Par jauno Eiropas Savienības transporta pamattīklu

Foto: Arnis Blumbergs

 

Komisija 19.oktobrī pieņēmusi priekšlikumu par to, kā pārveidot patlaban sadrumstaloto Eiropas autoceļu, dzelzceļa, lidostu un kanālu tīklu vienotā Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Šajā jaunajā pamattīklā būs novērstas transporta sistēmas vājās vietas, atjaunota infrastruktūra un pilnveidotas pārrobežu transporta operācijas pasažieriem un uzņēmumiem visā ES. Jaunajā tīklā būs uzlaboti dažādu transporta veidu savienojumi, un tas palīdzēs ES sasniegt klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķus attiecībā uz transporta radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzuma samazināšanu.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass teica: “Bez transporta nav iespējama ES ekonomikas efektīva darbība, tomēr pašlaik vēl joprojām trūkst ārkārtīgi svarīgu savienojumu. Eiropas valstu dzelzceļa tīklos ir septiņi dažādi dzelzceļa sliežu ceļa platumi, un tikai 20 no mūsu lielākajām lidostām un 35 no lielākajām ostām ir tiešs dzelzceļa pievads. Bez labiem transporta savienojumiem Eiropas labklājība nevairosies.”

Šī jaunā politika seko divus gadus ilgam konsultāciju procesam, un saskaņā ar to līdz 2030.gadam jāizveido transporta pamattīkls, kas būs transporta “mugurkauls” vienotajā tirgū. Īpaša uzmanība minētajam transporta pamattīklam pievērsta arī 19.oktobrī publicētajos finansēšanas priekšlikumos (laikposmam no 2014.gada līdz 2020.gadam); iecerēts, ka jaunajā tīklā būs radīti patlaban trūkstošie pārrobežu savienojumi, novērstas transporta sistēmas vājās vietas un ka tīkls kopumā būs veidots gudrāk.

Jauno TEN-T pamattīklu papildinās visaptverošs vietējas nozīmes transporta tīkls, kas savienots ar pamattīklu. Jauno tīklu finansēs galvenokārt dalībvalstis, tomēr būs arī dažas iespējas saņemt transportam un reģioniem paredzēto ES finansējumu, tostarp būs pieejami jauni, novatoriski finansēšanas instrumenti. Mērķis ir pakāpeniski panākt, lai līdz 2050.gadam lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ceļā līdz visaptverošajam transporta tīklam nebūtu jāpavada ilgāk par 30 minūtēm.

Kopumā jaunā transporta tīkla priekšrocības būs šādas:

• drošāka pārvietošanās un mazāk sastrēgumu;

• ērtāks un ātrāks transports.

Tie 31,7 miljardi eiro, kas piešķirti daudzgadu finanšu shēmas “Eiropas savienošana” finanšu mehānismam, būs sākuma kapitāls, kas veicinās turpmākus investīcijas no dalībvalstu puses, lai pilnveidotu sarežģītus pārrobežu savienojumus, kas bez šāda atbalsta, iespējams, netiktu pabeigti. Ikviens miljons eiro, kas iztērēts Eiropas līmenī, radīs piecus miljonus lielu ieguldījumu no dalībvalstīm un 20 miljonus lielu ieguldījumu no privātā sektora.

Jaunajā politikā paredzēts izveidot daudz mazāku un precīzāk iezīmētu Eiropas transporta tīklu. Tās mērķis ir koncentrēt līdzekļus mazākam skaitam projektu, kuros būtu iespējams nodrošināt patiesu ES pievienoto vērtību. Dalībvalstīm izvirzīs stingrākas prasības attiecībā uz kopējām specifikācijām (tām būs jābūt tādām, kas darbojas arī pāri robežai), un tām būs jāuzņemas juridiskas saistības iesākto projektu patiešām pabeigt.

TEN-T tīklam ir divi līmeņi: pamattīkls, kas jāpabeidz līdz 2030.gadam, un ar to savienots visaptverošs tīkls, kura izveide jāpabeidz līdz 2050.gadam. Ar minētā visaptverošā tīkla palīdzību tiks nodrošināts, ka it visur ES ir iespējams veikt transporta pārvadājumus un ka visi reģioni ir ērti pieejami. Pamattīklā par prioritāriem uzskatīs TEN-T vissvarīgākos savienojumus un transporta mezglus; tiem jābūt pilnībā gataviem ekspluatācijai līdz 2030.gadam. Abos līmeņos ietilpst visi transporta veidi: autoceļi, dzelzceļš, gaisa satiksme, iekšzemes ūdensceļi un pārvadājumi pa jūru, kā arī kombinētajam transportam paredzēti risinājumi.

TEN-T pamatnostādnēs izvirzītas vienotas prasības TEN-T infrastruktūrai, turklāt pamattīklam izvirzītās prasības ir stingrākas. Tas nodrošinās netraucētu transporta plūsmu visā tīklā. Jaunajā politikā arī īpaši atbalstītas tādas satiksmes vadības sistēmas, kas, uzlabojot efektivitāti, ļaus optimizēt infrastruktūras izmantojumu, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas.

Pamattīkla izveidi atvieglos tā sauktā transporta koridoru pieeja. Pamattīkla infrastruktūras saskaņota attīstība balstīsies uz 10 šādiem koridoriem. Šie koridori, kas aptvers vismaz trīs transporta veidus, trīs dalībvalstis un divas vietas, kur tiek šķērsota valsts robeža, tuvinās attiecīgās dalībvalstis, kā arī ieinteresētās personas, piemēram, infrastruktūras pārvaldītājus un lietotājus. ES koordinatori vadīs transporta koridoru forumus (tā sauktās koridoru platformas), kas pulcēs visas ieinteresētās puses un būs svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošinās koordināciju, sadarbību un pārredzamību.

Svarīgākie fakti un skaitļi un bieži uzdotie jautājumi

• Transports ir fundamentāls Eiropas ekonomikas efektivitātes priekšnoteikums.

• Gaidāms, ka kravu pārvadājumu apjoms līdz 2050.gadam pieaugs par 80%. Tāpat arī sagaidāms, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pieaugs par vairāk nekā 50%.

• Izaugsme nav iespējama bez tirdzniecības. Savukārt tirdzniecībai vajadzīgs transports. Eiropas rajoni, kuros nav labu transporta sakaru, nezels.

Fakti par jauno transporta pamattīklu

• Pamattīklā 83 lielas Eiropas ostas tiks savienotas ar dzelzceļu un autoceļu.

• 37 lielām lidostām tiks nodrošināts dzelzceļa savienojums ar lielām pilsētām.

• 15 000 km dzelzceļa tiks pārveidots par ātrgaitas dzelzceļu.

• Tiks īstenoti 35 lieli pārrobežu projekti, kas palīdzēs novērst tīkla “vājās vietas”.

• Jaunais transporta tīkls būs vienotā tirgus ekonomiskais dzinējspēks, jo, pateicoties tam, būs iespējama patiesi brīva preču un cilvēku aprite Savienībā.

Jaunā transporta pamattīkla finansējums

Aprēķināts, ka pamattīkla pirmā finansēšanas fāze (laikposmā no 2014.gada līdz 2020.gadam) izmaksās 250 miljardus. Pamattīkla izveide jāpabeidz līdz 2030.gadam.

Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību finansēšanas laikposmā no 2012.gada līdz 2020.gadam transporta infrastruktūrai būs pieejami 31,7 miljardi eiro. No šīs naudas 80% izlietos, lai finansētu:

• prioritārus pamattīkla projektus, kas saistīti ar 10 pamattīklu veidojošajiem transporta koridoriem. Finansējums būs pieejams arī ierobežotam skaitam citu projektu, kam piemīt liela ES pievienotā vērtība pamattīkla nodrošināšanā;

• horizontālus projektus (tie saistīti ar informācijas tehnoloģijām), piemēram, jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmu SESAR (tā ir Eiropas vienotās gaisa telpas pārvaldības sistēmas tehnoloģiskais komponents) vai Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), kas jālieto visur lielajos transporta koridoros. Šī ir īpaša prioritāte, jo viens no jaunā pamattīkla jaunievedumiem ir tāds, ka transporta sistēmām ir noteiktas stingrākas saistības “iesaistīties”, proti, veikt investīcijas, lai panāktu atbilstību galvenokārt jau pastāvošiem ES standartiem, piemēram, attiecībā uz kopējām signalizēšanas sistēmām uz dzelzceļa.

Atlikušo finansējumu var piešķirt īpašiem projektiem, tostarp visaptverošā tīkla projektiem.

Kā varu zināt, kurus transporta projektus finansēs manā valstī?

Pamatprincips ir tāds, ka visas valstis gūst labumu no tā, ka tām ir pieejams labi attīstīts Eiropas transporta pamattīkls, kam pateicoties iespējama brīva cilvēku un preču plūsma. Šis tīkls aptvers visas Eiropas valstis.

To projektu saraksts, kuri noteikti par prioritāriem ES finansējuma saņemšanai nākamajā finansēšanas laikposmā (2014.–2020.g.), ir pieejams regulas par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pielikumā.

Minētie projekti ir tiesīgi 2014.–2020.gadā saņemt transportam paredzēto ES finansējumu šādu iemeslu dēļ:

• tie atbilst kritērijiem, kas noteikti pamattīkla metodoloģijai;

• tiem piemīt augsta ES pievienotā vērtība;

• tie ir gatavi īstenošanai no 2014.gada līdz 2020.gadam.

Dalībvalstīm būs jāiesniedz sīki izstrādāti priekšlikumi Komisijai, un finansējumu piešķirs, pamatojoties uz tiem. Tas varētu notikt jau 2014.gada sākumā. Pieejamā ES finansējuma precīzais apjoms ir atkarīgs arī no valstu iesniegto priekšlikumu satura. Principā ES ieguldījums būtiskas transporta infrastruktūras izveidē parasti būs apmēram 20% no investīciju kopapjoma katra septiņus gadus ilgā budžeta perioda laikā. Finansiālais atbalsts atsevišķiem pētījumiem var būt līdz pat 50%, bet pētījumiem un celtniecības darbiem, kas saistīti ar pārrobežu projektiem, tas var būt līdz 40%. Atlikušo ieguldījumu daļu segs dalībvalstis, reģionālās pašvaldības un, iespējams, privātie investori.

Ko darīt tad, ja es neesmu pamattīklā? Kas ir visaptverošais tīkls? Kas to finansē un kā tas darbojas?

Tas, ko mēs reģionālā vai valsts līmenī saucam par visaptverošo tīklu, būs savienots ar pamattīklu. Visaptverošais tīkls ir neatņemama TEN-T politikas sastāvdaļa. To pārvaldīs galvenokārt dalībvalstis pašas, bet zināms finansējums būs pieejams no ES līdzekļiem, kas iedalīti transportam un, protams, reģionu politikai.

Šis ir praktisks subsidiaritātes principa piemērs. Mūsu nodoms ir panākt, lai pakāpeniski līdz 2050.gadam lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu nebūtu ceļā līdz šim visaptverošajam transporta tīklam jāpavada ilgāk par 30 minūtēm. Jaunajās TEN-T vadlīnijās ir izvirzītas daudz stingrākas prasības, arī attiecībā uz visaptverošo tīklu.

Tāpēc ar laiku (līdz 2050.gadam) lieli visaptverošā tīkla segmenti būs savstarpēji saistīti, proti, atbildīs savietojamiem un efektīviem dzelzceļa, elektroautomobiļu u.c. standartiem.

Kādas ir pamattīklam izvirzītās stingrākās prasības?

Ir divi svarīgi prasību kopumi, kas noteikti projektiem, kuri saņem finansējumu pamattīkla izveidei: a) tehniskās prasības, kas ir jāievēro; b) jaunās juridiskās saistības projektus tiešām pabeigt.

Tehniskās prasības

Loģiski, ka jo īpaši pamattīklam ir izvirzītas tehniskas prasības, kas nodrošina sadarbspēju visā tīklā. Piemēram, tas nozīmē, ka visur jāizmanto Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) – intelektiska transporta sistēma, ar ko uzrauga vilcienu kustību. Tāpat arī visā tīklā jāievēro ceļu drošuma standarti attiecībā uz tuneļu un autoceļu drošumu un jāievieš intelektiskas transporta sistēmas tehnoloģija. Tad, ja nākotnē būs jāizbūvē akumulatoru uzlādes punkti elektroautomobiļiem, ir loģiski, ka tiem jāatbilst vienotiem standartiem, lai automobiļi tos varētu izmantot jebkur tīklā.

Juridiskās prasības

Jaunajās TEN-T vadlīnijās ir iekļauta jauna, stingra juridiska prasība, ka dalībvalstīm, kas īsteno ar pamattīklu saistītus un ES finansējumu saņemošus projektus, ir juridiskas saistības šos projektus pabeigt. Tā ir prasība tos pabeigt līdz 2030.gadam – termiņam, kurā jāpabeidz arī pamattīkla izveide. Šī juridiskā prasība būs skaidrs pamudinājums dalībvalstīm transporta projektus nepamest novārtā.

Kur lai ņem 250 miljardus eiro, kas vajadzīgi pamattīkla izveidei?

Tie 31,7 miljardi eiro, kas piešķirti daudzgadu finanšu shēmas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, būs sākuma kapitāls, kas veicinās plašākas investīcijas no dalībvalstu puses; tās vajadzīgas, lai pilnveidotu sarežģītus pārrobežu savienojumus, kas bez šāda atbalsta, iespējams, netiktu pabeigti.

TEN-T finansējumam ir ļoti spēcīgi izteikts “sviras efekts”. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka ikviens miljons eiro, kas iztērēts Eiropas līmenī, radīs piecus miljonus lielu ieguldījumu no dalībvalstīm un 20 miljonus lielu ieguldījumu no privātā sektora.

Papildus šādi sarūpētai naudai ir iespējams privātā sektora naudu piesaistīt arī ar novatoriskiem finanšu instrumentiem, piemēram, projektu obligācijām.

Kā notiek līdzfinansēšana? Cik naudas nāk no dalībvalstīm un cik– no ES?

Transporta infrastruktūrai nepieciešamas milzīgas investīcijas, un lielākā daļa no tām vienmēr nāks no dalībvalstīm. ES uzdevums investīciju un koordinēšanas jomā ir radīt pievienoto vērtību, novēršot transporta sistēmas vājās vietas, aizpildot trūkstošos segmentus, veidojot savienojumus un veicinot reāla Eiropas transporta tīkla radīšanu.

Parastās līdzfinansējuma likmes ar pamattīklu saistītiem TEN-T projektiem būs šādas:

• līdz 50% ES līdzfinansējuma pētījumiem;

• līdz 20% ES līdzfinansējuma darbu veikšanai (piemēram, izpētes darbi lielam tunelim);

• pastāv zināmas iespējas palielināt līdzfinansējumu pārrobežu projektiem, kas saistīti ar dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu savienojumu izveidi (līdz pat 40% apmērā);

• dažiem intelektisku transporta sistēmu projektiem, piemēram, ERTMS, iespējams lielāks līdzfinansējums līdz pat 50% apmērā, lai atbalstītu dalībvalstis, kas pāriet uz šādām sistēmām.

Kā izvēlējās projektus, kas ietilps pamattīklā?

Prioritāte bija pārorientēt transportam paredzēto ES finansējumu, lai izveidotu patiesu Eiropas tīklu, nevis vienkārši “apārstētu” transporta sistēmas vājās vietas ne tik fundamentālā veidā.

Lai to panāktu, tika izstrādāta jauna metodoloģija, pamatojoties uz plašām konsultācijām ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm. Mērķis bija izveidot Eiropas tīklu, kas ar trešajām valstīm savieno svarīgus sociālus un ekonomiskus centrus un ceļus (ostas, lidostas, dzelzceļus un autoceļus), un radīt infrastruktūru, kas vajadzīga, lai stiprinātu vienoto tirgu, veicinātu konkurētspēju un tautsaimniecības attīstību.

Metodoloģija ir balstīta uz vairākiem posmiem. Vispirms tiek izvēlēti svarīgi mezgli – tādi, kas atbilst konkrētiem statistiskiem kritērijiem, piemēram, galvaspilsētas vai citi ekonomiskā un sociālā ziņā svarīgi centri, lielas ostas (kvantitātes un teritoriāls kritērijs). Kā piemēru var minēt arī svarīgas lidostas (kvantitātes un teritoriāls kritērijs) un ceļus uz trešajām valstīm. Otrajā posmā minētos transporta mezglus iekļauj transporta tīklā, proti, izveido savienojumu ar dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem un autoceļiem (daži no šiem savienojumiem jau pastāv, citi ir tādi, kuriem ir vājās vietas, bet dažu vēl nav nemaz). Trešajā posmā veic svarīgāko transporta plūsmu (pasažieru un kravu plūsmu) detalizētu analīzi. Tas ir nepieciešams, lai spētu noteikt prioritāras pamattīkla daļas un skaidri apzinātu tās prioritārās daļas, kurās jāatjauno vai jāuzbūvē infrastruktūra vai arī kurās jānovērš trūkumi.

Šādā veidā, ņemot vērā svarīgākās transporta plūsmas, tika noteikts stratēģiskais pamattīkls, kas savieno stratēģiski būtiskus transporta mezglus un vairāku veidu pārvadājumu maršrutus.

Visiem pamattīkla projektiem ir prioritārs statuss ES līdzfinansējuma jomā. Tomēr finansēšanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam īpašu uzmanību pievērsīs tādu pārrobežu projektu finansēšanai, kuros visvairāk izpaužas ES pievienotā vērtība.

Kas īsti ir transporta koridori un kāpēc tie vajadzīgi?

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ir ļoti grūti saskaņotā veidā īstenot pārrobežu projektus un citus transporta projektus vairākās valstīs. Savukārt ir ļoti viegli radīt atšķirīgas sistēmas un grūti savietojamus savienojumus, tādējādi tīklā radot vairāk vājo vietu.

Jauno TEN-T vadlīniju svarīgs jaunievedums ir 10 pamattīklu veidojošie koridori. Tie atvieglos pamattīkla izveidi. Katrā koridorā jābūt vismaz trim transporta veidiem, trim dalībvalstīm un divām vietām, kur tiek šķērsota valsts robeža.

Tiks izveidoti transporta koridoru forumi (tā sauktās koridoru platformas), kas pulcēs visas ieinteresētās puses un dalībvalstis. Koridoru forumi ir vadības struktūra, kas izstrādās un īstenos koridoru attīstības plānus.

Tiks nodrošināts, ka visā koridorā notiekošais darbs noritēs vienoti. ES koordinatori vadīs pamattīkla 10 svarīgākajiem koridoriem izveidotos koridoru forumus.

Vai jaunā TEN-T politika atbilst vides aizsardzības mērķiem?

TEN-T ir svarīgs rīks, ar ko sasniegt transporta politikas vispārīgo mērķi līdz 2050.gadam par 60% samazināt transporta radīto izmešu daudzumu. TEN-T tīkls būtībā ir multimodāla transporta tīkls, kas atvieglo ievērojama pasažieru un kravu skaita novirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa transportu un citiem transporta veidiem. Pirms ES naudas piešķiršanas tiek rūpīgi pārbaudīta visu TEN-T projektu ietekme uz vidi. Lai varētu saņemt ES līdzfinansējumu, tiem visiem ir jāatbilst plānojuma un ilgtspējības prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos par vides aizsardzību.

Īsumā par TEN-T politiku

TEN-T politikas mērķis ir izveidot transporta infrastruktūru un savienojumus, kas stiprina vienoto tirgu, nodrošinot preču un cilvēku netraucētu plūsmu un veicinot izaugsmi, jaunu darbavietu rašanos un ES konkurētspēju. Agrāk transporta sistēmas Eiropā galvenokārt attīstījās katrā valstī atsevišķi. Šādas pieejas rezultātā pie robežām vai svarīgos transporta koridoros transporta savienojumi bija slikti vai to nebija nemaz. Transporta tīklu nepilnvērtīga sadarbspēja apgrūtina tautsaimniecības attīstību. Kopš astoņdesmitajiem gadiem TEN-T politikas ietvaros piešķir ES naudu, lai atbalstītu būtiskus Eiropas infrastruktūras projektus. Ir izdevies gūt daudzus svarīgus panākumus. Tā kā pašreizējais periods finansiāli ir smags, ES izdevumi transporta jomā jānovirza lietām ar vislielāko pievienoto vērtību, proti, labi attīstīta Eiropas transporta pamattīkla izveidei.

 

Par Latvijai nozīmīgiem transporta projektiem

Divi Latvijai nozīmīgi projekti iekļauti vienotajā Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un arī nākamajā budžeta periodā varēs pretendēt uz līdzfinansējumu no ES jaunās programmas lielu infrastruktūras projektu finansēšanai.

Programmā “Savienojot Eiropu” (Connecting Europe Facility, CEF), kurā 2014.–2020.gadā ES nozīmes infrastruktūras projektiem transportā, enerģētikā un informācijas tehnoloģijās Eiropas Komisija (EK) ierosina atvēlēt 50 miljardus eiro, starp prioritārajiem iekļauta gan ātrgaitas dzelzceļa līnija “Rail Baltica”, gan dzelzceļa līnijas uzlabošana no Ventspils līdz Krievijas un Baltkrievijas robežām.

Taču EK eksperts jeb “transporta vēstnieks” Džeimss Ponds, kurš 19.oktobrī Rīgā ar priekšlikumiem iepazīstināja iesaistītās puses, norādīja: “Šīs programmas finansējums būs pieejams visiem Latvijas projektiem, kuri iekļauti vienotajā Eiropas transporta tīklā. Taču priekšroka finansējuma piesaistē tiks dota projektiem, kas rada pievienoto vērtību ES, labāk savienojot ES valstis, novēršot “sastrēgumus” un uzlabojot satiksmes plūsmu.”

“Rail Baltica” projektā dalībvalstis varēs pretendēt uz finansējumu detalizētai izpētei sliežu ceļu savietojamībai, līnijas būvniecības darbiem, kuri sāksies pirms 2020.gada, kā arī savienojumu būvēšanai ar ostām un lidostām. Otrajā projektā finansējums paredzēts vienīgi esošā sliežu ceļa uzlabošanai. To paredz Eiropas Komisijas 19.oktobrī pieņemtais lēmums par projektiem, kurus atbalstīt no CEF programmas.

Par CEF izveidošanu līdztekus jau esošajiem ES fondiem Eiropas Komisija paziņoja jūnija beigās, iepazīstinot sabiedrību ar budžeta projekta metiem 2014.–2020.gadam. Šī programma ir budžeta paketes daļa, par ko pēdējais vārds ir ES dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamentam. 19.oktobrī Eiropas Komisija pieņēma pirmos konkrētos priekšlikumus par CEF izmantošanu.

Īsi par CEF un svarīgāko transporta nozarē

• Lielākā Eiropas transporta tīkla problēma ir neesoši savienojumi starp svarīgākajām pārrobežu satiksmes artērijām, slikta sasaiste starp austrumiem un rietumiem un nesavietojamas transporta sistēmas. ES ir 7 dažādi dzelzceļa sliežu platumi, un tikai 20 vadošajām lidostām un 35 lielākajām ostām ir tieši dzelzceļa pievadi.

• Jaunais projektu saraksts iezīmē vīziju, kāds vienotais Eiropas transporta tīkls varētu izskatīties 2030.gadā. Tam vajadzētu savienot 83 Eiropas ostas, no 37 lidostām uz lielākajām pilsētām vajadzētu vest dzelzceļa līnijām, 15 000 kilometriem dzelzceļa tikt pārveidotiem par ātrgaitas dzelzceļa līnijām un 35 pārrobežu projektiem novērst tīkla vājās vietas.

• Salīdzinot ar iepriekšējo budžeta periodu, TEN-T tīklā ir mazāk projektu, lai līdzekļus koncentrētu mazākam skaitam ar patiesu ES pievienoto vērtību. Projekti sadalīti divās daļās: TEN-T pamattīklā, ko veido 10 koridori, un visaptverošs vietējas nozīmes transporta tīklu, kas ir papildinošs. Pirmos jāpabeidz līdz 2030.gadam, otros – līdz 2050.gadam.

• ES mērķis ir panākt, lai 2050.gadā lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju ceļā līdz visaptverošajam transporta tīklam nebūtu jāpavada ilgāk kā 30 minūtes.

• Kopējās investīcijas transporta tīkla pirmajā fāzē lēšamas ap 250 miljardiem eiro, no kuriem lielāko daļu atvēlēs valdības. 31,7 miljardi eiro transporta projektiem paredzēti no CEF (ieskaitot 10 iezīmētus miljardus no Kohēzijas fonda, kas paredzēti transporta projektiem kopš 2004.gada uzņemtajām valstīm). Pēdējo gadu pieredze rāda, ka miljons eiro, kas iztērēts Eiropas līmenī, rada 5 miljonus lielu ieguldījumu no dalībvalstīm un 20 miljonus lielu ieguldījumu no privātā sektora.

• Dalībvalstīm būs jāuzņemas juridiskas saistības projektus pabeigt noteiktajā termiņā.

• Priekšlikums indikatīvajam ES līdzfinansējuma apjomam: transporta infrastruktūrā 20%; atsevišķiem pētījumiem līdz 50%; pētījumiem un celtniecības darbiem, kas saistīti ar pārrobežu projektiem līdz 40%; projektiem “kohēzijas valstīs” līdz 85%.

Īsi par pašu CEF

• Kopējais apjoms 50 miljardi eiro. 31,7 miljardi paredzēti transportam (ieskaitot 10 iezīmētus miljardus no Kohēzijas fonda, kas paredzēti transporta projektiem pēc 2004.gada uzņemtajās valstīs), 9,1 miljards – enerģētikas infrastruktūrai un 9,2 miljardi – platjoslas interneta attīstībai. Par abām pēdējām nozarēm konkrēti atbalstāmie projekti tiks izziņoti vēlāk.

• CEF ietvaros īstenojamos projektus varēs līdzfinansēt ar inovatīviem finanšu instrumentiem, piemēram, ES projektu obligācijām. Arī par tām EK pieņēma lēmumu 19.oktobrī.

 

Par finansiālu atbalstu Eiropas tīkliem

19.oktobrī Eiropas Komisija iesniedza plānu, kas paredz 50 miljardu eiro finansējumu ieguldījumiem Eiropas transporta, enerģētikas un digitālajos tīklos. Mērķtiecīgi ieguldījumi pamatinfrastruktūrās palīdzēs radīt darbavietas un palielināt Eiropas konkurētspēju laikā, kad tas Eiropai ir īpaši nepieciešams. No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēs projektus, kas nodrošina trūkstošo saikni starp Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo tīklu pamatstruktūrām. Tāpat tas padarīs Eiropas ekonomiku zaļāku, veicinot videi draudzīgākus transporta veidus, ātrgaitas platjoslas pieslēgumus un sekmējot atjaunojamu energoresursu izmantošanu saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Turklāt finansējums enerģētikas tīkliem vēl vairāk integrēs iekšējo enerģijas tirgu, samazinās ES enerģētisko atkarību un nostiprinās piegāžu drošību. Lai sniegtu palīdzību ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Komisija ir pieņēmusi arī noteikumus “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, kas būs viens no vairākiem riska dalīšanas mehānismiem instrumenta pamatā, lai palīdzētu projektiem piesaistīt privāto finansējumu. Izmēģinājuma kārta tiks sākta jau nākamajā gadā.

Koncentrējoties uz viediem, ilgtspējīgiem un pilnībā savstarpēji saistītiem transporta, enerģētikas un digitālajiem tīkliem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdzēs pilnveidot Eiropas vienoto tirgu. Komisija ir nošķīrusi projektus, kuros papildu ES ieguldījumiem varētu būt vislielākā ietekme. Jo īpaši Komisija sagaida, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieguldījumi darbosies kā katalizators turpmāka finansējuma piesaistei no privātā un valsts sektora, nostiprinot infrastruktūras projektu ticamību un samazinot ar tiem saistītos riskus. Pirmo reizi Komisija ierosina vienotu finansēšanas instrumentu šīm trim tīklu nozarēm, ievērojot savu apņemšanos veidot sinerģijas un vienkāršot noteikumus.

Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzskata: “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīva ir lielisks paraugs tai pievienotajai vērtībai, ko Eiropa var nodrošināt. Šie priekšlikumi palīdzēs būvēt ceļus, dzelzceļu, enerģētikas tīklus un cauruļvadus, platjoslas tīklus, kas ir tik būtiski mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mēs Eiropas infrastruktūru tīklos izveidojam trūkstošās saiknes, ko savādāk nebūtu iespējams radīt. Šis ieguldījums veicinās izaugsmi un radīs darbavietas, un vienlaikus vienkāršos darbu un pārvietošanos miljoniem Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu.”

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments veicinās privātā finansējuma piesaisti un ļaus novatoriskiem finanšu instrumentiem, piemēram, garantijām un projektu obligācijām, gūt maksimālu labumu no šā ES finansējuma. Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar EIB, lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz kapitāla tirgus ieguldītāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu iespējām ar stabiliem ienākumiem.

Eiropas infrastruktūras savienošana – transports

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ieguldīs 31,7 miljardus eiro Eiropas transporta infrastruktūras uzlabošanā, trūkstošo saikņu radīšanā un vājo vietu likvidēšanā. Tas ietver 10 miljardus eiro, kas paredzēti Kohēzijas fondā transporta projektiem kohēzijas valstīs, savukārt atlikušie 21,7 miljardi eiro būs pieejami visām dalībvalstīm ieguldījumiem infrastruktūrā. Nolūks ir uzlabot saiknes starp dažādām ES daļām, lai dažādām valstīm būtu vieglāk veikt savstarpēju preču apmaiņu un to iedzīvotājiem būtu ērtāk pārvietoties.

Koncentrējoties uz transporta veidiem, kas rada mazāku piesārņojumu, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments mudinās, lai mūsu transporta sistēma kļūtu ilgtspējīgāka. Arī patērētājiem būs lielāka izvēle attiecībā uz iespējām pārvietoties.

Transporta sistēmas Eiropā tradicionāli ir attīstījušās atbilstīgi valstu interesēm. ES ir galvenā lomā, lai koordinētu starp dalībvalstīm pārrobežu projektu plānošanu, vadību un finansēšanu. Labi funkcionējošs tīkls ir būtisks vienotā tirgus raitai darbībai un veicinās konkurētspēju. Komisija ierosināja izveidot transporta koridorus, lai aptvertu svarīgākos pārrobežu projektus. Tā ir aplēsusi, ka līdz 2020.gadam būs nepieciešami 500 miljardi eiro, lai izveidotu īstu Eiropas tīklu, tostarp 250 miljardi eiro vājo vietu likvidēšanai un trūkstošo saikņu izveidošanai pamattīklā.

Eiropas infrastruktūras savienošana – enerģija

Enerģētikas jomā sagaidāms, ka Eiropas infrastruktūrā tiks ieguldīts 9,1 miljards eiro, palīdzot sasniegt ES stratēģijas laikposmam līdz 2020.gadam mērķus enerģētikas un klimata jomā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdzēs arī piesaistīt trūkstošo finansējumu un likvidēt vājās vietas tīklā. Iekšējais enerģijas tirgus tiks arī turpmāk attīstīts, veicot labāku starpsavienojumu, kā rezultātā tiks panākta piegāžu drošību un iespēja rentablāk transportēt atjaunojamus energoresursus visā ES teritorijā. Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem vajadzētu būt paļāvībai par to, ka enerģija ir pieejama nepārtraukti un par pieejamu cenu. Līdzekļi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbosies kā stimuls, lai piesaistītu papildu finansējumu no privātiem un valsts ieguldītājiem.

Eiropas infrastruktūras savienošana – telekomunikācijas un IKT

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments paredz gandrīz 9,2 miljardus eiro, lai atbalstītu ieguldījumus ātrās un ļoti ātrās platjoslas tīklos un Viseiropas digitālajos pakalpojumos.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments stimulēs līdzekļu piesaisti no privātā un valsts sektora, nostiprinot infrastruktūras projektu ticamību un samazinot ar tiem saistītos riskus. Pamatojoties uz piesardzīgām aplēsēm, Komisija uzskata, ka finansējums tīklu infrastruktūrai varētu stimulēt vairāk nekā 50 miljardu eiro ieguldījumus. Eiropas digitalizācijas programmā tika noteikti mērķi līdz 2020.gadam, lai visiem būtu platjoslas piekļuve internetam ar ātrumu vismaz 30 Mb/s un lai vismaz 50% mājsaimniecību abonētu tāda interneta pakalpojumus, kura ātrums pārsniedz 100 Mb/s.

Attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem līdzekļi tiktu izmantoti dotācijām, lai izveidotu infrastruktūru, kas nepieciešama e-identitātes kartes, e-iepirkuma procedūru, elektronisko veselības stāvokļa karšu, Eiropas digitālās bibliotēkas, e-tiesiskuma un elektronisko muitas pakalpojumu izveidei un ieviešanai. Līdzekļi kalpotu tam, lai nodrošinātu sadarbspēju un segtu izdevumus par dalībvalstu infrastruktūru sasaisti, lai tās varētu izmantot Eiropas līmenī.

Novatorisks finansējums un projektu obligāciju iniciatīva

ES budžets ir pamatelements, lai atbalstītu izaugsmes programmu un sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” politikas mērķus. Plašāks novatorisku finanšu instrumentu lietojums ir vajadzīgs, lai palielinātu ES budžeta aptvērumu. “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, kas ir izstrādāta šim nolūkam, ir divkāršs mērķis: atdzīvināt projektu obligāciju tirgus un palīdzēt individuālo infrastruktūras projektu attīstītājiem piesaistīt ilgtermiņa aizņēmuma finansējumu no privātā sektora. Ar projektu obligāciju iniciatīvu izveidotu līdzekli, lai samazinātu risku ieguldītājiem – trešajām personām, kas meklē iespējas ieguldīt ilgtermiņā. Tādējādi tā darbosies kā katalizators, lai no jauna atvērtu aizņēmumu kapitāla tirgu (kas šobrīd pēc finanšu krīzes tiek maz izmantots ieguldījumiem infrastruktūrā) kā būtisku avotu finansējumam infrastruktūras jomā.

Komisija ierosina sākt izmēģinājuma kārtu no 2012.gada līdz 2013.gadam, joprojām iekļaujoties pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā. Izmēģinājuma kārtas pamatā būs grozījums Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) regulā un lēmumā par konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP), un tā būs saistīta ar šo programmu budžeta pozīcijām par kopējo summu līdz 230 miljoniem eiro.

Līdzīgi kā riska dalīšanas finanšu mehānismu un aizdevuma garantijas instrumentu Eiropas Transporta tīkla projektiem, ES budžetu izmantotu, lai veiktu kapitāla ieguldījumus EIB ar mērķi segt daļu no riska, ko EIB uzņemas, finansējot atbilstīgus projektus. Kamēr ES budžets nedaudz samazinās risku EIB, finansējot pamata projektus, EIB uzņemtos atlikušo riska daļu. Kad līdzekļi no ES budžeta tiek apvienoti ar EIB finansējumu, ir sagaidāms, ka kopējā budžeta summa 230 miljonu eiro apmērā palielinās ieguldījumus līdz 4,6 miljardiem eiro.

Izmēģinājuma kārtā paredzēts koncentrēties uz 5–10 projektiem vienā vai vairākās no trim mērķnozarēm – transports, enerģija un platjoslas, galveno uzmanību pievēršot tiem projektiem, kas jau ir samērā izstrādāti līdzekļu piesaistes un finansēšanas procesā vai kam vajadzīgs pārfinansējums pēc būvniecības kārtas.

Izmēģinājuma kārtu vadīs EIB.

Papildu informācija

Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas paketi īsteno apņemšanos, ko 2011.gada 29.jūnijā Komisija izteica daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos. 19.oktobrī pieņemto priekšlikumu paketē ir šādi dokumenti:

• Galvenais paziņojums par izaugsmes paketi integrētai Eiropas infrastruktūrai;

• Paziņojums par izmēģinājuma projektu “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, izmēģinājuma kārtu sāks 2012.gadā;

• Paziņojums par novatorisko finanšu instrumentu nākamās paaudzes struktūru – ES kapitāla un aizdevumu platformām;

• Priekšlikums regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidi;

• Priekšlikums regulai par Eiropas transporta tīkla pamatnostādnēm;

• Priekšlikums regulai par Eiropas enerģētikas infrastruktūras pamatnostādnēm;

• Priekšlikums regulai par Eiropas telekomunikāciju tīklu pamatnostādnēm.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa