Satiksmes ministrija: Par Latvijas transporta prioritātēm TEN vadlīniju projektā

Priekšlikumi vienotajam Eiropas transporta tīklam (TEN) laikposmā no 2014. līdz 2020.gadam atspoguļo būtiskākās Latvijas vajadzības transporta nozarē.

To, izvērtējot 19.oktobrī prezentēto TEN vadlīniju projektu nākamajam plānošanas periodam, atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis. "Pamattīklā iekļauta Rīga, ietverot ostu un lidostu, kā arī viena no Latvijas galvenajām tranzīta artērijām – Ventspils, paredzot gan tās ostas, gan arī autoceļu un dzelzceļa attīstīšanu austrumu–rietumu transporta koridora ietvaros. Arī visaptverošajā tīklā saglabātas mūsu izvirzītās prioritātes – iekļauts viss esošais TEN tīkls ar trim lielajām ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā un četrām lidostām šajās pilsētās un Daugavpilī. Turklāt visaptverošā tīkla projektā iezīmēti arī trīs tā papildinājumi: autoceļi Liepāja–Klaipēda un Rīga–Pleskava, kā arī dzelzceļa līnija Daugavpils–Viļņa," uzsvēra satiksmes ministrs.

Salīdzinot ar 2007.–2013.gada ES budžeta periodu, jaunais paredz atbalstu skaitliski mazāk projektiem, taču ar lielāku pievienoto vērtību. ES TEN pamattīkla projekti jāpabeidz līdz 2030.gadam, bet visaptverošā tīkla – līdz 2050.gadam. Kopējās investīcijas pamattīkla pirmajā fāzē – līdz 2020.gadam – lēšamas ap 250 miljardiem eiro, no kuriem lielāko daļu atvēlēs ES dalībvalstu valdības. Visaptverošo tīklu pārvaldīs galvenokārt dalībvalstis pašas, taču atsevišķos gadījumos zināms finansējums būs pieejams arī no ES līdzekļiem.

TEN politikas mērķis ir izveidot transporta infrastruktūru un savienojumus, kas stiprina ES vienoto tirgu, nodrošinot cilvēku un preču netraucētu plūsmu un veicinot izaugsmi, jaunu darbavietu rašanos un ES konkurētspēju. Ir iecerēts panākt, lai 2050.gadā lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju ceļā līdz visaptverošā tīkla ietvaros izveidotajai infrastruktūrai nebūtu jāpavada ilgāk par 30 minūtēm.

Tiek prognozēts, ka līdz ar jaunās TEN politikas realizēšanu kravu pārvadājumu apjoms ES līdz 2050.gadam pieaugs par 80%, bet pasažieru – par vairāk nekā 50%. To realizēs, pamattīklā savienojot 37 lielās lidostas ar dzelzceļu, 15 000 km dzelzceļa pārveidojot par ātrgaitas dzelzceļu un 83 lielās Eiropas ostas savienojot ar dzelzceļu un autoceļu.

Turklāt tīkla ietvaros izveidotajā jaunajā programmā Connecting Europe Facility (CEF), kas pastāvēs līdztekus jau esošajiem ES fondiem, kā prioritārs iekļauts Latvijai nozīmīgs transporta projekts esošās dzelzceļa līnijas uzlabošanai no Ventspils līdz Krievijas un Baltkrievijas robežām. Kā prioritārs iezīmēts arī koridors Baltic–Adriatic, kas virzās no Helsinkiem līdz Adrijas jūras valstīm un šķērso Baltiju – tā ietvaros Latvija varēs pretendēt uz finansējumu ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveidei jaunajā Rail Baltica maršrutā, kā arī lidostas un ostu dzelzceļa savienojumiem. Uzsverot Rail Baltica nozīmīgumu, EK jau tuvākajā laikā no Baltijas valstīm un Polijas gaida lēmuma pieņemšanu par tā realizāciju.

No CEF programmas finansēs projektus, kas nodrošina trūkstošo saikni starp Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo tīklu pamatstruktūrām. Tiks veicināta videi draudzīgu transporta veidu izmantošana, izveidojot ātrgaitas platjoslas pieslēgumus un sekmējot atjaunojamo energoresursu izmantošanu. CEF sekmēs privātā finansējuma piesaisti un paredzēs novatorisku finanšu instrumentu, piemēram, garantiju un produktu obligāciju, izmantošanu.

Par CEF izveidošanu EK paziņoja šogad jūnija beigās. Paredzēts, ka no 2014. līdz 2020.gadam infrastruktūras projektiem transportā, enerģētikā un informācijas tehnoloģijās šīs programmas ietvaros tiks atvēlēti 50 miljardi eiro: 31,7 miljardi eiro transportam (ieskaitot 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda (KF), kas paredzēti transporta projektiem Kohēzijas politikas valstīs), 9,1 miljards eiro – enerģētikas infrastruktūrai, bet 9,2 miljardi eiro – platjoslas interneta attīstībai. Šobrīd Latvijas nostāja par finansējuma iezīmēšanu no KF līdzekļiem ir rezervēta, jo ir neskaidri kritēriji, pēc kuriem šis finansējums tiks piešķirts konkrētiem projektiem.

Satiksmes ministrija un ministrs personīgi ir aktīvi piedalījušies TEN politikas pārskatīšanas procesā, aizstāvot Latvijas intereses un vajadzības. Nacionālo pozīciju formulēšanā tikusi iesaistīta Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, notikušas regulāras apspriedes Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē.

Tuvākajā laikā sāksies TEN vadlīniju un CEF regulas teksta apspriešana.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa