"Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktora Jāņa Ūdra vērojumi, pieraksti, pārdomas, viedokļi Briselē, NATO mītnē un Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā

Nobeigums. Sākums "LV"

Nr. 79/82, 16.03.1999;

Nr. 83/84, 17.03.1999.;

Nr. 98/99, 26.03.1999.;

Nr.112/113, 14.04.1999.;

Nr.123/124, 22.04.1999.

Nevis "vai", bet "kad"

Interesants Latvijas žurnālistu grupai izvērtās Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštāba (SHAPE) apmeklējums. Atšķirībā no NATO Briseles mītnes, kur nodarbinātas civilpersonas, ģenerālštābā tikāmies tikai ar dažādu valstu virsniekiem, un viņu sniegtā informācija bija militāri tieša un konkrēta, bez diplomātiskiem smalkumiem.

Vispirms mums pastāstīja par kardinālo SHAPE darbības apjomu un principu maiņu pēc aukstā kara beigām. Ja agrāk NATO un Varšavas pakta militāras pretstāves laikā ģenerālštābā bija nodarbināti, piemēram vairāk nekā 800 Francijas virsnieki, tad tagad to skaits samazinājies līdz 95. Bet NATO štābu skaits pēc aukstā kara beigām samazinājies no 65 līdz 20.

Taču daudzējādā ziņā ģenerālštāba uzdevumi tagad kļuvuši daudz sarežģītāki: risināt dialogu par sadarbību ar dažādām NATO partnervalstīm, izstrādāt kolektīvas aizsardzības variantus, sagatavot starptautisko krīžu novēršanas projektus. NATO dalībvalstu skaitliski daudz mazākajiem spēkiem tagad galvenais uzdevums ir paaugstināt savu efektivitāti. Tagad šie spēki ir daudznacionāli, un aktuāls uzdevums ir spēja NATO dalībvalstu spēkiem sadarboties militārā nozarē ar ārpus NATO esošu valstu armijām.

"Miera laikā NATO nav savu militāru spēku, izņemot 18 ar īpašām antenām apgādātas agrā brīdinājuma lidmašīnas, " uzsvēra SHAPE sakaru ierēdnis, beļģu armijas majors. "Miera laikā visu NATO dalībvalstu armijas pakļaujas katra savai nacionālajai vadībai."

Jau pirmās tikšanās laikā beļģu majors mūs iepazīstināja arī ar drošības pasākumiem. SHAPE teritorijā var brīvi fotografēt ēkas no ārpuses, taču darba telpu iekšienē fotografēšana vai filmēšana ir aizliegta.

Būtisks ir arī aizliegums, citējot to vai citu SHAPE darbinieku, minēt viņa vārdu — jo ģenerālštāba darbinieki pauž SHAPE oficiālo, nevis savu personisko viedokli.

Iepazīšanās progammas pirmajā dienā notika preses ļaužu un divu brīvprātīgu NATO darbinieku brīva apmaiņa ar jautājumiem un atbildēm.

Šī iespēja tika visai plaši izmantota. Lūk, dažas zīmīgas atbildes uz Latvijas žurnālistikā visai tipiskiem jautājumiem:

— Kā jūs pēc 10 ballu skalas novērtētu Latvijas pašreizējo aizsardzības potenciālu?

— Es negribu likt balles. Teikšu tikai, ka sarunas ar Latvijas militārajiem speciālistiem uz mani atstājušas ļoti labu iespaidu. Ir jāapzinās, ka nav viegli izveidot nacionālos bruņotos spēkus tukšā vietā. Vai — pārņemot to, ko Latvijā atstāja bijusī Padomju Savienības armija. Es zinu, ka viņi aizejot paņēma visu iespējamo, ieskaitot logu rāmjus un tualetes iekārtas. Jūs sākāt no nulles un esat jau guvuši ļoti labus panākumus. Latviešu karavīri rāda ļoti labu sagatavotības līmeni mūsu kopīgajās operācijās.

— Man gan nav personīgās pieredzes sadarbībā ar latviešiem. Taču es ar visu atbildību varu teikt, ka igauņu vienība, ko sastapu Libānā, radīja ļoti labu iespaidu.

— Es varu piebilst, ka latviešu karavīri sevi ļoti labi parādījusi Baltijas bataljonā. Jūsu valsts ieguldījums šajā vienībā ir teicams.

"Latvijas Vēstnesis":

— Jā, jums taisnība. Islandei nav savas armijas. Taču Islande NATO dod citu svarīgu ieguldījumu — Islandē atrodas ļoti svarīga NATO jūras spēku bāze. Bet Latvijai tomēr nederētu Islandes variants. Latvijai ir ļoti sarežģīta ģeopolitiskā situācija. Jums jāiet cits, no Islandes atšķirīgs ceļš. Islandē notikuši arī svarīgi NATO manevri, tā sauktais stratēģiskais lietussargs, kuros bija ielūgta piedalīties arī Krievija.

— Kura no trim Baltijas valstu armijām, jūsuprāt, ir vislabāk sagatavotā?

— Nevarētu teikt, ka kāda no trim Baltijas valstīm militārā ziņā ir priekšā citām. Apstākļi visām trim valstīm bijuši līdzīgi. Ceļā uz NATO jums tagad galvenie ir politiska rakstura jautājumi. Mēs šobrīd neforsējam jautājumu, ka trim Baltijas valstīm vajadzētu iespējami drīz pietuvoties NATO valstu standartam. Ļoti svarīgi faktori ir jūsu ekonomiskā stabilitāte un ārvalstu investoru ieinteresētība jūsu valstīs.

— Vai jums, tiekoties ar Krievijas ģenerāļiem, nav radies iespaids, ka viņi Baltijas valstis joprojām uzskata par savu Baltijas kara apgabalu?

— Tie krievu virsnieki, kas ierodas strādāt Sabiedroto Eiropas spēku ģenerālštābā, ir ļoti inteliģenti cilvēki ar teicamu militāro izglītību. Viņi labi izprot mūsdienu politiskās realitātes. Saprot, ka valstu attiecību un starptautiskās drošības pamatā šodien jābūt sadarbībai.

Taču Krievijā daudzas augstas militārpersonas joprojām uzskata NATO par ienaidnieci. Man radies iespaids, ka Krievijas militārpersonu attieksme pret Baltijas valstīm tomēr visumā ir reālistiska. Viņu galvenās rūpes šobrīd ir par etniskajām problēmām Krievijas dienvidos un Aizkaukāzā. Es jau piecus gadus neesmu saticis nevienu krievu ģenerāli, kurš būtu teicis, ka atkal grib kontrolēt Baltijas valstis. Viņiem gan patīk atcerēties labos laikus, kad viņi atradās Baltijā.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai gan par to jūs vēl šaubāties? Protams, NATO uz to reaģētu nekavējoties. Tas, protams, tūlīt vēl nenozīmē karadarbību. Ir dažādas citas iespējas. NATO sniegtu ļoti skaidru savas pozīcijas paziņojumu. Atcerieties, vēl tikai saasinoties Kosovas krīzei, NATO šajā reģionā sarīkoja manevrus. Taču esmu pārliecināts, ka NATO šādā situācijā reaģētu ļoti enerģiski. Un Ziemeļatlantijas savienība to darītu ne vien Latvijas, bet visas Ziemeļeiropas reģiona drošības interesēs.

Latvijas žurnālisti NATO mītnē atkārtoti vaicāja par Latvijas izredzēm iestāties NATO. Šāds jautājums ļoti tieši tika uzdots arī Ziemeļatlantijas savienības politiskās direkcijas direktoram Donaldam Makkonelam.

"Mēs cenšamies iegūt iespējami vairāk informācijas par to, ko Latvija dara savā virzībā uz NATO," atbildēja vēstnieks Makkonels: "Es būšu ar jums atklāts: veselas deviņas valstis izteikušas vēlēšanos iestāties NATO, taču to attīstības līmeņi ir ļoti dažādi. Piemēram, Albānija un Maķedonija, protams, vēl ir ļoti tālu no tāda līmeņa, kad varētu reāli domāt par iestāšanos NATO. Ir jāskatās uz katru konkrēto valsti atsevišķi."

Par Latvijas izredzēm NATO politiskās direkcijas direktors Donalds Makkonels atkārtoja jau dzirdēto formulu: "Jautājums nav — vai, jautājums ir kad."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors