Latvijas Republikas Valdības un Somijas Republikas Valdības
līgums par zivsaimniecību

Latvijas Republikas Valdība un Somijas Republikas Valdība, turpmāk tekstā "Puses",

ņemot vērā Latvijas Republikas un Somijas Republikas ciešos ekonomiskos kontaktus un abpusējo vēlēšanos tos nostiprināt,

ņemot vērā abpusējo vēlēšanos nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un to racionālu izmantošanu,

ievērojot faktu, ka Latvijas Republikas jurisdikcijā Baltijas jūrā ir zvejas zona, kurā tā īsteno suverēnās tiesības tajā pētīt, izmantot, saglabāt un apsaimniekot resursus, un Somijas Republikas jurisdikcijā ir zvejas zona, kurā tā īsteno suverēnās tiesības tajā pētīt, izmantot un apsaimniekot resursus,

apsverot faktu, ka daļa Baltijas jūras zivju resursu ir kopīgi krājumi vai ļoti cieši saistīti krājumi, ko izmanto abu Pušu zvejnieki, tāpēc efektīva un racionāla apsaimniekošana iespējama vienīgi, Pusēm sadarbojoties, t.sk., arī attiecīgajos starptautiskajos forumos, it īpaši Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komitejā,

ņemot vērā abu Pušu iespējamo ieinteresētību zvejot otras Puses zvejas jurisdikcijas rajonā Baltijas jūrā,

jūtot nepieciešamību ciešāk sadarboties zvejniecības sektorā,

vēloties pieņemt abām Pusēm savstarpēji izdevīgus zvejas noteikumus, ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu abu Pušu zvejas jurisdikcijas rajonā un blakusrajonos esošo zivju krājumu saglabāšanu un racionālu izmantošanu.

2. Puses vai nu tieši, vai ar attiecīgu reģionālo organizāciju starpniecību vienojas ar trešajām pusēm par pasākumiem, lai šos krājumus saglabātu un racionāli izmantotu, paredzot kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu piešķiršanu.

2.pants

Katra Puse saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem atļauj otras Puses zvejas kuģiem zvejot savā zvejas jurisdikcijas rajonā Baltijas jūrā.

3.pants

1. Pamatojoties uz nepieciešamību racionāli apsaimniekot dabas resursus, katra Puse savā zvejas jurisdikcijas rajonā, kuru atbilstoši neparedzētiem apstākļiem nepieciešamības gadījumā var izmainīt, katru gadu attiecīgi nosaka:

(a) kopējo pieļaujamo atsevišķo krājumu vai krājumu kompleksu nozveju, ņemot vērā pieejamos labākos zinātniskos atzinumus, krājumu savstarpējo atkarību, attiecīgo starptautisko organizāciju darba rezultātus un citus attiecīgus faktorus;

(b) pēc atbilstošām konsultācijām, otras Puses zvejas kuģiem pieļaujamos apjomus un rajonus, kuros šie pieļaujamie apjomi jānozvejo, lai veidotos abpusēji izdevīga bilance savstarpējās zvejas attiecībās;

(c) savstarpējās līdzdalības pasākumus, piemēram, kopējo krājumu vienotas apsaimniekošanas shēmas.

2. Katra Puse nosaka vēl arī citus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu zivju krājumus tādos apjomos, ka varētu ilgstoši iegūt maksimālu nozveju. Šie pasākumi un citi pasākumi, ko veic papildu ikgadējās zvejas iespēju noteikšanai, nedrīkst pakļaut riskam iespēju pilnīgi izmantot šajā Līgumā paredzētās zvejas tiesības.

4.pants

Katra Puse drīkst pieprasīt, lai, zvejojot tās zvejas jurisdikcijas rajonā, otras Puses zvejas kuģiem būtu licence. Licenču izsniegšanas limitus nosaka, Pusēm konsultējoties. Katras Puses kompetentas iestādes savlaicīgi paziņo otrai Pusei kuģa vārdu, reģistrācijas numuru un citus nepieciešamos datus par tiem kuģiem, kam būs atļauja zvejot otras Puses zvejas jurisdikcijas rajonā. Otra Puse pēc tam izsniedz to licenču skaitu, par kurām panākta vienošanās.

