Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

• Gunārs Kusiņš intervijā Dinai Gailītei. Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

Vispirms gribu teikt, ka Latvijas Republikas Satversmē iekļautais zvēresta teksts, kā arī pats fakts, ka personai, lai iegūtu Saeimas deputāta mandātu, ir jāizpilda vairāki priekšnosacījumi, tai skaitā jādod šāds zvērests, nav pasaulē unikāla situācija. Šāda prakse ir daudzās pasaules valstīs, turklāt zvērestu tekstos var atrast visai daudz līdzību. Saeimas deputāta zvērests no citiem atšķiras ar to, ka tajā paredzēta apņemšanās stiprināt Latvijas suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tad, kad tika gatavoti Satversmes grozījumi, šis zvēresta teksta papildinājums bija īpaša deputātu vienošanās. Tātad, ievērojot un detalizējot Satversmes 4.pantā noteikto, tika likts īpašs, papildu akcents Satversmes līmenī. Šo grozījumu izdarīšanas brīdī spēkā jau bija Valsts valodas likums un deputātiem, manuprāt, bija skaidrs, ko nozīmē zvēresta tekstā iekļautie vārdi "latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". Attiecībā uz zvēresta došanas formu jāteic, ka tas ir jādod pilnā apjomā un bez nepamatotām atkāpēm.

• Egils Levits. Par latviešu valodu Satversmes 4.pantā nacionālas valsts kontekstā

Latvija, kas dibināta latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pēc neatkarības atjaunošanas 1992.gadā pieņemtajās konstitūcijās), ir nacionāla valsts. Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla valsts. Latviešu nācija ieguva savu valstisku ietvaru. Bez savas valodas nevar būt nedz nācija, nedz valsts. Tādēļ loģiski, ka valstsnācijas valoda ir valsts valoda. To konstitucionālā līmenī nosaka Satversmes 4.pants. Tas pieder pie valsts konstitucionālā pamata, kas grozāms tikai 77.panta kārtībā. Tomēr Satversmes 4.pants nav izolēts regulējums. Tas, tāpat kā vairāki citi Satversmes panti – it sevišķi 3.pants, kas norāda, ka Latvijas valsts teritorija ir tieši latviešu nācijas apdzīvota teritorija, 18.panta otrā daļa, kas nosaka deputāta zvēresta tekstu latviešu valodā un viņa pienākumu iestāties par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, 21.panta otrais teikums, kas nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, 101.panta otrās daļas otrais teikums, kas nosaka, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda, 104.panta otrais teikums, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības no valsts un pašvaldības iestādēm saņemt atbildi latviešu valodā, 114.pants, kas nosaka mazākumtautību tiesības – ir fragmentāra nacionālas valsts virsprincipa izpausme Satversmes teksta līmenī.

• Juris Rudevskis. Vai Latgalei ir armija un flote

Vispirms būtu jāizdara divas piebildes. Pirmkārt, pilnīgi neitrāls un objektīvs lasītājs, iespējams, uzreiz vaicātu, vai šis jautājums patiešām ir tik nopietns, lai to apspriestu "Jurista Vārda" slejās. Gandrīz katrā demokrātiski ievēlētā parlamentā gadās pa kādam ekscentriskam deputātam, tādēļ šajos parlamentos laiku pa laikam notiek dažādi vairāk vai mazāk uzjautrinoši brīnumi. Paši esam pieredzējuši gan nākšanu uz plenārsēdi šortos, gan dziesmas un pašsacerētus dzejoļus no Saeimas tribīnes, tomēr neviens no šiem faktiem nekādu īpašu juridisku novērtējumu nav pelnījis. Otrkārt, mums jāpatur prātā, ka piecdesmit gadus ilgusī padomju okupācija praktiski iznīcināja Latvijā civilizētās Rietumeiropas tiesību tradīcijas, aizvietojot to ar padomisko tiesību formālismu.

• Jānis Pleps. Latgaliešu valoda un Satversme

Vēsturiskajās parlamentārajās debatēs par Krievijas un Latvijas robežlīgumu tālaika Ministru prezidents Aigars Kalvītis Satversmes regulējumā saskatīja latgaliešu separātisma konstitucionālu aizliegumu: "Pasekojot līdzi Satversmes sapulces darbam, varam skaidri redzēt, ka diskusijās ļoti bieži tika izvirzīts jautājums par Latgales iespējamo autonomiju, Latgales īpašu pašpārvaldes modeli, Latgales pretnostādījumu pārējai Baltijai, ar to domājot Kurzemi, Vidzemi un Zemgali. Turklāt pašā Latgalē tika daudz diskutēts par to, vai tai vispār vajadzētu kļūt par Latvijas sastāvdaļu. [..] Veidojot Satversmi, tika domāts par to, kā novērst kāda Latvijas novada atdalīšanās draudus."

"Jurista Vārda" redakcija

www.juristavards.lv