejamību lietotājiem un līdz ar to iespējas izmantot informācijas pakalpojumus lielā mērā nosaka izplatītāko gala iekārtu (telefonu, personālo datoru, televizoru) blīvums valstī . OECD valstīs pēdējā desmitgadē tika veikta intensīva telefonizācija, un jau 1994. gadā vidējais telefona aparātu skaits tajās bija 50 uz 100 iedzīvotājiem (salīdzinot ar 35 1982. gadā), kamēr pasaules vidējais rādītājs 1994. gadā bija tikai 11,6 telefona aparāti uz 100 iedzīvotājiem.

Datortehnikas izmantošanas jomas Latvijā (procentos no kopējā datoru skaita):

* uzņēmējdarbības pielietojumi — 77%;

* informācijas ieguve un apmaiņa — 76%;

* tekstu apstrāde — 75%;

* programmatūras izstrāde — 28%;

* izglītība — 16%;

* zinātniski pētnieciskā darbība — 11%.

Pašlaik tikpat kā nav sākusies datortehnikas izmantošana mājsaimniecībā.

Svarīga loma jaunu informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā ir pētniecības darbu saitei ar tehnoloģiju attīstību, ar eksperimentāliem projektiem (pilotprojektiem) un ražošanu/ieviešanu, t.i. inovāciju procesam

. Latvijā ir sākuši darboties pirmie tehnoloģiju centri/parki, kas apvieno līdz 50 mazo un vidējo uzņēmumu, tai skaitā informātikas nozarē specializētus.

Taču inovāciju procesa aktivizēšanu Latvijā kavē virkne problēmu:

* zems mazo un vidējo (Latvijas mērogiem) uzņēmumu starta kapitāls;

* riska kapitāla pilnīgs trūkums;

* lieli banku kredītprocenti (12—14% gadā);

* mazs nacionālais kopprodukts un rezultātā zems pētniecības darbu finansējums;

* modernu tehnoloģiju trūkums ražošanā;

* mazs vietējo pasūtījumu daudzums.

Tehnoloģiju attīstībā un pilotprojektu izpildē īpaša loma ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

, kas ir potenciāli optimālākais uzņēmējdarbības veids jaunu informācijas pielietojumu izstrādei un piegādei tirgū. Latvijai perspektīvas var būt nelielas, dinamiskas ražotnes, piemēram, datorprogrammu izstrādes, digitālo signālprocesoru programmēšanas un citos virzienos, kas balstās uz zināšanām un kam nav nepieciešamas lielas investīcijas, salīdzinot ar lielajām ražotnēm.

 

Turpmāk — vēl

1 Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ETSI locekli 1998. gada 18. novembrī.

2 Satiksmes ministrijas Sakaru departaments ir izveidojis Telekomunikāciju standartu tehnisko komiteju.