5.pants

1. Katra Puse veic attiecīgus pasākumus, lai garantētu, ka tās kuģi pakļaujas saudzējošiem pasākumiem, par ko Puses vienojušās saskaņā ar šo Līgumu.

2. Vienas Puses kuģiem, zvejojot otras Puses zvejas jurisdikcijas rajonā, jāpakļaujas saudzējošiem pasākumiem, uzraudzības pasākumiem un citiem noteikumiem, kā arī visiem noteikumiem un nolikumiem, kas regulē zvejniecību šajā rajonā.

3. Katra Puse iesniedz otrai Pusei attiecīgu ziņojumu par jauniem pasākumiem vai nolīgumiem, kas regulē zvejošanu tās zvejas jurisdikcijas rajonā.

4. Zvejas regulēšanas pasākumiem, ko katra Puse veic, lai saglabātu resursus, jābalstās uz zinātniskiem kritērijiem, un tie nedrīkst ne faktiski, ne juridiski diskriminēt otru Pusi.

5. Katra Puse ir tiesiska savā zvejas jurisdikcijas teritorijā veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar starptautisko likumdošanu, lai nodrošinātu otras Puses kuģu pakļaušanos šajā Līgumā paredzētajiem noteikumiem.

6. Vienas Puses kuģi, zvejojot otras Puses zvejas jurisdikcijas rajonā, nedrīkst pārsniegt piešķirtās nozvejas kvotas vai zvejot Pušu nolīgumos neietvertas zivju sugas.

7. Attiecīgi pilvarotiem vienas Puses zvejas inspektoriem savas Puses zvejas jurisdikcijas rajonā ir tiesības ierasties uz otras Puses zvejas kuģiem, kas tur zvejo, un viņiem jānodrošina iespēja pildīt oficiālos pienākumus.

6.pants

Puses apņemas sadarboties un veicināt nepieciešamo zinātnisko izpēti, sevišķi attiecībā uz:

(a) krājumiem, kas atrodas abu Pušu zvejas jurisdikcijas rajonos, lai iespēju robežās saskaņotu šo krājumu nozvejas regulēšanas pasākumus;

(b) kopējo interešu krājumiem, kas atrodas abu Pušu zvejas jurisdikcijas rajonos, aiz tiem un to tuvumā.

7.pants

1. Pusēm jāatbalsta un jāsekmē sadarbība, lai nodrošinātu labvēlīgu un stabilu gaisotni zvejniecības sektorā.

2. Lai sekmētu un attīstītu abu Pušu zvejniecību, zivju pārstrādi un akvakultūru, kā arī izglītību šajās jomās, Puses var izstrādāt ekonomiskas un praktiskas sadarbības programmas.

3. Ieguldījumi, ko Puses devušas saskaņā ar šī panta 2.punktu, jāņem vērā, veidojot abpusēji izdevīgu bilanci savstarpējās attiecībās.

8.pants

1. Līguma praktisko noteikumu īstenošana un nosacījumu grozījumi tiek ietverti divpusējo konsultāciju protokolos.

2. Šīs konsultācijas notiek pārmaiņus Latvijā vai Somijā.

9.pants

Ja šī Līguma interpretācijā vai īstenošanā rodas domstarpības, tās tiek risinātas, Pusēm konsultējoties.

10.pants

Šis Līgums nekādā veidā neietekmē vai nekaitē abu Pušu uzskatiem jūras tiesību jautājumos.

11.pants

Šis Līgums stājas spēkā 30 dienas pēc tā datuma, kad Puses viena otrai darījušas zināmu, ka ir veiktas visas šim nolūkam nepieciešamās procedūras.

12.pants

Šis Līgums sākotnēji tiek noslēgts uz desmit gadiem. Līgums tiek automātiski pagarināts vēl ik uz sešiem gadiem, ja sešus mēnešus pirms Līguma termiņa notecēšanas neviena Puse neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par Līguma denonsēšanu.

Parakstīts Rīgā, 1994.gada 6.jūnijā divos eksemplāros, katrs latviešu, somu un angļu valodā, pie tam visi teksti ir autentiski. Domstarpību gadījumā noteicošais ir Līguma teksts angļu valodā.