Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Par iesniegto pieteikumu noraidīšanu pret Latviju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi trīs galīgus lēmumus pret Latviju izskatāmajās lietās, atzīstot tās par nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības.

Tiesa svītroja no izskatāmo lietu saraksta Gunta Apiņa pieteikumu par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 6.panta 2.punkta (nevainīguma prezumpcija) un 1.protokola 3.panta (tiesībās uz brīvām vēlēšanām) iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Savā pieteikumā Tiesai G.Apinis apgalvoja, ka TV pārraidē viņš esot nosaukts par slepkavu vēl pirms notiesāšanas, kā arī ka viņš nevarēja piedalīties 2006.gada 7.oktobra Saeimas vēlēšanās, jo atbildīgā policijas inspektore nebija laikus nosūtījusi viņa pasi uz izmeklēšanas cietumu. Tiesa, pamatojoties uz Konvencijas 35.panta 3.(a)apakšpunktu (ļaunprātīgi izmantotas individuālās sūdzības iesniegšanas tiesības), noraidīja pieteikumu kā neatbilstošu tālākai izskatīšanai pēc būtības, tā kā iesniedzējs lietas izskatīšanas laikā vairākkārt bija izteicis draudus Tiesai, kā arī apšaubījis tās neatkarību. Jāatzīmē, ka Tiesas praksē lēmumi par lietu noraidīšanu, pamatojoties uz Konvencijas 35.panta 3.(a) apakšpunktu, tiek pieņemti reti un šī ir pirmā noraidītā lieta pret Latviju, pamatojoties uz iesniedzēja ļaunprātīgi izmantotām tiesībām sūdzēties Tiesā.

Savukārt lietā “Ņikitina pret Latviju”, atsaucoties uz Konvencijas 1.protokola 1.pantu (tiesības uz īpašumu) Gaļina Ņikitina sūdzējās par Rīgas domes atteikumu piešķirt viņai dzīvokli kā mazturīgai personai, kas dzīvo denacionalizētā namā, neskatoties uz to, ka viņa bija sagaidījusi savu kārtu pašvaldības dzīvokļu rindā; par to, ka pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu Senāta (AT Senāts) 2008.gada 3.janvāra sprieduma lietā, kas atzina Rīgas domes faktisko rīcību par prettiesisku, spriedums nav ticis izpildīts; visbeidzot G.Ņikitina sūdzējās par svītrošanu no pašvaldības palīdzības dzīvokļu jautājumos attiecīgā reģistra.

Attiecībā uz pirmo un trešo iesniedzējas sūdzību Tiesa piekrita valdības argumentam, ka iesniedzēja nav izsmēlusi iekšējos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, nav pārsūdzējusi administratīvās rajona tiesas lēmumu par pašvaldības atteikumu piešķirt īres dzīvokli apelācijas un kasācijas instancē, kā arī par svītrošanas faktu no dzīvokļu reģistra vispār nav griezusies ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā. Attiecībā uz AT Senāta sprieduma neizpildi Tiesa konstatēja, ka AT Senāts ir atzinis Rīgas domes faktisko rīcību par prettiesisku, tomēr spriedumā nebija nekādas norādes par to, ka iesniedzējai būtu jāpiešķir dzīvoklis. Tiesa tādēļ norādīja, ka iesniedzējai nacionālajos likumos bija paredzēta iespēja griezties tiesā ar pieteikumu par konstatētās prettiesiskās rīcības atlīdzinājumu, pamatojoties uz AT Senāta 2008.gada 3.janvāra spriedumu, ko iesniedzēja nebija izdarījusi. Līdz ar to šī sūdzība tika atzīta par acīmredzami nepamatotu un noraidīta atbilstoši Konvencijas 35.panta 3.punktam un 4.punktam.

Lietā “Pundurs pret Latviju” Tiesa vienbalsīgi noraidīja Alda Pundura sūdzību par liegto pieeju tiesai, ko garantē Konvencijas 6.panta 1.punkts. Sūdzības pamatā bija apgalvojums, ka liegtā pieeja izmeklēšamas lietas materiāliem par ceļu satiksmes negadījumu, kurā A.Pundurs bija cietušais, liedza viņam iespēju griezties tiesā ar zaudējumu atlīdzības prasību, tā kā viņam nebija zināma vainīgās personas identitāte, kas tika noskaidrota tikai izmeklēšanas laikā. A.Pundurs, atsaucoties uz Konvencijas 6.panta 1.punktu (tiesvedības ilgums), arī sūdzējās par veiktās izmeklēšanas ilgumu un, atsaucoties uz Konvencijas 13.pantu (tiesības uz efektīvu aizskarto tiesību aizsardzību), par liegto iespēju aizstāvēt savas tiesības, griežoties tiesā gan krimināllietas, gan civillietas, gan administratīvās lietas ietvaros. Tiesa norādīja, ka ceļu satiksmes negadījuma izmeklēšanas laikā A.Pundurs nekad nebija griezies atbildīgajās iestādēs ar zaudējumu atlīdzības lūgumu. Turklāt, pat ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā netika ierosināta krimināllieta, vainīgā persona tika noskaidrota un sodīta administratīvā kārtā. Tiesa konstatēja, ka A.Pundurs tika informēts par administratīvās lietas izskatīšanas rezultātiem, līdz ar to viņam bija iespēja griezties ar civilprasību pret vainīgo personu. Tā rezultātā Tiesa vienbalsīgi noraidīja A.Pundura iesniegto pieteikumu kā nepamatotu un nevērtēja sūdzību arī Konvencijas 13.panta kontekstā. Savukārt sūdzība par izmeklēšanas ilgumu tika noraidīta kā nepamatota, tā kā atbildīgās iestādes bija noskaidrojušas vainīgo personu un to sodījušas administratīvā kārtā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa