Eiropas Komisija: Par finanšu darījuma nodokli

28.septembrī Komisija ir iepazīstinājusi ar priekšlikumu visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest finanšu darījuma nodokli.

Nodokli iekasēs par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas Eiropas Savienībā. Akciju un obligāciju tirdzniecībai tiks uzlikta nodokļa likme 0,1%, bet atvasinājumu līgumiem – 0,01%. Tas ļautu ik gadu iekasēt 57 miljardus eiro. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nodoklis stātos spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Komisija ir nolēmusi ieviest jaunu nodokli par finanšu darījumiem divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, nodrošināt, ka finanšu nozare sniedz pienācīgu ieguldījumu laikā, kad dalībvalstīs noris fiskālā konsolidācija. Finanšu nozarei bija zināma loma ekonomiskās krīzes izraisīšanā. Valdību un Eiropas pilsoņu kopuma plecos ir bijuši plašie nodokļu maksātāju apmaksātie sanācijas pasākumi, kas atbalstījuši finanšu nozari. Turklāt, salīdzinot ar citām nozarēm, finanšu nozarei ir mazāki nodokļi. Priekšlikums ģenerētu no finanšu nozares ievērojamus papildu nodokļu ieņēmumus, kuri iekļausies publiskajās finansēs.

Otrkārt, koordinēts ES līmeņa regulējums palīdzētu nostiprināt ES vienoto tirgu. Pašlaik 10 dalībvalstīs jau ir ieviests tāds vai citāds finanšu darījuma nodoklis. Ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienībā tiktu ieviestas jaunas minimālās nodokļa likmes un saskaņoti līdzšinējie atšķirīgie nodokļi par finanšu darījumiem. Tas palīdzēs mazināt konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū, apslāpēt riskantas tirdznieciskas darbības un papildināt tiesiskos pasākumus, kuru mērķis ir turpmāk izvairīties no krīzēm. Finanšu darījuma nodoklis ES līmenī ļautu ES veicināt kopīgu noteikumu izstrādi tamlīdzīga nodokļa ieviešanai visā pasaulē, it sevišķi G20 ietvaros.

Nodokļa ieņēmumi tiktu sadalīti ES un dalībvalstu starpā. Daļa nodokļa tiktu izmantota kā viens no ES pašu resursiem, daļēji mazinot dalībvalstu iemaksas. Dalībvalstis varētu nolemt palielināt savu ieņēmuma daļu, uzliekot finanšu darījumiem lielāku nodokli.

Eiropas Savienības komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta uzskata: “Ar šo priekšlikumu Eiropas Savienība kļūst par līderi pasaules centienos īstenot finanšu darījuma nodokli. Mūsu projekts ir pārdomāts un darbspējīgs. Nešaubos, kas šis nodoklis spēj dot to, ko ES pilsoņi sagaida – pienācīgu finanšu nozares ieguldījumu. Esmu pārliecināts, ka mūsu G20 partneri būs ieinteresēti iet tādu pašu ceļu.”

Pamatinformācija

Krīzes rezultātā valsts parāds visās 27 ES dalībvalstīs uzlēca no 60% no IKP 2007.gadā līdz 80% nākamajos gados. Finanšu nozare ir saņēmusi ievērojamu finansiālu atbalstu no valdībām. Finanšu nozares sanācijai krīzes laikā ES dalībvalstis ir atvēlējušas 4,6 triljonus eiro. Turklāt pēdējos gadus finanšu nozare ir guvusi labumu no zemiem nodokļiem. Atbrīvojuma no PVN dēļ finanšu nozare katru gadu bauda nodokļu priekšrocības 18 miljardu eiro apmērā. Jauns nodoklis finanšu nozarei nodrošinātu, ka finanšu iestādes dotu savu ieguldījumu tautsaimniecības atlabšanā un atturētu no riskantas un neproduktīvas tirdzniecības.

Finanšu darījuma nodokļa mērķis ir uzlikt nodokli 85% finanšu darījumu finanšu iestāžu starpā. Nodoklis netiktu uzlikts pilsoņiem un uzņēmumiem. Priekšlikuma darbības joma neaptver hipotekāro kredītu, banku aizdevumus, apdrošināšanas līgumus un citas parastas saimnieciskas darbības, ko veic privātpersonas vai mazie uzņēmumi.

Komisijai jau vairākus mēnešus ir padomā uzlikt finanšu nozarei nodokli ES līmenī. 2011.gada 29.jūnijā daudzgadu finansiālās programmas sakarā Komisija paziņoja, ka ierosinās ieviest finanšu darījuma nodokli kā vienu no pašu resursiem ES budžeta veidošanai.

Lēmums tika pieņemts tad, kad bija veikta analīze par dažādiem nodokļu instrumentiem, kuri varētu panākt finanšu nozares iesaistīšanos ES ekonomikas atveseļošanā.

Līdztekus Komisija kopā ar tās starptautiskajiem G20 partneriem kopš 2009.gada ir meklējusi iespējas ieviest finanšu darījuma nodokli pasaules līmenī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa