Par budžeta deficīta prognozi 2011.gadā

Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati par šā gada janvāri–septembri norāda uz fiskālās situācijas stabilizēšanos gan centrālajā valdībā, gan pašvaldībās, to pamatā nodrošināja labāka makroekonomiskā situācija, nekā iepriekš prognozēts.

Lai gan 2011.gada kopbudžeta deficīts būs atkarīgs no fiskālās disciplīnas gada pēdējos mēnešos, tomēr tas būs būtiski zemāks nekā 2010.gadā. Saskaņā ar budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem, kurus Centrālā statistikas pārvalde iesniedza Eurostat šā gada oktobrī, vispārējās valdības budžeta deficīts 2010.gadā veidoja 8,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt 2011.gadā saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) prognozēm vispārējās valdības budžeta deficīts pēc EKS’95 metodoloģijas būs atbilstošs iepriekš plānotajam (4,5% no IKP).

Valsts kases oficiālajā mēneša pārskatā kopbudžetu veido valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu, pašvaldību speciālo budžetu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu budžetu un budžeta nefinansētu iestāžu budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta deficīts bija būtiski mazāks nekā 2010.gada atbilstošajā periodā – kopbudžeta izdevumi (3 863,0 milj. latu) pārsniedza ieņēmumus (3 805,5 milj. latu), veidojot 57,5 milj. latu deficītu. Ņemot vērā augstākus nodokļu ieņēmumus nekā iepriekšējā gadā, fiskālā situācija ir uzlabojusies visos budžetos. Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā) šā gada deviņos mēnešos pieauga gan salīdzinājumā ar 2010.gada deviņiem mēnešiem – par 11,7%, gan pārsniedzot plānoto apjomu par 4,1%. Jau iepriekš ziņots par nodokļu ieņēmumu kāpumu valsts budžetā, tāda pati situācija saglabājas arī pašvaldību budžetā.

Valsts budžetā, ieskaitot atvasinātās publiskās personas, šā gada deviņos mēnešos izveidojās 98,6 milj. latu deficīts, tas bija būtiski mazāks nekā deficīts iepriekšējā gada attiecīgajā periodā (332,3 milj. latu). Kā jau parādīja operatīvie dati mēneša sākumā, valsts budžeta deficīts galvenokārt samazinājās, būtiski samazinoties deficītam sociālās apdrošināšanas budžetā, kur sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi ir pieauguši, pamatā pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un nodokļa likmei no šā gada janvāra, un izdevumi ir samazinājušies, automātiski reaģējot uz bezdarba līmeņa samazināšanos.

Savukārt pašvaldību budžetā šā gada deviņos mēnešos bija 37,3 milj. latu pārpalikums, tas bija nedaudz lielāks salīdzinājumā ar 2010.gada deviņiem mēnešiem (29,4 milj. latu). Lielākais pārpalikums izveidojās Rīgas pilsētas pamatbudžetā, un tas bija 28,7 milj. latu. Jāatzīmē, ka Rīgas budžets veido aptuveni trešdaļu no kopējiem pašvaldību budžetiem.

Pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi, no kuriem lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, turpināja pārsniegt plānoto. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (valsts budžetā un pašvaldību budžetā) šā gada deviņos mēnešos bija 582,7 milj. latu, un salīdzinājumā ar 2010.gada atbilstošo periodu tie pieauga par 2,3%. Neskatoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu no 26% uz 25% no šā gada janvāra, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguši nodokļu maksātāju skaita un vidējās darba algas tautsaimniecībā pieauguma dēļ. Tomēr, ņemot vērā šā nodokļa sadalījuma proporciju starp budžetiem, kas no šā gada janvāra tika mainīta par labu pašvaldībām (no 80% uz 82%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums pašvaldību budžetā bija lielāks nekā valsts budžetā, kur šīs pozīcijas ieņēmumi samazinājās. Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā pārsniedza plānoto, nebija jāveic kompensējošie pasākumi no valsts budžeta.

Salīdzinājumā ar 2010.gada deviņiem mēnešiem ir pieauguši arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Sakarā ar nodokļu likmju palielināšanu un ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšanu no šā gada janvāra, tie pieauga par 38,6% un bija 86,9 milj. latu.

Pašvaldību budžetā pieauga arī izdevumu apjoms un kāpums bija vērojams visās izdevumu pozīcijās, tai skaitā kapitālo ieguldījumu finansēšanai (+20,5%), precēm un pakalpojumiem (+10,9%), sociālo pabalstu izmaksai (+15,8%) un izdevumiem atalgojumiem (+3,8%).

Atbilstoši FM novērtējumam pašvaldību budžets kopumā tiks sabalansēts un neliels pārpalikums varētu saglabāties arī uz gada beigām, veicinot kopbudžeta izpildi atbilstoši plānotajam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa